0
info@redzet.lv

Ērgļu klintis

Ērģeļu klintis, Pieškaļu vai Pieškalnu iezis
Lasīt aprakstu
Ērģeļu klintis, Pieškaļu vai Pieškalnu iezis, Ērgļu klintis, Gauja, Gaujas nacionālais parks, Priekuļu novads

Ērģeļu klintis, Pieškaļu vai Pieškalnu iezis

Kods: U-002-15-AP
Autors: Aija Pastare
Bildēts 2015. gada 14. oktobrī
PAR
BRĪVU
1000 x 561 px
72 dpi
162 KB
S 1748 x 1165 px
14.8 x 9.87 cm / 300 dpi
MB
M 2480 x 1653 px
21 x 14 cm / 300 dpi
L 3841 x 2153 px
32.52 x 18.23 cm / 300 dpi
5.00 MB
REĢISTRĒJIES
30 dienas
IEGŪSTI S IZMĒRA
FOTOGRĀFIJAS
PRIVĀTPERSONĀM
sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI
LIETOŠANAI

sākot ar 5 EUR
Augstas kvalitātes bildes
5 € = 5 FOTO
10 € = 20 FOTO

Ērģeļu (Ērgļu) klintis, arī Pieškaļu klintis, arī Pieškalnu iezis. 22 m augsta, ap 500 m plata klints, populārs tūrisma objekts, monolītākā klints Latvijā, atsedzas Gaujas svītas smilšakmeņi. Klintis ir valsts nozīmes aizsargājams ģeoloģisks dabas piemineklis, kā arī Latvijas un Eiropas Savienības nozīmes aizsargājams biotops.


Ērgļu (Ērģeļu) klintis ietilpst Priekuļu novadā. Tās atrodas 5,5 km uz ziemeļiem no Cēsīm, Gaujas kreisajā krastā, 0,8 km uz dienvidiem no Strīķupes ietekas Gaujā. Aizņem 46.928 ha lielu platību.

Apraksts:
Gaujas svītas apakšējās daļas stratotips. Svītu veido sarkani un dzeltenīgi sārti smalki un vidējgraudaini smilšakmeņi, sarkanīgi smilšmāli un māli. Smilšainie nogulumi vairāk ir svītas lejasdaļā, pie kam smilšakmeņi samērā bieži satur kvarca oļus, zivju atliekas. Iespējams, ka zem ūdens atsedzas arī Burtnieku svītas aleirolīts. Virs tā ieguļ līdz 1 m biezs konglomerātu slānis. Pie upes līmeņa šeit atsedzas lieliski dzelzs hidroksīdu veidojumi - lizegangas, dzīslas.

Fosilijas - agnāts Psammolepis paradoxa Ag., plakoderma Asterolepis ornata Eichw. sensu Ag. Atseguma lejasdaļas konglomerātos ir arī vidusdevona faunas atliekas.
Dažus metrus virs ūdens līmeņa ir erozijas virsmas, ko sedz konglomerāti, kas sastāv no kvarca oļiem, zivju kauliem, mālsmilts, fosfātu konkrēcijām. Fosfātu konkrēcijas liecina par jūras vidi, ir violetā un dzeltenpelēkā krāsā, 2 - 15 cm diametrā. Erozijas virsmas novērojamas arī augstākos atseguma līmeņos. Ir erozijas virsmas, kuras var izsekot visa atseguma garumā. Īpaši izteiksmīgs kanāls vērojams ap 100 m lejpus kāpnēm. Šo erozijas kanālu veidojusi ļoti duļķaina, akmeņiem bagāta straume, kanāla sienas 60grādus slīpas.

Varena, majestātiska siena, kas ceļas ārā tieši no Gaujas. Visiespaidīgākās klintis Gaujas ielejā, raksturīgas ar vienlaidu monolītu smilšakmens virsmu (monolītākās klintis Latvijā). Viszemākā Gaujas līmeņa laikā sasniedz 22 m augstumu, pie kam 18 - 20 m augstums saglabājas lielā garumā. Pirmos 130 m no austrumiem skaitot klinšu siena ir līdzena, tālāk iezīmējas upē ievirzīti izciļņi. Tālāk iezis kļūst arī plaisaināks. Te liels bluķis apm. 6 -7 m noslīdējis gar sienu tomēr nenokrītot.

Savulaik šajā nedrošajā vietā bijis plāns uzcelt viesnīcu no stikla un dzelzsbetona, tacu uzvarējis saprāts, pirmkārt nelabvēlīgie būvniecības apstākļi. Prof. Eberhars saka, ka tas laikam bijis pirmais gadījums, kad dabas aizsardzības apsvērumi svinējuši uzvaru pār nepārdomātiem celtniecības plāniem.

Klinšu rietumu daļa, kas atvirzās no upes un slēpjas aiz kokiem, arī šeit ir 21,5 m augsta. Lejasdaļā, kur klintis gandrīz beigušās un atkal pieiet pie upes, atrodas Ērgļu niša un avotiņi. Desmit soļus tālāk ir vēl viena neliela aliņa.

Uz austrumiem un rietumiem atkal ir klintis.
330 m garumā klintis apskalo Gauja.

Padomju laikā klintis pārdēvēja par Ērgļu klintīm, lai populārā tūrisma objekta nosaukums neatgādinātu reliģiju.
220 m austrumu virzienā no Ērģeļu klintīm, nostāk no Gaujas ir nākamais atsegums - patiesībā virkne sarkanīgu un dzeltenīgu smilšakmens atsegumu. Izrobots, nosūnojis smilšakmens, kurā senas izskalojumu dobes, nišas, nelielas alas. Vairums alu izveidojušās, paplašinoties plaisām, līdz ar to alām ir trīsstūrveida ieejas, kuru augstums nepārsniedz 3 m.

130 m rietumu virzienā no Ērģeļu klinšu nobeiguma savukārt ir citas klintis vecupes krastā. Tās ir ap 8 m augstas, 200 m platas klintis. Klintīs ir pusmetru plata vertikāla plaisa, kas masīvā turpinās vairāk kā 20 m.

Ērģeļu klinšu rietumu daļā, lejasdaļā, kur tās jau gandrīz beigušās un atkal pieiet pie upes, ūdens līmenī atrodas niša. Tā ir 3,5 m augsta, 4,5 m plata, 5 m dziļa. Atgādina nelielu Gūtmaņa alu. No tejienes pa plaisām iztek vairāki sīki avotiņi.

Pašā Ērģeļu klinšu rietumu daļā ap desmit soļus no nišas ir neliela ap 5 m ala.
Atbalss pret klinti esot skanējusi kā ērģeles, no tā arī nosaukums.
mapx.map.vgd.gov.lv

Varena, majestātiska siena, kas ceļas ārā tieši no Gaujas. Visiespaidīgākās klintis Gaujas ielejā, raksturīgas ar vienlaidu monolītu smilšakmens virsmu. Teika stāsta, ka atbalss pret šo klinti skanējusi kā ērģeles, tādēļ tās iedēvētas par Ērģeļu klintīm. Sākotnēji tās sauktas par Pieškaļu iezi, bet padomju gados pārdēvētas.

Klinšu siena ir 700 m gara, un 300 m apskalo Gauja. Pirmos 130 m veido līdz 22 m augsta, vertikāla smilšakmens siena, tālāk iezīmējas vairāki upē nedaudz ievirzīti izciļņi. Klintīs ir daudz lūzumu, vērojamas arī atsevišķu bloku slīdēšanas un nobrukumu veidošanās pazīmes. Ieža pakājē izveidojies vecupes ezeriņš. Klinšu rietumu daļa, kas atvirzās no Gaujas un slēpjas aiz kokiem, ir 21,5 m augsta. Lejasdaļā, kur klintis gandrīz beigušās un atkal pieiet pie upes, atrodas Ērgļu niša un avotiņi.

Ērgļu klintis ir viens no nozīmīgākajiem tūrisma objektiem Gaujas nacionālajā parkā, labiekārtots apskatei (skatu platformas, takas, kāpnes). No skatu laukumiņa virs klintīm paveras majestātiska ainava tālu pāri Gaujai.
www.tourism.cesis.lv

Ērģeļu klintis, Pieškaļu vai Pieškalnu iezis

Kods: U-002-15-AP
Autors: Aija Pastare
Bildēts 2015. gada 14. oktobrī
PAR
BRĪVU
1000 x 561 px
72 dpi
162 KB
S 1748 x 1165 px
14.8 x 9.87 cm / 300 dpi
MB
M 2480 x 1653 px
21 x 14 cm / 300 dpi
L 3841 x 2153 px
32.52 x 18.23 cm / 300 dpi
5.00 MB
REĢISTRĒJIES
30 dienas
IEGŪSTI S IZMĒRA
FOTOGRĀFIJAS
PRIVĀTPERSONĀM
sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI
LIETOŠANAI

sākot ar 5 EUR
Augstas kvalitātes bildes
5 € = 5 FOTO
10 € = 20 FOTO
Portālu www.redzet.lv un www.gotobaltic.com veidotāju grupas darbības sākums meklējams jau 2004. gadā, kad pulciņš domubiedru – 4 jaunieši un viens pieaugušais – brauca pa Latviju muzicēdami un iepazīdami Latvijas dabu un atklādami ceļotprieku. Tolaik arī radās interese par fotografēšanu, kā rezultātā laika gaitā sakrājās liels fotoarhīvs. Radās jautājums, kur to likt, kā izmantot, lai tam būtu kāda jēga? Tāpēc arī dzima ideja par portāla izveidošanu, un nu jau dažus gadus tā ir sekmīgi realizēta, jo portālā www.redzēt.lv līdz šim ir ievietots vairāk par 20000 bildēm, ik dienas tam ir ap 600 unikālo skatījumu un ir bilžu bezmaksas lejuplādes iespēja, kas tiek plaši izmantota.
Apceļojot Latviju, radās secinājums, ka mums ir ļoti daudz skaistu, bet neapzinātu vietu un ceļotājam nebūt nav viegli ātri un ērti atrast sev vajadzīgo informāciju, kas kurā vietā būtu apskates vērts. Sākām vākt materiālus dažādās interneta vietnēs, un vajadzība atkal deva jaunu ideju – veidot ceļotājam ērtu portālu, kurā vienuviet būtu iespējams atrast visu vajadzīgo informāciju – ko attiecīgajā vietā apskatīt, kur paēst, kur pārnakšņot, kur vērsties dažādu tehnisku nepieciešamību un kļūmju gadījumos. Pašreiz esam šīs idejas īstenošanas sākumā, un mūsu mērķis ir ar portāla www.gotobaltic.com palīdzību veidot tūrismam pievilcīgu Latvijas un vēlāk visas Baltijas tēlu, kā arī reklamēt mūsu organizācijas, uzņēmējus, individuālos ražotājus u.c., palīdzot viņiem piesaistīt klientus.
Sākumā plānojam parādīt kartē Latviju, sadalītu pa reģioniem un novadiem. Reģionu kartē būs redzamas interesantākās apskates vietas. Novados varēs redzēt plašāku informāciju par apskates vietām un sociāli nozīmīgiem objektiem.
Savu mērķi sākam īstenot ar Kurzemes novadiem.
Ērtības labad piedāvājam divus apskates veidus:
1. Uzklikšķinot atveram novada karti un izvēlamies sev interesējošo objektu apskati.
2. Sev interesējošas vietas aplūkošanai izvēlamies no saraksta.
Papildus kartei un apskates vietu sarakstam portālā atradīsiet attiecīgo vietu fotogrāfijas un informatīvus aprakstus. Tas jums palīdzēs izvēlēties savu ceļojumu pieturas un galamērķus.
Mūsu lielais mērķis ir šādā veidā parādīt visu Baltiju.
Perspektīvā plānojam portālu tulkot angļu, krievu, vācu, ķīniešu un poļu valodās, tādējādi piedāvājot lielisku produktu šo valstu tūristiem.

Tā kā uzdevums ir ļoti liels, aicinām katru interesantu uz sadarbību.


Turpināt lejuplādēt

Sākot ar 1 eiro atbalstu
saņemsiet iespēju 30 dienas
LEJUPLĀDĒT FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px)
bez www.redzet.lv logo

UZZINĀT VAIRĀK
REĢISTRĒJIES

un
30 dienas
iegūsti
JEBKURAS FOTOGRĀFIJAS FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px) bez www.redzet.lv logo
Reģistrēties
PRIVĀTPERSONĀM sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI LIETOŠANAI sākot ar 5 EUR
Reģistrējoties saņemsi piekļuvi
lejuplādes pogai

Varēsi lejuplādēt jebkuras izvēlētās fotogrāfijas!
Garantējam Jūsu sniegtās informācijas konfidencialitāti.
Jautājumu gadījumā sazinieties ar mums: info@redzet.lv
IEGŪSTI AUGSTAS KVALITĀTES FOTOGRĀFIJAS

5 € = 5 FOTO vai 10 € = 20 FOTO
iegūsti FOTOGRĀFIJAS AUGSTĀ KVALITĀTĒ
L izmērs, 3888 x 2592 px, vai XL izmērā


Raksti mums uz:
info@redzet.lv
un iegūsti izvēlētās fotogrāfijas!

Izvēlieties jebkuras 5 fotogrāfijas neatkarīgi no lieluma un kvalitātes par 5 eiro, vai jebkuras 20 fotogrāfijas par 10 eiro.

Ielogoties

Jūs neaizpildījāt abus laukus.

Reģistrēties

Jūs neaizpildījāt visus laukus.