0
info@redzet.eu

Magone (magoņu dzimta)

Magones ziedsBite lidojumā
Lasīt aprakstu
Magones zieds, Lauka magone (Papaver dubium), Magone (magoņu dzimta), Ziedi

Magones zieds

Kods: A-201-13
Fotogrāfijas autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2013. gada 09. jūnijā
PAR
BRĪVU
1000 x 667 px
72 dpi
100 KB
L 3888 x 2592 px
33 x 22 cm / 300 dpi
5.87 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai

Magones zieds

Kods: A-201-13
Fotogrāfijas autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2013. gada 09. jūnijā
PAR
BRĪVU
1000 x 667 px
72 dpi
100 KB
L 3888 x 2592 px
33 x 22 cm / 300 dpi
5.87 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai
Bildes fragmenti:

Magoņu dzimta (Papaveraceae)

Latvijā 10 sugas (9 sastopamas pastāvīgi). Galvenokārt vai nu retas vai biežas krūmāju un lapkoku mežu, kā arī nezālieņu sugas.

 - lielā strutene (Chelidonium majus L.)
 - dobais cīrulītis (Corydalis cava (L.) Schweigg. et Körte)
 -  vidējais cīrulītis (Corydalis intermedia (L.) Mérat)
 - blīvguma cīrulītis (Corydalis solida (L.) Clairv.)
 - ārstniecības matuzāle (Fumaria officinalis L.)
 -  ragainā glaucija (Glaucium corniculatum (L.) Rudolph)
 - sarainā magone (Papaver agremone L.)
 - lauka magone (Papaver dubium L.)
 - zīda magone (Papaver rhoeas L.)
 - miega magone (Papaver somniferum L.)

www.latvijasdaba.lv

 

Magoņu dzimtā (Papaveraceae) ir apzināts ap 100 dažādu viengadīgu, divgadīgu un daudzgadīgu sugu. Savvaļā tās izplatītas Eiropā – arī Latvijā, Āzijā, Amerikā, Ziemeļāfrikā un Austrālijā.

Dažādu magoņu sugām zieda krāsa variē no baltas, krēmīgas un bāli dzeltenas caur visu toņu rozā līdz pat tumši vīnsarkanai vai gandrīz melnai. Zieds var būt vienkāršs – četras kausveidā izkārtotas ziedlapiņas, puspildīts vai pildīts.

Magones ir svešapputes augi, bet dažām sugām var būt arī pašappute. Visām sugām raksturīga vairāk vai mazāk indīga piensula.

Vienreiz iesētas, magones dārzā ziedēs gadu no gada, lieliski pavairojoties ar pašizsēju. Lai arī katrs atsevišķs zieds zied tikai vienu divas dienas, lūkojoties uz magonēm, rodas iespaids, ka tās zied ļoti ilgi, jo noziedējušos ziedus ātri nomaina jauni. Ja grupā aug vairāki stādi, tad šāda ziedēšana var turpināties pat divus mēnešus. Magone izceļas ar to, ka skaisti ir ne tikai ziedi, bet arī ziedpumpurs un sēklenīca, kas savu dekorativitāti nezaudē pat izkaltušā veidā.


Viengadīgās magones

No viengadīgajām magonēm sēšanai dārzā un pļavā visskaistākās būs zīda magones (Papaver rhoeas). Tās aug visur, kur vien vējš vai gadījums sēklu nogādājis. Tā tās atpūstas vai apzināti ievestas no Viduseiropas, Vidusjūras vai Mazāzijas rajoniem. Iesētas agri pavasarī, tikko pieļauj laikapstākļi, magones uzzied jau jūnijā koši sarkaniem ziediem. Tās sasniedz 30...50 centimetru augstumu. Pamatsugai ziedi ir sarkanā krāsā, bet ir izaudzētas šķirnes ar baltiem, rozā un dažādas nokrāsas sarkaniem ziediem. Īpaši laba dārza forma ir ‘Shirley’ sērijas šķirnēm, kas sasniedz pat 80 centimetru augstumu un zied ar vienkāršiem vai pildītiem ziediem baltā, rozā, sarkanā, karmīnsarkanā vai purpura krāsā, bieži vien ar baltu apmali vai citas krāsas pamatni apmēram pusotru mēnesi.

Miega vai opija magone (Papaver somniferum) dabā kā suga nav sastopama. Uzskata, ka tā ir Papaver setigerum kultivārs vai paveids un ir visu magoņu audzēšanas aizlieguma iemesls, jo no tās iegūst ne tikai sēklas kulinārijai, bet arī divas narkotiskās vielas – opiju un heroīnu. Pašlaik miega magoņu audzēšana privātajos dārzos daudzās valstīs ir aizliegta, izņemot dekoratīvo šķirni ‘Przemko’, kas tikpat kā nesatur kaitīgās vielas.

Tomēr ir pietiekami daudz citu sugu un dekoratīvu šķirņu, uz kurām šis aizliegums neattiecas, tā ka dārzkopji var priecāties par šiem lieliskajiem ziediem.

Jāsaka gan, ka mūsu klimatiskajos apstākļos audzētām magonēm sula nav izmantojama narkotiku ieguvei. Kaifu no tās dabūt nevarēs. Ar mierīgu sirdi varam audzēt tādas izcili skaistas šķirnes kā ‘Hot Pink’, ‘Neon’, ‘Hungarien Blue’, ‘Pink Harmony’ un superjaunumu –‘Lavender Semi-Double’.

Miega magonēm ir dekoratīvās formas ar šķeltām vai bārkstainām ziedlapām – var. laciniata un pildītiem ziediem, kas tos pielīdzina peoniju ziediem – var. Peoniiflorum, un kas izdalītas atsevišķās grupās. Pie skaistākajām peonijziedu magonēm noteikti jāmin ‘White Cloud’ , ‘Back Cloud’, ‘Antique Lavender’, ‘Antique Rose’, ‘Applegreen’ , ‘Yellow Peony’, fantastiski skaistā ‘Red & White Striped’ un daudzas citas. Pie šķeltlapu-bārkstainām: viena no populārākajām – ‘Danish Flag’, kā arī ‘Drama Queen’, ‘Fringed Scarlet’, ‘Lavender Purple’ un citas.


Daudzgadīgās magones

Bursera vai Alpu magone (P. burseri syn. P. alpinum) – tikai 15 cm augstā magone zied visu vasaru – no maija līdz pat septembrim. Tā kā tai patīk augt diezgan sausā, kaļķainā augsnē, tā ir izcila akmeņdārziem. Lai arī skaitās daudzgadīga, tā tomēr nav ilgmūžīgs augs.

Bursera magone lieliski vairojas ar pašizsēju. Ziedu krāsa balta, oranža vai dzeltena. Augs veido zemu lapu rozeti, lapas divkārt vai trīskārt plūksnaini dalītas, zilganā tonī. Savvaļas izplatības areāls Alpi un Karpati.

Bieži vien Alpu magonei pieskaita vai apvieno vienā grupā ar P. alpinum (‘Alpine Poppy’) ļoti līdzīgās P. kerneri – ar dzeltenu ziedu, P. rhaeticum, P. sendtneri sugas. Iesētas ļoti agri pavasarī, labvēlīgos augšanas apstākļos tās var uzziedēt jau tā paša gada rudenī.

Kailstublāju magones, sauktas arī par Islandes un Arktiskām magonēm (P.  nudicaule), savvaļā aug Ziemeļu puslodes subarktiskajās zonās – Sibīrijā, Vidusāzijā, Mongolijā. Lapas garenas, mazāk dalītas kā Alpu magonei, bet tāpat veido piesakņu rozeti. Lapu krāsa zilganzaļa. Kā rāda nosaukums, stublājs ir kails, bez lapām un kā citām sugām arī tā galotnē ir tikai viens, 5...10 cm diametra zieds, kas var būt piesātināti baltā, dzeltenā, laškrāsā, oranžā vai sarkanā krāsā.

Lai arī šī suga skaitās daudzgadīga, ar laiku tās dekorativitāte zūd, tādēļ to bieži vien audzē kā divgadīgu vai pat viengadīgu augu. Tāpat kā austrumu magonei arī kailstublāju magonei daudz šķirņu un grupu, tomēr pašizsējas gadījumā šķirnes savas īpatnības nesaglabā. Kā skaistākās jāmin ‘Flamenko’, ‘Garden Gnome’, ‘San Remo’, ‘Matador’,‘Red Sails’ ar oranži sarkaniem ziediem, kuri var sasniegt 12 centimetrus diametrā, ‘Oregon Rainbow’ – ziedi aprikozu, persiku un rozā krāsā ar citrondzeltenu maliņu, ziedu diametrs var sasniegt pat 20 centimetrus!

Ja kailstublāju magones audzē kā divgadīgus augus un sēklas izsēj vasaras vidū, tās uzzied nākošā gada vasaras sākumā un ar ziedēšanu priecē līdz vasaras beigām, bet, ja tās vēlas audzēt kā viengadīgu kultūru, sēklas jāizsēj ļoti agri pavasarī. Tad ziedēšanu varēsim sagaidīt jau vasaras beigās. Šīs sugas auga visas daļas ir indīgas!

Ar austrumu magonēm (P. orientale) saistītas daudzas leģendas un ticējumi. Tās pat ir kulta un pielūgsmes avots. Savvaļas izplatības areāls skaistulēm ir Mazāzija un Dienvidkaukāzs, kur magones aug subalpīnās joslas pļavās, kā arī sastopamas mežu joslas akmeņainajās nogāzēs, veidojot dziļu mietsakni. Ieviestas kultūrā ap 1700. gadu. Apakšējās plūksnaini dalītās lapas ir lielas – līdz 30 centimetriem, stublāja lapas – mazas. Gan lapas, gan stublājs klāts ar cietiem matiņiem. Šo magoņu augstums svārstās no 40 cm līdz vienam metram, kur katra stublāja galā attīstās viens zieds, kura diametrs parasti ir ap 18 centimetriem, bet šķirnei ‘Blue Moon’ tas sasniedz pat 25 centimetrus.

Austrumu magones zied maija beigās, jūnijā. Ziedēšanas ilgums atkarībā no cera vecuma var ilgt pat trīs nedēļas, bet īpaši labos apstākļos var uzziedēt arī atkārtoti augustā vai septembrī. Suga mūsu apstākļos skaitās ziemcietīga, tomēr retākām šķirnēm būtu nepieciešams neliels piesegums.

Lai arī tās ir vienas no greznākajām magonēm, tomēr dobē to īstā vieta ir starp citiem augiem vai to aizmugurē atkarībā no šķirnes augstuma, jo dziļi izgrieztās, dekoratīvās lapas tūlīt pēc noziedēšanas nokalst, bet jaunie dzinumi parādās tikai rudens pusē.

Austrumu magoņu daudzās šķirnes apgrūtina izvēli. Ir vienkāršas un pildītas, ar gofrētām un gludām ziedlapiņām, ar veselu un šķeltu ziedlapiņu malu, bet ziedu krāsu daudzveidība šķiet neaptverama. Atšķirīgs var būt arī zaļo lapu tonis. Tā, piemēram, šķirnei ‘Black and White’, kas izceļas ar sniegbaltām zieda ziedlapiņām ar melnu plankumu pie pamatnes, tās ir gaiši zaļas, savukārt zemajai ‘Little Dancing Girl’ ar maigi rozā, viļņainām ziedlapiņām, lapas ir tumši zaļas, bet vispopulārākajai un pieprasītākajai angļu šķirnei ‘Patty’s Plum’ ar reti sastopamu sarkani violetu, varētu pat teikt zilo plūmju krāsas ziedlapām, lapas ir pelēcīgi zaļas.

Populārākās šķirnes – ‘Karine’ – maigi rozā, ‘Garden Glory’ – amerikāņu šķirne ar laškrāsas ziediem, tās viļņainās ziedlapiņas šķiet izgrieztas no gofrēta papīra, ‘Türkenlouis’ – vācu šķirne, tās košās, gaiši sarkanās ziedlapiņas izceļas ar bārkstainām malām, tādēļ ļoti neparastas, ar bārkstainām ziedlapiņām ir arī ‘Pink Ruffles’. ‘Petticoat’ ziedlapiņas līdzinās iestīvinātām krinolīna mežģīnēm. Tā varētu turpināt.

eeb.lu.lv

Šī vietne izmanto sīkdatnes lai uzlabotu vietnes lietošanas pieredzi un nodrošinātu tās darbību un funkcionalitāti.
Sapratu
Priecājamies dalīties ar savām fotogrāfijām! (Par mums)

Turpināt lejuplādēt

Portāla darbību varat atbalstīt, nopērkot kādu no fotogrāfijām augstākā kvalitātē vai ar brīvprātīgo ziedojumu:
PayPal:
vai
Bankas pārskaitījums:
Aivars Gulbis
Konts: LT503250065545151024
REVOLT21