Turpināt lejuplādēt

Samaksājot vismaz 1 eiro saņemat iespēju 3 mēnešus
LEJUPLĀDĒT FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px)
bez www.redzet.lv logo

VAIRĀK
REĢISTRĒJIES UN IEGŪSTI
LABAS KVALITĀTES FOTO LEJUPLĀDI

Samaksājot vismaz 1 eiro saņemat iespēju 3 mēnešus
LEJUPLĀDĒT FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px) bez www.redzet.lv logo


Reģistrēties
Lai lejuplādētu izvēlētās fotogrāfijas, REĢISTRĒJIES, atbalsti mūs un saņem piekļuvi lejuplādes pogai S izmēra bildēm =

Tas aizņem 4. soļus:
1. Reģistrēšanās
2. E-pasta apstiprināšana
3. Ielogošanās
4. Pārskaitījums
Garantējam Jūsu sniegtās informācijas konfidencialitāti, izmantosim to vienīgi, lai salīdzinātu ziedotāju un reģistrējušos personu vārdus.
Bildes varat izmantot personīgām vajadzībām, bet komerciāliem nolūkiem sazinieties ar mums: info@redzet.lv
IEGŪSTI LABAS KVALITĀTES FOTO LEJUPLĀDI

Samaksājot 5 eiro, saņemat iespēju 3 mēnešus
lejuplādēt fotogrāfijas un tās izmantot savai komercdarbībai
LEJUPLĀDĒT FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px) bez www.redzet.lv logo


Reģistrēties
Lai lejuplādētu izvēlētās fotogrāfijas, REĢISTRĒJIES, atbalsti mūs un saņem piekļuvi lejuplādes pogai S izmēra bildēm =

Tas aizņem 4. soļus:
1. Reģistrēšanās
2. E-pasta apstiprināšana
3. Ielogošanās
4. Pārskaitījums
Lai iegūtu rēķinu, raksti mums uz info@redzet.lv
IEGŪSTI AUGSTAS KVALITĀTES FOTOGRĀFIJAS

5 € = 5 FOTO vai 10 € = 20 FOTO
iegūsti FOTOGRĀFIJAS AUGSTĀ KVALITĀTĒ
L izmērs, 3888 x 2592 px, vai XL izmērā


Raksti mums uz:
info@redzet.lv
un iegūsti izvēlētās fotogrāfijas!

Izvēlieties jebkuras 5 fotogrāfijas neatkarīgi no lieluma un kvalitātes par 5 eiro, vai jebkuras 20 fotogrāfijas par 10 eiro.
Aicinām uzņēmējus, individuālos ražotājus, organizācijas, pašvaldības, tūrisma centrus u.c izmantot iespēju celt savu atpazīstamību un sūtīt savu informāciju un fotomateriālus, kā arī papildinājumus vai labojumus jau ievietotajai informācijai uz epastu info@redzet.lv.
Kuldīga

Ūdeņi un peldvietas

Ventas rumba

Ventas rumba ir platākais ūdenskritums Eiropā. Atrodas uz Ventas Kuldīgā. Rumbas platums ir atkarīgs no ūdens daudzuma. Pārgāzi veido visai interesanta līkloču līnija. Ventas rumba ir dabas piemineklis un ietilpst Ventas ielejas dabas liegumā.

Ventas rumba rada pastāvīgu šalkoņu tās tuvumā. Kuldīgas iedzīvotāji un viesi izsenis ir rumbu izmantojuši kā pāreju pār upi. Pavasaros pēcpusdienas saulē var redzēt, kā zivis cenšas uzveikt rumbu un pārlekt tai pāri. Šo vietu ir iecienījuši makšķernieki.
lv.wikipedia.org

Augstums: 1,8 - 2,2 metri - precīzi neviens nepateiks, jo augstums atšķiras dažādās vietās un dažādos gadalaikos.

Platums: Ūdenskrituma platums ir 270 - 275 metri - mērot pa loku, gar klints augšējo malu. Reinas ūdenskrituma oficiālais platums (mērot pa taisnu līniju attālumu starp ūdens plūsmas tālākajiem punktiem) ir 150 metri. Būtu vērtīgi iegūt savstarpēji salīdzināmus datus par abu ūdenskritumu platumu.

Upe: Venta

Pieejamība: Ļoti viegli, Kuldīgas pilsētas centrs.

Atrašanās vieta: Kuldīgas rajons, Kuldīga, Venta augšpus pilsētas (ķieģeļu) tiltam.

Apraksts: Ventas Rumba savā ziņā ir skaistās Kuldīgas pilsētas otrais centrs - pilsētas gājēju iela un rātslaukums pēdējos gados paliek aizvien rosīgāki un lietišķāki, taču Ventas Rumba un ķieģeļu tilts joprojām rada idilliskas, rāmas mazpilsētiņas iespaidu.

Ventas rumbai nepiemīt pasaules lielo ūdenskritumu aizraujošais, mežonīgais skaistums. No tilta skatoties tā pat izskatās pēc nelielas krācītes. Ūdenskrituma patieso skaistumu var novērtēt, veltot tam vismaz desmit - piecpadsmit minūtes un noejot pie tā vienā vai otrā krastā.

Ventas ūdens šeit krīt pār Plaviņu svītas augšējās pasvītas - Riežupes slāņu cietajiem dolomītiem. Riežupes slāņi sensenajos devona perioda laikos veidojušie kā mūsdienu koraļļu rifiem līdzīga barjera - uz tās veidojušies vēl vairāku mūsdienu ūdenskritumi Kuldīgas apkaimē.

Zem Riežupes slāņiem atrodas trauslāki dolomīta slāņi, kurus upe izskalo vieglāk. Laiku pa laikam virs tiem esošie cietā dolomīta bluķi nogāžas, un tādā veidā ūdenskritums pārvietojas pret straumi. Šis ūdenskritums tālā nākotnē visdrīzāk kļūs aizvien zemāks un mazāk izteikts.

Pie ūdenskrituma var vērot aizraujošu skatu - te fantastiskus lēcienus veic vimbas. Zivis mēģina nokļūt Ventas augštecē un, redzot, kā tās izmisīgi nopūlas, ir skaidrs, ka vimbām ūdenskritumi nešķiet tik jauki dabas pieminekļi, kā mums - cilvēkiem. Agrāk ūdenskritumu pārvarēja arī lielākas zivis - laši un stores - tagad tās vairs Ventā nemana.
mapx.map.vgd.gov.lv

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Alekšupītes ūdenskritums

Alekšupītes (Sūrupītes) ūdenskritums šobrīd ir augstākais ūdenskritums Latvijā - 4.15 m un atrodas Kuldīgā, apmēram 70-80 metrus no Alekšupītes ietekas Ventā, pie vecajām dzirnavām.

Alekšupītes 4.15 m augstais ūdenskritums ir augstākais Latvijā. Tas kopš 17. gadsimta ir stingri nostiprināts, lai spēcīgā straume kalpotu Kurzemē pirmo papīra dzirnavu darbināšanai. Ūdenskritums ir mākslīgi pārveidots un atrodas līdzās pagaidām nesakoptai dzirnavu ēkai. Dzirnavas minētas visvecākajos dokumentos par Kuldīgu. Uzskata, ka tās celtas kopā ar pili. Hercoga laikos pils dzirnavās gatavots šaujampulveris. Dzirnavas atjaunoja 1807. gadā un no 1820. līdz 1838. gadam te darbojās papīrdzirnavas. Padomju laikā dzirnavās bija iekārtotas sadzīves pakalpojumu kombināta mehāniskās darbnīcas.

 

Ūdenskrituma augšdaļa ir nostiprināta, to apmūrējot. Virs ūdenskrituma uzcelts dzirnavu aizsprosts. Ap 30 metrus lejpus ūdenskritumam Alekšupītē atrodas vēl viena neliela kāplīte. Upītes kreisais krasts pie ūdenskrituma ir labiekārtots.

mapx.map.vgd.gov.lv

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Alekšupīte

Alekšupīte, augštecē saukta arī Čūtene, Dzirnavupīte, Pelčupīte, vidustecē Sūre, Sūrupīte, lejtecē arī Alekša upīte, ir Ventas kreisā pieteka Kuldīgas pilsētas teritorijā. Upes izteka Pelču pagastā Kurmāles paugurainē netālu no Upenieku dīķiem augšpus Sūrniekiem. Ietek Ventā 70 m lejpus vecā tilta. Pirms ietekas Ventā izveidots dzirnavu dīķis, lejpus kura dabīgs 4,15 m augsts un 8 m plats ūdenskritums, kas ir augstākais ūdenskritums Latvijā.

Pie dzirnavu dīķa aizsprosta atrodas vecās dzirnavas. Dzirnavas minētas visvecākajos dokumentos par Kuldīgu. Uzskata, ka tās celtas kopā ar pili. Hercoga laikos pils dzirnavās gatavots šaujampulveris. Dzirnavas atjaunoja 1807. gadā un no 1820. līdz 1838. gadam te darbojās papīrdzirnavas. Padomju laikā dzirnavās bija iekārtotas sadzīves pakalpojumu kombināta mehāniskās darbnīcas.

Populārs sabiedriskais pasākums, kas saistīts ar Alekšupīti, ir Alekšupītes karnevāls un Alekšupītes skrējiens.
lv.wikipedia.org.

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Ventas upes peldvieta "Mārtiņsala"

2010. gadā Kuldīgas peldvieta "Mārtiņsala" saņēma visā pasaulē atzīto ekosertifikātu, kas apliecina augstu vides kvalitāti un apsaimniekošanas līmeni. Zilais karogs peldvietā apliecina izcilo ūdens kvalitāti un sakārtotību.

Pludmale ir būtiski labiekārtota: izveidota koka laipa no peldētavas līdz rumbai, aktīvās atpūtas laukums bērniem un pieaugušajiem, pludmales volejbola laukums, bērni var atpūsties rotaļu laukumā vai izšūpoties lielajās šūpolēs, ģērbtuves, soliņi, pārvietojamās tualetes, atkritumu urnas, informācijas stends, atjaunota glābšanas stacija, kas nodrošināta ar inventāru glābējiem. Regulāri tiek veikta ūdens kvalitātes pārbaude.

Pludmale atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, tādēļ uz šo teritoriju attiecas dabas lieguma "Ventas ieleja" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi. Tas nozīmē, ka šajā teritorijā tiek nodrošināta īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzība, teritorijai raksturīgo ainavu saglabāšana, kā arī dabas un kultūras pieminekļu aizsardzība, vienlaikus saglabājot teritoriju apmeklētāju atpūtai, izglītošanai un ilgtspējīgai apsaimniekošanai.

Viens no nosacījumiem, lai iegūtu Zilo karogu, ir aktivitātes, kas saistītas ar vides un dabas aizsardzību un reizē kalpo kā izziņas materiāls ne tikai iedzīvotājiem, bet arī viesiem. Aizvadītajā gadā pludmales sakopšanas talkā interesenti tika iepazīstināti ar Ventas ielejā esošajām aizsargājamām teritorijām. Jūnija sākumā tika organizēta Ventas upes posma aizauguma tīrīšana, jo tas ir valsts nozīmes tūrisma objekts, kas nepietiekamas apsaimniekošanas rezultātā zaudē savas bioloģiskās daudzveidības un ainaviskās kvalitātes. Ūdensaugus izpļāva hektāra platībā. Savukārt pavasarī, palu šova „Lido zivis” laikā, tika veicināta Ventas dzīvo resursu saglabāšana, iesaistot iedzīvotājus un pasākuma apmeklētājus.

Zilais karogs ir pasaules populārākais tūrisma ekosertifikāts, kas tiek plaši atpazīts gan iedzīvotāju, gan pašvaldību un vides institūciju vidū. Zilā karoga kritēriji ir sadalīti četrās grupās – vides izglītība un informācija, ūdens kvalitāte, apsaimniekošana un serviss, drošība. Peldvietām, lai iegūtu Zilā karoga balvu, ir jāatbilst divdesmit deviņiem kritērijiem.
visit.kuldiga.lv


Parki

Kuldīgas Pils parks

Kuldīgas pilsētas dārzs (pils parks – šie nosaukumi tiek lietoti kā sinonīmi, projektā turpmāk „pilsētas dārzs”) atrodas senākajā pilsētas daļā, bijušās ordeņa pils vietā un ir: ­ daļa no valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa „Kuldīgas vēsturiskais centrs”, ­ ietverts UNESCO pasaules kultūras mantojuma pagaidu sarakstā, ­ sdaļa no projektā „EDEN – Eiropas izcilākie tūristu galamērķi” 2007. gadā par labāko tūristu galamērķi Latvijā atzītās teritorijas, ­ daļa no Kuldīgas pilsētā veidojamā „dzīvā muzeja” kompleksa.

Kuldīgas pilsētas dārza kā atpūtas teritorijas veidošana sākusies 19. gadsimta 60. gados, turpmāk tā attīstījusies kā iecienīta kuldīdznieku un pilsētas viesu atpūtas teritorija ar plānotiem stādījumiem un vēsturiski vērtīgiem arhitektūras elementiem. Nav attīstīta, un tūristiem atraktīvā veidā pasniegta dārza vēsturiskā vērtība – viduslaiku ordeņa pils atrašanās vieta, ar tā elementiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām, piem., aizsargvalnis, apakšzemes ejas, utt.


Projekta rezeultātā īstenots: pilnveidota ainavas arhitektūras, atbrīvojot teritoriju no kokiem un krūmiem, kas traucē parku uztvert kā vienotu kopumu vai aizēno iespējamo apstādījumu, atpūtas un dārza vietas; tiltiņu (vēsturiskās vai funkcionāli nepieciešamās vietās), aizsarggrāvju un dīķu atjaunošana, t.sk. Pipevalka (strauta) un/vai Alekšupītes, kā iespējamo ūdens avotu, projektējamo dīķu sistēmas ūdens apmaiņas un līmeņa nodrošināšanai; dīķu un to krastu apzaļumošanas risinājumus; mūra sienu gar aizsarggrāvjiem tehnisko apsekošanu, gājēju kustības virzīšanu gar mūra sienu virzienā no Pils ielas uz Rumbas ielu un Kalna ielas 19 izeju uz Skolas ielu, lai sasaistītu aktīvās vecpilsētas tūrisma plūsmas; nogāžu stāvajās vietās, izveidot kāpnes, pa kurām notiks gājēju plūsmas virzīšana, pārejas no Kalna ielas 19 uz muzeju izbūvi, kādreizējā gaisa tiltiņa atjaunošanu; pils pagraba rekonstrukcija ar pazemes eju fragmentu atjaunošanu, pielāgošanu apskatei, ekspozīcijām, suvenīru tirdzniecībai, kā arī pagraba eju (koridoru) fragmentu apsekošanu un daļēju atjaunošanu; pils mūru fragmentu atsegšana ar konservāciju, pārsegumu, informatīvo aprīkojumu, t.sk. atsedzot pie kioska Rumba pamatiem esošo pils akas fragmentu un to vizuāli pievilcīgi eksponējot un vizualizējot pils kontūras („iezīmējot” tās dabā, aprīkojot ar informatīvo materiālu) ar gaismas vai citiem līdzekļiem; skatu laukumu veidošana, izpētot skatu perspektīvas un skatu punktus; gājēju celiņu struktūras un labiekārtojuma pārplānošana un rekonstrukcija, vienlaikus nodrošinot autentisku un iekļaušanos vēsturiskajā vidē; paredzot vairākas ieejas, atpūtas vietu (soliņu), informācijas stendu, norāžu, mazo arhitektūras formu izveidi gar gājēju celiņiem, kā arī Rumbas ielas ietvju un Dīķu ielas rekonstrukciju, Pils ielas daļas (no muzeja līdz Dīķu ielai) rekonstrukciju ar atjaunojamām tiltiņa margām, Vimbas ielas serpentīna izbūvi, Skolas ielas izejas uz Kalna ielas 19 pagalmu rekonstrukciju; apgaismojuma risinājumu, u.c. Projektā nodrošināta vides pieejamība visā teritorijā personām ar kustību traucējumiem– gājēju ceļa, piekļūšana skatu punktiem un informācijas stendiem.
pilsetasdarzs.kuldiga.lv

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Pārventas parks

Ventas labajā krastā lejpus tilta redzams 191 530 m2 lielais Pārventas parks. 

Patiesībā laikam pie šī parka būtu pieskaitāmi arī papeļu stādījumi 48 772 m2 lielajā Mārtiņsalā pie pilsētas peldētavas un pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados celtās glābšanas stacijas ēkas, kas pēc arhitekta ieceres atgādina stilizētu kuģa komandtiltiņu. 

Populārie koki
Papele, apse (Populus L.) ir vītolu dzimtas ģintij piederīgi ātraudzīgi vienmājas lapu koki, vairāk nekā simt sugu sastopamas Eiropā, Ziemeļāfrikā, Āzijā un Ziemeļamerikā.

Apstādījumos redzamas ap piecpadsmit sugu un divdesmit šķirņu apses, īpaši iecienītas savulaik bija baltā (ar sniegbaltu lapas apakšpusi) un balzama apse ar aromātiskiem pumpuriem.

1905. gada parks

Nodegušā kvartāla vietā pēc kara tika izveidots parks. Lidija Dēnava, kas 1950. gadā sāka strādāt Kuldīgas komunālo uzņēmumu kombinātā par dārznieci, atceras, ka tolaik māju drupas bija novāktas, bet vecie dārzi saglabājušies. 

Vienā mājā Baznīcas ielā atradies bērnudārzs, un mazie vecajās ābelēs lēkājuši ar Tarzāna saucieniem, jo tolaik kinoteātrī rādīta filma par Tarzānu. Vecie koki, ierīkojot parku, tika atstāti, bet lielu daļu kuldīdznieki aplauza, tīkojot pēc augļiem. Tos visus pēc tam nozāģēja. 

L.Dēnava zina teikt, ka regulāri parka celiņi tika ierīkoti pēc tam, kad parkā tika novietots tēlnieces Līvijas Rezevskas piemineklis 1905. gada cīnītājiem. Ap to pašu laiku iekārtoja arī L.Rezevskas strūklaku – meiteni ar krūzi jeb Anniņu. 

L.Dēnava atzīst, ka toreiz bijis jāiestāda noteikts skaits koku un krūmu. To darījuši bez plāna, kur vien atradusies brīva vieta, turklāt izvēlējušies ātraudzīgākus un lētākus kokus. Tā pilsēta daudzviet tika pie papelēm. Kundze atceras, ka arī tajos laikos stādījumi bieži postīti. Pieminekļa priekšā bijušas rožu dobes. 

Ielogoties

Jūs neaizpildījāt abus laukus.

Reģistrēties

Jūs neaizpildījāt visus laukus.