0
info@redzet.lv

Zīlītes

Lielā zīlītezilzīlīte
Lasīt aprakstu
Lielā zīlīte, Lielā zīlīte (Parus major), Zīlītes, Zvirbuļveidīgie, Putni

Lielā zīlīte

Kods: D-0314-09
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2009. gada 01. aprīlī
PAR
BRĪVU
1000 x 667 px
72 dpi
143 KB
S 2000 x 1333 px
1.63 MB
M 2480 x 1653 px
21 x 14 cm / 300 dpi
2.06 MB
REĢISTRĒJIES
30 dienas
IEGŪSTI S IZMĒRA
FOTOGRĀFIJAS
PRIVĀTPERSONĀM
sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI
LIETOŠANAI

sākot ar 5 EUR
Augstas kvalitātes bildes
5 € = 5 FOTO
10 € = 20 FOTO
 Zīlīšu dzimta (Paridae)
 Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Zvirbuļveidīgie (Passeriformes)
Apakškārta Dziedātājputni (Passeri)
Dzimta Zīlīšu dzimta (Paridae)

Zīlītes ir nelieli dziedātājputni ar samērā īsu, bet spēcīgu knābi dažas sugas ir spējīgas pašas sev izkalt dobumu. Latvijā zīlīšu dzimtā sastopamas septiņas zīlīšu sugas, no kurām viena gaišzilā zīlīte ir reta ieceļotāja un novērota tikai trīs reizes. Zīlītes ir sastopamas gandrīz visur, gan mežos, gan cilvēku tuvumā pilsētā, parkos un dārzos. Lielākā daļa zīlīšu ziemā labprāt apmeklē barotavas, kur tās var labi novērot.

Zīlītēm abi dzimumi ir samērā līdzīgi, jaunajiem putniem salīdzinot ar pieaugušajiem ir blāvāks un dzeltenīgāks apspalvojums. Zīlītes ir ļoti kustīgi putniņi un to lidojums ir spurdzošs. Meklējot barību tās veikli pārvietojas pa koku un krūmu zariem. Pamatbarība ir dažādi kukaiņi un to kāpuri, bet ziemā barojas arī ar sēklām un ogām.

Ziemā un ceļošanas laikā uzturas bariņos. Lielākā daļa zīlīšu ziemā paliek tepat kā nometnieki, bet dažām sugām daļa putnu (sevišķi jaunie) rudenī aizceļo uz Rietumeiropu un Latviju caurceļo putni no ziemeļu kaimiņ teritorijām (invāzijas). Ceļo dienā skrajos bariņos.

Zīlītes ligzdu taisa gan dobumos, gan būrīšos un citās cilvēku radītās konstrukcijās. Pirmās olas ligzdā izdēj aprīlī un gadā var būt vairāki perējumi (1-­‐3).

Noteikšana apgrūtināta tikai divām sugām – pelēkajai un purva zīlītei, kuras vizuāli ir ļoti līdzīgas, taču labi atšķiramas pēc balss.

Latvijā ir sastopas vēl trīs sugas – somzīlīte, garastīte un bārdzīlīte, kuras angliski visas arī sauc par zīlītēm (tit), taču tās pieder citām dzimtām un šajā noteicējā netiek apskatītas.

Zīlītes ir izplatītas visā pasaulē un kopā zināmas ap 50 zīlīšu sugas.

dabasdati.lv


Zīlīšu dzimta (Paridae)

Zīlīšu dzimta (Paridae) ir viena no dziedātājputnu (Passeri) dzimtām, kas pieder zvirbuļveidīgo kārtai (Passeriformes). Tajā ir 55 sugas, kas sistematizētas 9 ģintīs.Nesenā pagātnē lielākā daļa sugu tika sistematizētas zīlīšu ģintī (Parus), bet pēdējo gadu DNS pētījumi ir izmainījuši zīlīšu sistemātiku. 

Zīlīšu dzimtas sugas ir plaši izplatītas visā pasaulē. Tās sastopamas lielākajā daļā kontinentu: Eiropā, Āzijā, Āfrikā un Ziemeļamerikā. Ir sugas, kuru izplatība gandrīz sakrīt ar kopējo dzimtas izplatību, bet ir sugas, kas ir endēmiskas nelielām teritorijām. Visplašāk sastopamā ir meža zīlīte(Periparus ater), kas mājo plašā teritorijā Eirāzijā un Ziemeļāfrikā. Toties taigas zīlīte (Poecile cinctus) mājo visā subarktiskajā joslā - Skandināvijā, Āzijas ziemeļos, Aļaskā un Kanādā.

Latvijā sastopamas 7 zīlīšu dzimtas sugas: meža zīlīte (Periparus ater), zilzīlīte (Cyanistes caeruleus), gaišzilā zīlīte (Cyanistes cyanus), cekulzīlīte(Lophophanes cristatus), lielā zīlīte (Parus major), pelēkā zīlīte (Poecile montanus) un purva zīlīte (Poecile palustris).

Izskats un īpašības:
Ar dažiem izņēmumiem, zīlīšu sugas ārēji ir ļoti līdzīgas. Tie ir kompakti putniņi, ar īsiem knābjiem. Atkarībā no pamatbarības knābji var būt gan masīvāki, gan smalkāki. Zīlītēm, kas pamatā barojas ar kukaiņiem, knābji ir smalkāki. Visdīvainākais knābis dzimtā ir zemes zīlītei (Pseudopodoces humilis), šai zīlītei tas ir garš un līks. Dažām sugām ir cekuliņi. Parasti zīlītes ir 10 - 16 cm lielas, bet zaļā zīlīte (Sylviparus modestus), kas ir vismazākā dzimtā, ir 9 cm gara un sver 5 g. Vislielākā ir sultānzīlīte (Melanochlora sultanea), kuras ķermeņa garums sasniedz 21 cm, bet svars gandrīz 50 g. Vislielākā dažādība dzimtā ir apspalvojumakrāsai.

Uzvedība:
Zīlītes ir aktīvi, skaļi un sabiedriski putniņi. Ligzdošanas laikā tie ir teritoriāli, bet pēc jauno putnu izlidošanas, apvienojas draudzīgos baros. Bieži barā ir sajauktas vairāku sugu zīlītes. Šie putni spēj samērā viegli piemēroties jauniem apstākļiem. Tie ir vieni no inteliģentākajiem putniem, un inteliģences skalā tiek ierindoti uzreiz pēc vārnāmkraukļiem un papagaiļiem.

Barība:
Zīlītes spēj piemēroties dažādai barībai, tās barojas gan ar sēklām, gan kukaiņiem. Daudzas sugas uzturas cilvēku tuvumā un ziemas periodā labprāt apmeklē putnu barotavas. Atkarībā no tā, vai zīlītes slēpj barību, ornitologi tās iedala divās grupās: barības slēpējās (purva zīlīte, pelēkā zīlīte, meža zīlīte) un neslēpējās (lielā zīlīte, zilzīlīte). Piemēram, pelēkā zīlīte sezonas laikā noglabā aptuveni 15 kilogramus barības.

Ligzdošana:
Zīlītes parasti ligzdo koku dobumos, lai gan ir sugas, kas ligzdu vij uz zemes. Dējumi atkarībā no sugas var būt ļoti dažādi. Piemēram, Himalajos dzīvojošārūsdibena zīlīte (Periparus rubidiventris) dēj 2 olas, bet Eiropas zilzīlīte 10 - 14 olas. Daudzām sugām ir vairāki dējumi sezonā, bet daudzām Āfrikā dzīvojošām sugām ir raksturīga kooperēšanās putnēnu audzināšanā. Pamatā visas zīlīšu sugas veido monogāmus pārus, izņēmums ir zilzīlīte, kas ir poligāma.

Zīlīšu ģints (Parus)

Zīlītes, zīlīšu ģints (Parus) ir lielākā zīlīšu dzimtas (Paridae) ģints, kas apvieno 23 zīlīšu sugas. Vēl nesenā pagātnē tā apvienoja gandrīz visas zīlīšu dzimtas sugas. Pēdējo gadu DNS pētījumi ir ieviesuši izmaiņas zīlīšu dzimtas sistemātikā un ir izveidotas vairākas jaunas ģintis, kas kādreiz tika sauktas par Parus apakšģintīm.

Šīs ģints sugas mājo Eiropā, Āzijā un Āfrikā. Saskaņā ar jaunāko sistemātiku Latvijā sastopama viena zīlīšu ģints suga - lielā zīlīte (Parus major).

  • Zīlīšu dzimta (Paridae)
    • ģints Cekulzīlītes (Lophophanes)
      • Cekulzīlīte (Lophophanes cristatus)
      • Pelēkcekula zīlīte (Lophophanes dichrous)
    • ģints Meža zīlītes (Periparus)
      • Dzeltenvēdera zīlīte (Periparus venustulus)
      • Filipīnu zīlīte (Periparus elegans)
      • Himalaju zīlīte (Periparus melanolophus)
      • Meža zīlīte (Periparus ater)
      • Palavanas zīlīte (Periparus amabilis)
      • Rudskausta zīlīte (Periparus rufonuchalis)
      • Rūsdibena zīlīte (Periparus rubidiventris)
    • ģints Pelēkās zīlītes (Poecile)
      • Āzijas kalnu zīlīte (Poecile songarus)
      • Baltaču zīlīte (Poecile superciliosus)
      • Bērsānu zīlīte (Poecile rufescens)
      • Dāvida zīlīte (Poecile davidi)
      • Kalnu zīlīte (Poecile gambeli)
      • Kanādas zīlīte (Poecile hudsonicus)
      • Karolīnas zīlīte (Poecile carolinensis)
      • Kaspijas zīlīte (Poecile hyrcanus)
      • Melngalvas zīlīte (Poecile atricapillus)
      • Melnzoda zīlīte (Poecile hypermelaenus)
      • Meksikas zīlīte (Poecile sclateri)
      • Pelēkā zīlīte (Poecile montanus)
      • Purva zīlīte (Poecile palustris}
      • Sēru zīlīte (Poecile lugubris)
      • Taigas zīlīte (Poecile cinctus)
    • ģints Sultānzīlītes (Melanochlora)
      • Sultānzīlīte (Melanochlora sultanea)
    • ģints Zaļās zīlītes (Sylviparus)
      • Zaļā zīlīte (Sylviparus modestus)
    • ģints Zemes zīlītes (Pseudopodoces)
      • Zemes zīlīte (Pseudopodoces humilis)
    • ģints Ziemeļamerikas zīlītes (Baeolophus)
      • Iemauktu zīlīte (Baeolophus wollweberi)
      • Kadiķu zīlīte (Baeolophus ridgwayi)
      • Melncekula zīlīte (Baeolophus atricristatus)
      • Melnpieres cekulzīlīte (Baeolophus bicolor)
      • Ozolu zīlīte (Baeolophus inornatus)
    • ģints Zilzīlītes (Cyanistes)
      • Baltsejas zīlīte (Cyanistes semilarvatus)
      • Dzeltenkrūšu zīlīte (Cyanistes flavipectus)
      • Gaišzilā zīlīte (Cyanistes cyanus)
      • Zilzīlīte (Cyanistes caeruleus)
    • ģints Zīlītes (Parus)
      • Angolas zīlīte (Parus carpi)
      • Āzijas pelnu zīlīte (Parus cinereus)
      • Baltmuguras zīlīte (Parus leuconotus)
      • Baltplecu zīlīte (Parus guineensis)
      • Baltskausta zīlīte (Parus nuchalis)
      • Baltspārnu zīlīte (Parus leucomelas)
      • Baltvēdera zīlīte (Parus albiventris)
      • Dienvidāfrikas zīlīte (Parus afer)
      • Dzeltenā zīlīte (Parus holsti)
      • Dzeltenvaigu zīlīte (Parus spilonotus)
      • Japānas zīlīte (Parus minor)
      • Lielā zīlīte (Parus major)
      • Melnā zīlīte (Parus niger)
      • Melnsejas zīlīte (Parus xanthogenys)
      • Miombo zīlīte (Parus griseiventris)
      • Pelnu zīlīte (Parus cinerascens)
      • Raibā zīlīte (Parus varius)
      • Sarkanrīkles zīlīte (Parus fringillinus)
      • Sarkanvēdera zīlīte (Parus rufiventris)
      • Somālijas zīlīte (Parus thruppi)
      • Svītrotā zīlīte (Parus fasciiventer)
      • Tumšā zīlīte (Parus funereus)
      • Zaļmugurzīlīte (Parus monticolus)

lv.wikipedia.org
lv.wikipedia.org

Lielā zīlīte

Kods: D-0314-09
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2009. gada 01. aprīlī
PAR
BRĪVU
1000 x 667 px
72 dpi
143 KB
S 2000 x 1333 px
1.63 MB
M 2480 x 1653 px
21 x 14 cm / 300 dpi
2.06 MB
Bildes fragmenti:
REĢISTRĒJIES
30 dienas
IEGŪSTI S IZMĒRA
FOTOGRĀFIJAS
PRIVĀTPERSONĀM
sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI
LIETOŠANAI

sākot ar 5 EUR
Augstas kvalitātes bildes
5 € = 5 FOTO
10 € = 20 FOTO
Portālu www.redzet.lv un www.gotobaltic.com veidotāju grupas darbības sākums meklējams jau 2004. gadā, kad pulciņš domubiedru – 4 jaunieši un viens pieaugušais – brauca pa Latviju muzicēdami un iepazīdami Latvijas dabu un atklādami ceļotprieku. Tolaik arī radās interese par fotografēšanu, kā rezultātā laika gaitā sakrājās liels fotoarhīvs. Radās jautājums, kur to likt, kā izmantot, lai tam būtu kāda jēga? Tāpēc arī dzima ideja par portāla izveidošanu, un nu jau dažus gadus tā ir sekmīgi realizēta, jo portālā www.redzēt.lv līdz šim ir ievietots vairāk par 20000 bildēm, ik dienas tam ir ap 600 unikālo skatījumu un ir bilžu bezmaksas lejuplādes iespēja, kas tiek plaši izmantota.
Apceļojot Latviju, radās secinājums, ka mums ir ļoti daudz skaistu, bet neapzinātu vietu un ceļotājam nebūt nav viegli ātri un ērti atrast sev vajadzīgo informāciju, kas kurā vietā būtu apskates vērts. Sākām vākt materiālus dažādās interneta vietnēs, un vajadzība atkal deva jaunu ideju – veidot ceļotājam ērtu portālu, kurā vienuviet būtu iespējams atrast visu vajadzīgo informāciju – ko attiecīgajā vietā apskatīt, kur paēst, kur pārnakšņot, kur vērsties dažādu tehnisku nepieciešamību un kļūmju gadījumos. Pašreiz esam šīs idejas īstenošanas sākumā, un mūsu mērķis ir ar portāla www.gotobaltic.com palīdzību veidot tūrismam pievilcīgu Latvijas un vēlāk visas Baltijas tēlu, kā arī reklamēt mūsu organizācijas, uzņēmējus, individuālos ražotājus u.c., palīdzot viņiem piesaistīt klientus.
Sākumā plānojam parādīt kartē Latviju, sadalītu pa reģioniem un novadiem. Reģionu kartē būs redzamas interesantākās apskates vietas. Novados varēs redzēt plašāku informāciju par apskates vietām un sociāli nozīmīgiem objektiem.
Savu mērķi sākam īstenot ar Kurzemes novadiem.
Ērtības labad piedāvājam divus apskates veidus:
1. Uzklikšķinot atveram novada karti un izvēlamies sev interesējošo objektu apskati.
2. Sev interesējošas vietas aplūkošanai izvēlamies no saraksta.
Papildus kartei un apskates vietu sarakstam portālā atradīsiet attiecīgo vietu fotogrāfijas un informatīvus aprakstus. Tas jums palīdzēs izvēlēties savu ceļojumu pieturas un galamērķus.
Mūsu lielais mērķis ir šādā veidā parādīt visu Baltiju.
Perspektīvā plānojam portālu tulkot angļu, krievu, vācu, ķīniešu un poļu valodās, tādējādi piedāvājot lielisku produktu šo valstu tūristiem.

Tā kā uzdevums ir ļoti liels, aicinām katru interesantu uz sadarbību.


Turpināt lejuplādēt

Sākot ar 1 eiro atbalstu
saņemsiet iespēju 30 dienas
LEJUPLĀDĒT FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px)
bez www.redzet.lv logo

UZZINĀT VAIRĀK
REĢISTRĒJIES

un
30 dienas
iegūsti
JEBKURAS FOTOGRĀFIJAS FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px) bez www.redzet.lv logo
Reģistrēties
PRIVĀTPERSONĀM sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI LIETOŠANAI sākot ar 5 EUR
Reģistrējoties saņemsi piekļuvi
lejuplādes pogai

Varēsi lejuplādēt jebkuras izvēlētās fotogrāfijas!
Garantējam Jūsu sniegtās informācijas konfidencialitāti.
Jautājumu gadījumā sazinieties ar mums: info@redzet.lv
IEGŪSTI AUGSTAS KVALITĀTES FOTOGRĀFIJAS

5 € = 5 FOTO vai 10 € = 20 FOTO
iegūsti FOTOGRĀFIJAS AUGSTĀ KVALITĀTĒ
L izmērs, 3888 x 2592 px, vai XL izmērā


Raksti mums uz:
info@redzet.lv
un iegūsti izvēlētās fotogrāfijas!

Izvēlieties jebkuras 5 fotogrāfijas neatkarīgi no lieluma un kvalitātes par 5 eiro, vai jebkuras 20 fotogrāfijas par 10 eiro.

Ielogoties

Jūs neaizpildījāt abus laukus.

Reģistrēties

Jūs neaizpildījāt visus laukus.