Turpināt lejuplādēt

Samaksājot vismaz 1 eiro saņemat iespēju 3 mēnešus
LEJUPLĀDĒT FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px)
bez www.redzet.lv logo

VAIRĀK
REĢISTRĒJIES UN IEGŪSTI
LABAS KVALITĀTES FOTO LEJUPLĀDI

Samaksājot vismaz 1 eiro saņemat iespēju 3 mēnešus
LEJUPLĀDĒT FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px) bez www.redzet.lv logo


Reģistrēties
Lai lejuplādētu izvēlētās fotogrāfijas, REĢISTRĒJIES, atbalsti mūs un saņem piekļuvi lejuplādes pogai S izmēra bildēm =

Tas aizņem 4. soļus:
1. Reģistrēšanās
2. E-pasta apstiprināšana
3. Ielogošanās
4. Pārskaitījums
Garantējam Jūsu sniegtās informācijas konfidencialitāti, izmantosim to vienīgi, lai salīdzinātu ziedotāju un reģistrējušos personu vārdus.
Bildes varat izmantot personīgām vajadzībām, bet komerciāliem nolūkiem sazinieties ar mums: info@redzet.lv
IEGŪSTI LABAS KVALITĀTES FOTO LEJUPLĀDI

Samaksājot 5 eiro, saņemat iespēju 3 mēnešus
lejuplādēt fotogrāfijas un tās izmantot savai komercdarbībai
LEJUPLĀDĒT FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px) bez www.redzet.lv logo


Reģistrēties
Lai lejuplādētu izvēlētās fotogrāfijas, REĢISTRĒJIES, atbalsti mūs un saņem piekļuvi lejuplādes pogai S izmēra bildēm =

Tas aizņem 4. soļus:
1. Reģistrēšanās
2. E-pasta apstiprināšana
3. Ielogošanās
4. Pārskaitījums
Lai iegūtu rēķinu, raksti mums uz info@redzet.lv
IEGŪSTI AUGSTAS KVALITĀTES FOTOGRĀFIJAS

5 € = 5 FOTO vai 10 € = 20 FOTO
iegūsti FOTOGRĀFIJAS AUGSTĀ KVALITĀTĒ
L izmērs, 3888 x 2592 px, vai XL izmērā


Raksti mums uz:
info@redzet.lv
un iegūsti izvēlētās fotogrāfijas!

Izvēlieties jebkuras 5 fotogrāfijas neatkarīgi no lieluma un kvalitātes par 5 eiro, vai jebkuras 20 fotogrāfijas par 10 eiro.
Aicinām uzņēmējus, individuālos ražotājus, organizācijas, pašvaldības, tūrisma centrus u.c izmantot iespēju celt savu atpazīstamību un sūtīt savu informāciju un fotomateriālus, kā arī papildinājumus vai labojumus jau ievietotajai informācijai uz epastu info@redzet.lv.
Kuldīga

Skulptūras, strūklaka

Strūklaka rātslaukumā pie Kuldīgas domes

Kuldīgas rātslaukumā iepretī Kuldīgas novada domei atrodas Alekšupītes promenādes projektā izveidotā strūklaka.

Rātslaukums senāk bija tirgus vieta. Strūklakas nolūks ir radīt dzīvīgu, ļaužu apmeklētu vietu, kas sevišķi priecēs bērnus.

Dinamiska, krāsaina strūklaka ar divu veidu strūklu formām. Trīs vertikālas strūklas ar diametru 12mm un mainīgu strūklu augstumu līdz 2m. Katras strūklas augstums maināms neatkarīgi, strūklu apgaismojums katrai strūklai maināms neatkarīgi. Četras parabolas formas strūklas ar maksimālo parabolas augstumu 2 metri un maksimālo parabolas garumu 2 metri. Strūklas tips - gluda, kompakta strūkla. Strūklas darbība - regulāra, jeb ar īslaicīgiem pārrāvumiem, radot „lēkāšanas” efektu. Strūklas izgaismotas ar krāsainiem prožektoriem, kas iebūvēti strūklu padeves iekārtā. Katrai strūklai apgaismojums regulējams atsevišķi.

Strūklakas darbība - vertikālo strūklu augstums, parabolas strūklu darbība un „lēkāšanas” režīms un apgaismojums tiek vadīts ar speciālu vadības procesoru, ar kuru iekārtas savienotas ar DMX signāla kabeli. Darbības programma ilgst 3-5 minūtes, pēc tam atkārtojoties visā strūklakas darbības laikā. Strūklakas apgaismojumam izmantoti LED RGB prožektori, to darbība paredzēta visā strūklakas darbības laikā. Pastiprināta vēja gadījumā parabolas strūklu augstums tiek samazināts. Spēcīgu vēja brāzmu gadījumā tiek pārtraukta visu strūklu darbība.
www.akvedukts.lv

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Skulptūra "Tējas tase kopā ar Ēvaldu Valteru"

Piemineklis aktierim un sabiedriskajam darbiniekam, kuldīdzniekam Ēvaldam Valteram atrodas Kuldīgā, Baznīcas ielā 5, pie tikko restaurētā vecā rātsnama, atklāts 2016. gada 1. aprīlī, Ēvalda Valtera 122. dzimšanas dienas priekšvakarā . Piemineklis atveidots bronzā, autors - tēlnieks Oskars Mikāns.

Oskars Mikāns savam darbam piešķīris nosaukumu "Tējas tase kopā ar Ēvaldu Valteru" un izvēlējies aktieri attēlot reālistiski, veidot pieminekli draudzīgu, vienkāršu, bet vienlaikus cēlu - viņš izlēmis slaveno aktieri "nosēdināt" pie galdiņa, lai arī vietējie iedzīvotāji un tūristi varētu tur apsēsties un iedzert tēju.

Ēvalds Valters bija latviešu strēlnieks, aktieris un literāts, Latviešu strēlnieku apvienības goda priekšsēdētājs, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis. Valters dzimis 1894. gada 2. aprīlī Planīcas "Egleniekos", tagadējā Kuldīgas novada Kurmāles pagastā, miris 1994. gada 26. septembrī Rīgā.

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Vides objekts „Teleports”

Vides objekts „Teleports” atrodas Kuldīgā Liepājas ielā pie Puķu tirdziņa. Skulptūras autori ir tēlnieks Gļebs Panteļējevs un arhitekts Andris Veidemanis. Objektam ir divas puses, kas simboliski atklāj atšķirīgus laikmetus. Priekšpuse, kas sastāv no slīpēta alumīnija lējuma, simbolizē 21. gs., savukārt aizmugurējā daļa ir domāta kā 17. gs., veidota no rūsināta čuguna lējuma.

Vairāk nekā divus metrus augstajā objektā attēlots hercogs Jēkabs, kurš no pagātnes ierodas 21. gadsimtā. Vieta izvēlēta ar simbolisku nozīmi, jo šeit Liepājas ielā beidzas vecpilsēta un sākas Kuldīgas jaunā daļa. Objektam ir divas puses, katra apzīmē atšķirīgu laika periodu. Uz vecpilsētu vērstais rūsināta čuguna lējums simbolizē hercogistes laiku, uz Pilsētas laukumu vērstais ir futūristisks alumīnija lējums, no kura Jēkabs izkāpj jau 21. gadsimtā.

Balstoties uz vēsturiskiem hercoga Jēkaba un viņa laikabiedru attēliem, objekta apģērbs un kopējais tēls izstrādāts maksimāli autentisks.

Jēkabs Ketlers (Jakob Kettler) 1610.10.28. (Kuldīga) - 1682.01.01. (Jelgava)
Dižākais Kurzemes un Zemgales hercogistes hercogs. Veicinājis ekonomisko un kultūras uzplaukumu, radījis manufaktūras, attīstījis kuģubūvi un rūpniecību, amatniecību un tirdzniecību, nodibinājis kolonijas Gambijā un Tobāgo.

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

L. Rezevskas skulptūra "Vijolniece Lida Rubene"

1951.g. Līvija Rezevska absolvēja Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu ar diplomdarbu „Vijolniece Lida Rubene”. 1950. gados atbilstoši tā laika prasībām studenti veidoja figurālus portretus, veltot pietiekamu uzmanību gan modeļa līdzībai, gan smalku detaļu attainojumam. Minētās pamatprasības labi atspoguļojas arī L. Rezevskas darbā. Bronzas plastiska sabalsojas ar ritmisku drapēriju plūdumu.

Līvijai vienmēr tuva bija mūzika, tā caurvijas viņas radošajai daiļradei, sākot ar L. Rubenes portretējumu un turpinoties arī citās kompozīcijās kā Spēlmanis Tots un Šopeniāna. Tikai 10 gadus vēlāk pēc skulptūras tapšanas vijolnieces viegli elēģiskais tēls tika atliets bronzā un eksponēts Vissavienības mākslas izstādē Maskavā.

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Līvijas Rezevskas skulptūrparks Kuldīgā

Tēlniece un Kuldīgas goda pilsone – Līvija Rezevska (1926  - 2004) dzimusi veterinārfeldšera ģimenē, bērnību pavadījusi Kuldīgā. Zīmēšanu mācījusies pie Jēkaba Bīnes. 1951.gadā absolvējusi Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu, kur viņa mācījusies pie tēlniecības vecmeistariem K.Zemdegas, T. Zaļkalna, E .Meldera. Tēlnieka V.Zaļkalna vadībā izstrādājusi diplomdarbu – „Vijolniece Lida Rubene”, kuru gatavojoties savai 60 dzimšanas dienai L.Rezevska atlēja bronzā un tagad tā apskatāma Pilsētas dārzā. Beigusi Mākslas akadēmiju tēlniece atgriezās Kuldīgā un  Daiļamatniecības vidusskolā pasniedza tēlniecību . Arī mūža nogali tēlniece pavadīja Kuldīgā, Mucenieku ielā 19, kur ir izveidota izstāžu zāle ar viņas skulptūrām un sīkplastikas darbiem.

Mākslinieces vēlme bija veidot skulptūrparku dzimtajā pilsētā. Darbus uzsāka 1976. gadā. Uz pils parku vispirms tika atvesti pasūtīto darbu cementa atlējumi,  lai izvēlētos piemērotāko vietu novietošanai. Tēlniece lepojās, ka ir vienīgā sieviete Eiropā, varbūt pat pasaulē, kas veselu skulptūrparku izveidojusi viena pati Tēlniecības darbi veltīti gan dzīvības, mīlestības un auglības tēmai, gan mūzikas, sāpju un ciešanu tēmai: “Māmiņa” (“Kukažiņa”) - stāvoša veca sieviņa ar labsirdīgu smaidu sejā simbolizē Latvijas senatni,  „Sāpju ceļi” - māksliniece simboliski attēlo deportācijās cietušos Latvijas iedzīvotājus, “Spēlmanis Tots” -  skultūras iecere radusies pēc Raiņa lugas „Spēlēju dancoju“ noskatīšanās Dailes teātrī, kur galveno lomu spēlēja aktieris H.Liepiņu., „Indulis un Uģis”- veltīts J.Raiņa lugas „Indulis un Ārija” varoņiem. Indulis nes uz saviem kamiešiem nāvīgi ievainoto draugu Uģi.
pilsetasdarzs.kuldiga.lv

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Kuldīgas tehnikuma koka skulptūras

Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums no 2010. gada organizē starptautisko koka skulptūru izgatavošanas plenēru.

Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma direktore Dace Cine: „Plenēru aizsākām rīkot, jo mūsdienās skolēniem arvien mazāk saista kokapstrāde un galdniecība, darbs ar koku, bet vairāk – autotransports, IT un tūrisma nozares. Lai piesaistītu un mudinātu jauniešus iemīlēt Latvijas kokus, ieraudzīt tajā ne tikai mēbeli, bet arī materiālu, ar kuru ir labi strādāt, sākām rīkot šādus plenērus”. Direktore pauda prieku par lielo dalībnieku atsaucību, jo sākotnēji necerēja, ka taps tik brīnišķīgi darbi un plenērs kļūs starptautisks. Citu valstu komandas plenērā piedalās jau trešo gadu.
www.kuldiga.lv


Daļa izgatavoto skulptūru atrodas tehnikuma terotorijā.

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Velosipēdu novietne „Velo vimbas”

Kuldīgā Stendes ielas stāvlaukumā pie kafejnīcas „Pīlādzītis” ir novietota stilizēta ar lidojošām nerūsējošā tērauda vimbām veidota velosipēdu novietne „Velo vimbas”, kas kalpo arī kā vides mākslas objekts. To veidojuši 2013. gada Starptautiskā dizaina un arhitektūras studentu plenēra laureāti, sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju. Tā autore ir Laura Bistrakova.

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Piemineklis 1905. gada cīnītājiem

Kuldīgā līdzās Sinagogai izveidots 1905. gada parkas. Tajā novietots tēlnieces Līvijas Rezevskas un arhitektes Lea Novoženecas veidotais piemineklis, kas veltīts 1905. gada notikumiem Kuldīgā.


Baznīcas

Kuldīgas Sv. Katrīnas luterāņu baznīca

Kuldīgas Svētās Katrīnas evaņģēliski luteriskā baznīca ir senākais dievnams un viena no senākajām ēkām Kuldīgā. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Draudzes adrese Kuldīga, Baznīcas ielā 31/33. Pašreizējais draudzes mācītājs ir Viesturs Pirro.

Interjers
Katrīnas baznīcai, tāpat kā vairumam Kurzemes baroka laika dievnamu, raksturīgs kontrasts starp vienkāršo, gandrīz vai bargo, ārieni un bagāto un krāšņo iekštelpu. Iekštelpas konstrukcijas formas ir ar smagām, druknām proporcijām. Resnas, īsas kolonnas nostatītas uz augstiem, platiem postamentiem.

Kancele un altāris
Katrīnas baznīcas altāris un kancele ir manierisma stila pēdējā posma piemineklis, tos 1660. gadā darinājis Ventspils kokgriezējs Nikolajs Sēfrenss. Altāra gleznas - "Kristus pie svētā vakarēdiena" un "Kristus ceļā uz Golgātu" - gleznojis J. Špērs 1851. gadā, bet apakšējo gleznu "Svētais vakarēdiens" ap 1672. gadu gleznojis J. Graubics. Altāris un kancele izrotāti ar evaņģēlistu statujām.
lv.wikipedia.org


Baznīcas iela 31/33, Kuldīga, Kuldīgas novads, LV-3301
Tālrunis, fakss: +371 63324394
E-pasts: sv.katrina@e-apollo.lv
www.kuldigas.lelb.lv

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Kuldīgas Vissvētās Dievmātes Patvēruma baznīca

Smilšu iela 14, Kuldīga, Kuldīgas nov., LV-3301
Tālrunis: (+371) 63322031

Vissvētās Dievmātes Patvēruma baznīca ir celta 1871. gadā, un tai ir vismazākā draudze pilsētā. Apskates vērtas ir kupola freskas, kā arī svētās Marijas, erceņģeļa Gabriēla un evaņģēlistu attēli kaltajos cara vārtos.
www.visit.kuldiga.lv


Kuldīgas Dievmātes Patvēruma baznīca

Kuldīgas pareizticīgo draudze dibināta 1851. gadā.
 
Baltijas guberņās 19. gadsimta 40.–50. gados sāka izplatīties pareizticība, to veicināja pēc Krievijas parauga dibinātās brālības. Divas brālības (naudu tās saņēma no valdības) 1882. gadā apvienojušās Pētera–Pāvila brālībā. To atbalstīja kāds Pēterburgas tirgotājs Ivans Smirnovs, kurš reiz dzīvojis Kuldīgā un bijis brālības goda biedrs.

Ar viņa dāsno palīdzību pilsētā nopirkts liels zemes gabals ar māju, kur kādu laiku izvietojusies baznīca un skola. Smirnovs devis naudu jaunas baznīcas, plašas skolas, vēlākā Baltijas skolotāju semināra, kā arī citu namu (saimniecības ēkas, pirts un veļas mazgātavas) celtniecībai. Agrāko skolu Liepājas ielā 33 paplašināja, uzceļot otru stāvu.

Skolu sāka celt 1877. gadā, tā iesvētīta 1879. gada 22. jūlijā. Līdz Baltijas skolotāju semināra pārcelšanai no Rīgas tajā atradās brālības skola un trūcīgo pareizticīgo bērnu patversme.

Skolotāju seminārs te darbojās no 1886. līdz 1915. gadam, kad mācību iestādi evakuēja uz Krieviju. Ēkā bija klases un internāts. Sākumā te dzīvojuši trīs pedagogi (mājas daļā pie Liepājas ielas): pirmajā stāvā direktors, otrajā – pareizticīgo priesteris, trešajā – internāta pārzinis.

Baltijas skolotāju semināra namā vienmēr bijušas mācību vai interešu izglītības iestādes, tagad – Kuldīgas 78. arodvidusskola, kurā mācās 450 audzēkņu.
www.eleison.lv

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Kuldīgas Sv. Annas luterāņu baznīca

Kuldīgas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca ir 1904. gadā celts luterāņu draudzes dievnams, kas atrodas Dzirnavu ielā 14 Kuldīgā. Baznīca ir jaunākais dievnams pilsētā, tāpēc atrodas nedaudz iesāņus no Kuldīgas vēsturiskā centra.

 

Latviešu draudze Kuldīgā izveidojās jau 16.gadsimta vidū. Tā darbojās Kuldīgas Sv.Katrīnas baznīcā. Savu baznīcu latviešu draudze sāka būvēt tikai 1899.gadā. Arhitekts bija V.Neimanis no Rīgas; būvdarbus uzraudzīja namdaris Jēkabsons un mūrniekmeistars Cauše. Baznīca iesvētīta 1904.gada 31.oktobrī. Baznīcas ārējam tēlam ir izteikti viduslaicīga noskaņa. Tās arhitektūrā integrēta gan neogotikas, gan neoromānikas formālā izteiksme.

Diemžēl pietrūka naudas ērģeļu būvei un pilnīgākai baznīcas iekārtošanai. Baznīcai harmoniju būvēja Kuldīgas meistars Fricis Dakša. 1922.gadā baznīcā ierīkoja elektrisko apgaismojumu. Tikai 1927.gadā tika iesvētītas jaunās igauņu meistara A.Terkmaņa gatavotās ērģeles. Tās iesvētīja bīskaps K.Irbe. Savukārt 1937.gadā draudze ierīkoja jaunu žogu un 24.oktobrī tā pirmo reizi varēja ieiet savā baznīcā pa jaunajiem metāla kaltajiem vārtiem.

1939.gadā tika izsludināts konkurss par labāko vitrāžu metu altāra telpas logiem. Vitrāžas dāvināja Valsts prezidents Kārlis Ulmanis, Kuldīgas pilsētas valde un Kuldīgas apriņķa valde. No pirmo divu godalgu ieguvēju K.Freimaņa un N.Rišķes projektiem J.Šķērstēns izveidoja galīgo variantu. Tās tika izgatavotas A.Kālerta firmā. Baznīcā tika veikti arī remontdarbi – pārkrāsotas iekštelpas, izgatavota kritušo Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas plāksne, jauni kroņlukturi, stāvlukturi, grīdsegas u.c. interjera priekšmeti. Iekšdarbi noritēja mākslinieka Jāņa Audriņa vadībā. Viss latviskā apdarē. Mācītājs O.Sakārnis šo dievnamu padara par latvisku svētnīcu. Atjaunoto baznīcu iesvētīja 1939.gada 31.oktobrī. 1940.gada 5.maijā baznīcā svinīgi atklāja ģimenes altāri. Gleznas autors ir I.Reinholds.
www.kuldigasmuzejs.lv

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Kuldīgas Sv. Trīsvienības katoļu baznīca

Kuldīgas Svētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Liepājas diecēzes draudzes baznīca. Tā atrodas Kuldīgā. Adrese: Tirgus ielā 2. Vienīgā katoļu baznīca pilsētā.


Vēsture
Tā ir celta 1640. gadā pēc Polijas karaļa pieprasījuma, apstiprinot Hercogu Jēkabu par Kurzemes hercoga troņa mantinieku. Tā ir trīsjomu celtne ar vienkāršu ārējo arhitektūru, kas veidota itāļu renesanses ietekmē. Iekštelpa — grezna, rotāta ar skulptūrām un ornamentiem, kas darināti tipiskā XVII gs. baroka stilā ar stipru rokoko ietekmi. Ievērojamākie mākslas priekšmeti - skulptūra "Madonna ar bērnu" (XVI gs.), biktssols (1691. gads) ar gleznojumiem, Sv. Trīsvienības altāris (1818-1820). Pēc mākslas vēsturnieka Imanta Lancmaņa domām, kanceles figūras XVII gs. pirmajā ceturksnī baroka stilā darinājis Liepājas koktēlnieks Joahims Kreicfelds (1673-1721), bet sānu altāri, ērģeļu prospektu un altārtelpas barjeru 1775. gadā rokoko stilā darinājis čehu koktēlnieks Jozefs Slavičeks.
lv.wikipedia.org

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv


Tilti

Kuldīgas ķieģeļu tilts

Kuldīgas ķieģeļu tilts pār Ventas upi ir viens no Kuldīgas simboliem. Tilts ir autoceļu P108 un P120 (Stendes ielas) turpinājums pilsētā un ir izvietots ap 200 m lejpus Ventas rumbas. Kopš 1998. gada tas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Tilts ir trešais garākais ķieģeļu tilts Eiropā un otrs vecākais ķieģeļu velvju tilts Latvijā. Tas būvēts no 1873. līdz 1874. gadam un izmaksāja 120 000 rubļu.

Ķieģeļu tilts pār Ventu kalpo kopš 1874. gada. Tas ir būvēts pēc 19. gadsimta ceļu standartiem. 164 m garais septiņu laidumu ķieģeļu mūra loka tilts uz laukakmeņu balstiem bija ne tikai lielākais un greznākais Latvijas teritorijā, bet arī viens no modernākajiem Eiropā. Tiltu apgaismoja laternas 6 dekoratīvos čuguna lējuma laternu stabos ar zivtiņu formā atlietām pamatnēm. Par sasniegumiem tiltu būvē tolaik nepārprotami liecināja tilta platums, kas bija pietiekams, lai pa to vienlaicīgi varētu virzīties divas viena otrai pretī braucošas karietes.

Velvju daļas projekta autors un būvdarbu vadītājs bijis Frīdrihs Staprāns, bet visa tilta pārejas kompleksa autors un, iespējams, arī būvuzņēmējs - ievērojams tā laika arhitekts Otto Dīce.

Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā divus tilta laidumus labajā krastā iznīcināja. 1926. gadā tie tika atjaunoti dzelzsbetonā.

1958. gadā tilta akmens bruģis tika pārklāts ar asfaltu.

Jau 20. gadsimta 90. gadu beigās Kuldīgas velvju tiltam pār Ventu bija nepieciešama apjomīga restaurācija. 2007. gada augustā pēc Kuldīgas pilsētas Domes pasūtījuma tika uzsākti restaurācijas darbi. Pēc saskaņotā projekta tika veikta tilta nestspējas nostiprinošo būvkonstrukciju un inženierkomunikāciju rekonstrukcija, kā arī daļēji atjaunota tilta ārējā apdare. 2008. gada 28. augustā pēc vairāk nekā gadu ilgas restaurācijas tilts tika oficiāli atklāts.

Restaurējot tiltu, novērsti tā sabrukuma draudi, paaugstināta vizuālā un estētiskā pievilcība, t.sk. ar izteiksmīga izgaismojuma palīdzību tilts padarīts apskatāms tumšajā diennakts laikā. Labiekārtots arī Ventas kreisais krasts: rekonstruētas kāpnes, nodrošinot ērtu pieeju pie Ventas rumbas, izveidoti skatu laukumi Ventas rumbas un tilta apskatei.
lv.wikipedia.org
www.zudusilatvija.lv

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Mūra tilts pār Alekšupīti

Mūra tilts pār Alekšupīti būvēts 19. gadsimta beigās, vienlaiduma ķieģeļu loka caurtekas tipa konstrukcija.

Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļaujami seši tilti pār Alekšupīti, kas atrodas Kuldīgas pilsētas vēsturiskajā centrā - Raiņa ielā, Mucenieku ielā, Pasta ielā, Skolas ielā, pie Kalna ielas un Baznīcas ielā. Tilti būvēti 17. gadsimtā, 19. gadsimta beigās un 20. gadsimtā. 

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Alekšupītes tilti Kuldīgā

Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļaujami seši tilti pār Alekšupīti, kas atrodas Kuldīgas pilsētas vēsturiskajā centrā - Raiņa ielā, Mucenieku ielā, Pasta ielā, Skolas ielā, pie Kalna ielas un Baznīcas ielā. Tilti būvēti 17. gadsimtā, 19. gadsimta beigās un 20. gadsimtā.

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Koka tilts uz Mārtiņsalu

Lai pagarinātu ūdensceļu uz dienvidiem pa Ventas upi, Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs (valdīja no 1642.-1682. gadam) pavēlēja uzspridzināt Ventas rumbu, pieaicinot franču inženieri. Hercogs Jēkabs bija iecerējis padarīt Ventu kuģojamu arī augšpus rumbas, tā veicinot tirdzniecības attīstību. Pēc pirmā izmēģinājuma sprādziena atdalījās lieli akmens bluķi, taču netālās hercoga pils sienās arī parādījās plaisas, vēstot par ieceres bīstamību. Tad hercogs Jēkabs lika rakt kanālu Ventas Rumbas apbraukšanai. Ventas labajā krastā darbus uzsāka, taču cieto dolomīta slāņu dēļ kanālu neizdevās pabeigt, tikai pavasara palu laikā tajā ieplūst ūdens. Tā tika izveidota Mārtiņsala.

Darbus turpināja pēc simts gadiem, bet arī nepabeidza. 19. gadsimtā cara valdība cerēja izveidot ūdensceļu starp Baltijas un Melno jūru. Arī šajā reizē kanāls netika pabeigts – projekts izrādījās ekonomiski neizdevīgs un 1831. gadā to pārtrauca. Vienlaicīgi bija uzsākti arī darbi pie kanāliem no Melnās jūras pa Dņepru, uz Nemunu un talāk uz Ventu. Kā kuriozu var minēt to, ka pie Ventas kanāla vēl strādāja 20 gadus pēc visu citu darbu pārtraukšanas, jo vajadzēja izdomāt dabu turku karagūstekņiem. Šobrīd vēl redzama karagūstekņu izraktā kanāla daļa, kas netika ne turpināta, ne izmantota.
manasvietas.blogspot.com

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv


Vēsturiskas ēkas

Kuldīgas novada pašvaldība

Kuldīgā Baznīcas ielā 1 atrodas itāļu renesanses stilā veidota celtne — Jaunais rātsnams, kas būvēts 1860. gadā. 1905. gadā te darbojās Kuldīgas revolucionārā rīcības komiteja. 1980. gadā atkal iedarbināja rātsnama veco pulksteni. Kuldīgas Jaunajā rātsnamā atrodas Kuldīgas novada pašvaldība.


Kuldīgas novada pašvaldība
Baznīcas iela 1, Kuldīga, LV 3301
Tālrunis: 633 22469, 27020933
Fakss: 63341422
E-pasts: dome@kuldiga.lv
Kuldīgas novada pašvaldības darba laiks:
Pirmdienās no 8.00 līdz 18.00;
Otrdienās no 8.00 līdz 17.00;
Trešdienās no 8.00 līdz 17.00;
Ceturtdienās no 8.00 līdz 17.00;
Piektdienās no 8.00 līdz 16.00;
Pusdienas pārtraukums no 12.00 līdz 13.00.
kuldiga.lv

Kuldīgas novada muzejs

Kuldīgas novada muzejs ir reģionāls vēstures un arheoloģijas muzejs, kas atrodas Kuldīgā, Pils ielā 5.

Kuldīgas novada muzejs atrodas ēkā, kas ir valsts nozīmes kultūras piemineklis un izceļas ar bagātu arhitektonisko formu un mākslinieciski augstvērtīgām koka detaļām. Celts 20. gadsimta sākumā kā Krievijas ekspozīcijas administratīvais korpuss Vispasaules izstādē Parīzē 1900. gadā. Ēku tur nopirka kāds Liepājas tirgotājs un atveda uz Kuldīgu, lai uzdāvinātu savai līgavai.

2009. gadā, sadarbībā ar Norvēģijas koka ēku restaurācijas ekspertiem, tika veikta apjomīga muzeja ēkas fasādes restaurācija. 2010. gada februārī Kuldīgas novada muzejs atsāka darbu ēkā, ko pamatoti dēvē par Kurzemes koka arhitektūras pērli.

Kuldīgas novada muzejs
Kuldīga, Pils iela 5
kuldigasmuzejs@inbox.lv
+371 633 50179
Klientu apkalpošanas centrs

+371 633 22364
Administrācija

+371 633 24395
Krājuma nodaļa

Darba laiks:
P:  slēgts
O-SV:  12:00-18:00
www.kuldigasmuzejs.lv

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Kuldīgas lielā sinagoga

2011. gada 16. novembrī tika atklāta Kuldīgas Galvenā bibliotēka pēc Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kuldīgas novada Domes īstenotā projekta „Sinagogas ēku kompleksa 1905. gada ielā 6, Kuldīgā, pārbūve par Kuldīgas galveno bibliotēku”

 

Kuldīgas Lielās sinagogas komplekss sastāv no trim ēkām – sinagogas, lūgšanu nama un kapličas. Pēc kompleksa pārbūves, sinagogā izvietota bibliotēka pamatfunkciju veikšanai, bet agrākajā lūgšanu namā darbosies Mākslas nams

 

Projekta rezultātā jaunradītais bibliotēku ēku komplekss sastāv no bijušā Kuldīgas sinagogas lūgšanu nama, kas atrodas Kuldīgā, 1905.gada iela 6. Kuldīgas lielā sinagoga celta 1875. gadā cara Aleksandra II vadīšanas laikā. Tai blakus atradies mazais lūgšanu nams un kapliča.

 Sinagogas interjers vēl 1945.gadā bijis tikpat kā neskarts, tajā bija ierīkota graudu glabātuve.  Dzidrai Elbergai, atmiņā palicis, ka griestus rotājušas mazas zvaigznītes. 1956. Gadā ēku sāka pārbūvēt par kinoteātri , kardināli mainot ēkas plānojumu..

 Plānojot sinagogas pārbūvi par bibliotēku tika saglabāts 50-to gadu plānojums, telpu interjera elementi – ģipša rotājumi, apgaismes ķermeņu stils, stiklotās koka starpsienas. Demontējot daļu pārseguma starp pirmo un otro stāvu, akcentēta bijušā altāra daļa – vieta, kur glabājās Toras šķirsts ar Toru.

 Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome ir gandarīta, ka bijušās sinagogas ēkā ir izvietota tieši bibliotēka, jo grāmata un izglītība ebrejiem vienmēr ir bijušas nenoliedzamas vērtības. Bibliotēkas ēkā ir izvietota grāmatu kolekcija par ebreju tautas vēsturi. Šis projekts kalpo par piemēru konstruktīvam un cieņas pilnam dialogam starp pašvaldībām un Latvijas ebreju kopienu ebreju kultūras mantojuma izmantošanā un saglabāšanā.


Kuldīgas Galvenā bibliotēka
1905. gada iela 6, Kuldīga, LV-3301
Tālrunis: 63350281
Mob.tālr. 25618263
E-pasts: biblioteka@kuldiga.lv

Darba laiks:
Darbdienās: 9.00 - 18.00
Sestdienās: 10.00 - 16.00
Svētdienās: slēgts
Katra mēneša 3. ceturtdiena -
Metodiskā diena (bibliotēka apmeklētājiem slēgta)

biblio.kuldiga.lv

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Hercoga aptieka

Kuldīgā Baznīcas ielā 10 atrodas bijusī hercoga Jēkaba galma aptiekas ēka.


Taisnstūrveida divstāvu celtne, kas celta koka pildrežģu tehnikā, ar pagrabu, manteļskursteni un mansarda jumtu. Ēka 1986. gadā tika atjaunota. 17. gadsimtā te atradās hercoga galma aptieka. Kopš 1998. gada nams ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

Kuldīgas pils sarga namiņš

Kuldīgas pils sarga mājiņa atrodas Ventas kreisajā krastā aiz Kuldīgas Senā ķieģeļu tilta, Pils ielā 4. Par būvmateriāliem ēkas celtniecībai (1735. g.) kalpoja izpostītās hercoga pils laukakmeņi, bet pašu namiņu uzbūvēja uz terases, kas ir pēdējā līdz mūsdienām palikušā Kuldīgas pils mūra fragmenta palieka. Pils sarga namiņu (saukts arī par Bendes namiņu) pārbūvēja 19. gs. Apskatāms no ārpuses. Vecos laikos te dzīvojis pēdējais pils sargs Bofemēls. Tautā namiņu dēvē arī par Bendes namiņu. Tagad te atrodas biedrība Watchman's House.

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Vecais rātsnams

Vecais rātsnams atrodas Baznīcas ielā 5. No 17. gadsimta saglabājušās pagraba velvētās telpas, kur bija pilsētas cietums. Pilsētas rāte izveidota jau 14. gadsimta sākumā. 1368. gadā Rātei piešķirtas tiesības ņemt no pilsoņiem nodokļus. Rāte sastāvēja no birģermeistara, fogta, 5 rātsvīriem un darbveža. Pēc restaurācijas ēka nodota kultūras nama rīcībā. Pretī vecajam rātsnamam laukuma malā atradās Kauna stabs, pie kura sodīti nepaklausīgie iedzīvotāji.

Baznīcas iela 17

Bijušā Kuldīgas birģermeistara Stafenhāgena nams - 17. gadsimtā celta ēka, kurā 1701. gadā uzturējās Zviedrijas karalis Kārlis XII. Priekštelpā viņš atstāja neparasti lielu (2x2,5 m) lādi. To jebkurš var apskatīt vēl šodien.

Pils iela 2

Kuldīgā Pils ielā 2 atrodas mūra nams. kas iespējams celts pēc tilta būves, 19. gs. Tajā dzīvojis Kuldīgas pilsētas galva - Armins Teofīls Ādolfijs.

Kuldīgas rajona tiesa

Kuldīgā Kalna ielā 25 atrodas Kuldīgas rajona tiesas nams.

Kurzemes tiesu apgabals, Kuldīgas rajona tiesa
Kalna iela 25, Kuldīga, LV-3301
Tālr.: 63322403
Fakss: 63324262
e-pasts: kuldiga@tiesas.lv

Tiesas konsultants un persona sadarbībai ar plašsaziņas līdzekļiem: Anita Miņina, tālr.: 63341179

Darba laiks:
Pirmdienās plkst. 8.30 – 18.00
Otrdienās plkst. 8.30 – 17.00
Trešdienās plkst. 8.30 – 17.00
Ceturtdienās plkst. 8.30 – 17.00
Piektdienās plkst. 8.30 – 16.00


Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Pētera iela 3

Kultūrvēsturiskais mantojums ir neatņemama Kuldīgas pilsētas sastāvdaļa. Pateicoties bagātīgajam kultūras mantojumam, 2011. gada 25. februārī „Kuldīgas vecpilsēta Ventas senlejā” tika iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālajā sarakstā. 2007. gadā „Kuldīgas pilsēta Ventas senlejā” atzīta par Eiropas izcilāko tūristu galamērķi, savukārt 2008. gadā Kuldīgas pilsētas vēsturiskajam centram tika piešķirta Eiropas mantojuma zīme.

„Kuldīgas kultūrvēsturisko vidi un dabas vērtības” UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Ansambleja ar 2004. gada 25. maija lēmumu Nr. 19 ir iekļāvusi UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas Pagaidu sarakstā.

Baznīcas iela 3

Kuldīgā Baznīcas ielā 3 atrodas daudzdzīvokļu māja, vēsturiski nozīmīga vieta/objekts.

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Baznīcas iela 7

Vecākā koka māja Kurzemē celta 1630. gadā. Uz tās jumta atrodas viens no pilsētas namu senākajiem un greznākajiem vējrādītājiem.
www.senakuldiga.lv

Liepājas iela

Liepājas iela Kuldīgā sākās krustojumā ar Baznīcas ielu kā gājēju iela un kā gājēju iela beidzas krustojumā ar Pilsētas laukumu, Liepājas iela beidzas krustojumā ar Mucenieku un Planīcas ielu. Liepājas ielas orientējošs kopējais garums ir 1163 m, no tiem gājēju ielas garums ir 570 m.

Ejot pa gājēju ielu ir iespēja aplūkot dažāda vecuma un dažādā stilā celtas ēkas (17.-20. gadsimtā).

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Dzirnavu iela 5

Kuldīgā Dzirnavu ielā 5 atrodas 1934. gadā celts mūra nams.


"SEB banka" AS, Kuldīgas filiāle
Dzirnavu iela 5, Kuldīga, Kuldīgas nov., LV-3301
Tālrunis: 26668777
Darba laiks: P-P - 9-17
www.seb.lv

Baznīcas iela 11

Kuldīgā Baznīcas ielā 11 atrodas viesnīca, restorāns un bārs „Kuldīgas Metropole”. Šī ēka kalpo kā viesnīca – restorāns jau kopš 1910. gada. Tā pilnībā rekonstruēta 2006. gadā, saglabājot savu senatnīgo fasādi.

Baznīcas iela

Baznīcas iela Kuldīgā ir apmēram 880 m gara. Iela sākas no Tirgus ielas pie Kuldīgas novada domes un iet līdz Krasta un Stendes ielas krustojumam.

 

Baznīcas ielas senie nami
Vecais rātsnams atrodas Baznīcas ielā 5. No 17. gadsimta saglabājušās pagraba velvētās telpas, kur bija pilsētas cietums. Pilsētas rāte izveidota jau 14. gadsimta sākumā. 1368. gadā Rātei piešķirtas tiesības ņemt no pilsoņiem nodokļus. Rāte sastāvēja no birģermeistara, fogta, 5 rātsvīriem un darbveža. Pēc restaurācijas ēka nodota kultūras nama rīcībā. Pretī vecajam rātsnamam laukuma malā atradās Kauna stabs, pie kura sodīti nepaklausīgie iedzīvotāji.

Baznīcas ielā 7 atrodas vecākā ēka Kuldīgā. Tā celta 1670. gadā, pārbūvēta 18. gadsimtā, tā piederējusi kādam rātskungam. Šī nama grezni kalto vēja rādītāju ar mītiska vienradža tēlu un gadu skaitļiem "1670" un "1742" var aplūkot Kuldīgas Sv. Katrīnas evaņģēliski luteriskā baznīcā. Kopš 1998. gada nams ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

Bijusī hercoga Jēkaba galma aptiekas ēka Baznīcas ielā 10 taisnstūrveida divstāvu celtne, kas celta koka pildrežģu tehnikā, ar pagrabu, manteļskursteni un mansarda jumtu. Ēka 1986. gadā tika atjaunota. 17. gadsimtā te atradās hercoga galma aptieka. Kopš 1998. gada nams ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

Baznīcas ielā 36 atrodas Kuldīgas pilsdzirnavas. Kopš 1998. gada nams ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
lv.wikipedia.org

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Ielogoties

Jūs neaizpildījāt abus laukus.

Reģistrēties

Jūs neaizpildījāt visus laukus.