0
info@redzet.lv

Ogas

Dzeltens ķirbisApsnigušas irbeņu ogas
Lasīt aprakstu
Bagāta ķirbju raža, Ķirbji, Parastais ķirbis (Cucurbita pepo), Ogas

Bagāta ķirbju raža

Kods: A-211-18-AM
Autors: Ausma Melluma
Bildēts 2018. gada 2. oktobrī
PAR
BRĪVU
1000 x 667 px
72 dpi
230 KB
S 2000 x 1333 px
2.24 MB
M 2480 x 1653 px
21 x 14 cm / 300 dpi
L 3888 x 2592 px
32.92 x 21.95 cm / 300 dpi
7.59 MB
XL 6000 x 4000 px
50.8 x 33.87 cm / 300 dpi
17.5 MB
REĢISTRĒJIES
30 dienas
IEGŪSTI S IZMĒRA
FOTOGRĀFIJAS
PRIVĀTPERSONĀM
sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI
LIETOŠANAI

sākot ar 5 EUR
Augstas kvalitātes bildes
5 € = 5 FOTO
10 € = 20 FOTO

Oga (bacca; uva) ir daudzsēklu auglis ar sulīgu augļapvalka vidējo (mezokarpu) un iekšējo kārtu (endokarpu).

Tās attīstās no apakšējās vai augšējās sēklotnes. Pēc morfoloģiskās klasifikācijas ietilpst vienkārši sulīgajos augļos, kur bez ogām tiek ieskaitīti arī kaulenis, ābols un hesperīds. Ogas raksturīgas vīnkokiem, ērkšķogām, jāņogām, mellenēm, dzērvenēm u.c. augiem. Arī kartupeļu, tomātu, ķirbju augļi ir ogas. Kļūdaini sadzīvē par ogām sauc arī zemenes, avenes un citu augu sulīgos augļus. Ogās ir daudz vitamīnu, kā arī citas vērtīgas vielas. Tāpēc tās tiek lietotas uzturā un medicīnā. Lielākā daļa ogu ir ēdamas, tomēr atsevišķu augu ogas ir indīgas.
lv.wikipedia.org


Dārza ogas

1.MELLENES
Tās patiešām ir antioksidantu karalienes! Melleņu tumši zilā krāsa norāda uz to, ka šo ogu sastāvā ir ļoti daudz antocianidīnu. Šīs vielas parūpējas par to, lai mūsu organisma šūnas tiek aizsargātas no brīvo radikāļu ietekmes, izraisot to bojājumus. Tām ir arī iekaisumu mazinošas īpašības. To visu nodrošina vesels vērtīgo vielu klāsts, ko satur melleņu ogas: antocianidīni, hidroksicinamīnskābes, hidroksibenzoskābes, flavonoli u.c.

Mellenes apgādās organismu arī ar vērā ņemamu C vitamīna, K vitamīna, un mangāna daudzumu. Lai arī mellenes ir saldas, to glikēmiskais indekss ir zems un tās satur salīdzinoši daudz šķiedrvielu. Šīs ogas palīdz mūsu ķermenim iegūt ātru enerģiju, noregulējot optimālu insulīna un glikozes līmeni asinīs. Tāpēc tās ir ļoti ieteicamas ikdienas uzturā cilvēkiem, kam ir cukura diabēts. Kā arī mellenes noderēs, lai samazinātu sirds asinsvadu slimības, kataraktu, glaukomu, varikozas vēnas, hemoroīdus un iespējams pat vēzi.

2. JĀŅOGAS
Svaigā veidā tās ir ļoti labs C vitamīna, antocianīnu un kālija avots, kas jāņogas padara par lielisku produktu imūnsistēmas stiprināšanai (jāņogu sula palīdz pie paaugstinātas temperatūras un saaukstēšanās gadījumos), hronisku slimību atvairīšanai un elektrolītu balansa nodrošināšanai. Jāņogas uzlabo arī asins sastāvu un uzlabo kuņģa zarnu trakta darbību.

3. ĒRKŠĶOGAS
Ērkšķogas satur C vitamīnu, A vitamīnu, varu, kalciju, fosforu un citas minerālvielas un vitamīnus nelielos daudzumos. Taču īpaši vērtīgas tās ir ar savu pektīna daudzumu, kā rezultātā tām piedēvē organismu attīrošas īpašības. Arī šīs ogas iesaka tievētgribētājiem, jo tās palīdzēs normalizēt vielmaiņu un uzlabot zarnu trakta darbību. Šīs ogas satur diezgan daudz flavonus un antocianīnus, kas profilaktiski noder cīņā ar novecošanos, iekaisumu un dažādām hroniskām slimībām.

4. UPENES
Nenovērtējama uzturvielu krātuve! Upeņu sastāvā ir dažādi flavonoīdi, C vitamīns, mangāns, varš, hroms un citas vielas, kas kopīgi mijiedarbojoties labvēlīgi ietekmē gan nervu šūnu veselību, gan uzlabo asinsriti, gan parūpējas par stipru imunitāti kopumā. Tās ir nenovērtējams C vitamīna avots, jo satur 302% no ieteicamā dienas vitamīna C devas! Lielais C vitamīna daudzums padara šo ogu par pirmo pie slimību profilakses un dažādu saaukstēšanās slimību ārstēšanas. Upenēm, līdzīgi kā dzērvenēm, piemīt pretiekaisuma un urīndzenoša iedarbība. Tas nozīmē, ka upenes tāpat kā dzērvenes lieliski noderēs pie dažādām urīnceļu saslimšanām.

5. AVENES
Tās satur diezgan daudz vitamīnu C, mangānu, magniju, kā arī uzturā vitāli nepieciešamo dzelzi un folskābi. Antioksidantu ziņā avenes neatpaliek no citām ogām un satur visus svarīgos antocianīnus, ellagskābi, kvercetīnu, gallskābi, cianidīnus, pelargonidīnus, katehīnus, kempferolu un salicilskābi. Tās ir arī lielisks škiedrvielu avots, jo 100 g aveņu satur 6 g šķiedrvielu un tas patiešām ir daudz! Ne tikai šķiedrvielas, bet arī avenēs esošie ketoni palīdzēs svaru samazināt gribētājiem.

6. ĶIRŠI
Tumši sarkanās, mazliet skābenās ogas satur lielu daudzumu kvercitīna un ellagskābes, kas pieder pie antioksidantiem, un spēj uzlabotu šūnu, audu veselību un ādas jaunību. Ķiršu sastāvā esošie antocioanīni un bioflavonoīdi var palīdzēt samazināt locītavu un muskuļu sāpes, savukārt melatonīns uzlabos miegu un jauneklīgāku izskatu.

7. KAZENES
Šīs ogas ir spēcīgs antioksidantu avots. Tās satur daudz C, E vitamīnu un ellagskābi, kas spēj cīnīties ar vēzi un citām slimībām. Kazenes satur daudz pektīna, kas var palīdzēt stabilizēt holesterīna līmeni asinīs. Tāpat tās var palīdzēt pie cukura vielmaiņas traucējumiem un normalizēt glikozes līmeni asinīs.

8. ZEMENES
Šīs gardās ogas ir viens no labākajiem C vitamīna avotiem, kā arī labs kālija, magnija, joda un citu minerālvielu avots. Tās satur arī ellagskābes, kas palīdz ādai saglabāt mitrumu, bet C vitamīns ir nozīmīgs ādas olbaltumvielas kolagēna ražošanā. Savukārt, kolagēns nodrošina to, ka mūsu āda saglabās jaunību, neveidojot krunkas un krunciņas. Tā kā zemeņu sastāvā ir arī dzelzs un folskābe, īpaši ieteicamas zemenes ir jaunām sievietēm un topošajām māmiņām. Zemenēs ir arī augsts fenolu saturs, kas palīdz novērst dažādas slimības un spēcināt mūsu imūnsistēmu. Pētījumi rāda, ka zemenes var arī pasargāt smadzeņu darbību no oksidatīviem bojājumiem un uzlabot acu veselību. Un, ja Tev rūp savu zobu izskats, noteikti ēd zemenes, jo tās satur arī salicilskābi, kas ir dabīgs zobu balinātājs.

9. KORINTES
Šīs ogas garšas ziņā, protams, atšķiras no mellenēm, taču krāsas, formas un sastāva ziņā ir tām pielīdzināmas. Korintes ir lielisks dzelzs avots. Tajās ir gandrīz divas reizes vairāk dzelzs kā mellenēs. Katra porcija (~ 150 g) nodrošina apmēram 23% no dzelzs dienas normas. Tās satur samērā lielu daudzumu kālija (arī divreiz vairāk nekā mellenēm) un lielu daudzumu magnija un fosfora. Tajās ir apmēram tikpat daudz C vitamīna, tiamīna, riboflavīna, pantotēnskābes, B6 vitamīna, folātu, A vitamīna un E vitamīna kā mellenēm, kā arī neliels daudzums biotīna. Kā jau liecina to krāsa, šīs ogas satur daudz antioksidantu - fenola savienojumu, no kuriem visvairāk pārstāvēti ir tieši antocianidīni. Tajās ir zemāks ūdens saturs nekā mellenēs, tāpēc ir nedaudz vairāk kaloriju, olbaltumvielu, ogļhidrātu un tauku kā mellenēs.
www.sievietem40plus.eu


Meža ogas

Meža ogas izsenis bijis dabas dots svaigs kārums un veselības eliksīrs vasarā, kas stiprina organismu, gatavojoties gada aukstajiem mēnešiem, taču rudenī un ziemā ir gards palīgs cīņā pret vīrusiem un dažādām saaukstēšanās kaitēm. Temperatūras svārstības un tiešie saules stari izcirtumā un jaunaudzē ir pateicīga vide tādu meža ogu veiksmīgai augšanai kā meža zemenes un avenes, kā arī ziemas laikā veselībai tik noderīgās – brūklenes. Savukārt mitrākas vietas iecienījušas mellenes, zilenes, lācenes un dzērvenes.

MEŽA ZEMENES
Meža zemenes (Fragaria vesca) ir daudzgadīgs, sīks rožu dzimtas lakstaugs. Saknenis brūns, blīvi klāts ar veco lapu paliekām. Stublājs (bezlapains ziednesis) stāvs, rozetes lapu garumā vai mazliet garāks, klāts ar īsiem, piegulošiem matiņiem. Lapas virspuse zaļa, apakšpuse apmatojuma dēļ pelēkzaļa. Lapiņu galotnes zobiņi vienāda lieluma. Ziedu nedaudz, ziedkāti kaili. Ogas ir iegarenas – sākumā baltas, bet, kad gatavas – spilgti sarkana. Meža zemenes aug ceļmalās, pļavās, mežmalās, krūmājos un grāvmalās, bet sevišķi daudz tās atrodamas meža izcirtumos. Ogas ienākas maijā – jūnijā.

Svaigas ogas uzlabo apetīti un gremošanas sistēmas darbību, palīdz aknu, žultspūšļa, liesas, kuņģa, nieru slimību ārstēšanā, ginekoloģiskas asiņošanas un mazasinības gadījumā. Ziemai noderēs kaltētas meža zemenes, kas tējas veidā mazinās kakla un citus iekaisumus.

Tējai lieti noder arī meža zemeņu lapas, tās gan jāievāc laicīgi, lai tajās būtu mazāk miecvielu. Labākais laiks to ievākšanai ir meža zemenes ziedēšanas laiks, parasti tas ir maijs, jūnijs, taču to var darīt arī jūlijā. Lapas žāvē ēnainā vietā vai labi vēdināmās telpās. Novārījumu dzer pret caureju, svīšanu naktīs, vielmaiņas traucējumiem (pumpas, izsitumi, pinnes, furunkuļi). Tēju dzer arī saaukstēšanās gadījumos un lai samazinātu cukura daudzumu asinīs. Tautas medicīnā zemeņu tēju lieto pret sklerozi, hipertoniju, zarnu darbības regulēšanai. Ārīgi – ekzēmu, sastrutojumu un čūlu ārstēšanai.

MEŽA AVENES
Meža avene (Rubus idaeus) ir vidēja lieluma, rožu dzimtas krūms. Stumbrs stāvs, apakšdaļā koksnains, zaro. Uz stumbra un zariem tievi dzeloņi. Pirmā gada dzinumi neziedoši, otrā gada ir ziedoši. Uz ziedošajiem dzinumiem lapas staraini saliktas no 3 lapiņām. Ogas ir sārti sarkanā krāsā. Zied maijā, jūnijā. Augļi nogatavojas jūlija beigās, augustā. Avenes aug mežu izcirtumos un mežmalās.

Avenes satur bioloģiski aktīvu vielu kompleksu, kas stimulē svīšanu, pazemina ķermeņa temperatūru, veicina iekšējo orgānu apasiņošanu un darbību. Avenes izmanto vielmaiņas sakārtošanā, arī gremošanas trakta darbības uzlabošanā un līdzsvarošanā.

Aveņu tēja noder arī hroniska reimatisma gadījumos, uzlabojot sasirgušā labsajūtu un ārstējot saasinājumus. Aveņu tēju lieto saaukstēšanās slimību ārstēšanā, augšējo elpceļu iekaisuma gadījumos un gripas gadījumā, lai veicinātu svīšanas procesu un pazeminātu temperatūru. Aveņu lapu kātu novārījums ir labs pretiekaisuma un savelkošs līdzeklis gastrīta un dažādu kuņģa salimšanu ārstēšanā.

BRŪKLENES
Brūklenes (Vaccinium vitis-idaea) – sauktas arī par „Latvijas rododendru” – ir daudzgadīgs, līdz 25 cm augsts, mūžzaļš ēriku dzimtas puskrūms ar ložņājošu sakneni un stāviem, zarainiem stumbriem. Brūkleņu lapas ir pacietas. Ziedi kārtojas zara galā blīvā ķekarā. Ķekaru veido 4 –15 nokareni ziedi, kas zied jūnijā. Sarkanā brūklene ir sulīga, nedaudz rūgtenas garšas oga, kas nogatavojas jūlija beigās, augustā. Brūklenes sastopamas galvenokārt sausos priežu mežos, izcirtumos un purvos uz ciņiem. Sevišķi gardas tās aug priežu jaunaudzēs.

Brūklenes drogas uzlējumu un novārījumu lieto nieru un urīnpūšļu iekaisumu, diabētu, caureju, avitaminozes un citu kaišu ārstēšanai. Tā kā šīs ogas ir spēcīgs atindēšanas līdzeklis, tās ieteicamas vēža slimniekiem, jo mazina audzēju iedarbību. Piemēram, saspiestu brūkleņu ogu kompreses izmanto krūts un ādas vēža ārstēšanai.

Brūklenes ir arī efektīvs sviedrēšanas līdzeklis, tāpēc tiek izmantotas saaukstēšanās un dažādu vīrusu slimību profilaksei. To ogas pazemina asinsspiedienu, lieliski šķīdina žultsakmeņus un nierakmeņus.

Kaltētu brūkleņu lapu un ogu pulveris aptur asiņošanu, bet lapu un ogu tēja ārstē nervozitāti, klepu, bronhītu un pat kašķi. Brūklenes, tāpat kā dzērvenes, satur benzoskābi, kas neļauj attīstīties rauga sēnītēm. Tautas medicīnā brūklenes lapas lieto diabēta ārstēšanai.

MELLENES
Mellenes (Vaccinium myrtillus) ir daudzgadīgs, vidēja lieluma ēriku dzimtas lakstaugs. Mellenes ir apaļas ogas, zili melnā krāsā. To stublājs ir zaļš, vasaras beigās kļūst mazliet koksnains. Mellenes zied maijā, bet ogas nogatavojas jūlija beigās, augustā. Melleņu lapas vāc pavasarī, bet ogas – kad tās nogatavojušās. Mellenes atrodamas pārsvarā priežu mežos.

Melleņu lasīšanai ir atļauts izmantot palīglīdzekļus, tā saukto melleņu kombainu, izņemot dabas lieguma teritorijas. Tomēr der atcerēties, ka ievācot ogas šādā veidā, notiek mazo zariņu nolaušana, kas, protams, ietekmēs ražu nākamajos gados.

Melleņu lapas un ogas ir iecienīts līdzeklis tautas medicīnā: sirds slimību ārstēšanai, redzes uzlabošanai, novērš dažādas krūšu vainas, novērš pēkšņas sāpes krūtīs, kuņģī, zarnās. Tās satur vienu no retāk ogās sastopamajām organiskajām skābēm – dzintarskābi, kura ieņem svarīgu lomu procesos, kuri nodrošina asinsvadu sieniņu elastību. Mellenes satur daudz dzelzs un citu vērtīgu minerālvielu, tāpēc tās ir arī efektīvas organisma spēcinātājas. Ieteicams ēst svaigas ogas, dzert melleņu tēju un ar atšķaidītu melleņu sulu skalot muti, rīkli un kaklu.

Mellenāju lapu tēju lieto pret vemšanu, kuņģa krampjiem, cukurslimību un klepu. Tēja ir labs līdzeklis arī iekaisušu acu skalošanai. Melleņu novārījums palīdz arī ādas slimību gadījumos, savukārt ūdenī atšķaidīta melleņu sula ir labs deguna un kakla skalojamais līdzeklis iesnu un klepus gadījumā. Dažādu ādas izsitumu ārstēšanai lieto melleņu sulu un ēdienus. Ārīgi uz slimajām vietām uz dažām stundām liek sašķaidītas melleņu ogas. Kaltētas mellenes lielākoties lieto pret caureju.

ZILENES
Zilenes (Vaccinium uliginosum) ir ēriku dzimtas krūms. Stumbrs ir koksnains, stāvs, zari brūni. Lapas otrādi olveida, zilganzaļas, uz zariem kārtojas pamīšus. Tās ir labi zināmo melleņu tuvākās radinieces, taču atšķiras no tām ar nedaudz saldāku garšu, ogu mīkstums ir viegli zaļgans un blīvāks nekā mellenēm. Zilenes ir gandrīz divas reizes lielākas par mellenēm. Tās ir blāvi zilganas vai pat violetas, bet stumbrs ir koksnains, brūnā, ne zaļā krāsā, kā mellenēm. Ogas ir ieapaļi garenas. Tās zied maijā un jūnija sākumā. Zilenes atrodamas līdzās mellenēm, pārsvarā priežu mežos.

Šīs ogas bagātas ar augu olbaltumvielām un ogļhidrātiem, pārsvarā ar glikozi un fruktozi, tās satur A un C grupas vitamīnus. Zilenes ieteicamas pie sirds-asinsvadu saslimšanām, asinsrites un gremošanas sistēmas funkciju traucējumiem. Zilenes, pateicoties pektīnvielām, aizsargā no radioaktīvā starojuma.

LĀCENES
Lācenes (Rubus chamaemorus) ir rožu dzimtas sugas lakstaugs, stublājs ir taisns, stāvs, ar īsiem matiņiem, lapas 1 – 4, vienkāršas, staraini daivainas, krokainas, ar zobainu malu. Ziedi pa vienam izvietoti dzinumu augšējā daļā. Zied reizē ar zemenēm – maija beigās, jūnija sākumā. Katram augam attīstās tikai viens balts zieds un viena oga. Kamēr ogas vēl nav gatavas, tās ir sārtas un cietas, taču nogatavojušās tās kļūst zeltainas vai dzintardzeltenas, mīkstas un sulīgas. Ienākas vienlaikus ar mellenēm – jūlijā. Dzintara dzeltenā ziemeļu oga ar medaino garšu aug purvos un mitros mežos. Lācenes ir gaismu prasīgs augs.

Lācenēs ir daudz augļu cukuru un organiskās skābes, tās satur daudz C vitamīna, kā arī citu vitamīnu, un, tā kā šīs ogas satur dabiskas konservējošas vielas, lāceņu ievārījums vēsumā saglabājas vairākus gadus. Svaigā veidā tās garšo rūgtenskābi, un tieši šādi tās tomēr ir visvērtīgākās. Arī E vitamīna lācenēs ir vairāk nekā citās ogās. Tāpat meža ogu vidū lācenes ir līderes balastvielu daudzumā. Imunitātes uzlabošanai īpaši palīdz lāceņu ogas ar medu.

Lāceņu lapu tēja lieliski līdz pret caureju, saaukstēšanos, plaušu un asinsvadu slimībām, kā arī citām kaitēm.

DZĒRVENES
Purva jeb lielā dzērvene (Oxycoccus palustris) ir ēriku dzimtas lakstaugs, mūžzaļš sīkkrūms. Stublājs ložņājošs, diezgan ciets. Lapas uz stublāja izvietotas pamīšus. Ziedi čemurveida ziedkopā pa 2-6 ložņājošo dzinumu galos, zieds ir nokarens. Skābās ogas, kas krāsojas teju visos sarkanās krāsas toņos, ir apaļas, mēdz būt arī iegarenas. Zied jūnijā, jūlijā. Ogas nogatavojas septembrī. Atrodama purvos un purvainos priežu mežos.

Dzērvenes ir vitamīniem bagātas, tās satur lielu daudzumu C vitamīna un daudz bioloģiski aktīvu vielu, piemēram, benzoskābi, hipūrskābi, kas palīdz ogas labi uzglabāt līdz pavasarim, nezaudējot labās īpašības un bagātīgo C vitamīnu. Pareizi glabājot, uzturvielas ogās uzglabājas pat 3-4 mēnešus.

Jau izsenis atklātas Latvijas purvos augošo dzērveņu labās īpašības, piemēram, tās lieti noder urīnceļu slimību profilaksei un ārstēšanai un, pateicoties augstajam C vitamīna saturam, bieži tiek lietotas arī saaukstēšanās slimību gadījumos, lai paātrinātu atveseļošanos vai to profilaksi. Ogas pozitīvi ietekmē kuņģa-zarnu trakta darbību, mutes veselību, pasargā no nierakmeņu veidošanās, līdzsvaro holesterīna līmeni asinīs, palīdz atveseļošanās periodā pēc dažādām infekcijas un sirds-asinsvadu sistēmas slimībām, kā arī samazina risku saslimt ar dažādiem audzējiem.

Par ārstniecības izejvielām tautas medicīnā tiek izmantotas ne tikai ogas, bet arī dzērveņu lapas.
www.lvm.lv

Bagāta ķirbju raža

Kods: A-211-18-AM
Autors: Ausma Melluma
Bildēts 2018. gada 2. oktobrī
PAR
BRĪVU
1000 x 667 px
72 dpi
230 KB
S 2000 x 1333 px
2.24 MB
M 2480 x 1653 px
21 x 14 cm / 300 dpi
L 3888 x 2592 px
32.92 x 21.95 cm / 300 dpi
7.59 MB
XL 6000 x 4000 px
50.8 x 33.87 cm / 300 dpi
17.5 MB
REĢISTRĒJIES
30 dienas
IEGŪSTI S IZMĒRA
FOTOGRĀFIJAS
PRIVĀTPERSONĀM
sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI
LIETOŠANAI

sākot ar 5 EUR
Augstas kvalitātes bildes
5 € = 5 FOTO
10 € = 20 FOTO
Portālu www.redzet.lv un www.gotobaltic.com veidotāju grupas darbības sākums meklējams jau 2004. gadā, kad pulciņš domubiedru – 4 jaunieši un viens pieaugušais – brauca pa Latviju muzicēdami un iepazīdami Latvijas dabu un atklādami ceļotprieku. Tolaik arī radās interese par fotografēšanu, kā rezultātā laika gaitā sakrājās liels fotoarhīvs. Radās jautājums, kur to likt, kā izmantot, lai tam būtu kāda jēga? Tāpēc arī dzima ideja par portāla izveidošanu, un nu jau dažus gadus tā ir sekmīgi realizēta, jo portālā www.redzēt.lv līdz šim ir ievietots vairāk par 20000 bildēm, ik dienas tam ir ap 600 unikālo skatījumu un ir bilžu bezmaksas lejuplādes iespēja, kas tiek plaši izmantota.
Apceļojot Latviju, radās secinājums, ka mums ir ļoti daudz skaistu, bet neapzinātu vietu un ceļotājam nebūt nav viegli ātri un ērti atrast sev vajadzīgo informāciju, kas kurā vietā būtu apskates vērts. Sākām vākt materiālus dažādās interneta vietnēs, un vajadzība atkal deva jaunu ideju – veidot ceļotājam ērtu portālu, kurā vienuviet būtu iespējams atrast visu vajadzīgo informāciju – ko attiecīgajā vietā apskatīt, kur paēst, kur pārnakšņot, kur vērsties dažādu tehnisku nepieciešamību un kļūmju gadījumos. Pašreiz esam šīs idejas īstenošanas sākumā, un mūsu mērķis ir ar portāla www.gotobaltic.com palīdzību veidot tūrismam pievilcīgu Latvijas un vēlāk visas Baltijas tēlu, kā arī reklamēt mūsu organizācijas, uzņēmējus, individuālos ražotājus u.c., palīdzot viņiem piesaistīt klientus.
Sākumā plānojam parādīt kartē Latviju, sadalītu pa reģioniem un novadiem. Reģionu kartē būs redzamas interesantākās apskates vietas. Novados varēs redzēt plašāku informāciju par apskates vietām un sociāli nozīmīgiem objektiem.
Savu mērķi sākam īstenot ar Kurzemes novadiem.
Ērtības labad piedāvājam divus apskates veidus:
1. Uzklikšķinot atveram novada karti un izvēlamies sev interesējošo objektu apskati.
2. Sev interesējošas vietas aplūkošanai izvēlamies no saraksta.
Papildus kartei un apskates vietu sarakstam portālā atradīsiet attiecīgo vietu fotogrāfijas un informatīvus aprakstus. Tas jums palīdzēs izvēlēties savu ceļojumu pieturas un galamērķus.
Mūsu lielais mērķis ir šādā veidā parādīt visu Baltiju.
Perspektīvā plānojam portālu tulkot angļu, krievu, vācu, ķīniešu un poļu valodās, tādējādi piedāvājot lielisku produktu šo valstu tūristiem.

Tā kā uzdevums ir ļoti liels, aicinām katru interesantu uz sadarbību.


Turpināt lejuplādēt

Sākot ar 1 eiro atbalstu
saņemsiet iespēju 30 dienas
LEJUPLĀDĒT FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px)
bez www.redzet.lv logo

UZZINĀT VAIRĀK
REĢISTRĒJIES

un
30 dienas
iegūsti
JEBKURAS FOTOGRĀFIJAS FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px) bez www.redzet.lv logo
Reģistrēties
PRIVĀTPERSONĀM sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI LIETOŠANAI sākot ar 5 EUR
Reģistrējoties saņemsi piekļuvi
lejuplādes pogai

Varēsi lejuplādēt jebkuras izvēlētās fotogrāfijas!
Garantējam Jūsu sniegtās informācijas konfidencialitāti.
Jautājumu gadījumā sazinieties ar mums: info@redzet.lv
IEGŪSTI AUGSTAS KVALITĀTES FOTOGRĀFIJAS

5 € = 5 FOTO vai 10 € = 20 FOTO
iegūsti FOTOGRĀFIJAS AUGSTĀ KVALITĀTĒ
L izmērs, 3888 x 2592 px, vai XL izmērā


Raksti mums uz:
info@redzet.lv
un iegūsti izvēlētās fotogrāfijas!

Izvēlieties jebkuras 5 fotogrāfijas neatkarīgi no lieluma un kvalitātes par 5 eiro, vai jebkuras 20 fotogrāfijas par 10 eiro.

Ielogoties

Jūs neaizpildījāt abus laukus.

Reģistrēties

Jūs neaizpildījāt visus laukus.