Pļavas pastinaks (Pastinaca sativa)

Pļavas pastinaks – Pastinaca sativa L. s.l.

Pļavas pastinaks – angliski: wild Parsnip; vāciski: Pastinak; zviedru: palsternacka; igauņu: harilik moorputk; lietuviešu: paprastasis pastarnokas; krievu: пастернак дикий

APRAKSTS:
Divgadīgs, vidējs vai liels (ga 40-110 cm) čemurziežu dzimtas lakstaugs. Sakne balta, resna. Viss augs dzeltenīgi zaļš. Stublājs stāvs, stingrs, rievaini šķautņains, zarains, īsi apmatots. Lapas vienkārt plūksnainas (ga 7-20 cm), dalītas, sastāv no 2-7 pāriem olveidīgu (ga 2-5 cm, pl 1-3 cm), sēdošu plūksnu ar lielzāģzobainu malu. Gala plūksna nepāra, nereti šķelta vai daivaina. Stublāja apakšējās lapas kātainas, augšējās - sēdošas, piestiprinājums stublājam nedaudz makstveidīgs. Čemurā staru nedaudz (5-15). Vīkala un vīkaliņa nav. Vainaglapas tumšdzeltenas. Auglis - plati eliptisks (ga 0.5-0.8 cm) dvīņsēklenis ar šauru spārnu. Zied jūlijā un augustā.

IZPLATĪBA:
Eiropā plaši; sākotnējais areāls kontinenta dienvidu un vidus daļā, no kurienes tas plaši izplatījies citur. Mainīga izskata augs, kā ietvaros nodala 4 pasugas (daži autori tās uzskata par varietātēm).

Latvijā nereti visā teritorijā, sastopama pasuga P.s. ssp. sylvestris (Mill.) Rouy et E.G.Camus un P.s. ssp. sativa.

BIOTOPI:
Atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas sausās pļavās, upju krastu terasēs, grants ieguves karjeros un dzelzceļa uzbērumos.

ĪPAŠAS NORĀDES:
No citiem Latvijā sastopamiem čemurziežiem atšķirams pēc tumšdzeltenajām ziedu vainaglapām (nevis baltām, dzeltenzaļām vai iesārtām). Divas citas sugas, kam raksturīgas dzeltenzaļas vainaglapas - dižzirdzene (Angelica archangelica) un Sibīrijas latvānis (Heracleum sibiricum) - ir manāmi lielāki un masīvāki augi.
www.latvijasdaba.lv