0
info@redzet.lv

Alūksne

Ernsta Glika Bībeles muzejsAlūksnes luterāņu baznīcas ieejas portāls
Lasīt aprakstu
Alūksnes luterāņu baznīcas ieejas portāls, Alūksnes luterāņu baznīca, Alūksne, Baznīca, Portāls, durvis

Alūksnes luterāņu baznīcas ieejas portāls

Kods: V-327-18-AP
Autors: Aija Pastare
Bildēts 2018. gada 15. oktobrī
PAR
BRĪVU
667 x 1000 px
72 dpi
136 KB
S 1333 x 2000 px
1.69 MB
M 1653 x 2480 px
14 x 21 cm / 300 dpi
L 2592 x 3888 px
21.95 x 32.92 cm / 300 dpi
7.9 MB
XL 3765 x 5648 px
31.88 x 47.82 cm / 300 dpi
15.4 MB
REĢISTRĒJIES
30 dienas
IEGŪSTI S IZMĒRA
FOTOGRĀFIJAS
PRIVĀTPERSONĀM
sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI
LIETOŠANAI

sākot ar 5 EUR
Augstas kvalitātes bildes
5 € = 5 FOTO
10 € = 20 FOTO
Alūksne 
Karogs: Alūksne
Karogs
Ģerbonis: Alūksne
Ģerbonis
 Valsts  Latvija
 Novads  Alūksnes novads
 Pilsētas tiesības  kopš 1920. gada
 Vēsturiskie nosaukumi  vācu: Marienburg
 Platība  14,23 km2
 Iedzīvotāji (01.01.2016.)  7 982
 Iedzīvotāju blīvums  560,9/km²
 Pasta indeksi  LV-4301
LV-4302
 Mājaslapa www.aluksne.lv

Alūksne ir pilsēta Latvijā, Alūksnes novada administratīvais centrs Vidzemes austrumos. Alūksne atrodas 202 km attālumā no Rīgas, Alūksnes ezera krastā. Alūksne ir visaugstāk esošā Latvijas pilsēta, kas atrodas aptuveni 200 metrus virs jūras līmeņa (augstākais punkts — Tempļa kalns — 217 m).

ALŪKSNE ir zaļa pakalnu, dārzu un parku pilsēta, kas atrodas Latvijas Ziemeļaustrumos, Alūksnes augstienē, Alūksnes ezera krastā.

Vēstures dokumentos ALŪKSNES vārds pieminēts jau aptuveni 1284.gadā - Pleskavas hronikās. 1920.gadā, kad iedzīvotāju skaits sasniedzis 2000, Alūksnei tika piešķirtas pilsētas tiesības.

ALŪKSNES vārds saistīts ar izcilo tulkotāju un pedagogu, vācu mācītāju Ernstu Gliku (1652.-1705.), kurš ne tikai iztulkoja latviešu valodā Veco un Jauno derību, bet arī nodibināja pirmās skolas zemnieku bērniem Vidzemē.

ALŪKSNĒ nav rūpnieciskā piesārņojuma, un vide arvien ir tīra un gleznaina. Patīkamas dzīves radīšanai tiek izmantotas esošās priekšrocības - dabas tuvums, izteikti gadalaiki, kultūrvēstures pieminekļi apvienojumā ar nepieciešamo infrastruktūru un tās modernizāciju. Alūksnes ezera tiešais tuvums pilsētai piešķir savdabīgu un patīkamu akcentu.

Mēs lepojamies ar:
- vācu mācītāja un skolotāja Ernsta Glika paaudžu paaudzēs sargātajām vērtībām - Glika ozoliem, Alūksnes luterāņu baznīcu, Bībeles muzeju;
- gleznaino, atpūtnieku iecienīto Alūksnes ezeru ar tā četrām salām;
- Fītinghofu dzimtas mantojumu - Alūksnes Veco un Jauno pili, Alūksnes muižas parku ar mazajām arhitektoniskajām formām, daudzveidīgajām koku un krūmu sugām;
- Tempļa kalnu - senu latgaļu pilskalnu un senpilsētas vietu, Saules tiltu;
- unikālo šaursliežu dzelzceļu un "mazbānīti" Alūksne - Gulbene.

Alūksnieši un pilsētas viesi priecājas par romantiskajām, krāsainajām strūklakām Alūksnes Jaunās pils parkā un krāsās izgaismoto koka tiltu uz Pilssalu, kas naktī spēlē gaismu rotaļas.

Pilsētas viesiem ALŪKSNE paliek atmiņā ar kultūrvēsturiskām vietām, skaistu un sakoptu dabu, vietējo ļaužu atsaucību un viesmīlību.
www.aluksne.lv

Alūksnes vēsture
Alūksne atrodas 202 km attālumā no Rīgas Latvijas ziemeļaustrumos, Alūksnes augstienē. Pilsētas teritorija aizņem 1428 ha un 2007.gada sākumā tajā bija 9203 iedzīvotāji.

Pilsēta ir Alūksnes rajona centrs un tā atrodas Alūksnes ezera krastā. Ezera un pilsētas vārds cēlies no latgaļu cilmes vārda “olūksna” — avotaina vieta mežā. Paugurainā reljefa dēļ tā ir visaugstāk novietotā Latvijas pilsēta, jo atrodas aptuveni 200 m virs jūras līmeņa. Šo apvidu jau sirmā senatnē apdzīvoja somu un igauņu (līvu) ciltis, bet vēlāk 8.-12.gs. — latgaļu ciltis. Alūksne ir ietilpusi senajā Atzeles novadā. Vēstures dokumentos Alūksne pieminēta jau 1284.gadā - Pleskavas I un II hronikā zem nosaukuma “Alyst” un “Volyst” 1342.gadā Livonijas ordenis mestra Burharda fon Dreilevana vadībā gleznainā Alūksnes ezera salā pabeidza mūra pils celtniecību un 25.martā notika pils iesvētīšana. Par godu tam, ka pils iesvētīta Marijas pasludināšanas dienā, vietai tika dots vārds Marienburga. Par pils komturu kļuva Arnolds fon Fītinghofs. Drīz pēc tam tagadējās Miera ielas rajonā izveidojās apdzīvota vieta jeb miests ar nosaukumu Marienburga.

Livonijas kara laikā 1560.gadā pili sagrāba krievu cara Ivana Bargā karaspēks, bet turpmākajos gados pilī saimniekoja gan krievi, gan poļi, gan vācieši, gan zviedri, vairākkārt nopostot arī senlatviešu apdzīvotās vietas. Pēc 1661.gada miera līguma Alūksnes pili apsaimniekoja zviedri. 1680.gadā gan pils, gan pilsēta tika nocietinātas. Šajā laikā Vidzemē valdīja Zviedrijas karalis Kārlis XI, kas sevišķi gribēja uzlabot zemnieku stāvokli, gādājot par skolām un baznīcām.
  Oto Hermanis fon Fītinghofs 1702.gadā Ziemeļu kara laikā Alūksni ieņēma Šeremetjeva komandētais krievu karaspēks. Pils tika uzspridzināta, bet pilsētiņa nodedzināta. Pēc 1721.gada miera līguma parakstīšanas, šī teritorija nonāca Krievijas atkarībā uz 200 gadiem. Krievijas ķeizariene Elizabete 1750.gadā Alūksni atdāvināja savam kancleram grāfam Voroncovam, kas to pārdeva slepenpadomniekam baronam Otto Hermanim fon Fītinghofam. 19.gs. otrajā pusē Alūksne kļuva par svarīgu tirdzniecības centru, kura nozīme vēl vairāk pieauga līdz ar šaursliežu dzelzceļa Stukmaņi-Gulbene-Alūksne-Valka izbūvi 1903.gadā.   Viduslaiku pilis - valdnieku rezidences un novadu administratīvie centri - bija spēcīgi nocietinātu dzīvojamo un saimniecības ēku kompleksi, militāriem mērķiem celtas būves. 1342.gada 25.martā Livonijas ordeņmestrs Burhards fon Dreilevens (Borchard von Dreinleve) sāka celt divas pilis, lai nosargātu jauniegūtos īpašumus austrumos un īstenotu tālākos iekarošanas un vietējo tautu pakļaušanas plānus. Viena - Tērbatas bīskapa daļā - Vastselīna (Frauenburg, vēlāk Neuhausen) un ordeņbrāļu novadā - Marienburga. 25.martā baznīca atzīmēja jaunavas Marijas pasludināšanas dienu, no kā tad savu vācisko nosaukumu mantoja abas pilis. Abas pilis bija atbilde 1303.gadā dibinātajam un 1330.gadā spēcīgi nocietinātajam krievu cietoksnim - Izborskai. Līdz šim ordeņa komturejas centrs bija Gaujienas jeb Atzeles pils, uzcelta 1238.gadā. Atzeles vārdu Gaujiena ieguva 1224.gadā, kad tika sadalītas zemes starp Rīgas bīskapu Albertu un vācu Zobenbrāļu ordeni. Pēc Marienburgas pils uzcelšanas Gaujiena kļuva par Alūksnes komtura palīgpili un Atzeles pils komturs Arnolds fon Fītinghofs tika norīkots par Alūksnes pils komturu. Iespējams, ka sākotnēji Alūksnes pils nocietinājumi bijuši no koka, jo Vartbergas Hermaņa hronikā atzīmēts, ka "šo pili vēlāk komturs Gerlahs fon Hārens nocietināja ar mūra aizsargsienām". Tas varētu būt noticis vai nu pirms 1348.gada vai pēc 1349.gada.

Līdz 1560.gadam Alūksne bija Livonijas ordeņa galvenais nocietinājums austrumu daļā. Tā bija svarīgs tirdzniecības centrs, jo tai cauri veda ceļš no Rīgas uz Pleskavu. Komtura kara nodaļa sastāvēja no 200 smagi bruņotiem jātniekiem un apmēram 300 leimaņiem. 1560.gads iezīmēja Livonijas valsts norietu.
Lai gan Marienburga bija viens no spēcīgākajiem ordeņa nocietinājumiem, Livonijas kara laikā, 1560.gada februārī, komturs Everts Zībergs to atdeva krievu karavadonim kņazam Kurbskim bez cīņas. Krievijai Marienburga piederēja no 1560.-1583.gadam. Pēc tam tā vēl septiņas reizes gāja no rokas rokā: no 1582. līdz 1600.gadam - Polijai; no 1600. līdz 1602.gadam - Zviedrijai; no 1602. līdz 1625.gadam - Polijai; no 1625. līdz 1658.gadam - Zviedrijai; no 1658. līdz 1661. gadam - Krievijai; no 1662. līdz 1702.gadam - Zviedrijai.

Ziemeļu kara laikā, 1702.gada augustā, krievu armijas korpuss ģenerālfeldmaršala Šeremetjeva vadībā aplenca pili, un pēc 10 dienu aplenkuma padošanās brīdī zviedri cietoksni uzspridzināja. Pils aizstāvjus saņēma gūstā, arī Bībeles tulkotāju un pirmo skolu dibinātāju Ernstu Gliku un viņa audžumeitu Martu - vēlāko Krievijas carieni Katrīnu I. Pēc Ziemeļu kara notikumiem drupās pārvērstā pils vairs netika atjaunota un Marienburga zaudēja savu stratēģisko nozīmi. 1807.gadā krievu un zviedru karavīru kara mākslas un varonības piemiņai Burhards fon Fītinghofs pussalā uzcēla Slavas templi.
www.aluksne.lv


Apskates objekti Alūksnē

Livonijas ordeņa pilsdrupas
Alūksnes ezera lielākajā salā — Pilssalā — skatienu piesaista no milzīgiem laukakmeņiem būvētās fortifikācijas tipa cietokšņa drupas, liecinot par 1342. gadā Livonijas ordeņa laikā celtās pils varenību.

Pils iesvētīta Marijas pasludināšanas dienā, 25. martā, tad radies vāciskais nosaukums — Marienburga (Marienburg). Tā bijusi varenākais cietoksnis Livonijas ordeņa teritorijas austrumu daļā. Alūksnieši joprojām piemin meiteni Mariju, kura it kā tikusi iemūrēta vienā no pils sienām, tāpēc salu dēvē gan par Pilssalu, gan par Marijas salu.

Pils apbūve, atrastās senlietas un keramika liecina, ka tās dienvidu pagalmā atradušās no koka celtas kalpotāju, amatnieku un kareivju mītnes. Pretī torņa ieejai bijusi šaura, neapbūvēta ceļa josla, kurai abās pusēs atradušās dzīvojamās mājas un saimniecības ēkas — maltuve, klētis, darbnīcas, staļļi, kā arī garnizona mītnes.

Ziemeļu kara laikā 1702. gada augustā pili ielenca krievu karaspēks ģenerāļa feldmaršala Borisa Šeremetjeva (Борис Шереметьев) vadībā. Pēc desmit dienu ilgas pretošanās zviedri nepadevās un cietoksni uzspridzināja, bet krievi, gribēdami atriebties, nodedzināja Alūksni. Pilsētas iemītnieki un aizstāvji tika saņemti gūstā, un daļu no viņiem aizveda uz Maskavu. Pēc šiem notikumiem cietoksnis savā agrākajā varenībā nav atjaunots.
Šobrīd pilsdrupas ir iecienīta tūrisma un atpūtas vieta. Uz Pilssalu ved koka tilts, kas atjaunots 2007. gadā.

Tempļa kalns
Tempļa kalns ir valsts aizsargājams kultūras piemineklis, sens latgaļu pilskalns un senpilsētas vieta. Teika vēsta, ka Ziemeļu kara laikā krievu karavīri, gribēdami labāk apšaudīt uz salas esošo Livonijas ordeņa pili, ar cepurēm nesuši zemi un kalnā izveidojuši uzkalniņu. 1805.–1807. gadā šajā uzkalniņā pēc Alūksnes pils īpašnieka Fītinghofa (Vietinghoff) vēlmes uzcelta granīta rotonda — Slavas templis par godu Ziemeļu kara simtgadei, krievu karavadoņa feldmaršala grāfa Šeremetjeva (Шереметьев) un zviedru armijas kapteiņa Vulfa (Wulf) piemiņai.

Divdesmitā gadsimta trīsdesmitajos gados Tempļa kalnā sākās tūrisma objektu celtniecība. Viens no tiem bija gaisa tilts pāri gravai, kam dots Saules tilta vārds. To atjaunoja 1995. gadā. Blakus rotondai pirmās Latvijas brīvvalsts laikā uzbūvēja mūzikas paviljonu ar griestu un sienu gleznojumu nacionālā romantisma stilā, taču tieši šīs simbolikas dēļ 20. gadsimta sešdesmitajos gados padomju vara paviljonu nojauca.

Šobrīd Tempļa kalna apkārtne ir piemērota tūristiem un atpūtniekiem. No kalna virsotnes paveras plašs skats uz Alūksnes ezeru un muižas parku, kā arī Pilssalu. Tempļa kalna pakājē izveidotas ugunskura un atpūtas vietas. Te vijas arī viens no Ezertakas posmiem.

Alūksnes ezers
Alūksnes ezers ir vienpadsmitais lielākais Latvijā (15,7km2). Tas atrodas 183,7metrus virs jūra līmeņa. Lielākais dziļums 15,2m , platība 15,44 km2, bet kopā ar salām 15,57 km2 Garums Z-D virzienā 6km. Krasti maz izroboti vietām stāvi, bet lielākoties lēzeni. Ezerā mīt vairāk nekā 16 sugu zivis. Tajā neietek neviena upe, bet iztek – Alūksnīte. Ezerā ir četras salas – Cepurīte, Garā, Tīklu un pati lielākā Pilssala. Tā un Tempļa kalna pussala ir ļoti nozīmīgas pilsētas vēsturē un kultūrā. Ezers ir iecienīta makšķerēšanas un atpūtas vieta. Jūlijā te norisinās Eiropas un Latvijas ūdens motosporta čempionāts. Ik vasaru ezerā notiek sacensības ūdens motocikliem. Makšķerēšanas cienītājus pavasarī un rudenī aicina spiningošanas, bet ziemā – zemledus makšķerēšanas sacensības.

Glika ozoli
Vācu mācītājs Ernsts Gliks, dzīvodams Alūksnē, paveica vienu no sava mūža nozīmīgākajiem darbiem — latviešu valodā iztulkoja Bībeli.
Par godu šim notikumam, Gliks mācītājmuižas parkā iestādīja divus ozolus, kas zaļo joprojām. Blakus tiem atrodas piemiņas akmens ar uzrakstu “Glika ozoli. 1685–1689”, kas simbolizē Vecās Derības un Jaunās Derības pārtulkošanas laiku. Akmens uzstādīts 1985. gadā par godu Bībeles pirmās daļas iztulkošanas trīssimtgadei.

Mūsdienās Glika ozoli ir viens no Alūksnes simboliem. Ik gadu vasaras sākumā šajā vietā notiek Glika dienas — piemiņas pasākumi ievērojamajam vācu mācītājam un viņa veikumam.

Alūksnes Jaunā pils
Alūksnes Jaunā pils angļu neogotikas stilā celta no 1860. līdz 1864. gadam. Tās būvniecību pasūtījis barons Aleksandrs fon Fītinghofs.
Pils kreisajā stūrī zem torņa redzams Fītinghofu dzimtas ģerbonis. Tās pēdējais saimnieks bija barons Arnolds fon Fītinghofs. 1918. gadā viņš devās uz Vāciju un paņēma līdzi daļu pils iekārtojuma un mākslas darbu.

Latvijas pirmās brīvvalsts laikā Alūksnes Jaunajā pilī bija izvietots 7. Siguldas kājnieku pulks. Pašlaik tajā atrodas Novadpētniecības un mākslas muzejs un dabas muzejs “Vides labirints”, kā arī Alūksnes mākslas skolas keramikas darbnīca.

1988. gada 11.novembrī Jaunās pils tornī tika uzvilkts Latvijas sarkanbaltsarkanais karogs. Latvijas Republikas proklamēšanas dienai veltītie pasākumi 18. novembrī tradicionāli notiek pie Jaunās pils.

Alūksnes pils parks
Alūksnes pils parks ierīkots 18. gadsimtā, kad šo teritoriju nopirka Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls (Scheel).
Sākotnēji tas veidots regulārā franču stilā. Parka rietumu daļā vēl saglabājušies tolaik stādītie ozoli. Kad Eiropā sāka attīstīties ainaviskie dārzi, jaunās vēsmas drīz sasniedza arī Alūksni, un pils dārzniekam Pēterim Bukam parku nācās pārveidot tā sauktajā angļu stilā.

Vērienīgākie labiekārtošanas darbi parkā notikuši Burharda fon Fītinghofa (Burchard von Vietinghoff) laikā. 19. gadsimta sākumā Alūksnes parkā tika izveidota visplašākā koku un stādījumu kolekcija Vidzemē, un četru gadu laikā tas kļuva par vienu no sugām bagātākajiem dendroloģiskajiem parkiem Baltijā. Alūksnes parks bija pirmā vieta Vidzemē, kur auga sarkanā kļava, amorfa, pundurmandele, kokžņaudzējs, koluteja, kizils un citas svešzemju koku sugas.
No astoņpadsmit mākslas priekšmetiem un paviljoniem saglabājušās piecas mazās arhitektūras formas un Kanovas (Canova) vāze, kas šobrīd atrodas Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijā. Balto marmora vāzi ar auglības simboliem veidojis izcilais itāļu mākslinieks Kanova (dēls). Oto Hermanim fon Fītinghofam to uzdāvinājusi ķeizariene Katrīna II, vāze atradās parkā uz postamenta pie Ozolkoka pils.  

Eola templis
Templis grieķu vēja dievam Eolam celts 18. gadsimta deviņdesmitajos gados. Šobrīd tempļa vidū saglabājies granīta postaments, uz kura savulaik atradusies Eola figūra.

Krāšņi veidotais templis darināts no kaltiem akmeņiem, kuros iebūvēti dzelzs balsti, kas tur tempļa jumta kupolu. Kupola virsotni rotā zelta aplis, kas it kā attēlo saules seju, tādēļ dažkārt celtne dēvēta arī par Saules templi. Tā iekšpusē bijušas iekārtas četras arfas, kas, vējam uzpūšot, skanējušas. Spēcīgs vējš arfas skandinājis pārāk skaļi, traucējot pils iemītnieku naktsmieram, tādēļ tās noņemtas.
Šobrīd par tradīciju kļuvusi Meteņdienas pasākumu rīkošana pakalnā pie Eola tempļa.

Aleksandra paviljons
Alūksnieši to dēvē arī par tējas vai kafijas paviljonu, jo nostāsti vēsta, ka baroniem te paticis dzert rīta kafiju. Istabenei nācies mērot tālo ceļu no Jaunās pils līdz paviljonam vairākas reizes, līdz beidzot izdevies atnest pietiekami karstu kafiju.

Aleksandra paviljons 19. gadsimta sākumā tapis par godu Krievijas caram Aleksandram I, kurš 1822. gadā, Vidzemei cauri braucot, iegriezies Alūksnē. Pieļauj arī, ka paviljons uzcelts vēlāk, par godu šī notikuma atcerei.

Paviljons būvēts no koka ar skaidu jumta segumu, skārda smaili un karodziņu tā galā. 2006. gadā tika atjaunots Aleksandra paviljona jumts.             

Granīta obelisks
Granīta obelisku 1799.gadā licis uzcelt Burhards fon Fītinghofs sava tēva piemiņai. Uz tā postamenta bijusi piestiprināta marmora plāksne ar uzrakstu vācu valodā: "Labākajam tēvam, cilvēku draugam no pateicīgā dēla 1799". Uz šī pieminekļa bijis redzams arī Otto Hermaņa fon Fītinghofa ovālais portretmedaljons mūra izciļņa veidā. Zemāk atradusies četrstūraina plāksne ar uzrakstu "O.H.vonVietinghoff", bet granīta obeliska smaile noslēgusies ar lodi. Obeliska augstums -8.74metri.Saglabājušās visas obeliska granīta daļas, 2 granīta soli, kas kalpojuši vienotas kompozīcijas radīšanai.

Mauzolejs
Atklāts 1832.gada 18.janvārī kā Fītinghofu dzimtas kapenes. Celtne ir interesanta ar ampīra stila norieta iezīmēm un būvēta pēc Lejassilēzijas arhitekta Krauzes zīmējuma. Pusapaļas monumentāla granīta kāpnes ar sešiem pakāpieniem saista zemes līmeni ar cokola virsu - mauzoleja grīdu. Zem grīdas izmūrētajās pagraba telpās atradās radiāli gar sienām ierīkotas kapenes. Tagad tās ir aizbetonētas, jo agrāk tikušas izpostītas.

Palmu māja
Tā ir bijusī Alūksnes muižas siltumnīca, kurā kādreiz audzētas palmas, no kā celtne arī aizguvusi savu nosaukumu. Siltumnīca celta 18.gs beigās un tajā barona stils apvienojas ar klasicismu. Sākotnēji palmu mājai bijis iestiklots jumts un stikla priekšsienas ar garā rindā iekārtotiem logiem. Centrālās daļas telpas grezno bagātīgs dekors klasicisma stilā. Apakšējā stāva zālei ir balkons.

20.gs sākumā muižas īpašnieks izpārdevis siltumnīcā esošos mākslas darbus un sānu spārnos ierīkojis dzīvokli kučierim. Stikla jumta vietā izbūvēts skārda jumta segums un uzceltas mūra sienas. 1933.gadā māja pārvērsta par eļļas spiestuvi, bet 1941.gadā šeit ierīkota koncentrācijas nometne.
Vēlāk palmu mājā izvietots Alūksnes autobusu parks. Šobrīd Palmu māja ir privātīpašums.

Alūksnes evaņģēliski luteriskā baznīca
Pašā pilsētas centrā (Pils ielā 25) atrodas vairāk nekā divus gadsimtus vecā Alūksnes evaņģēliski luteriskā baznīca.
Tā būvēta no 1781. līdz 1788. gadam Rīgas arhitekta Kristofa Hāberlanda vadībā un iesvētīta 1788. gada 23. jūlijā. Baznīca būvēta purvainā vietā netālu no ezera, tādēļ tika uzbērts uzkalniņš, bet baznīcas pamatiem izmantoti divi tūkstoši ozolkoka pāļu.

Baznīca būvēta klasicisma stilā no vietējā laukakmens. Tā glabā izcilu retumu — Ernsta Glika latviešu valodā tulkotās Bībeles pirmizdevumu.
Baznīcas torņa augstums ir 55,5 metri. 1786. gadā tornī uzlikts gailis, ko vietējie ļaudis izmanto arī kā laika apstākļu prognozētāju. Tornī augšup ved platas ozolkoka kāpnes.

Baznīcas altārglezna “Kristus kristīšana” — nezināma autora darbs — restaurēta 2000. gadā. 2006. gadā pabeigta slavenā ērģeļmeistara Augusta Martina būvētā instrumenta restaurācija. Ērģeles, tāpat kā altāris, durvis, interjera dekoratīvā apdare un kancele ir valsts nozīmes mākslas pieminekļi.
Dievnamā atrodas arī 2005. gadā atklātā piemiņas plāksne Bībeles tulkotājam, mācītājam E. Glikam.
2006. gadā Alūksnē notika pirmās Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas rīkotās Luterāņu dienas. Divās dienās Alūksnē pulcējās 1700 kristiešu.

Alūksnes Svētā Bonifācija Romas katoļu baznīca
Katoļu dievnams Alūksnē (Helēnas ielā 31) uzbūvēts 2001. gadā. To iesvētīja arhibīskaps metropolīts Jānis Pujats.
Tā kā draudzei nebija sava dievnama, pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados tai aizliedza noturēt dievkalpojumus. Draudzes dzīve ar jaunu sparu atsākās deviņdesmito gadu sākumā. Dievkalpojumi notika dažādu iestāžu telpās un privātmājās.

Dievnama ēkai nav Latvijas baznīcu arhitektūrai raksturīgā garenplāna. Baznīcai ir krusta forma, kas veiksmīgi iekļaujas apkārtējā apbūvē, atgādinot dzīvojamo ēku, ko vainago neliels tornītis ar krustu. Altāri rotā glezna “Svētā ģimene”, kā arī apustuļa Svētā Bonifācija tēls. Sv. Bonifācijs ir vācu katoļu organizācijas Bonifatium Werk, kas palīdzēja finansēt baznīcas būvniecību, aizbildnis.         

Alūksnes Svētās Trijādības pareizticīgo baznīca
Pareizticīgo draudze Alūksnē (Helēnas ielā 56) sākusi darboties 19. gadsimtā. Līdz 1848. gadam pareizticībā pārgāja 1663 alūksnieši. 1873. gadā baronese Helēna fon Fītinghofa piešķīra draudzei muižas zemi, un 1895. gadā tur uzcēla pareizticīgo baznīcu.
Tā būvēta eklektisma stilā. Baznīcas torņus vainago nelieli kupoli. Dievnama altārdaļu grezno divu līmeņu ikonostass, kā arī nelieli sānu altāri ar 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma ikonām un svēto tēliem.

Ezermalas pils
Ezermalas jeb Vecā pils ir viena no Alūksnes muižas ēku kompleksa daļām, kas atrodas Alūksnes ezera krastā.
Muižas mūra dzīvojamā māja būvēta 1793.–1794. gadā klasicisma stilā un līdz mūsdienām saglabājusies vismazāk pārbūvēta. Latvijas pirmās brīvvalsts laikā, 1932. gadā, Vecās pils ēkā tika ierīkota slimnīca, kuras direktors no 1938. līdz 1944. gadam bija ārsts Jānis Keggi. Šobrīd jau vairākus gadus Alūksnes pilsētas pašvaldībai ir cieša sadarbība ar viņa dēlu, Amerikā dzīvojošo Kristapu Keggi.

Helēnas (Jaunalūksnes) pils
Pils atrodas Alūksnes pils parka attālākajā nomalē ezera krastā. To Alūksnes muižas īpašnieks barons Fītinghofs 19. gadsimta nogalē cēlis vedeklai Helēnai kā vasaras muižu.

Latvijas pirmās brīvvalsts laikā pili savā īpašumā ieguva Alūksnes pareizticīgo draudze, nopērkot to no barona Arnolda fon Fītinghofa. Šobrīd ēku apsaimnieko Ziemeļaustrumu virsmežniecība.

"Mazbānītis"
Gulbenes - Alūksnes bānītis ir vienīgais dzelzceļš Latvijā, kurš atzīts par valsts nozīmes kultūras pieminekli. Pa dzelzceļu notiek regulāri pasažieru pārvadājumi starp divu rajonu centriem - Alūksnes un Gulbenes pilsētām, kuras atrodas Latvijas teritorijas Ziemeļaustrumu daļā, attiecīgi 204 un 187 km attālumā no Rīgas.

Alūksnes - Gulbenes šaursliežu dzelzceļa posms saglabājies no 19. - 20.gs mijā būvētās dzelzceļa līnijas Stukmaņi (Pļaviņas) - Vecgulbene - Alūksne - Valka.

Pārvadājumiem izmanto 20.gs. 60. un 80. gadu dīzeļlokomotīves un vagonus. Bānīti ir iecienījuši tūristi, jo līdzās dzelzceļam ir gleznaina apkārtne, kā arī nozīmīgi dabas un vēstures objekti.
www.banitis.lv

Strūklakas
Alūksnieši var lepoties ar to, ka dzīvo pilsētā, kurā ir piecas strūklakas, viena no tām darbojas Alūksnes ezerā, divas - pils parka dīķos, kuras ir ar gaismas elementiem, kas siltajos vasaras vakaros priecē pilsētniekus, arī pilsētas viesus, viena- pie Alūksnes ezera un viena- parkā pie jaunās pils.
Jau baronu Fītinghofu laikā pils parkā bija ierīkotas divas strūklakas - apaļā un ovālā, to pamatnes pilsētas parkā ir redzamas vēl šodien.
1974.gadā pēc tēlnieces Rutas Sviles projekta muižas parka dīķos atklāja divas strūklakas, to tehniskais izpildītājs Alberts Grīvnieks.
2002.gada augustā strūklakas tika atjaunotas, bet šoreiz ar gaismas efektiem un to tehniskais autors ir Alvits Grīvnieks.

Kanceles kalniņš
Kanceles kalniņš - kokiem apaudzis uzkalns, uz kura atradusies pirmā Alūksnes koka baznīca, kas nodegusi ziemeļu kara gados. Kanceles vietā vēlāk ticis uzcelts granīta monuments, no kā cēlies arī Kanceles kalniņa nosaukums. Zem baznīcas bijusi kapliča, kur apglabāti mācītāji un muižniecības pārstāvji, bet pārējie mirušie apglabāti apkārt baznīcai. Ir saglabājušies kapličas mūru fragmenti, kas atradušies zem baznīcas. Tautas nostāsti vēsta, ka pazemes eja baznīcu savienojusi ar pili ezera krastā. Šodien tur apskatāms granīta akmeņu obelisks, bet agrāk tur bijusi ēka, kas tieši saistīta ar mācītāja E. Glika darbību.
Pēc saglabātajiem zīmējumiem var secināt, ka celtne bijusi veidota guļkoku konstrukcijā bez pakšu pārlaidumiem, ar maziem lodziņiem un zemām durvīm. Interesanta bijusi jumta konstrukcija, kas atšķīlusi altārdaļu it kā atsevišķā būvķermenī. Šis objekts bijis savam laikam tik nozīmīgs, ka pat atzīmēts 1702.gada Pērnavā izdotajā Arvīda Mollera kartē ar atzīmi "Marienborg".

Glika skolas vieta
Iepretim Kanceles kalniņam atradusies 1683.gadā E. Glika dibinātā pirmā skola Vidzemē latviešu zemnieku bērniem, kura nopostīta Ziemeļu kara laikā 1702.gadā. 1983.gadā šeit uzstādīts piemiņas akmens.

Mācītāja muiža
Bijušās mācītāja muižas ēkas uzceltas uz ziemeļu karā nodegušo māju mūra pamatiem. Tā visos laikos bijusi gara vienstāvu ēka.
Mācītāja muiža vēsturiski nozīmīga ar to, ka te laikā no 1683. - 1702.gadam dzīvojis E. Gliks.

1892.gada plānā var redzēt, mācītājmuižas ēku izvietojumu - kalpu māju, zirgu stalli, lopu kūti, klēti, riju, vāgūzi. Bijusi arī konfirmandu ēka.
Tagad mācītājmāja ir draudzes kanceleja, mācītāja kabinets un dzīvoklis. 1991.gada oktobrī iesvētītas Svētdienas skolas telpas, bet 1994.gada martā - izveidota Glika zāle.
Vēl tagad mācītāja muižas parkā aug Glika stādītie ozoli.

Alūksnes Septiņsimtgades parks
Sagaidot Alūksnes 700 gadu jubileju, tika izveidots Septiņsimtgades parks, kurā uzstādīja no granīta un metāla veidotu saules pulksteni, izraka dīķi un uzstādīja milzīgu Septiņsimtgades akmeni.

Alūksnes kapsēta
Pussalā, līdzās Tempļa kalnam atrodas Alūksnes kapsēta. Tās pirmsākumi meklējami Ziemeļu kara laikā. Kapsētā ir vairāki interesanti kapu pieminekļi - vecākie datēti ar 13.gs. Alūksnes pilsētas kapsēta ir viena no lielākajām un senākajām Latvijā. No tās paveras lielisks skats uz Alūksnes ezeru.
Ievērojami ir Alūksnes Kapu svētki, kas notiek augusta pirmajā svētdienā. Sabraukušo viesu skaits līdzinās pilsētas iedzīvotāju skaitam. Pat laiku šai pusē jau pēc Jāņiem sāk mērīt - līdz kapusvētkiem un pēc tiem.

Alūksnes Garnizona kapi
Iesvētīti 1932.gada 11.novembrī. Alūksnes Garnizona kapos apglabāti Latvijas Republikas armijas militārpersonas un 1941.gadā Ziemeru kaujās kritušie.

Brāļu kapi
Brāļu kapos apbedīti 1919.gadā Alūksnes apkārtnē kritušie latviešu Sarkanie strēlnieki, Padomju armijas karavīri, kas atdeva savas dzīvības par Alūksnes atbrīvošanu. Pēc Lielā Tēvijas kara uz Brāļu kapiem pārvesti fašisma upuri no Siseņu priedēm un 1944.gadā kritušie Padomju armijas karavīri
www.aluksne.lv

Alūksnes luterāņu baznīcas ieejas portāls

Kods: V-327-18-AP
Autors: Aija Pastare
Bildēts 2018. gada 15. oktobrī
PAR
BRĪVU
667 x 1000 px
72 dpi
136 KB
S 1333 x 2000 px
1.69 MB
M 1653 x 2480 px
14 x 21 cm / 300 dpi
L 2592 x 3888 px
21.95 x 32.92 cm / 300 dpi
7.9 MB
XL 3765 x 5648 px
31.88 x 47.82 cm / 300 dpi
15.4 MB
REĢISTRĒJIES
30 dienas
IEGŪSTI S IZMĒRA
FOTOGRĀFIJAS
PRIVĀTPERSONĀM
sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI
LIETOŠANAI

sākot ar 5 EUR
Augstas kvalitātes bildes
5 € = 5 FOTO
10 € = 20 FOTO
Portālu www.redzet.lv un www.gotobaltic.com veidotāju grupas darbības sākums meklējams jau 2004. gadā, kad pulciņš domubiedru – 4 jaunieši un viens pieaugušais – brauca pa Latviju muzicēdami un iepazīdami Latvijas dabu un atklādami ceļotprieku. Tolaik arī radās interese par fotografēšanu, kā rezultātā laika gaitā sakrājās liels fotoarhīvs. Radās jautājums, kur to likt, kā izmantot, lai tam būtu kāda jēga? Tāpēc arī dzima ideja par portāla izveidošanu, un nu jau dažus gadus tā ir sekmīgi realizēta, jo portālā www.redzēt.lv līdz šim ir ievietots vairāk par 20000 bildēm, ik dienas tam ir ap 600 unikālo skatījumu un ir bilžu bezmaksas lejuplādes iespēja, kas tiek plaši izmantota.
Apceļojot Latviju, radās secinājums, ka mums ir ļoti daudz skaistu, bet neapzinātu vietu un ceļotājam nebūt nav viegli ātri un ērti atrast sev vajadzīgo informāciju, kas kurā vietā būtu apskates vērts. Sākām vākt materiālus dažādās interneta vietnēs, un vajadzība atkal deva jaunu ideju – veidot ceļotājam ērtu portālu, kurā vienuviet būtu iespējams atrast visu vajadzīgo informāciju – ko attiecīgajā vietā apskatīt, kur paēst, kur pārnakšņot, kur vērsties dažādu tehnisku nepieciešamību un kļūmju gadījumos. Pašreiz esam šīs idejas īstenošanas sākumā, un mūsu mērķis ir ar portāla www.gotobaltic.com palīdzību veidot tūrismam pievilcīgu Latvijas un vēlāk visas Baltijas tēlu, kā arī reklamēt mūsu organizācijas, uzņēmējus, individuālos ražotājus u.c., palīdzot viņiem piesaistīt klientus.
Sākumā plānojam parādīt kartē Latviju, sadalītu pa reģioniem un novadiem. Reģionu kartē būs redzamas interesantākās apskates vietas. Novados varēs redzēt plašāku informāciju par apskates vietām un sociāli nozīmīgiem objektiem.
Savu mērķi sākam īstenot ar Kurzemes novadiem.
Ērtības labad piedāvājam divus apskates veidus:
1. Uzklikšķinot atveram novada karti un izvēlamies sev interesējošo objektu apskati.
2. Sev interesējošas vietas aplūkošanai izvēlamies no saraksta.
Papildus kartei un apskates vietu sarakstam portālā atradīsiet attiecīgo vietu fotogrāfijas un informatīvus aprakstus. Tas jums palīdzēs izvēlēties savu ceļojumu pieturas un galamērķus.
Mūsu lielais mērķis ir šādā veidā parādīt visu Baltiju.
Perspektīvā plānojam portālu tulkot angļu, krievu, vācu, ķīniešu un poļu valodās, tādējādi piedāvājot lielisku produktu šo valstu tūristiem.

Tā kā uzdevums ir ļoti liels, aicinām katru interesantu uz sadarbību.


Turpināt lejuplādēt

Sākot ar 1 eiro atbalstu
saņemsiet iespēju 30 dienas
LEJUPLĀDĒT FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px)
bez www.redzet.lv logo

UZZINĀT VAIRĀK
REĢISTRĒJIES

un
30 dienas
iegūsti
JEBKURAS FOTOGRĀFIJAS FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px) bez www.redzet.lv logo
Reģistrēties
PRIVĀTPERSONĀM sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI LIETOŠANAI sākot ar 5 EUR
Reģistrējoties saņemsi piekļuvi
lejuplādes pogai

Varēsi lejuplādēt jebkuras izvēlētās fotogrāfijas!
Garantējam Jūsu sniegtās informācijas konfidencialitāti.
Jautājumu gadījumā sazinieties ar mums: info@redzet.lv
IEGŪSTI AUGSTAS KVALITĀTES FOTOGRĀFIJAS

5 € = 5 FOTO vai 10 € = 20 FOTO
iegūsti FOTOGRĀFIJAS AUGSTĀ KVALITĀTĒ
L izmērs, 3888 x 2592 px, vai XL izmērā


Raksti mums uz:
info@redzet.lv
un iegūsti izvēlētās fotogrāfijas!

Izvēlieties jebkuras 5 fotogrāfijas neatkarīgi no lieluma un kvalitātes par 5 eiro, vai jebkuras 20 fotogrāfijas par 10 eiro.

Ielogoties

Jūs neaizpildījāt abus laukus.

Reģistrēties

Jūs neaizpildījāt visus laukus.