0
info@redzet.lv

Priekuļu novads

Gauja pie Ērģeļu klintīmĒrģeļu klintis, Pieškaļu vai Pieškalnu iezis
Lasīt aprakstu
Ērģeļu klintis, Pieškaļu vai Pieškalnu iezis, Ērgļu klintis, Iežu atsegumi, Gaujas nacionālais parks, Gauja, Priekuļu novads

Ērģeļu klintis, Pieškaļu vai Pieškalnu iezis

Kods: A-027-14
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2014. gada 07. jūnijā
PAR
BRĪVU
1000 x 498 px
72 dpi
134 KB
S 2000 x 996 px
1.95 MB
M 3319 x 1653 px
28.1 x 14 cm / 300 dpi
L 5204 x 2592 px
44.06 x 22 cm / 300 dpi
11.9 MB
XL 8777 x 4372 px
74.31 x 37.02 cm / 300 dpi
26.2 MB
REĢISTRĒJIES
30 dienas
IEGŪSTI S IZMĒRA
FOTOGRĀFIJAS
PRIVĀTPERSONĀM
sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI
LIETOŠANAI

sākot ar 5 EUR
Augstas kvalitātes bildes
5 € = 5 FOTO
10 € = 20 FOTO
 Priekuļu novads
Priekuļu novada ģerbonis
Ģerbonis
 
 Centrs:     Priekuļi
Platība:  301,8 km2
Iedzīvotāji (2010):  9393
 Blīvums:  31.1 iedz./km2
 Izveidots:  2009. gadā
Teritoriālās vienības: Liepas pagasts
Mārsnēnu pagasts
Priekuļu pagasts
Veselavas pagasts
 Mājaslapa:   www.priekuli.lv

Priekuļu novads pašvaldība Vidzemes centrālajā daļā, Gaujas kreisajā krastā, kurā 2009. gadā apvienoti četri bijušā Cēsu rajona pagasti. Robežojas ar Cēsu, Pārgaujas, Kocēnu, Beverīnas, Smiltenes, Raunas un Vecpiebalgas novadiem. Novada centrs ir Priekuļi.
lv.wikipedia.org


Pamatojoties uz Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, ar 2009.gada 1.jūliju tika izveidots Priekuļu novads, kurā ietilpst Priekuļu, Liepas, Mārsnēnu un Veselavas pagasti. Novada administratīvais centrs noteikts Priekuļos. Priekuļu novada kopplatība ir 301.8 km2.

Novada ceļu kopējais garums 191.3 km, t.sk. ar melno segumu 6.3 km, A kategorijas ceļi 33.2 km, B – 125.3 km, C – 32.8 km. Ielu kopējais garums 37.7 km. Novads robežojas ar Cēsu, Pārgaujas, Raunas, Vecpiebalgas, Smiltenes, Kocēnu un Beverīnas novadiem. Novadā uz 2012.gada 1.janvāri bija reģistrēti 9173 iedzīvotāji.
lv.wikipedia.org

Liepas pagasts


Platība 7430 ha
Iedzīvotāji 3402 (2000.g.)


TERITORIJA
            Senatnē Liepas pagastā bija Cēsu pilsnovada daļa, kuru 13.gs. pakļāva Zobenbrāļu ordenis. Polijas kundzības laikā novads ietilpa Cēsu bīskapijā. Zviedru laikos karalis Gustavs Ādolfs ap 1624. g. novadu piešķīra savam valsts kancleram A. Uksenšernam, kurš 1672.g. kādu Liepas māju uzcēla Liepas muižu (Lindenhof). Ap 1680.g. muižu redukcijas laikā Uksenšerni savus īpašumus zaudēja, muiža vairakkārt tika ieķīlāta un iznomāta. 1743.g. Krievijas ķeizariene Elizabete muižu uzdāvināja Vidzemes ģenerālgubernatoram P. Lasijam, bet 1758.g. tā pārgāja A. Hāgemeniestera pārvaldījumā. No 1824.g. muižā piederēja Pandera dzimtai, pēdējā muižas īpašniece ( 1919.g.) bija Šarlote fon Vulfa.

            1925. g. Liepas pagastam pievienoja daļu Mūrmuižas pagasta, kura teritorijā ietilpa Skangaļu muiža. Arī šī muiža tika uzdāvināta A. Uksenšernam. Vēlāk Katrīna 2 abas muižas uzdāvināja kādai baltvācu ģimenei. 1843.g. muižas nopirka J. A. Knīrīms, Skangaļu muiža nonāca viņa dēla, Rīgas Politehnikuma rektora V. Knīrīma, īpašumā Viņa meita apprecējās ar zviedru inženieri Palmi, kura dēls Ū. Palme kļuva par Zviedrijas premjerministru (Palmes Skangaļu muižā pavadija vasaras līdz 1939.gadam, 1994.g. viņi atguva savu īpašumu un uzzdāvijāja to Pētīšanas armijai).

            1935.g. Liepas pagasta platība bija 6890 ha.

            1945.g. pagastā izveidoja Liepas un Dunduru ciemu, bet pagastu 1949.g. likvidēja. 1954.g. Liepas ciemam pievienoja Dunduru ciemu. 1990.g. pagastu atjaunoja.

 
DABA
    Liepas pag. atrodas Gaujas kreisajā krastā, Tālavas zemienes Trikātas pacēlumā un Gaujas Senlejā. Trikātas pacēluma vidusdaļā atrodas Liepas paliksnis – plato veida reljefa pacēlums starp Raunas lejteci un Gauju (gar. 3.km, plat. līdz 1,6 km, augst. Vieta – Liepas kalns 115,5 m vjl.), no kalna skatu torņa skaista ainava uz Liepas apkaimi.

Blakus, kalna Z nogāzē, atrodas Lielā Ellīte ( velna ceplis, Velna krāsns, Vella ala, Liepmuižas ala, Liepas ala) – unikālssufozijas veidojumu komplekss, viens no vecākajiem tūrisma objektiem Latvijā. Smilšakmeņos izveidojusies ala, kā arī arkas un pilastri ar lokveida pārsedzēm. Ala līdzīga 4-5 m plata, 11 m gara un 3,5 m augstam gaitenim, kura galā atrodas 1 m plata šķērsplaisa. Alas kopgarums 23 m, no tās izplūst spēcīgs avots. Pastāv uzskats, ka ala ir ~ 7000 gadu.

Gravā pie Liepas kapsētas baltajos smilšakmeņos izveidojusies ala Mazā Ellīte 9 gar. 8 m, vid. plat. 1,8 m, griestu augstums 1 m ). No alas izplūst liels avots (domājams, ka ala ir sena kulta vieta). Pagasta R robežu 17 km garumā veido Gauja.

Pašos Z Gaujas krastā atrodas Baltā klints (Liepas iezis, Ozolu iezis) – 400 m gara un 12-16 m augsta smilšakmens krauja, atsevišķi atsegumi ir 4-8 m augsti, tos citu no cita atdala sāngravas.

Zemāk, iepretim Grīviņupītes ietekas vecajam atzaram, atrodas Grīviņu iezis (Leču iezis, Sarkanā klints) – smilšakmens atsegums Gaujas senlejas kreisajā pamatkrastā, bet Gaujas senkrastā apm. kilometru  gara  smilšakmens krauja – Līču – Laņģu klintis, to augstums līdz 30 m, vietām 10 m augstas vertikālās sienas, ko pārtrauc sāngravas.

Klinšu Z posmā, kas atrodas apm. kilometra attālumā no Gaujas, ir Līču klintis, kurās izveidojusies savdabīga aiza ar vairākām alām. Klintīs daudz un nišu, no tām izplūst ~ 20 avotu, piekājē – aizaugusi Gaujas vecupe. Pa pagasta D un R robežu 26 km garumā dziļā lejā mežainos krastos līkumo Gaujas pieteka Rauna.

Lejpus Vaives ietekas asā upes līkumā atsedzas Raibās klintis, atkailināto smilšakmeņa posma garums ir ~300m, augstums 14,5 m , bet visas kraujas augstums 22m. Lejtecē Raunas platums pārsniedz 10 m, dziļums līdz 2m.

Pagasta ZA daļā atrodas Rekšņu purvs (pl190 ha, līdz 1939.g.  tajā rūpnieciski ieguva pakaišu kūdru). Pie Lodes dzc. stacijas atrodas liepas mālu atradne (pl. 78 ha, derīgā slāņa biezums 15-36 m, rūpnieciskie krājumi 18,7 mlj m3, prognozētie- 33 mlj. m3). Atradni atklāja ģeologs J. Sleinis 1953.g., tā tiek izmantota kopš 1963.gada. Māls derīgs apdares materiāliem (sarkanajiem ķieģeļiem), karniņiem, drenu caurulēm, gaišais māls – apdares plāksnītēm, balzāma pudelēm. 1970.g. pirmoreiz pasaulē te atklātas augšdevona (pirms 400-350 mlj gadu) bruņu un bārkšpuru zivju veselas pārakmeņojušās atliekas (pētija ģeologs V. Kuršs). Pagasta ZR pie Grīviņiem atrodas grants atradne(ieguve pārtraukta). Meži aizņem 50,2% pag. teritorijas, liel. mežu masīvi ir pie Gaujas (grīviņu un Salmiņu mežs) un Raunas.


Mārsnēnu pagasts

Platība: 6918,4ha
Iedzīvotāji: 817 (01.07.2012.)


TERITORIJA
2.-4.gs. tagadējā Mārsnēnu pagasta teritorijā dzīvoja lībieši un igauņi, par to liecina arī apkārtnes vietvārdi. Domājams, ka Mārsnēnu nosaukums (Marzenhof) cēlies no lībiešu vārda «mare» vai igauņu «meri», kas tulkojumā nozīmē «jūra» - pirms tūkstošiem gadu te atradušies vairāki ledāja sprostezeri, kas dēvēti par jūru. Arī Startu muižas (Stürzenhof – tulkojumā Vētras muiža, Brāzmu muiža) nosaukums liek domāt, ka senāk te bijuši plaši ūdeņi. 18.gs. 1.pusē no Raunas pilsmuižas tika atdalīta Mārsnēnu pilsmuiža. 19.gs. sākumā tagadējā pagasta teritorijā Mārsnēnu muiža ar Jāņa pusmuižu un Startu muiža ar Ķunes pusmuižu, abas bija valsts jeb t.s. kroņa muižas. 19.gs. beigās Cēsu-Smiltenes ceļa malā 9 sētas piešķīra cara armijā 25 gadus nodienējušajiem zaldātiem. 1895.g. tika uzcelta Mārsnēnu pagastmāja. 1935.g.Mārsnēnu pagasta platība bija 6592ha. 1945.g. pagastā izveidoja Mārsnēnu un Startu ciemu, bet pagastu 1949.g. likvidēja. 1951.g. Mārsnēnu ciemam pievienoja Startu ciemu. 1990.g. pagastu atjaunoja.


Priekuļu pagasts

Platība: 9836.5ha
Iedzīvotāji: 4526 (01.07.2012.)
 
Priekuļu pagast teritoriju 19.gs. veidoja vairākas muižas: Priekuļu muiža (Freudenberg; dib.1652.g.), Jāņmuiža (Johannenhof; sākumā apvidus piederēja pie Cēsu pilsmuižas, tās īpašnieks barons K.Ā.Volfs 1777.g. to nodibināja kā patstāvīgu muižu) un Jaunraunas muiža (Roneburg-Neuhof; izveidoja 17.gs. beigās, pirms tam teritorija Raunas pilsmuižai). 1935.g. pagasta platība bija 5800 ha. 1945.g. Priekuļu pagastā izveidoja Priekuļu ciemu, bet pagastu 1949.g. likvidēja. 1954.g. Priekuļu ciemam pievienoja Dukuru ciemu, 1960.g.- Vaives ciemu, 1977.g. nelielu daļu Priekuļu ciema pievienoja Cēsīm. 1990.g. Priekuļu ciema teritorijā atjaunoja Priekuļu pagastu. Administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Priekuļu pagastā iekļauts bij.Jaunraunas pag. ( 1935. Gadā pl. 2002 ha ), daļa Cēsu, Vaives un vesalavas pagasta.

DABA
Priekuļu pagasts atrodas vienā no skaistākajiem Latvijas novadiem- Vidzemes augstienes nogāzē (Mežoles paugurainē), Gaujas senlejā, straujās un skaistās Raunas, Rauņa un Vaives krastos. Augstākie pauguri ir Ramātu k. – 107,2 m vjl., Ģūģeru k. – 125,8 m, Ģībolu k.,-113 m, Spāriņu k.-131,1 m vjl., augstākā vieta atrodas pagasta DA (159,6 m vjl.). Metot vairākus lielus lokus , dziļā senlejā tek gauja, tās gultnē Jāņrāmja krācēs, krastos vairākas krāšņas klintis.

Varenākās no tām ir Ērgļu klintis (Pieškalnu jeb Pieškaļu iezis, padomju laikā iesaukts par Ērgļu klintīm) – monolītākā klinšu siena Latvijā (gar.~700 m, no tiem 330 m apskalo Gaujas ūdeņi, 130 m garumā paceļas 22 m augsta, vertikāla  smilšakmens siena, lejāk izveidojusies 3,5 m augsta, 4-5 m plata un 5 m dziļa niša). Šajā tūristu ļoti iecienītajā vietā iekārtotas skatu platformas, takas, kāpnes.

Gaujas senkrastā 1,5 km attālumā no Ērgļu klintīm atrodas 330 m garās Ramātu klintis (nos. Ieguvušas no tuvējām Ramātu mājām), kas augstumā un skaistumā tikai nedaudz atpaliek no Ērgļu klintīm; gaišpelēkās un dzeltenīgās smilšakmens klintis, kuru augstums sasniedz 17,5 m, izrobo dzegas, no klintīm izplūst 8 avoti, tajās izveidojušās 7.alas (divu liel. alu gar. ir 9,3 un 8,5 m).

Kilometra attālumā no Jāņmuižas 340 m garumā atsedzas rūsgandzeltenīgā smilšakmens kazu (Kāzu) iezis jeb Paeglīšu klintis (augst. 3-16 m). Pie bijušās pārceltuves „Jāņarāmis” pār Gauju ir kājnieku tilts. Ļoti līkumainā un straujā Gaujas pieteka Raunas lejtecē >10 m plata un līdz 2 m dziļa.

Pār Raunu uzcelts augstākais dzc. tilts Latvijā (24 m virs upes līmeņa),  upes krastus rotā Ciepu iezis, otrpus Raunai – 25 m augstās Raibās klintis. Raunas krastā ~ 2km lejpus Vaives ietekas atrodas Vanderiezis - ! 150 m gara un līdz 10 m augsta sarkanīgi dzeltena smilšakmens klints, kurā ir 15 m gara, 10 m plata un 8 m dziļa aiza, pie tās – 3 m gara un 2 m plata ala. Vietā, kur upe atvirzījusies no klints, var aplūkot 10 m garo , 1,3 m plato un līdz 2, 7 m augsto Vanderalu; alā ziemo sikspārņi, pie alas veidojas 5-6 m plats un 5 m augsts leduskritums.

Raunas pietekas Raunis ( gar. 22 km) un Vaive (18 km) pieder pie straujākajām Latvijas upēm. Krāčainais, ļoti līkumainais, 6-10 m platais un seklais Raunis lejpus Cēsu – Vecpiebalgas ceļa tek dziļā un šaurā senlejā, stāvos krastos. Skaista ir arī Raunas otra pieteka Vaive, kas tek dziļā senlejā, stāvajos krastos gravas, gleznaini smilšakmens atsegumi. Lejtecē Vaives dzirnavezera (pl. 1,1 ha, vid. dziļ. 1,4 m, liel. – 2,7 m) kreisajā stāvajā krastā smilšakmens atsegumi, mežs. Dzirnavu ēka (privātīpašums) ir rekonstruēta (1998. G. Dambi pārāva plūdi).

No Vaives senlejas līdz Gaujas senlejai 3,8 km garumā stiepjas 0,3-0,8 km plata, 35-42 m dziļa senleja grava (Kazu ieleja), kas iegrauzusies dolomītos un smilšakmeņos, tās gultnē saldūdens kaļķieži un kūdra, nogāzes izplūst 34 avoti, kas veido Kazupīti jeb kazu strautu, sānatzarā izveidojusies ~ 7 m augsts ūdenskritums. Kazu gravas augšmalā ir Sikspārņu (Zābaku) alas – liel. dolomītu alas Latvijā (vienas alas pl. 175 m2 ,,tajā divas lielas telpas, vairākas ejas, 4 izejas, kopgar. 64 m, vidējās alas platums 62 m2  , gara 16 m augst. 4m). Alās ziemo lielākās sikspārņu kolonija visā ZA-Eiropā. Kazu gravas ZR gravā atrodas Libānu un Jaunzemju saldūdens kaļķiežu atradne (izmantota no 19. gs. 2. Puses līdz 20. Gs. 60. gadiem); saglabājies līdz 4,5 m augsts un 50 m garš kaļķiežu atsegums – kvartāra perioda dabas piemineklis (veidojies pirms ~ 1 milj gadu).

Ar kazu gravu savienojas Juanzemju grava, tās Da nogāze iztek 7 avoti ar nemainīgu t0 (+7 C) – vieni no liel. avotiem Latvijā; satekot strautā, tie veido krācveida ūdenskritumu un pa Triečupīti aizplūst uz Gauju. Pagasta liel. ezers ir Ninieris (pl. 12,5 ha, liel. dziļ. 6,7 m) – iecienīta cēsinieku atpūtas vieta, ir daži nelieli dīķi – Bleikši, Purmaļu, Ģībolu dīķis. Meži aizņem 46, 8 % pagasta platības – Blieķu mežs, Vaives, Raunīša, Rauņu , baltais (Jaunraunas) sils.


Veselavas pagasts

Platība 5951,9 ha
Iedzīvotāji 756 (2000. g.)
 
TERITORIJA
Līdz 13. gs. tag. Veselavas pagasta teritorija ietilpa Sateklas novada (centrs Raunas Tanīsa kalnā) seno latgaļu Tālavas valstī un Autīnes pilsnovadā (centrs Sāruma pilskalnā). Teritorijas DA daļu sauc par Mežoli, ZR daļu – par Ārgali. 13. gs. šī terit. nonāca Rīgas virsbīskapijas valdījumā. 15. – 17. gs. šajā vietā bija Kuiķēnu (Kukkain) pagasts, pēc 1698. g. vēstures avotiem tas ietvēris Veselauskas (Veselavas) un Rabākas muižu, Raunas pilsmuižu, Raunas mācītāj muižu un Jaunraunas muižu.

Veselavas muižas pirmsākums ir 1602. g., kad Raunas pilsmuižas pārvaldnieks polis Pēteris Veselauskis no vairākām zemnieku sētām izveidoja pusmuižu, kas piederēja pie Raunas pilsmuižas. No viņa vārda cēlies muižas un pagasta nosaukums; pēc pagasta darbveža L. Vanaga ierosmes tas latviskots 20. gs. 20. gados. 1744. g. ķeizariene Elazibete Veselavas muižu uzdāvināja kņazam Trubeckojam, vēlāk tā piederējusi viņa meitai A. Nariškinai, virskonsistorijas asesoram fon Bruingam, Tērbatas apriņķa tiesnesim fon Rozenkamfam, no 1797. g. Kampenhauzena dzimtai. Veselavas pag. sāka veidoties 1747. g., kad no Kuiķēnu pagasta atdalījās Veselavas un Pauļu muižas, kā patstāvīga administratīva vienība tas izveidojās 19.gadsimtā.

1935. g. Veselavas pagasta platība bija 5508 ha. 1945. g. pagastā izveidoja Veselavas un Dīkļu ciemu, bet pagastu 1949. g. likvidēja. 1954. g. Veselavas ciemam pievienoja Dikļu ciemu. 1990. g. atjaunoja Veselavas pagastu; tam pievienota neliela daļa Dzērbenes pagasta, savukārt neliela daļa Veselavas pagasta pievienota Priekuļu pagastam.

DABA
Veselavas pagasts atrodas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē. Reljefs izteikti paugurains, pauguru augstums 160-180 m, DA daļā -> 200 m , augstākā vieta (DA) – 228,5 m vjl. Liel. upe ir krāčainā, straujā, seklā un ļoti līkumainā Raunas kreisā pieteka Raunis (gar. 22 km; robeža ar Vaives pag.) ar Rauņupīti (Dikļupi). Ir daudz dīķu (koppl. 90 ha, liel. – Arāju dīķi, Kondrāta, Upīšu dīķis; Āres dīķī ir peldvieta). 44% pagasta platības aizņem meži. Ir nelielas grants, smilts, māla un kūdras atradnes.

www.priekuli.lv

Ērģeļu klintis, Pieškaļu vai Pieškalnu iezis

Kods: A-027-14
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2014. gada 07. jūnijā
PAR
BRĪVU
1000 x 498 px
72 dpi
134 KB
S 2000 x 996 px
1.95 MB
M 3319 x 1653 px
28.1 x 14 cm / 300 dpi
L 5204 x 2592 px
44.06 x 22 cm / 300 dpi
11.9 MB
XL 8777 x 4372 px
74.31 x 37.02 cm / 300 dpi
26.2 MB
Bildes fragmenti:
REĢISTRĒJIES
30 dienas
IEGŪSTI S IZMĒRA
FOTOGRĀFIJAS
PRIVĀTPERSONĀM
sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI
LIETOŠANAI

sākot ar 5 EUR
Augstas kvalitātes bildes
5 € = 5 FOTO
10 € = 20 FOTO
Portālu www.redzet.lv un www.gotobaltic.com veidotāju grupas darbības sākums meklējams jau 2004. gadā, kad pulciņš domubiedru – 4 jaunieši un viens pieaugušais – brauca pa Latviju muzicēdami un iepazīdami Latvijas dabu un atklādami ceļotprieku. Tolaik arī radās interese par fotografēšanu, kā rezultātā laika gaitā sakrājās liels fotoarhīvs. Radās jautājums, kur to likt, kā izmantot, lai tam būtu kāda jēga? Tāpēc arī dzima ideja par portāla izveidošanu, un nu jau dažus gadus tā ir sekmīgi realizēta, jo portālā www.redzēt.lv līdz šim ir ievietots vairāk par 20000 bildēm, ik dienas tam ir ap 600 unikālo skatījumu un ir bilžu bezmaksas lejuplādes iespēja, kas tiek plaši izmantota.
Apceļojot Latviju, radās secinājums, ka mums ir ļoti daudz skaistu, bet neapzinātu vietu un ceļotājam nebūt nav viegli ātri un ērti atrast sev vajadzīgo informāciju, kas kurā vietā būtu apskates vērts. Sākām vākt materiālus dažādās interneta vietnēs, un vajadzība atkal deva jaunu ideju – veidot ceļotājam ērtu portālu, kurā vienuviet būtu iespējams atrast visu vajadzīgo informāciju – ko attiecīgajā vietā apskatīt, kur paēst, kur pārnakšņot, kur vērsties dažādu tehnisku nepieciešamību un kļūmju gadījumos. Pašreiz esam šīs idejas īstenošanas sākumā, un mūsu mērķis ir ar portāla www.gotobaltic.com palīdzību veidot tūrismam pievilcīgu Latvijas un vēlāk visas Baltijas tēlu, kā arī reklamēt mūsu organizācijas, uzņēmējus, individuālos ražotājus u.c., palīdzot viņiem piesaistīt klientus.
Sākumā plānojam parādīt kartē Latviju, sadalītu pa reģioniem un novadiem. Reģionu kartē būs redzamas interesantākās apskates vietas. Novados varēs redzēt plašāku informāciju par apskates vietām un sociāli nozīmīgiem objektiem.
Savu mērķi sākam īstenot ar Kurzemes novadiem.
Ērtības labad piedāvājam divus apskates veidus:
1. Uzklikšķinot atveram novada karti un izvēlamies sev interesējošo objektu apskati.
2. Sev interesējošas vietas aplūkošanai izvēlamies no saraksta.
Papildus kartei un apskates vietu sarakstam portālā atradīsiet attiecīgo vietu fotogrāfijas un informatīvus aprakstus. Tas jums palīdzēs izvēlēties savu ceļojumu pieturas un galamērķus.
Mūsu lielais mērķis ir šādā veidā parādīt visu Baltiju.
Perspektīvā plānojam portālu tulkot angļu, krievu, vācu, ķīniešu un poļu valodās, tādējādi piedāvājot lielisku produktu šo valstu tūristiem.

Tā kā uzdevums ir ļoti liels, aicinām katru interesantu uz sadarbību.


Turpināt lejuplādēt

Sākot ar 1 eiro atbalstu
saņemsiet iespēju 30 dienas
LEJUPLĀDĒT FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px)
bez www.redzet.lv logo

UZZINĀT VAIRĀK
REĢISTRĒJIES

un
30 dienas
iegūsti
JEBKURAS FOTOGRĀFIJAS FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px) bez www.redzet.lv logo
Reģistrēties
PRIVĀTPERSONĀM sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI LIETOŠANAI sākot ar 5 EUR
Reģistrējoties saņemsi piekļuvi
lejuplādes pogai

Varēsi lejuplādēt jebkuras izvēlētās fotogrāfijas!
Garantējam Jūsu sniegtās informācijas konfidencialitāti.
Jautājumu gadījumā sazinieties ar mums: info@redzet.lv
IEGŪSTI AUGSTAS KVALITĀTES FOTOGRĀFIJAS

5 € = 5 FOTO vai 10 € = 20 FOTO
iegūsti FOTOGRĀFIJAS AUGSTĀ KVALITĀTĒ
L izmērs, 3888 x 2592 px, vai XL izmērā


Raksti mums uz:
info@redzet.lv
un iegūsti izvēlētās fotogrāfijas!

Izvēlieties jebkuras 5 fotogrāfijas neatkarīgi no lieluma un kvalitātes par 5 eiro, vai jebkuras 20 fotogrāfijas par 10 eiro.

Ielogoties

Jūs neaizpildījāt abus laukus.

Reģistrēties

Jūs neaizpildījāt visus laukus.