Turpināt lejuplādēt

Samaksājot vismaz 1 eiro saņemat iespēju 3 mēnešus
LEJUPLĀDĒT FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px)
bez www.redzet.lv logo

VAIRĀK
REĢISTRĒJIES UN IEGŪSTI
LABAS KVALITĀTES FOTO LEJUPLĀDI

Samaksājot vismaz 1 eiro saņemat iespēju 3 mēnešus
LEJUPLĀDĒT FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px) bez www.redzet.lv logo


Reģistrēties
Lai lejuplādētu izvēlētās fotogrāfijas, REĢISTRĒJIES, atbalsti mūs un saņem piekļuvi lejuplādes pogai S izmēra bildēm =

Tas aizņem 4. soļus:
1. Reģistrēšanās
2. E-pasta apstiprināšana
3. Ielogošanās
4. Pārskaitījums
Garantējam Jūsu sniegtās informācijas konfidencialitāti, izmantosim to vienīgi, lai salīdzinātu ziedotāju un reģistrējušos personu vārdus.
Bildes varat izmantot personīgām vajadzībām, bet komerciāliem nolūkiem sazinieties ar mums: info@redzet.lv
IEGŪSTI LABAS KVALITĀTES FOTO LEJUPLĀDI

Samaksājot 5 eiro, saņemat iespēju 3 mēnešus
lejuplādēt fotogrāfijas un tās izmantot savai komercdarbībai
LEJUPLĀDĒT FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px) bez www.redzet.lv logo


Reģistrēties
Lai lejuplādētu izvēlētās fotogrāfijas, REĢISTRĒJIES, atbalsti mūs un saņem piekļuvi lejuplādes pogai S izmēra bildēm =

Tas aizņem 4. soļus:
1. Reģistrēšanās
2. E-pasta apstiprināšana
3. Ielogošanās
4. Pārskaitījums
Lai iegūtu rēķinu, raksti mums uz info@redzet.lv
IEGŪSTI AUGSTAS KVALITĀTES FOTOGRĀFIJAS

5 € = 5 FOTO vai 10 € = 20 FOTO
iegūsti FOTOGRĀFIJAS AUGSTĀ KVALITĀTĒ
L izmērs, 3888 x 2592 px, vai XL izmērā


Raksti mums uz:
info@redzet.lv
un iegūsti izvēlētās fotogrāfijas!

Izvēlieties jebkuras 5 fotogrāfijas neatkarīgi no lieluma un kvalitātes par 5 eiro, vai jebkuras 20 fotogrāfijas par 10 eiro.
Aicinām uzņēmējus, individuālos ražotājus, organizācijas, pašvaldības, tūrisma centrus u.c izmantot iespēju celt savu atpazīstamību un sūtīt savu informāciju un fotomateriālus, kā arī papildinājumus vai labojumus jau ievietotajai informācijai uz epastu info@redzet.lv.
Talsi

Pilskalni, pauguri

Tiguļu kalns

Tiguļu kalns ir augumā dižākais (105 m vjl.) un pilsētas dzīvi vēro no malas. Senāk te atradās Tiguļu-Upseju mājas. Tās vietā Oktes barons Georgs fon Firks (Baron von Fircks) 1883.-1885. gados uzcēla savu pilsētas māju Villa Hochheim", un iepriekšējam saimniekam ierādīja citu zemi netālu pilsētas.  Visilgāk (1923.-1956.g.) to izmantoja Talsu Valsts vidusskola un Talsu 2. septiņgadīgā skola (1956.-1975.g.). No 1996.g. decembra šī ēka ir Talsu novada muzeja mītnes vieta. Plašo parādes kāpņu abās pusēs novietotie 17.gs. lielgabali celtnei piedod majestātiskumu, bet Talsu dendroloģiskais parks rada dabiskumu un mājīgumu. Ainavu parku veidoja vienlaikus ar ēkas celtniecību, izmantojot pauguraino reljefu, dīķi un skatu uz pilsētu. Pašreiz 5,8 h platībā apskatāmās vairāk nekā 270 kokaugu sugas papildinājis krūmu un ziedu stādījums „Talsu saulīte". Pašā augstākajā kalna vietā aug no ozoliem stādīts dubultaplis, kas ir sena kulta vieta. Katru gadu jūnija pirmajā sestdienā šeit notiek Ārpasaules mūzikas koncerts, kuru rīko komponists Raimonds Tiguls, kurš ir Tiguļu dzimtas pēctecis un joprojām kopj savu senču zemi.

 

K. Mīlenbaha iela, Jaunatnes iela, Talsi, Talsu novads

www.talsitourism.lv

Talsu pilskalns

Talsu pilskalns (arī Klosterkalns) ir pilskalns Talsos, Talsu ezera austrumu krastā. Tas ierīkots 30 m augstā paugurā ar mākslīgi stāvinātām nogāzēm. Apkārt pilskalnam izveidota terase, kura ziemeļu galā pāriet ap 30 m platā un 80 m garā izlīdzinātā priekšpils vietā. Pilskalna plakuma izmēri 60x55 m un kopējā platība sasniedz 0,4 ha. Kaut arī pilskalna plakums un terases ilgstoši artas, tā dienvidu galā joprojām labi redzams ap 5 m augsts valnis. Pilskalna pakājē atradusies ap 4 ha liela kuršu senpilsēta, kuras intensīvākā apdzīvotība attiecināta uz 12. - 14. gadsimtiem. Talsu pilskalns tiek uzskatīts par vienu no lielākajiem un vislabāk nocietinātājiem Senās Kursas pilskalniem.

 

Vēsture un arheoloģija
Talsu pilskalns ar arheologu uzcelto "Lamekina klētiņu" (1936-1938).
Tiek uzskatīts, ka pilskalnu līdz 11. gadsimtam apdzīvojuši Kurzemes lībieši un tikai līdz ar kuršu ekspansiju Ziemeļkurzemē 11. gadsimtā pilskalns ieguvis liela centra nozīmi un ticis ļoti spēcīgi nocietināts. Arī senpilsēta ir veidojusies tajā pašā laikā. Talsi (Talse) pirmo reizi rakstos minēti 1231. gada Alnas Balduīna līgumā ar kuršiem, tajā laikā Talsu pilskalns ir bijis viens no galvenajiem Vanemas jeb vēlākās Miera Kursas pilskalniem.

 

Talsu pilskalns ir līdz šim viens no visplašāk pētītajiem kuršu nocietinājumiem, kuru pirmais ir aprakstījis Augusts Bīlenšteins. Laikā no 1936. gada līdz 1938. gadam arheoloģiskajos izrakumos Ādolfa Karnupa vadībā šeit tika izpētīta gandrīz desmitā daļa no visa pilskalna platības. Kopumā ieguva vairāk nekā 4000 senlietu. Izrakumi liecināja, ka pilskalns apdzīvots no 10. gadsimta līdz 14. gadsimtam un tajā izsekojami deviņi apbūves periodi. Jau 10. gadsimtā pilskalns nocietināts ar blīviem akmeņu klāstiem, virs kuriem pacēlusies divkārša guļkoku aizsargsiena 2-4 m platā joslā. Gar to bijušas izvietotas dzīvojamās mājas. Lielas pārbūves pilskalnā notikušas, sākot ar 11. gs., kad paaugstināti aizsargvaļņi, ar torņveida izbūvēm nodrošināta ieejas vieta un nostiprināta guļkoku nocietinājumu līnija. Ēkas šajā laikā izvietotas daudz blīvāk, konstatētas arī divtelpu celtnes. Šajā laikā ēku stūros atrod arī kuršiem raksturīgos dzīvnieku (īpaši zirgu) galvaskausu ziedojumus. Aizsargceltnes, kā arī dzīvojamo ēku sienas (acīmredzot, lai mazinātu aizdedzināšanas iespējas) bijušas apmestas ar māliem.

 

1992.-1993. gadā arheologa J. Asara vadībā notika pārbaudes izrakumi arī senpilsētas teritorijā, kur vietām konstatēts līdz 1,7 m biezs kultūrslānis. Arheoloģiskos izrakumus pilskalnā un senpilsētā veicis arī Guntis Zemītis 2001. gadā.

lv.wikipedia.org

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Sauleskalns

Sauleskalns - Saules mirdzuma, mūzikas skaņu, dziesmu un dejas ritmu atklāsmes vieta!


Brīvdabas estrādes izbūves darbi sākās 1960. gadā (arhitekts H.Pļavinskis) ar lielu iedzīvotāju atsaucību, atbalstu. Aizbēra nelielo, aizaugušo dīķi. Tā vietā iebūvēja skatuvi un dekoratīvu plienakmens sienu estrādes aizmugurē, vietas kapnēm un soliem, izveidoja amfiteātri un gājēju celiņus. 20.gs. 80.gados notika estrādes rekonstrukcijas un labiekārtošanas darbi. Lai nokļūtu estrādē, izbūvēja gājēju celiņu no Fabrikas ielas, pāri Saules ielai līdz estrādei. Transporta kustības vajadzībām paplašināja Jaunatnes ielu. Līdz ar rekonstrukciju 2013. gadā estrāde ieguvusi jaunu elpu. Vasaras sezonā tā ir iemīļota kultūras un atpūtas pasākumu vieta Talsu pilsētas, novada, Latvijas iedzīvotājiem un viesiem. Arī ikgadējas pavasara rallijs "Talsi" te „izņem līkumu".

www.talsitourism.lv


Senatnē Sauleskalns, Ķēniņkalns un Baznīckalns iespējams bijuši savstarpēji saistīti ar vizieriem saules lēktu un rietu novērošanai, kalendārā laika noteikšanai.

Baznīckalns

Baznīckalns rakstos minēts jau senos laikos kā senču kulta vieta. Kalna galā jau iztālēm redzama baltā un staltā Talsu evaņģēliski luteriskā baznīca. Lode torņa galā atgādina par kristietības izplatību visā pasaulē, bet gailis aicina saglabāt modrību un tīru sirdsapziņu. 1567. gadā celtā ēka ir vecākais pilsētas mūra nams ap kuru veidojās miests, vēlāk pilsēta. Līdz 18.gs. vidum ap baznīcu atradās kapsēta, bet laukumā - kauna stabs un soda vieta. Pie baznīcas līdz 20. gs. trīsdesmitajiem gadiem notika slavenais piektdienas zivju tirgus. Stāvo Baznīckalnu ar Lielo ielu 20. gs. sākumā savienoja koka kāpnes. Ir nostāsti, ka no baznīcas pagrabiem gājušas ejas uz pilskalnu un Dzirnavkalnu. Šajā dievnamā no 1802. gada līdz 1836. gadam par mācītāju kalpojis komponista Ludviga van Bēthovena (Ludwig van Beethoven) jaunības dienu draugs Kārlis Ferdinands Amenda (Carl Ferdinand Amenda; 1771 - 1836).


Viena no vecākajām ir Dzirnavu iela, tajā skatienu piesaista bijušais ebreju lūgšanu nams - sinagoga, būvēta 19.gadsimta vidū. Dzirnavu ielā 1 savu bērnību pavadījis aktieris Juris Bartkevičs, bet mūža pēdējos gadus rakstnieks Aleksandrs Pelēcis. Kalnainais reljefs ietekmēja ielu būvniecību un māju celtniecību. Spilgts piemērs ir A. Bekers namiņs Lielā ielā un 1909. /1910. gadā izbūvētais mūris starp Baznīckalnu un Lielo ielu. Neskaldītais akmeņu bruģis līdz mūsdienām saglabājies Ūdens un Kalēju ielās. Vecpilsētu joprojām rotā 20. gs. trīsdesmitajos gados pilsētai raksturīgie ūdens pumpji. Kalna ielā 10 jau astoņus gadu desmitus pienu sierā un citos gardumos pārvērš AS „Talsu piensaimnieks". Siers „Talsu ritulis"  ir Latvijas vizītkarte!

www.talsitourism.lv

Dzirnavkalns

Dzirnavkalns, agrāk saukts arī Sudmalkalns, atrodas Vilkmuižas ezera dienvidu galā. Šī vieta tiek uzskatīta par seno kuršu kulta vietu, kur Livonijas ordenis 15.gs. sākumā uzcēla mūra pili. Hronikā tā pēdējo reizi minēta 1636. gadā. 19.gs. vidū barons Heikings ordeņa pils vietā uzcēla savu pilsētas namu, apkārt izkopjot parku ar dendroloģiskajiem stādījumiem un celiņiem. Pirms 1857. gada bagāts ebreju tirgotājs Jeruhmanovs turpat blakus uzbūvēja holandiešu tipa vējdzirnavas, ko vietējie nosauca par Vilkmuižas jeb Velna vējdzirnavām. Vējdzirnavas darbojušās vēl 1. Pasaules kara laikā un nodedzinātas ap 1922. gadu. No Dzirnavkalna paveras skats uz Vilkmuižas ezeru, tirgus laukumu, 1950. - 1960.g. celto privāto māju rajonu, Talsu ledus halli. Ejot pa Kalna ielas veco bruģi, nonākam Ezeru laukumā, slavenā Dižmāras tirgus vietā. Te iekārtota piemiņas vieta 1997. gada 28. jūnija Talsu traģēdijas upuriem „Dzīvības aplis, nāves ēnā" (tēlnieks Ojārs Arvīds Feldbergs).

www.talsitourism.lv

Ķēniņkalns

Ķēniņkalns jeb Pilsētas dārzs un Ķeizerdārzs. Teika stāsta - te apbedīts kuršu ķēniņš, un tauta aiz cieņas cepurēs un priekšautos sanesusi zemi virs valdnieka atdusas vietas.


Ķēniņkalnā 19.gs. beigās ar Latviešu Sadraudzīgās biedrības atbalstu ierīkoja Pilsētas dārzu. Zemi dārza ierīkošanai atvēlēja Patendes barons Hāns. Pilsētas dārzā trīs terasēs ierīkoja gājēju celiņus, solus atpūtai, izbūvēja romantiskas koka kāpnes ar 122 pakāpieniem, iestādīja košumkrūmus un kokus. Ķeizardārzs vai Pilsētas dārzs, kā to dēvēja pilsētnieki, ātri kļuva par iemīļotu atpūtas un pastaigu vietu.


1958. gadā kalna pakājē izbūvēja Festivāla laukumu, kas vairākus gadu desmitus pulcēja iedzīvotājus uz koncertiem, atpūtas vakariem, deju svētkiem un sporta sacensībām. Kopš 1996. gada 16. novembra Ķēniņkalnu rotā Kārļa Zemdegas iecerētā skulptūra "Koklētājs" (tēlnieks Vilnis Titāns), veltīta Latvijas brīvības cīņās kritušajiem. Par seniem laikiem liecina vecā un jaunā Fabrikas ielas, kādreizējā vilnas fabrika un II Pasaules kara cietums „Moku kambari" (1944 - 1945). Ķēniņkalna pakājē slejas gandrīz simtgadīga ēka - Talsu tautas nams, kas neilgā laikā (1910-1912) uzcelts par pašu talsinieku sarūpētajiem līdzekļiem kā Latviešu Sadraudzīgās biedrības nams. Namā atrodas vieta, kur Talsos TIC - Talsu novada tūrisma informācijas centrs. Pilsētas laukums, kas pulcē Talsu rallija viesus pavasaros, pilsētas svētku viesus jūlijā un Dižmāras tirgotājus augustā, izbūvēts 20.gs. 60. gadu sākumā. Lielās ielas 25 nama fasādi kopš 1996.gada rotā stilizēts etnogrāfiskais ornaments „Talsu saulīte."

www.talsitourism.lv

Vilkmuižas kalns

Vilkmuižas kalns, Vilkmuižas ezers. Kas to var pateikt, vai ezers kalna vārdā vai kalns ezera vārdā nosaukts. Vai šeit lielās teiksmu zivis mīt? Tik zināms, ka ezera austrumu malā vēl 19. gadsimta vidū atradusies baronu Firksu (Baron von Fircks) dzimtai piederošā Vilkmuiža, bet pretēja pusē, Talsu kroņa muiža.


Vilkmuižas ezers ir tikai 1 km garš, 200 m plats, 3-5m dziļš, tas ir ievērojams kuršu senlietu glabātājs, pazīstams arheologiem tālu ārpus Latvijas. Ezers ir savdabīga seno kuršu ugunskapu apbedījuma vieta 11. - 14.gadsimtā. Ezera austrumu malā atradusies kulta vieta mirušo sadedzināšanai. Sārtā kopā ar mirušo sadega ieroči, darba rīki, rotaslietas, bet ugunskura atliekas iegremdēja ezerā. Pirmās senlietas ezerā atrada kāds talsinieks 1928. gada ziemā. Meklējot norauto vizuli, viņš ar grābekli pārmeklēja ezera dibenu un ikreiz izvilka kādu bronzas vai dzelzs senlietu. 1934. gada vasarā pirmos zinātniskos pētījumus veica arheologa E.Šturma vadībā un atrada vairāk kā 1000 senlietas. 1936. gadā pētījumus turpināja arheologs H.Riekstiņš, no ezera izceļot 1810 senlietas, bronzas aproces, saktas, kaklariņķus, dzelzs ieročus, zirglietas, jātnieku piederumus. Ar tam var iepazīties Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā Rīgā.Talsu novada muzejā aplūkojamas 1953. gada arheoloģiskajos izpētes darbos iegūtās vairāk kā 600 senlietas.

www.talsitourism.lv

Krievragkalns

Krievragkalns atrodas Jauntalsu pusē. Savu nosaukumu dabūjis tāpēc, ka te 19.gs. beigās uz Talsu kroņa muižas zemes uzbūvēja pareizticīgo baznīcu un skolas ēkas. Baznīca no Talsu valsts jeb kroņa muižas iegūto zemi sadalīja gabalos un iznomāja saviem cilvēkiem. Draudzes ļaudis bija pareizticībā pārgājušie iedzīvotāji, kuri apbūvēja Krievragkalnu. Pareizticīgo baznīcas nav, to uzspridzināja 1972. gada rudenī. Skolas ēkas pārbūvētas un tajās mājvietu atradusi Talsu Kristīgā vidusskola.


Starp nelieliem koka un sarkano ķieģeļu namiem paceļas jaunlaiku būves - administratīvais centrs, kas kalpo kā mājvieta Talsu novada pašvaldība, viesnīca „Talsi", Talsu sporta nams. Kalna pakājē bērnus gaida rotaļu laukums „Talsos iebrauc vilcieniņš." Netālu, K.Valdemāra ielā 34, majestātiski slejas Talsu baptistu baznīca un ir viena no retajām baznīcām Latvijā ar tik augstu torni. Pretējā ielas pusē no 1960. gada kinomīļus pie sevis aicina kinoteātris „Auseklis." Talsu autoosta glabā sevī atmiņas par 20.gadsimta pirmo pusi, kad tai kā šaursliežu dzelzceļa stacijai garām no Mazirbes uz Stendi kursēja mazbānītis. Pēdējā Stendes iecirkņa lokomotīve apskatāma Latvijas Lauksaimniecības muzejā Celtnieku ielā 11. 

www.talsitourism.lv

Leču kalns

Leču kalns atrodas netālu no Talsu Valsts ģimnāzijas. Pēc vērienīgiem labiekārtošanas darbiem 2015. gadā kļuvis par iecienītu un romantisku atpūtas vietu. Zemi, kas kādreiz piederēja Pastendes baronam, 20.gs. sākumā prasmīgi apsaimniekoja Leču māju saimnieks. Leču laukos vienmēr bijusi laba raža, neskatoties uz laika kaprīzēm. Asaras un asinis kalns pieredzēja 1906. gada novembrī. Lejā pie dīķa ir sešu revolūcijas dalībnieku nošaušanas vieta. 1980. gada rudenī Leču kalnā atklāja pieminekli (tēlniece Olita Nigule) 1905. - 1907. gada revolūcijas atcerei, ar Raiņa dzejas „Talsu tiesa" rindām. Talsinieki 20.gs. 30. gadu vidū Leču kalnu izvēlējās kā piemiņas vietu Latvijas brīvības cīnītājiem, vēloties uzstādīt Kārļa Zemdegas iecerēto pieminekli „Koklētājs". Varu maiņa un 2.Pasaules karš ieceri izjauca. Brīvības, Saules, Stendes un F.Blumbaha ielas krustojumā atrodas Soda priedes stumbra daļa, lieciniece 1906. gada janvāra traģiskajam notikumam, piecu Talsu bruņotās sacelšanās dalībnieku, nošaušanai. Iepretī Soda priedes vietai redzams Talsu pilsētas ģerboņa stabs - pilsētas deviņu pakalnu, viesmīlības un draudzības simbols. 

www.talsitourism.lv


Ūdeņi

Talsu ezers

Talsu ezers (arī Martinelli ezers) ir ezers Talsu pilsētas centrā.


Talsu ezers ir ezers Talsu pilsētas centrā. Tā platība ir 3,6 ha, vidējais dziļums 11,6 m, lielākais - 16,5 m. Krasti pārsvarā stāvi. Ezerā ir dzidrs ūdens, nedaudz aizauguši tikai dienvidu krasti.

Ezera austrumkrastā atrodas Talsu pilskalns, kas paceļas 30 m virs ezera ūdens līmeņa, rietumkrastā atrodas Ķēniņkalns, kuru rotā Kārļa Zemdegas iecerētā skulptūra "Koklētājs" (tēlnieks Vilnis Titāns), veltīta Latvijas brīvības cīņās kritušajiem. Virzienā uz ziemeļiem no ezera atrodas Baznīckalns.

Ezerā aug lēpes, kalmes, niedres un vilkvālītes, mīt zivis: rauda, plaudis, līnis, karūsa un līdaka.
www.ezeri.lv


Talsu ezera promenāde ir labiekārtota pastaigu vieta senajā pilsētas daļā. Apkārt Talsu ezeram, kuru rotā gleznaina strūklaka, ved koka laipa. Šeit paveras skats uz Talsu vecpilsētu, Baznīckalnu, Pilskalnu un Ķēniņkalnu!
www.talsitourism.lv

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Vilkmuižas ezers

Vilkmuižas ezers ir ezers Talsu pilsētas ziemeļdaļā. Izvietojies subglaciālajā iegultnē, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā. Krasti zemi, lēzeni, grūti pieejami, dibens — dūņains. Ietek grāvis pa pazemes cauruli no Talsu ezera, ziemeļu galā iztek Dzelzupe uz Stendi. Krasti apbūvēti. Ezera austrumu krastā Vilkmuižas kalns, rietumu — Krievragkalns. Austrumu krastā peldvieta.

Vilkmuižas ezers – 800m garš, 200m plats, lielākais dziļums – 13m. Ievērojams kuršu senlietu glabātājs. Vēl 19.gs. bija savienots ar Talsu ezeru. No ezera ziemeļu gala iztek Dzelzupe.

Ezerā mīt karūsa, līnis, asaris, rauda, rudulis, kā arī līdaka.

Vilkmuižas ezera austrumu malā vēl 19. gadsimta vidū atradusies baronu Firksu (Baron von Fircks) dzimtai piederošā Vilkmuiža, bet pretēja pusē, Talsu kroņa muiža. Vilkmuižas ezers ir ievērojams kuršu senlietu glabātājs, pazīstams arheologiem tālu ārpus Latvijas. Ezers ir savdabīga seno kuršu ugunskapu apbedījuma vieta 11. - 14. gadsimtā. Ezera austrumu malā atradusies kulta vieta mirušo sadedzināšanai. Sārtā kopā ar mirušo sadega ieroči, darba rīki, rotaslietas, bet ugunskura atliekas iegremdēja ezerā. Pirmās senlietas ezerā atrada kāds talsinieks 1928. gada ziemā. Meklējot norauto vizuli, viņš ar grābekli pārmeklēja ezera dibenu un ikreiz izvilka kādu bronzas vai dzelzs senlietu. 1934. gada vasarā pirmos zinātniskos pētījumus veica arheologa E.Šturma vadībā un atrada vairāk kā 1000 senlietas. 1936. gadā pētījumus turpināja arheologs H.Riekstiņš, no ezera izceļot 1810 senlietas, bronzas aproces, saktas, kaklariņķus, dzelzs ieročus, zirglietas, jātnieku piederumus. Ar tam var iepazīties Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā Rīgā.Talsu novada muzejā aplūkojamas 1953. gada arheoloģiskajos izpētes darbos iegūtās vairāk kā 600 senlietas.
lv.wikipedia.org
www.ezeri.lv
www.talsitourism.lv

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv


Pastaigu vietas

Talsu ezera promenāde

Talsu ezera promenāde ir labiekārtota pastaigu vieta senajā pilsētas daļā. Apkārt Talsu ezeram, kuru rotā gleznaina strūklaka, ved koka laipa. Šeit paveras skats uz Talsu vecpilsētu, Baznīckalnu, Pilskalnu un Ķēniņkalnu!

Apvidus slēpošana Talsu paugurainē

K. Mīlenbaha iela 32, Talsi
Tālrunis: +371 29196359
E-pasts: raimaks1@inbox.lv

Talsu pauguraines slēpošanas un biatlona trasi iecienījuši gan sportisti, gan iesācēji, jo šeit pieejamas dažādas grūtības pakāpes maršruti. Trase vijas pa Talsu pauguraini, kur ar nelieliem kāpumiem un nobraucieniem slēpojot, var izbaudīt dabas krāšņumu ziemā. Garākā apļa garums ir 6 km, lielākais kāpums ir 200 m, un augstākais stāvums ir 15 %. Vienlaikus ir iespējams slēpot gan klasiskajā, gan brīvajā stilā. Trasi uztur sporta klubs „Raimaks”. Slēpot gribētāji ar savu inventāru, trasi var izmantot pilnīgi bez maksas! Pieejama arī slēpju noma un serviss. 

www.talsitourism.lv

Ielogoties

Jūs neaizpildījāt abus laukus.

Reģistrēties

Jūs neaizpildījāt visus laukus.