0
info@redzet.lv

Lielā zīlīte (Parus major)

Lielā zīlīteLielā zīlīte
Lasīt aprakstu
Dižraibais dzenis un lielā zīlīte ēd speķi, Dižraibais dzenis (Dendrocopos major), Lielā zīlīte (Parus major), Putni

Dižraibais dzenis un lielā zīlīte ēd speķi

Kods: D-0520-09
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2009. gada 21. martā
PAR
BRĪVU
667 x 1000 px
72 dpi
109 KB
S 1333 x 2000 px
1.34 MB
M 1653 x 2480 px
14 x 21 cm / 300 dpi
1.82 MB
REĢISTRĒJIES
30 dienas
IEGŪSTI S IZMĒRA
FOTOGRĀFIJAS
PRIVĀTPERSONĀM
sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI
LIETOŠANAI

sākot ar 5 EUR
Augstas kvalitātes bildes
5 € = 5 FOTO
10 € = 20 FOTO
 Lielā zīlīte (Parus major)
 Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Zvirbuļveidīgie (Passeriformes)
Apakškārta Dziedātājputni (Passeri)
Dzimta Zīlīšu dzimta (Paridae)
Ģints Zīlīšu ģints (Parus)
Suga Lielā zīlīte (Parus major)

Lielā zīlīte (latīņu: Parus major; angļu: Great tit; vācu: Kohlmeise; krievu: большая синица)

Lielā zīlīte (Parus major), tautā saukta arī par tauku zīlīti jeb speķa zīlīti ir vidēja auguma dziedātājputns zīlīšu dzimtā (Paridae). Tai ir 14 pasugas. DNS pētījumos noskaidrojās, ka dažas pasugas ir pilnvērtīgas sugas, līdz ar to kopš 2005. gadā divas bijušās pasugas tiek sistematizētas kā sugas: Āzijas pelnu zīlīte (Parus cinereus) un Japānas zīlīte (Parus minor).

Lielajai zīlītei ir visplašākā izplatība zīlīšu ģintī (Parus). Tā mājo Eiropā, Āzijā un Ziemeļāfrikā. Latvijā lielā zīlīte ir parasta ligzdotāja un no visām zīlīšu sugām ir visbiežāk sastopamā suga. Kopumā lielā zīlīte ir nometniece un migrē tikai ļoti aukstās ziemās. Tā ir sastopama dažādu tipu mežos, biežāk ar lapu koku piejaukumu, parkos, dārzos, apdzīvotās vietās, pilsētas ieskaitot.


Izskats un īpašības
Lielā zīlīte ir salīdzinoši liela zīlīte (lielākā no visām Latvijā sastopamajām zīlīšu sugām). Ķermeņa garums ir 14 cm, spārnu izplētums 22 - 25 cm, svars 16 - 25 g. Tai ir melna galva un balti vaigi, krūtis un vēders dzeltens, pār kuru stiepjas melna svītra. Tēviņiem svītra virzienā uz asti kļūst platāka, mātītēm šaurāka vai pat izzūd. Mugura lielajai zīlītei ir olīvzaļa, spārni tēraudzili, tumši, ar baltu šķērssvītru. Arī aste tai ir tēraudzila. Jaunie putni ir bālāki, ne tik koši.

Uzvedība
Ligzdošanas laikā lielā zīlīte ir ļoti agresīva, tā spēj nogalināt citus sīkus putniņus, izcīnot un aizstāvot sev tīkamu ligzdošanas vietu. Zīlīšu ligzdiņās ir vairākkārt redzēti noknābti mušķērāji. Lai arī abiem auguma starpība nav liela, zīlīte ir nedaudz druknāka un dūšīgāka. Tā kā beigto putnu no būrīša nevar izvilkt, tas tiek izmantots kā ligzdas būvmateriāls. Ārpus ligzdošanas laika zīlītes ir sabiedriskas un uzturas grupās, kurās ir ap 15-20 putnu. Šādā barā var būt arī citu sugu putniņi, piemēram, mizložņas un citu sugu zīlītes. Lielās zīlītes bieži ziņo citiem putniem par plēsīgo putnu parādīšanos. Tās mēdz sanākt kopā, lai plēsēju kopīgiem spēkiem padzītu. Lielās zīlītes ir ļoti kustīgi putniņi un to lidojums ir spurdzošs. Meklējot barību tās veikli pārvietojas pa koku un krūmu zariem.
Ziemā naktsguļai zīlītes izvēlas pēc iespējas siltākas vietas - būrīšus, koku dobumus, pat skursteņus un māju pieliekamos, ja izdodas tādos iekļūt. Siltākā laikā zīlītes nakšņo koku zaros, taču labāk jūtas slēgtās slēptuvēs.

Barošanās
Lielā zīlīte pamatā barojas ar kukaiņiem un to kāpuriem, bet ziemā tā barojas arī ar eļļainām sēkliņām un ogām. Ziemas laikā, lai izdzīvotu, tā kļūst samērā plēsīga un agresīva pret citiem nelieliem putniņiem un spēj tos (piemēram, zeltgalvīšus) noknābt, lai ar tiem barotos. Lai arī ne bieži, tomēr ik pa laikam var novērot, ka lielās zīlītes bargās ziemās noknābā arī aizmigušus sikspārņus. Tā neatsakās arī no maitas un kopā ar kraukļiem barojas no kritušiem dzīvniekiem.

Ligzdošana
Lielā zīlīte ligzdo koku dobumos, putnu būrīšos un citās apslēptās vietās, piemēram, žogu metāla stabos vai pastkastītēs. Ligzda lielajai zīlītei veidota no dzīvnieku vilnas, sausas zāles un sūnām. Olas Latvijā tā sāk dēt aprīļa beigās vai maija sākumā. Dējumā ir 5–13 gaiši rožainas vai baltas olas, kas klātas ar sīkiem sarkanbrūniem plankumiņiem. Olas lielā zīlīte apsedz ar sūnām, padarot tās neredzamas citiem putniem. Sezonā parasti ir divi perējumi. Otrajā perējumā ir mazāk olu nekā pirmajā. Pirmā perējuma mazuļi ligzdu atstāj maija beigās vai jūnija sākumā, otrā perējuma – jūlija otrajā pusē un augustā.
Zīlīšu galvenie ienaidnieki ir apodziņš, zvirbuļvanags, vistu vanags un cauna.

lv.wikipedia.org


Lielā zīlīte (Parus major)
Latvijā ļoti parasta un izplatīta ligzdotāja, un ziemotāja.

IZSKATS
Lielākā un biežāk sastopamā zīlīte. Tai ir melna galva un balti vaigi, visa vēdera garumā stiepjas melna svītra. Tēviņiem melnā josla vēdera lejasdaļā paplašinās, sasniedzot zemasti; mātītēm – melnā josla šaurāka un, sākot ar vēdera lejasdaļu, sadalās atsevišķos plankumos un izzūd. Vēderpuse dzeltena, mugura olīvzaļa, spārni tēraudzili melngani ar baltu šķērssvītru, aste tēraudzila. Jaunajiem putniem pamatkrāsa bāli dzeltena.

UZVEDĪBA
Ļoti labprāt apmeklē barotavas. Barību meklē arī uz zemes,sevišķi ziemā. Nometnieks, bet labprāt migrē.

LIGZDOŠANA
Ligzdo dažāda veida dobumosun spraugās, labprāt arī būrīšos. Lielā zīlīte ir visbiežāk būrīšos ligzdojošā zīlīšu suga. Ļoti bieži ligzdošanai izmanto dažādas cilvēku radītas konstrukcijas – laternas, pastkastītes u.c. Aprīļa beigās izdēj 5–13 olas, gadā 2–3 perējumi.

BIOTOPS
Dažādas mežaudzes, biežāk ar lapu koku piejaukumu, parki, dārzi, kapsētas, arī viensētas, pilsētu u.c. apdzīvotu vietu apstādījumi.

BARĪBA
Mazuļu barošanas laikā – kukaiņu kāpuri, citi sīki bezmugurkaulnieki. Citā laikā galvenokārt dažādas ar eļļu bagātas sēklas un augļi.
dabasdati.lv

Dižraibais dzenis un lielā zīlīte ēd speķi

Kods: D-0520-09
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2009. gada 21. martā
PAR
BRĪVU
667 x 1000 px
72 dpi
109 KB
S 1333 x 2000 px
1.34 MB
M 1653 x 2480 px
14 x 21 cm / 300 dpi
1.82 MB
REĢISTRĒJIES
30 dienas
IEGŪSTI S IZMĒRA
FOTOGRĀFIJAS
PRIVĀTPERSONĀM
sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI
LIETOŠANAI

sākot ar 5 EUR
Augstas kvalitātes bildes
5 € = 5 FOTO
10 € = 20 FOTO
Portālu www.redzet.lv un www.gotobaltic.com veidotāju grupas darbības sākums meklējams jau 2004. gadā, kad pulciņš domubiedru – 4 jaunieši un viens pieaugušais – brauca pa Latviju muzicēdami un iepazīdami Latvijas dabu un atklādami ceļotprieku. Tolaik arī radās interese par fotografēšanu, kā rezultātā laika gaitā sakrājās liels fotoarhīvs. Radās jautājums, kur to likt, kā izmantot, lai tam būtu kāda jēga? Tāpēc arī dzima ideja par portāla izveidošanu, un nu jau dažus gadus tā ir sekmīgi realizēta, jo portālā www.redzēt.lv līdz šim ir ievietots vairāk par 20000 bildēm, ik dienas tam ir ap 600 unikālo skatījumu un ir bilžu bezmaksas lejuplādes iespēja, kas tiek plaši izmantota.
Apceļojot Latviju, radās secinājums, ka mums ir ļoti daudz skaistu, bet neapzinātu vietu un ceļotājam nebūt nav viegli ātri un ērti atrast sev vajadzīgo informāciju, kas kurā vietā būtu apskates vērts. Sākām vākt materiālus dažādās interneta vietnēs, un vajadzība atkal deva jaunu ideju – veidot ceļotājam ērtu portālu, kurā vienuviet būtu iespējams atrast visu vajadzīgo informāciju – ko attiecīgajā vietā apskatīt, kur paēst, kur pārnakšņot, kur vērsties dažādu tehnisku nepieciešamību un kļūmju gadījumos. Pašreiz esam šīs idejas īstenošanas sākumā, un mūsu mērķis ir ar portāla www.gotobaltic.com palīdzību veidot tūrismam pievilcīgu Latvijas un vēlāk visas Baltijas tēlu, kā arī reklamēt mūsu organizācijas, uzņēmējus, individuālos ražotājus u.c., palīdzot viņiem piesaistīt klientus.
Sākumā plānojam parādīt kartē Latviju, sadalītu pa reģioniem un novadiem. Reģionu kartē būs redzamas interesantākās apskates vietas. Novados varēs redzēt plašāku informāciju par apskates vietām un sociāli nozīmīgiem objektiem.
Savu mērķi sākam īstenot ar Kurzemes novadiem.
Ērtības labad piedāvājam divus apskates veidus:
1. Uzklikšķinot atveram novada karti un izvēlamies sev interesējošo objektu apskati.
2. Sev interesējošas vietas aplūkošanai izvēlamies no saraksta.
Papildus kartei un apskates vietu sarakstam portālā atradīsiet attiecīgo vietu fotogrāfijas un informatīvus aprakstus. Tas jums palīdzēs izvēlēties savu ceļojumu pieturas un galamērķus.
Mūsu lielais mērķis ir šādā veidā parādīt visu Baltiju.
Perspektīvā plānojam portālu tulkot angļu, krievu, vācu, ķīniešu un poļu valodās, tādējādi piedāvājot lielisku produktu šo valstu tūristiem.

Tā kā uzdevums ir ļoti liels, aicinām katru interesantu uz sadarbību.


Turpināt lejuplādēt

Sākot ar 1 eiro atbalstu
saņemsiet iespēju 30 dienas
LEJUPLĀDĒT FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px)
bez www.redzet.lv logo

UZZINĀT VAIRĀK
REĢISTRĒJIES

un
30 dienas
iegūsti
JEBKURAS FOTOGRĀFIJAS FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px) bez www.redzet.lv logo
Reģistrēties
PRIVĀTPERSONĀM sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI LIETOŠANAI sākot ar 5 EUR
Reģistrējoties saņemsi piekļuvi
lejuplādes pogai

Varēsi lejuplādēt jebkuras izvēlētās fotogrāfijas!
Garantējam Jūsu sniegtās informācijas konfidencialitāti.
Jautājumu gadījumā sazinieties ar mums: info@redzet.lv
IEGŪSTI AUGSTAS KVALITĀTES FOTOGRĀFIJAS

5 € = 5 FOTO vai 10 € = 20 FOTO
iegūsti FOTOGRĀFIJAS AUGSTĀ KVALITĀTĒ
L izmērs, 3888 x 2592 px, vai XL izmērā


Raksti mums uz:
info@redzet.lv
un iegūsti izvēlētās fotogrāfijas!

Izvēlieties jebkuras 5 fotogrāfijas neatkarīgi no lieluma un kvalitātes par 5 eiro, vai jebkuras 20 fotogrāfijas par 10 eiro.

Ielogoties

Jūs neaizpildījāt abus laukus.

Reģistrēties

Jūs neaizpildījāt visus laukus.