0
info@redzet.lv

Ķengarags

Mazjumpravas muižas ēka ĶengaragāĶengaraga promenāde
Lasīt aprakstu
Daugavas promenāde, Daugavas promenāde (Ķengaraga promenāde), Ķengarags, Rīga (pilsēta), Pieclapiņu mežvīns (Parthenocissus quinquefolia)

Daugavas promenāde

Kods: R-049-15
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2015. gada 26. septembrī
PAR
BRĪVU
1000 x 667 px
72 dpi
184 KB
S 2000 x 1334 px
2.27 MB
M 2480 x 1653 px
21 x 14 cm / 300 dpi
L 3589 x 2393 px
30.39 x 20.26 cm / 300 dpi
6.42 MB
REĢISTRĒJIES
30 dienas
IEGŪSTI S IZMĒRA
FOTOGRĀFIJAS
PRIVĀTPERSONĀM
sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI
LIETOŠANAI

sākot ar 5 EUR
Augstas kvalitātes bildes
5 € = 5 FOTO
10 € = 20 FOTO
Ķengarags 
 Pilsēta  Rīga
 Priekšpilsēta  Latgales priekšpilsēta
 Platība 5,190 km²
 Iedzīvotāju skaits (2010)  53 352
 Ūdenstilpnes  Daugava
Ķengaraga dīķis
 Parki  Ķengaraga parks
 Transports 
 Autobuss 15. 18. 31. 49.
 Trolejbuss  15.
 Tramvajs  3. 7. 9.
 Minibuss  209. 216. 219. 276.
 Cits  Nakts autobuss N7, Elektrovilciens, Dīzeļvilciens, Starppilsētu autobusi
 Papildinformācija 
 Pasta indekss  LV-1019
LV-1057
LV-1063
 Ārējā saite  apkaimes.lv

Ķengarags ir Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā. Ķengaraga apkaime atrodas Rīgas pilsētas DA daļā starp Ogres virziena dzelzceļu un Daugavu. Tā robežojas ar Maskavas forštates, Šķirotavas un Rumbulas apkaimēm, bet pa Dienvidu tiltu arī ar Katlakalna apkaimi. Iepretim Ķengaraga apkaimes centrālajai un DR daļai Daugavas pretējā pusē atrodas Ķekavas novads. Ķengaraga apkaimes robežas ir Daugava, paralēla iela Kvadrāta ielai, Maskavas iela, Višķu iela, dzelzceļš (Lokomotīves iela, Salaspils iela) Slāvu iela, Dienvidu tilts, Daugava.

Ķengaraga apkaimes kopējā platība ir 5,190 km², kas aptuveni atbilst vidējam apkaimes platības rādītājam Rīgā. Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 10 722 metri. Noteiktās apkaimes robežas dabā ir skaidri nolasāmas, kas attiecīgi atvieglo šīs teritorijas uztveramību kā telpiski vienotai un funkcionāli savstarpēji saistītai telpai jeb apkaimei. Tomēr, ņemot vērā Ķengaraga apkaimes salīdzinoši lielo platību, apdzīvojuma raksturu un izteikti lineāro formu, šajā apkaimē komerciālās aktivitātes galvenokārt ir izvietojušās gar šīs apkaimes galveno maģistrāli — Maskavas ielu (mazākā intensitātē arī gar Prūšu ielu). Attiecīgi Ķengaragā nav arī viena konkrēta vietējā centra, lai gan kā galvenos centra funkciju koncentrējošos punktus uz Maskavas ielas var identificēt Ķengaraga tirgu (apkaimes ZR daļā) un tirdzniecības centru "Dole" (apkaimes DR daļā). Atsevišķi mazāki lokālie centri iezīmējas ap Prūšu un Rušonu ielas krustojumu apkaimes centrālajā daļā, kā arī ap Prūšu un Ikšķiles ielas krustojumu apkaimes DA daļā. Arī perspektīvā Maskavas ielai Ķengaragā vajadzētu saglabāt savu daudzfunkcionalitāti, nekoncentrējot komercaktivtātes un pakalpojumus tikai dažās vietās. Tādējādi apkaimes iedzīvotājiem tiktu nodrošināta vienmērīgāka pakalpojumu un tirdzniecības objektu pieejamība, samazinot potenciālo nepieciešamību pēc pārvietošanās ar privāto autotransportu apkaimes robežās.
lv.wikipedia.org

Ķengaraga vēsturiskais apraksts
Ķengarags ir apkaime pilsētas dienvidu daļā,  piekļaujoties Daugavas labajām karstam. Ķengarags bija viens no pirmajiem tagadējās Rīgas rajoniem, kas iznira no Baltijas ledus ezera dzīlēm, kad, klimatam mainoties, tas atkāpās tagadējā Rīgas jūras līča virzienā. Tomēr vēl pirms 11 tūkstošiem gadu šī apkārtne bija vien saliņa plašajā Daugavas deltā. Ir grūti teikt, kad Ķengaraga teritorijā parādījās pirmie cilvēki, bet sīkām upītēm un mazām saliņām bagātā Daugavas delta varēja būt piemērota zvejnieku un migrējošo ziemeļbriežu mednieku apmetnēm.

Pirmo reizi Ķengarags (Kengaragge) kā apdzīvota vieta minēta 16.gs. otrajā pusē. Ķengaraga nosaukuma izcelšanās tiek skaidrota dažādi: gan ar šeit dzīvojošā zemnieka vārdu, gan nosaukuma lībisko izcelsmi – “kurpju rags”. Ķengarags kā liels zemesrags Daugavas labajā krastā pastāvēja līdz 18.gs. beigām, kad Daugavas gultni raga lejasdaļā norobežoja ar dambjiem. Vēsturiski par Ķengaragu saukta teritorija, kas atradusies tagadējā Krasta masīva vietā. Ar laiku Ķengaraga vārdu attiecinājuši uz teritorijām, kas stiepjas tālāk no Rīgas centra.

Jau 1208. gadā Ķengaraga teritorijā (Porcelāna rūpnīcas rajonā) Zobenbrāļu ordenis uzcēla Bertolda dzirnavas un vienlaicīgi nocietinātu cietoksni. Tagadējā Ķengaraga teritorija viduslaikos atradusies Mazjumpravas muižā. Muižas vēsture sākas 13.gs., kad cisterciešu klostera mūķenes ieguva augšup Rīgas Daugavas krastā nelielu zemes platību ar dažiem zemniekiem, kuriem bija viņas jāapgādā ar pārtiku. Muižu viduslaikos sauca par „Blūmendāli” („puķu ieleju”), bet tautā pēc to īpašniecēm („jumpravām”) muižu dēvēja par Jumpravmuižu. Ar laiku atšķirībā no Lielvārdes draudzē esošās Jumpravmuižas (Lieljumpravas) muižu sāka saukt par Mazjumpravmuižu.

16.gs. muižu ieguva jezuīti. 1627.g. pēc viņu aiziešanas no Vidzemes, tā nonāca Rīgas monētu kaltuves meistaram M. Vulfam, kurš to pārdēvēja par Vulfenšildu. 1636.gadā viņš muižu par 7 000 dālderu pārdeva Rīgas pilsētai. Rāte šīs muižas teritorijai pievienojusi plašas teritorijas abpus Daugavai, tādējādi izveidojot vislielāko Rīgas patrimoniālmuižu. Drīzumā vienai no jaunizveidotajām ielām Ķengaragā tiks dots Mazjumpravas vārds.

Ķengaraga teritorija ir slavena arī ar to, ka Krievu – Zviedru karā (1656 – 1661) Rīgas aplenkuma laikā (1656) Ķengaragā tika izvietots cara Alekseja Muihailoviča karaspēks. Ķengaraga vakas zemnieki – zvejnieki pamatienākums ieguva no zvejas, bet strādāja arī par algādžiem Rīgā. 18.gs. Ķengaraga zemnieku lauki un saimniecības vairakkārt tika izpostītas Daugavas vasaras palos (sevišķi 1744. gadā). Stipri apkaime cieta arī Lielā mēra epidēmijā.

18. – 19. gadsimtā Ķengaragā atradās loču un enkuru stacija. 18.gs. beigās šeit darbojās divas kokzāģētavas ar gateriem, ko darbināja holandiešu tipa vējdzirnavas. 19.gs. pirmajā pusē tika izveidotas vairākas manufaktūras: cukura manufaktūra, 3 podiņu un ķieģeļu rūpnīcas, Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika, M. Račkina fajansa manufaktūra. 1860.gadā pie Daugavas tika nodibināta „Baltijas linu manufaktūras kompānija.” 1817.gadā Ķengaragā atvēra elementārskolu.

Ielu tīkls Ķengaragā sāka veidoties 19.gs. vidū pēc Kuzņecova fabrikas nodibināšanas. 1908.gada decembrī līdz Kuzņecova fabrikai tika atklāta dzelzceļa līnija, bet jau kopš 19.gs. beigām no Rātslaukuma līdz Ķengaragam varēja nokļūt izmantojot zirgu omnibusu satiksmi. Senāk pa Daugavu gāja arī kuģītis ar piesātni Ķengaragā.

Starpkaru Latvijā Ķengaraga teritorijā Maskavas ielas abās pusēs atradās saimniecības, sakņu dārzi, lauki un pļavas. 1924.gadā tika nodibināts gumijas uzņēmums „Kvadrāts”, (pilnajā nosaukumā a/s "India Rubber Company Quadrat"), kas 30.gados kļuva par lielāko gumijas izstrādājumu fabriku Latvijā. Vēlākais rūpnīcas nosaukums ir "Sarkanais Kvadrāts". Tagad tur darbojas "Baltijas Gumijas Fabrika" un "Baltijas Apavu Fabrika", kur tiek ražoti gumijas izstrādājumi. Senāk šo uzņēmuma teritorijā atradusies ir Blieķu muižiņa.

Padomju gados Ķengaragā darbojās Rīgas mūzikas instrumentu fabrika (tagadējais nosaukums a/s SOLO - Rīga), Skaitļošanas tehnikas remonta un izmēģinājumu rūpnīca „Impulss”, LVU (tagad Latvijas Universitātes) cietvielu fizikas zinātniski pētnieciskais institūts, jau minētais „Sarkanais Kvadrāts” un „Rīgas porcelāna fabrika” (bijusī Kuzņecova fabrika).

Ķengarags ir vieta, kur sākas viena no svarīgākajām Latvijas satiksmes artērijām – ceļš uz Latgali un tālāk uz Krieviju, Baltkrieviju. 1861. gadā tika atklāta Rīgas - Daugavpils dzelzceļa līnija. Ķengaragā izvietotas dzelzceļa stacijas: Jāņavārti, Daugmale, Šķirotava. Laukumā pie Šķirotavas stacijas ir uzstādīts piemineklis padomju genocīda upuriem – 1941. un 1949.gadā izvestajiem Latvijas iedzīvotājiem (mākslinieks Aivars Vilipsons).

Lai arī Ķengarags vēsturiski ir bijis daļēji rūpniecības rajons, tomēr mūsdienās tas ir vairāk kļuvis par “guļamrajonu”. Mūsdienās šeit ir attīstīts lielveikalu un tirdzniecības tīkls: Dole, Superneto, Maxima, Līksna veikali, Ķengaraga un Doles tirgus. 20. gs. 50. gados Ķengaragā sāka celt divstāvu tipveida dzīvojamās mājas dzelzceļa strādnieku vajadzībām. Šeit attīstījās arī individuālā apbūve, bet pēc 1962. gadā izstrādātā  detaļplānojuma tika sākta daudzstāvu apbūve. Dzīvojamais masīvs sastāv no 5 mikrorajoniem un to centriem, rajonu sabiedriskā un tirdzniecības centra Bultu ielā. Piecstāvu apbūvi papildina divpadsmistāvu torņu ēkas. Pie apbūves strādājuši arhit. L. Nagliņš, A. Ozoloņa, N. Eglīte, M. Brodskis, E. Jēkabsons u.c.

Lielākā daļa Ķengaraga teritorijas Rīgai tika pievienota 1924. gadā, kad Latvijā norisa zemes reforma, un arī Rīgas pilsēta savas attīstības nodrošināšanai ievērojami palielināja savu teritoriju, pievienojot zemes, kas sākās aiz Krasta masīva un pletās līdz Šķirotavas stacijai. No 1934.gada tas kļuva par vienu no pilsētas administratīvajiem rajoniem. Pats Ķengaraga dienvidu gals starp Šķirotavas staciju un Daugavu Rīgai tika pievienots tikai 60. gados, kad sākās intensīva šīs teritorijas apbūve. Rajons līdz Ikšķiles ielai Rīgas teritorijā tika ieslēgs 1960.gadā, bet Višķu ielas teritorija, kas ir mūsdienu Ķengaraga robeža, klāt nāca 1968.gadā, kad Rīgai klāt pievienoja plašu apgabalu gar Daugavas malu līdz pat Dārziņiem. Latvijas pirmās republikas laikā, kā arī mūsdienās, Ķengarags ir ietverts Latgales priekšpilsētas robežās, kas padomju gados tika dēvēts par Maskavas rajonu.
www.apkaimes.lv

Daugavas promenāde

Kods: R-049-15
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2015. gada 26. septembrī
PAR
BRĪVU
1000 x 667 px
72 dpi
184 KB
S 2000 x 1334 px
2.27 MB
M 2480 x 1653 px
21 x 14 cm / 300 dpi
L 3589 x 2393 px
30.39 x 20.26 cm / 300 dpi
6.42 MB
REĢISTRĒJIES
30 dienas
IEGŪSTI S IZMĒRA
FOTOGRĀFIJAS
PRIVĀTPERSONĀM
sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI
LIETOŠANAI

sākot ar 5 EUR
Augstas kvalitātes bildes
5 € = 5 FOTO
10 € = 20 FOTO
Portālu www.redzet.lv un www.gotobaltic.com veidotāju grupas darbības sākums meklējams jau 2004. gadā, kad pulciņš domubiedru – 4 jaunieši un viens pieaugušais – brauca pa Latviju muzicēdami un iepazīdami Latvijas dabu un atklādami ceļotprieku. Tolaik arī radās interese par fotografēšanu, kā rezultātā laika gaitā sakrājās liels fotoarhīvs. Radās jautājums, kur to likt, kā izmantot, lai tam būtu kāda jēga? Tāpēc arī dzima ideja par portāla izveidošanu, un nu jau dažus gadus tā ir sekmīgi realizēta, jo portālā www.redzēt.lv līdz šim ir ievietots vairāk par 20000 bildēm, ik dienas tam ir ap 600 unikālo skatījumu un ir bilžu bezmaksas lejuplādes iespēja, kas tiek plaši izmantota.
Apceļojot Latviju, radās secinājums, ka mums ir ļoti daudz skaistu, bet neapzinātu vietu un ceļotājam nebūt nav viegli ātri un ērti atrast sev vajadzīgo informāciju, kas kurā vietā būtu apskates vērts. Sākām vākt materiālus dažādās interneta vietnēs, un vajadzība atkal deva jaunu ideju – veidot ceļotājam ērtu portālu, kurā vienuviet būtu iespējams atrast visu vajadzīgo informāciju – ko attiecīgajā vietā apskatīt, kur paēst, kur pārnakšņot, kur vērsties dažādu tehnisku nepieciešamību un kļūmju gadījumos. Pašreiz esam šīs idejas īstenošanas sākumā, un mūsu mērķis ir ar portāla www.gotobaltic.com palīdzību veidot tūrismam pievilcīgu Latvijas un vēlāk visas Baltijas tēlu, kā arī reklamēt mūsu organizācijas, uzņēmējus, individuālos ražotājus u.c., palīdzot viņiem piesaistīt klientus.
Sākumā plānojam parādīt kartē Latviju, sadalītu pa reģioniem un novadiem. Reģionu kartē būs redzamas interesantākās apskates vietas. Novados varēs redzēt plašāku informāciju par apskates vietām un sociāli nozīmīgiem objektiem.
Savu mērķi sākam īstenot ar Kurzemes novadiem.
Ērtības labad piedāvājam divus apskates veidus:
1. Uzklikšķinot atveram novada karti un izvēlamies sev interesējošo objektu apskati.
2. Sev interesējošas vietas aplūkošanai izvēlamies no saraksta.
Papildus kartei un apskates vietu sarakstam portālā atradīsiet attiecīgo vietu fotogrāfijas un informatīvus aprakstus. Tas jums palīdzēs izvēlēties savu ceļojumu pieturas un galamērķus.
Mūsu lielais mērķis ir šādā veidā parādīt visu Baltiju.
Perspektīvā plānojam portālu tulkot angļu, krievu, vācu, ķīniešu un poļu valodās, tādējādi piedāvājot lielisku produktu šo valstu tūristiem.

Tā kā uzdevums ir ļoti liels, aicinām katru interesantu uz sadarbību.


Turpināt lejuplādēt

Sākot ar 1 eiro atbalstu
saņemsiet iespēju 30 dienas
LEJUPLĀDĒT FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px)
bez www.redzet.lv logo

UZZINĀT VAIRĀK
REĢISTRĒJIES

un
30 dienas
iegūsti
JEBKURAS FOTOGRĀFIJAS FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px) bez www.redzet.lv logo
Reģistrēties
PRIVĀTPERSONĀM sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI LIETOŠANAI sākot ar 5 EUR
Reģistrējoties saņemsi piekļuvi
lejuplādes pogai

Varēsi lejuplādēt jebkuras izvēlētās fotogrāfijas!
Garantējam Jūsu sniegtās informācijas konfidencialitāti.
Jautājumu gadījumā sazinieties ar mums: info@redzet.lv
IEGŪSTI AUGSTAS KVALITĀTES FOTOGRĀFIJAS

5 € = 5 FOTO vai 10 € = 20 FOTO
iegūsti FOTOGRĀFIJAS AUGSTĀ KVALITĀTĒ
L izmērs, 3888 x 2592 px, vai XL izmērā


Raksti mums uz:
info@redzet.lv
un iegūsti izvēlētās fotogrāfijas!

Izvēlieties jebkuras 5 fotogrāfijas neatkarīgi no lieluma un kvalitātes par 5 eiro, vai jebkuras 20 fotogrāfijas par 10 eiro.

Ielogoties

Jūs neaizpildījāt abus laukus.

Reģistrēties

Jūs neaizpildījāt visus laukus.