0
info@redzet.lv

Upe

Daugava pie DaugavpilsDārziņu atteka pavasarī
Lasīt aprakstu
Daugava pie Aizkraukles pilsdrupām, Daugava, Upe, Ainava

Daugava pie Aizkraukles pilsdrupām

Kods: U-069-14
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2014. gada 30. martā
PAR
BRĪVU
1000 x 667 px
72 dpi
179 KB
S 2000 x 1333 px
2.24 MB
M 2480 x 1653 px
21 x 14 cm / 300 dpi
L 3531 x 2354 px
29.9 x 19.93 cm / 300 dpi
6.29 MB
REĢISTRĒJIES
30 dienas
IEGŪSTI S IZMĒRA
FOTOGRĀFIJAS
PRIVĀTPERSONĀM
sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI
LIETOŠANAI

sākot ar 5 EUR
Augstas kvalitātes bildes
5 € = 5 FOTO
10 € = 20 FOTO

Upe ir pa Zemes virsmu plūstoša ievērojama izmēra ūdenstece, kurai ir izteikta gultne. Daļa upes tecējuma var būt pazemē. Upe var sākties no avota, ezera, nelielu strautu grupas vai no lielāka mitrāja. Nelielas upes sauc par strautiem (nav stingri nošķirtas robežas starp strautiem un upēm).

Upēm ir izšķiroša nozīme civilizācijas vēsturē — upju ielejās attīstījās pirmās civilizācijas. Arī mūsdienās liela daļa pasaules lielo pilsētu, tai skaitā Latvijas pilsētu, atrodas upju krastos.

Ar upju pētīšanu nodarbojas hidroloģija. Šī zinātne ir plašāka, jo tā nodarbojas ar visu veidu ūdenstilpņu izpēti. Nereti tiek apgalvots, ka ar upju izpēti nodarbojas limnoloģija, tomēr šo zinātni vairāk asociē ar ezeru izpēti.

Upes baseins — zemes platība (teritorija), no kuras visi virszemes noteces ūdeņi pa strautiem, upēm un ezeriem nonāk upes grīvā, grīvlīcī (estuārā) vai deltā un ietek jūrā. Divu dažādu upju baseinus nošķir ūdensšķirtne.

Upes gultne — padziļinājums zemes virsmā, pa kuru pašreizējā laikā tek upe un gada lielāko laiku ūdens atrodas tikai gultnē. Upes gultne, pakāpeniski padziļinoties veido ieleju. Kalnu upju ielejas var būt pat vairākus kilometrus dziļas.

Upju baseinu apgabals — sauszemes un jūras teritorija, ko veido vienas upes vai vairāku blakus esošu upju baseini, kā arī ar tiem saistītie pazemes ūdeņi un piekrastes ūdeņi, kas saskaņā ar Ūdens apsaimniekošanas likumu ir upju baseinu apsaimniekošanas pamatvienība.

Upes sākumu sauc par izteku. No iztekas visas upes plūst uz leju un galu galā ietek jūrā vai okeānā. Pie ietekas ir upes gultnes zemākais punkts — bāzes līmenis. Pa ceļam uz jūru vai okeānu upe var ietecēt citā upē, ezerā. Daudzas upes ietek arī beznoteces ezeros un to ūdens tiešā veidā nenokļūst jūrā, okeānā (Volga, Amudarja u.c.). Sausos (arīdos) reģionos upes var arī nesasniegt citu ūdenstilpni un izsīkt tuksnesī.

Upes ūdens plūst pa upes kanālu, kas sastāv no gultnes un diviem krastiem. Labais krasts atrodas labajā pusē lūkojoties lejup, pa straumi. Mākslīgi veidotu ūdensteci dēvē par kanālu.

Mazākas upes, kas pievienojas lielākai upei sauc par pietekām. Upe ar savām pietekām skatoties no augšas, kartē, veido savdabīgu dendrītisku (kokveida) struktūru — tipisku dabiskas izcelsmes fraktālo struktūru.

Augstuma starpība starp upes izteku un ieteku ir upes kritums. Visbiežāk upes sākuma posmā (augštece) kritums uz kilometru ir lielāks, nekā beigu posmā (lejtece).

Galvenie upes lieluma rādītāji ir upes garums un notece. Upes garums ir upes gultnes garums mērot pa gultnes viduslīniju no upes iztekas līdz ietekai. Šo šķietami vienkāršo parametru nereti ir grūti izmērīt — bieži upi veido ļoti līdzīga izmēra pietekas un ir neskaidrs, kuru no šīm pietekām uzskatīt par galveno upes gultni. Ja upe iztek no ezera, dažos gadījumos pie upes garuma pieskaita ezerā garākās pietekas garumu, dažos gadījumos — nē.

Upes notece ir upes nestā ūdens tilpums noteiktā laika posmā — biežāk mēra vidējo gada noteci, kuru izsaka kubikkilometros.

Upes straumes ātrums ir ūdens plūsmas ātrums upes gultnes centrālajā daļā — šo lielumu parasti izsaka metros sekundē. Tuvāk krastiem straumes ātrums ir mazāks.

Upe tecējumā tiecas veidot līkumus, izskalojot vienu krastu un uzkrājot sanesas pie otra. Izteiktus upes līkumus, jo sevišķi, ja tie seko viens aiz otra, sauc par meandriem. Nereti upe pārrauj šādu līkumu un sanesas aiztaisa abus līkuma galus, to atdalot no upes. Šādu atdalītu vai daļēji atdalītu upes līkumu sauc par vecupi.

Upes, kuru ūdens nes daudz sanesu pie to ietekas veido plašas deltas, kur upe nereti sadalās vairākos kanālos. Līdzenumu upes, kuras ietek sāļajās jūrās vai okeānos, kurās notiek paisums un bēgums, veido estuārus.

Laika gaitā upes tiecas izskalot savas gultnes aizvien dziļāk, pēc iespējas tuvinot gultni visā tās garumā bāzes līmenim. Tomēr upes gultnes izskalošana notiek pietiekami lēni, lai tā mijiedarbotos ar Zemes garozas tektoniskajiem procesiem — Zemes garozas celšanos, lūzumu veidošanos. Šajā ziņā upes var iedalīt:

Jauna upe — šāda upe ir ar lielu kritumu, maz pietekām, lielu straumes ātrumu. Upes gultne tiek erodēta galvenokārt dziļumā, nevis platumā.

Nobriedusi upe — lēnāka, ar mazāku kritumu. Šādai upei ir daudz pieteku, tās notece parasti ir lielāka kā jaunai upei. Nobriedušu upju gultnes tiek erodētas platumā nevis dziļumā.

Veca upe — upe ar zemu straumes ātrumu un zemu erozijas enerģiju. Šādām upēm ir plašas palienes un tām raksturīgi plūdi.

Atjaunota upe — Zemes garozas kustību rezultātā šāda upe atkal sāk strauji izskalot gultni, tās ātrums un erozijas enerģija uz laiku ir pieaugusi.

Izdala arī līdzenumu upes, kas plūst cauri līdzenumiem, ir lēnas, līkumainas, ar daudz pietekām.

Ja upei ir liels kritums tās gultnē var veidoties krāces vai pat ūdenskritumi. Krāces padara upi interesantu ūdenstūristiem. Upes ar lielu kritumu un noteci ir ar lielu potenciālu hidroelektriskās enerģijas ieguvei.

Upes daudzviet pasaulē kalpo un agrāk kalpojušas par dabisku robežu starp tautām un valstīm. Donava ilgstoši kalpoja par Romas impērijas robežu. Misisipi kalpo par robežu, kas nosacīti sadala ASV rietumos un austrumos. Arī Latvijā upes kalpo par robežām — Daugava ir kalpojusi par robežu starp sēļu un latgaļu apdzīvotajām zemēm, Mēmele, Gauja un daudzas citas upes kalpo par dabiskās robežām ar mūsu kaimiņvalstīm.

Tai pat laikā upes nereti veido kultūru un civilizāciju galvenās asis. Tūkstošiem gadu par šādu centrālo asi kalpojusi Nīla, Inda, Ganga, Tigra un Eifrata un citas upes. Latvijā par sava veida attīstības asi Vidzemes lībiešiem kalpojusi Gauja, savukārt Daugava ir sava veida centrālā ass, ap kuru veidojusies latviešu nācija.

Upes var kalpot par ļoti efektīvu un lētu iekšzemes transporta ceļu. Upes kā ūdensceļi tika ļoti plaši izmantotas agrāk, kad nebija attīstīta sauszemes ceļu infrastruktūra un transporta līdzekļi. Mūsdienu Latvijas teritorijā par šādu starptautiskas nozīmes ūdensceļu kalpoja Daugava.

No drošības viedokļa agrāk bija ērtāk novietot nozīmīgas apmetnes nevis tiešā jūras krastā, kur tām var negaidīti uzbrukt no jūras, bet gan upes krastā netālu no upes ietekas jūrā. Šādu pilsētu joprojām varēja ērti sasniegt ar kuģiem gan no jūras puses, gan arī no iekšzemes puses. Tai pat laikā iebrucējiem bija grūti nemanīti piekļūt šādai apmetnei.

Šādi izskaidrojums tādu nozīmīgu pilsētu, kā Londona, Parīze, Sanktpēterburga novietojums. Arī Rīgas atrašanās vietu izvēlējās šādu aspektu dēļ.

Mūsdienas upes joprojām daudzviet kalpo kā nozīmīgs ūdensceļš. Šo iespēju bieži izmanto arī tūristi.

Daugava pie Aizkraukles pilsdrupām

Kods: U-069-14
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2014. gada 30. martā
PAR
BRĪVU
1000 x 667 px
72 dpi
179 KB
S 2000 x 1333 px
2.24 MB
M 2480 x 1653 px
21 x 14 cm / 300 dpi
L 3531 x 2354 px
29.9 x 19.93 cm / 300 dpi
6.29 MB
REĢISTRĒJIES
30 dienas
IEGŪSTI S IZMĒRA
FOTOGRĀFIJAS
PRIVĀTPERSONĀM
sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI
LIETOŠANAI

sākot ar 5 EUR
Augstas kvalitātes bildes
5 € = 5 FOTO
10 € = 20 FOTO
Portālu www.redzet.lv un www.gotobaltic.com veidotāju grupas darbības sākums meklējams jau 2004. gadā, kad pulciņš domubiedru – 4 jaunieši un viens pieaugušais – brauca pa Latviju muzicēdami un iepazīdami Latvijas dabu un atklādami ceļotprieku. Tolaik arī radās interese par fotografēšanu, kā rezultātā laika gaitā sakrājās liels fotoarhīvs. Radās jautājums, kur to likt, kā izmantot, lai tam būtu kāda jēga? Tāpēc arī dzima ideja par portāla izveidošanu, un nu jau dažus gadus tā ir sekmīgi realizēta, jo portālā www.redzēt.lv līdz šim ir ievietots vairāk par 20000 bildēm, ik dienas tam ir ap 600 unikālo skatījumu un ir bilžu bezmaksas lejuplādes iespēja, kas tiek plaši izmantota.
Apceļojot Latviju, radās secinājums, ka mums ir ļoti daudz skaistu, bet neapzinātu vietu un ceļotājam nebūt nav viegli ātri un ērti atrast sev vajadzīgo informāciju, kas kurā vietā būtu apskates vērts. Sākām vākt materiālus dažādās interneta vietnēs, un vajadzība atkal deva jaunu ideju – veidot ceļotājam ērtu portālu, kurā vienuviet būtu iespējams atrast visu vajadzīgo informāciju – ko attiecīgajā vietā apskatīt, kur paēst, kur pārnakšņot, kur vērsties dažādu tehnisku nepieciešamību un kļūmju gadījumos. Pašreiz esam šīs idejas īstenošanas sākumā, un mūsu mērķis ir ar portāla www.gotobaltic.com palīdzību veidot tūrismam pievilcīgu Latvijas un vēlāk visas Baltijas tēlu, kā arī reklamēt mūsu organizācijas, uzņēmējus, individuālos ražotājus u.c., palīdzot viņiem piesaistīt klientus.
Sākumā plānojam parādīt kartē Latviju, sadalītu pa reģioniem un novadiem. Reģionu kartē būs redzamas interesantākās apskates vietas. Novados varēs redzēt plašāku informāciju par apskates vietām un sociāli nozīmīgiem objektiem.
Savu mērķi sākam īstenot ar Kurzemes novadiem.
Ērtības labad piedāvājam divus apskates veidus:
1. Uzklikšķinot atveram novada karti un izvēlamies sev interesējošo objektu apskati.
2. Sev interesējošas vietas aplūkošanai izvēlamies no saraksta.
Papildus kartei un apskates vietu sarakstam portālā atradīsiet attiecīgo vietu fotogrāfijas un informatīvus aprakstus. Tas jums palīdzēs izvēlēties savu ceļojumu pieturas un galamērķus.
Mūsu lielais mērķis ir šādā veidā parādīt visu Baltiju.
Perspektīvā plānojam portālu tulkot angļu, krievu, vācu, ķīniešu un poļu valodās, tādējādi piedāvājot lielisku produktu šo valstu tūristiem.

Tā kā uzdevums ir ļoti liels, aicinām katru interesantu uz sadarbību.


Turpināt lejuplādēt

Sākot ar 1 eiro atbalstu
saņemsiet iespēju 30 dienas
LEJUPLĀDĒT FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px)
bez www.redzet.lv logo

UZZINĀT VAIRĀK
REĢISTRĒJIES

un
30 dienas
iegūsti
JEBKURAS FOTOGRĀFIJAS FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px) bez www.redzet.lv logo
Reģistrēties
PRIVĀTPERSONĀM sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI LIETOŠANAI sākot ar 5 EUR
Reģistrējoties saņemsi piekļuvi
lejuplādes pogai

Varēsi lejuplādēt jebkuras izvēlētās fotogrāfijas!
Garantējam Jūsu sniegtās informācijas konfidencialitāti.
Jautājumu gadījumā sazinieties ar mums: info@redzet.lv
IEGŪSTI AUGSTAS KVALITĀTES FOTOGRĀFIJAS

5 € = 5 FOTO vai 10 € = 20 FOTO
iegūsti FOTOGRĀFIJAS AUGSTĀ KVALITĀTĒ
L izmērs, 3888 x 2592 px, vai XL izmērā


Raksti mums uz:
info@redzet.lv
un iegūsti izvēlētās fotogrāfijas!

Izvēlieties jebkuras 5 fotogrāfijas neatkarīgi no lieluma un kvalitātes par 5 eiro, vai jebkuras 20 fotogrāfijas par 10 eiro.

Ielogoties

Jūs neaizpildījāt abus laukus.

Reģistrēties

Jūs neaizpildījāt visus laukus.