Aicinām uzņēmējus, individuālos ražotājus, organizācijas, pašvaldības, tūrisma centrus u.c izmantot iespēju celt savu atpazīstamību un sūtīt savu informāciju un fotomateriālus, kā arī papildinājumus vai labojumus jau ievietotajai informācijai uz epastu info@redzet.lv.
Ventspils novads

Stāvkrasti, akmeņi

Staldzenes stāvkrasts

„Staldzenes stāvkrasts” ir dabas piemineklis.

 

Staldzenes atsegums atrodas Baltijas jūras krastā 4 km uz ZA no Ventspils. Tas ir 4 līdz 8 m augsts tipisks abrāzijas tipa krasts, kurā apmēram 400 m garumā atsedzas dažādās Baltijas jūras stadijās veidojušies nogulumi. Atsegums ir pakļauts jūras erozijas darbībai, kas lielā mērā ir saistīti arī ar tuvējās Ventspils ostas ietekmi. Pēc jūras piekrastes monitoringa datiem ir aprēķināts, ka katru gadu abrāzijas krasts atkāpjas vidēji par 1 m. Tādejādi šī atseguma pastāvēšanas laiks ir ierobežots. Pēdējā gadu desmitā ir samazinājies arī tā augstums. 70-ajos gados augstākajās vietās stāvkrasts sasniedza pat 12 m.


Staldzenes stāvkrasts kā ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis izveidots vien 2001.gadā, taču tā krāšņums jau sen vilinājis dabas un piekrastes idilles mīļotājus. Bet, par visu pēc kārtas…

Pie pašas Ventspils pilsētas teritorijas jūras Ziemeļu robežas, Baltijas jūras krastā atrodas aptuveni 400 metru garš stāvkrasts, kura augstums, atkarībā no izvēlētās vietas, ir no 4 – 8 metriem. Piekrītam – šis nav vienīgais mums zināmais stāvkrasts Latvijā, bet to no citiem atšķir kas ļoti īpašs – šajā stāvkrastā atsedzas dažādās Baltijas jūras stadijās veidojušies nogulumi. Blakus zilā māla nogulumiem šeit atsedzas arī Kurzemes apledojuma morēna, visas Latvijas apledojuma beigu fāzes māls, šajos nogulumos atrastas aptuveni 10 000 gadu senas koku atliekas un vēl un vēl. Staldzenes stāvkrasts ir vieta, kur izbaudīt ainavisko jūras krastu, stāvkrasta atsegumu dažādos slāņus un krasta kāpu mežus.
www.daba.gov.lv



Tā kā dzīvoju netālu no Ventspils, jūrmalu pie Staldzenes apmeklēju bieži. Brīžiem mēs ar ģimeni ejam peldēties Ventspils pludmalē, brīžiem braucam uz Staldzeni. Ik pa laikam, kad esmu kopā ar bērniem un esam pabeiguši darīšanas Ventspilī, pirms mājās braukšanas apmeklējam Staldzeni. Patīk vērot un fotogrāfēt saulrietus Staldzenē.

 

Šoruden ar bērniem iesākām ļoti veselīgu izklaidi. Pāris reizes nedēļā veicām diezgan garas pastaigas (līdz 10 km), gar jūras krastu Staldzenē. Protams, ka tas aizņem laiku. Tīrā pastaiga vien aizņem 2,5 stundas laika, bet toties tas ir veselīgi un tā kā esam nodarbināti pie datoriem, tad tā ir arī ļoti nepieciešama relaksācija.


Gar stāvkrastu ir interesanti iet un vērot to, krasta augstums ik pa laikam mainās, ļoti daudz kritušie koki, daudz ir zilā māla atsegumi. Kad nonākam stāvākā vietā, tad uzrāpjamies augšā, kas ir interesanti un grūti. Patīkami ir vērot jūru no stāvkrasta augšas.

Mēs esam iesākuši braukt pa meža ceļu, kas ved paralēli jūrai, un tad pa kādu no taciņām iet uz jūru. Reljefs ir paugurains un interesants. Rudenī, ejot gar jūru, vietām ūdens tiek skalots līdz pat stāvkrastam un nav iespējams paiet, ir jārāpjas stāvkrastā un jāiet pa augšu, kur kritušie koki un reljefs bieži vien apgrūtina iešanu.
Aivars Gulbis

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Jūrkalnes stāvkrasts

Jūrklanes stāvkrasts ir viena no gleznainākajām Baltijas jūras piekrastēm Latvijā ar klusu, civilizācijas neskartu pludmali un iespaidīgu līdz 20 m augstu stāvkrastu.

Jūrkalnē atrodas aktīvs noslīdeņu – nogruvumu tipa stāvkrasts. Vislielākā krasta erozija ir novērojama pie Jūrkalnes – tieši no šīs apkārtnes ir izskalots tik daudz, cik visā Latvijā kopumā. No krasta kraujas uz pludmali ved kāpnes, kas jau vairākkārt ir atjaunotas, jo spēcīgu vētru laikā krasts ievērojami atkāpjas. Novērots, ka krasta atkāpšanās notiek pat par vairākiem metriem gadā.

Kā liecina speciālisti, šī ir lieliski piemērota vieta paraplanierismam.

Piekrastē, kur ilgstoši dabisko procesu ietekmē jūra uzvirzās augstāk paceltajām piejūras teritorijām, tās vētru laikā sistemātiski noskalojot, izveidojas jūras stāvkrasti. Stāvkrastos atsedzas dažādas ģenēzes kvartara nogulumieži (ledāja un tā kušanas ūdeņu, jūras, eolie) vai relatīvi cietākie, grūtāk erodējamie pamatieži.

Latvijas piekrastes stāvkrastos izplatīti ir tikai devona smilšakmeņi, māli un aleirolīti. Latvijas piekrastē jūras stāvkrastu slīpumi ir robežās no 30° līdz 70°. Visievērojamākie un ainaviski, kā arī ģeoloģiski interesantākie un iespaidīgākie ir augstie un vidēji augstie stāvkrasti ar sarežgītu ģeoloģisko uzbūvi. Tie sastopami vietās, kur jūra ilgstoši, gadu tūkstošiem, erodē pamatkrastu un pakāpeniski uzvirzās sauzemei.

Visspilgtākā un vistipiskākā ir stāvkrasta josla, kas sākas uz ziemeļiem no Pāvilostas un, ietverot Ulmali un Jūrkalni, ap 24 km garumā stiepjas līdz Sarnātei, bet ar pārtraukumiem līdz pat Užavas bākai. Nepārtraukto, vidēji, līdz 10-15 m (maksimāli 20 m) augsto stāvkrastu sašķeļ nelielo upju (Rīva, Enava, Muižupīte u.c.) ielejas un īsas V-veida gravas. Jūrkalnē atrodas aktīvs noslīdeņu - nogruvumu tipa stāvkrasts. Arī vislielākā krasta erozija ir novērojama tieši pie Jūrkalnes. Tieši no Jūrkalnes apkārtnes ir izskalots tik pat daudz, cik visā Latvijā kopumā.
www.geocaching.com
www.kurzeme.lv

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Grīžu Velna beņķis

Akmens atrodas Ventspils novadā mežā starp Ventspili un Popi (ap 5 km uz RDR no tās), nepilnu puskilometru uz dienvidiem no Rīgas–Ventspils šosejas, pa kreisi no tās. Netālu no autobusu pieturas Grīži. Jānogriežas pie norādes zīmes šosejas malā, pa ceļu iekšā mežu masīvā.

Apraksts:
Izcils dabas piemineklis. Dižakmens izmēri: Garums 6,3 m, platums 4,6 m, augstums 3,0 m, apkārtmērs 17,0 m, tilpums 35 m³. Ļoti izskatīgs, milzīga klubkrēsla formas akmens egļu mežā. Viens no interesantākajiem Ventspils apkārtnes dižakmeņiem.

Milzīgais akmens tikpat kā nav iegrimis zemē. Ziemeļu daļā ragam līdzīga pārkare. Virsējā daļā slīpi pret austrumiem ir iedobe, kuras izmēri - apm. 1.5x1.2 m, kā krēsls. Ar šaurāko galu akmens ieķīlējies seno jūrakmeņu krāvumā. Tiešā tuvumā 3 atlūzušas akmens šķembas.
www.ancientsites.eu/lv
www.dabasretumi.lv

Vecumu dižakmens

Atrašanās vieta: Ventspils rajons, Ugāles pag. 400 m DAA no Vecumu mežsargmājas, pie vecā mājceļa (gar to iet elektrolīnija). Mētru mežn. 57.kv., izcirtuma malā;

 

Apraksts: Garums – 6,7 m, platums – 4,2 m, augstums – 2,8 m, apkārtmērs – 17,9 m, tilpums – 42 m³, apkārtmērs - 17,8 m.

 

Pelēksārts, viengabalains, lielkristālisks ragmāņa biotīta granīts. Stāvas sānu malas, vienos sānos augšdaļā liela dabīgi izplīsusi mulda (1,9 x 1 m, dziļums 0.4 m).

 

Akmeni ļoti grūti atrast. Tas ieaudzis kokos un ieraugāms tikai pieejot pavisam tuvu.

 

Koordinātes: N 57°20'12,0" E 21°54'52,3"

www.dabasretumi.lv

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Māteru Velnapēdas akmens

Norādes uz atrašanās vietu:

500 m uz ZA no Māteriem, 100 m uz D no Māteru kapsētas. Velnapēdas akmens atrodas lēzena kalna — Liepkalna virsotnē, labi pārskatāmā vietā, pļavā.


Apraksts:
Valsts aizsardzībā esošs arheoloģijas piemineklis, kas dažkārt minēts arī ar citiem nosaukumiem — Kristiņu vai Dampeļu Velna pēdas akmens. Akmens izmēri: garums 4,6 m, platums 4,2 m, augstums 2,0 m, apkārtmērs 16,60 m, tilpums 19 kubikmetri. Tā virsmā ir daudz un dažādi dabiskas izcelsmes izdēdējumu robi un nelīdzenumi. Interesants objekts kā dižakmens ar kultūras vērtību.

www.ancientsites.eu

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Dižakmens „Velna pēda”

Atrašanās vieta:
Mežu masīvā starp Puzi un Dundagu, ap 3 km no Virpes–Blāzmas ceļa, meža stigas līkumā, tā ārējā malā, egļu mežā. Akmens atrodas faktiski uz robežstigas starp bijušo Ventspils un Talsu rajonu.

 

Apraksts:
Izcils dabas piemineklis biezos Ziemeļkurzemes mežos. Diemžēl viens no Latvijas visvairāk postītajiem dižajiem akmeņiem. Kādreiz tas bijis lielāks, nekā mūsdienās apskatāms. Jau nezināmos laikos šķelts ar ķīļiem. Atšķelti divi lieli gabali un vismaz trīs mazāki, kā arī vēl sīkas atlūzas, un, domājams, ka pa kādam gabalam no akmens ir arī aizvests prom. Sarkanā lielkristāliskā granīta akmens kopējais apjoms to ierindo starp 30 Latvijas ievērojamākajiem akmeņiem. Akmens tilpums 40 kubikmetri, apkārtmērs 17,3 m, augstums 3,3 m.

 

Par to, ka akmens kādreiz bijis lielāks, liecina tā apraksts no 20. gadsimta pirmās puses (E. Jansons. Dabas pieminekļi Latvijā. // Latvijas zeme, daba, tauta. II sējums, 1936., 324. lpp.): „5. Dižakmens, laukakmens (granīta bluķis) Ventspils apriņķa Dundagas pag. mežsarga Akmeņkalna apgaitā, purvainā mežā. Akmens apkārtmērs 32 m, augstums 3 m, tas pieder pie vislielākajiem laukakmeņiem Latvijā, bet saplīsis 3 daļās. Dabas pētnieks G. Eniņš 1990. gadu sākumā akmeni apraksta tēlaināk: „Dižakmens ir saplīsis, laikam gan saplēsts, vairākos gabalos. Pats galvenais akmens gabals ar zibens bultai līdzīgu, sprīdi platu zigzaga plaisu ir pāršķelts divās daļās. Divi lielie bluķi atsviesti stigas pretējā pusē, un lēvenis sīkāku šķembu vāļājas pie viena sāna. Vai te būtu ārdījies pats nelabais? Pie akmeņa zemē stāv sadrupusi nezin cik gadus veca koka plāksne „Robežakmens „Velna pēda””. Pašam velnam nu gan savs akmens nebūtu jāposta. Postītājs varētu būt vienīgi cilvēks vai pērkons. Bet kā tad ar pašu pēdu? Iecirstas pēdas (ne Velna, ne cilvēka) tur neatrast. Varbūt šī pēda izpostīta tad, kad akmeni sašķēla vairākās daļās?” Akmens tiek pieskaitīts senvietām, pamatojoties uz tā mitoloģisko nosaukumu.

 

Pieejamība:
Samērā viegli pieejams. Ir norādes zīmes „Velna pēda” no Ventspils puses — viena pie akmens, otra — 3,1 km attālu, pie Virpes–Blāzmas ceļa, pie stigu krustojuma, kur jānogriežas, lai nokļūtu pie dižakmens. Visērtāk akmenim piekļūt pa ceļiem un stigām no Ventspils novada puses, savukārt no Dundagas puses — diezgan sarežģīti.

 

Akmeņkalnu Velna pēdas akmens ir valsts aizsardzībā kopš 1925. gada. Dažkārt saukts arī par Robežakmeni un Vanagu dižakmeni (pēc tuvākās mājvietas — Vanagu mežsargmāju vārda).

www.ancientsites.eu

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Ķīvmeža dižakmens

Atrašanās vieta: Ventspils novads, Piltene, 2,5 km Z no Zūru mežmuižas, Zūru mežn. 45.kv., egļu - baltalkšņu jaunaudzē;

 

Pārstāvēts “Dabas retumu krātuvē” ir īpaši aizsargājams. Lielākais akmens Ventspils pusē. Biezi apaudzis ar sūnām. Lielākā daļa atrodas virs zemes. Viens gals noapaļots, otrs - vertikāls. 2,8 m augsts, 6,4 m garš, 4,4 m plats, 17,5 m apkārtmērs, tilpums 44 m3. Pie akmens var aizkļūt tikai zinātāja pavadībā. Lai dižajam milzim varētu uzrāpties mugurā, pie tā sāniem pieslietas kāpnes.

 

Pie akmens novietots galds un soli, lai dižajam milzim varētu uzrāpties mugurā, pie tā sāniem pieslietas kāpnes.

 

Teikas stāsta, ka akmens vārds radies no vārda "strīds”.

 

Koordinātes: N 57°17'59,7" E 21°47'03,1"
www.visitventspils.com
www.dabasretumi.lv

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Abavmuižas krustakmens

Atrašanās vieta: Ventspils novads, Zlēku pagasts, 180 m ZA no Abavmuižas, 30 m R no ceļa, pamestajos Abavmuižas kapos;

 

Apraksts: Pēc teikas, senos laikos kapos naktī bijusi dzirdama bērna raudāšana. Ļaudis izsaukuši mācītāju. Tas licis kapsētā uzstādīt akmeni, noskaitījis lūgšanu un iecirtis krustu. Bet tikai tad, kad lūgšanu noskaitījis 9 reizes un akmenī iecirsti 9 krusti, raudāšana mitējusies.

 

Koordinātes: N 57°05'59,3" E 21°53'32,0"

www.dabasretumi.lv

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Lagzdienas pilskalns

Lagzdienas pilskalns (Lagzdines pilskalns, Lazdenes pilskalns) atrodas ceļa malā gleznainā vietā Ventas krastā, ap 10 km uz dienvidiem no Piltenes, braucot uz Zlēkām starp Klintnieku un Novadlauku mājām. No pilskalna vienlaikus pārredzami trīs Ventas līkumi.

 

Līdz 1234. gadam šeit bijusi kuršu valdnieka Lamekina pils. Pilskalna apkārtnē ir Ventā ietekošā Pils upīte (tās ūdens agrāk izmantots acu ārstēšanai) un Zvaratkalna kapi, arī kuršu ugunskapi. Pilskalnā iekārtots skatu laukums, ugunskura un piknika vieta.

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Popes pilskalns

Popes pilskalns ir augstākā vieta Ventspils novadā - 62,5 m virs jūras līmeņa. Tas izveidots uz stāvas abrāzijas kraujas malas, kuras nogāzes augstums te ir 25 m. Pilskalns atrodas ap 600 m uz Rietumiem no bijušās Popes muižas ēkas un 100 m uz Rietumiem no pilskalnu mājām.

 

Trīs pilskalna nogāzes ir dabīgi stāvas, bet Austrumu daļā to aizsargā ap 30 m garš, 1,5 – 3 m augsts valnis.1998. gadā 1 km Dienvid-Rietumos no pilskalna tika atklāti agrāk nezināmi kuršu vēlā dzelzs laikmeta ugunskapi, kurus varētu saistīt ar 13.-to gadsimtu - ap 1230. gadu, kad kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēts Popes (Popen) ciems.

 

No pilskalna paveras plašs, skaists skats uz apkārtni. Estrādes pusē skaidros vakaros var redzēt Ventspili, jūrā kuģus. Otrajā – dienvidu pusē – paveras Popes pagasta panorāma.  Netālu uz Popes baznīcas pusi atrodas baronu fon Bēru kapi.

www.visitventspils.com

Ugāles pilskalns

Ugāles pilskalns atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā 500 m uz ziemeļiem no dzelzceļa un Ugāles ciema. Ugāles pilskalns ir valsts nozīmes arheoloģiskais piemineklis. Kā apskates objekts minēts jau baronu laika muižu adrešu grāmatās.

Tagadējā Ugāles pagasta teritorija 12. gs. beigās atradusies kuršu Vanemas un Ventavas zemes robežjoslā. 1253. gadā Kurzemes sadalīšanas līgumā minēta Ugāle (lībiešu ugal - vieta, kur šalc).

Pilskalna apkārtne mežaina. Pilskalns ierīkots uz zemesraga, kas radies starp divu strautiņu izgrauztām gravām. Zemesraga 20 metru platais gals no pārējās apkārtnes atdalīts ar trijiem grāvjiem un tikpat vaļņiem. Tādējādi izveidots ap 50 metru garš, četrstūrains plakums. 40 metrus tālāk zemesragu atkal šķērso ap vienu metru dziļš grāvis un neliels valnis. Iespējams šī no abām pusēm atdalīta teritorija varēja būt senās priekšpils vieta. Pilskalna ziemeļrietumu galu arī norobežo neliels zemes valnis. Ugāles pilskalns bijis samērā neliels nocietinājums.

Ziņas par Ugāles pilskalna izvietojumu un piederību kādam noteiktam pilskalnu modelim ir pretrunīgas. Latvijas senatnes pētnieks E. Brasliņš 1922. gadā atzina, ka pilskalna augstākā vieta atrodas uz zemes raga starp divām gravām, kas apvij pilskalnu. Ugāles pilskalnu vairākkārt apsekojusi Ventspils muzeja darbinieku ekspedīcija. Atradumi (11. - 13. gs. bronzas kakla gredzens, rombveida piekariņi un citi) apskatāmi Ventspils muzejā.

1851. gadā Ugāles muižas īpašniece baronese fon Bēra pilskalnā likusi ierīkot ģimenes kapsētu. Kapsētas ierīkošanā sabojāti pilskalna vaļņi, kas gan vēlāk neprasmīgi atjaunoti.
lv.wikipedia.org
www.vieglicelot.lv

Nabeļkalns

Teikām un leģendām apvītais senais kalns starp diviem novadiem ar Vecnābeles upi, sauktu arī par Lūžupi vai Nabeļupi, iezīmē vēsturisko robežu starp Livonijas ordeņa un Kurzemes bīskapijas zemēm, vēlāk, no 1680. gada, – starp barona Bēra Popes muižu un Ventspils kroņa muižu. Vēsturnieku uzmanību šis objekts piesaistījis jau 19. gadsimtā. 1869. gadā to atzīmējis Augusts Bīlenšteins.

Nabeļkalns atrodas Ventspils novada Tārgales pagastā, bijušās šaursliežu dzelzceļa līnijas posma Lūžņa–Miķeļtornis labajā pusē, "Latvijas Valsts mežu" pārvaldītajā īpašumā "Olmaņu mežs". Kalns novietots ap 0,3 km attālumā uz DR no "Vētru" mājām un ap 120 m attālumā uz D no bijušās dzelzceļa līnijas trases. Tas ir savrupi stāvošs kalns, ar ļoti stāvām, aptuveni 10 m augstām malām, kalna virsotne senatnē izrakņāta. DA, D un DR pusē gar kalnu tek Vecnābeles upe. Pēc pierakstītajām arhīva ziņām, 20. gs. kalnā vairākkārt izdarīti rakumi, viena bedre izrakta arī kalna virsotnē. Tagad kalns ir nepārskatāms, aizaudzis, tajā sakrituši nolauzti koki, tādi redzami arī kalna pakājē.

www.visitventspils.com


Takas

Vasenieku purva taka

Dabas liegums Stiklu purvi.
Puzes pagasts, Ventspils novads

GPS koordinātes Takas sākums
X: 388756, Y: 6359163


Vasenieku purva laipa sākas purva malā, šķērso tā vidusdaļu ar lāmām un slīkšņām, garām bebru dambim aizved līdz putnu vērošanas tornim un tad pa grāvja malu var atgriezties atpakaļ. Šajā maršrutā redzēsiet divējādu purvu. Viena tā izpausme ir degradēta purva ainava, kas paveras skatam, ejot gar novadgrāvjiem, kas savulaik veidoti, lai sagatavotu purvu kūdras izstrādei, taču tagad aizsprostoti, lai atjaunotu ūdens režīmu. Otra - dabiskais purvs, kas pilns ar dzīvību. Vasenieku purvs ir sūnu jeb augstais purvs. Tādu nosaukumu šis purva tips ieguvis, pateicoties kupolveida formai, kas veidojas, purvam attīstoties jeb augot. Kupolu veido sfagnu sūnas, kas purva centrālajā daļā uzkrājas, kā arī uzkrāj ūdeni.

www.daba.gov.lv


Vasenieku purva laipa izveidota, lai apmeklētājus iepazīstināu ar vienu no skaistākajām Latvijas dabas dzīvotnēm - sūnu jeb augsto purvu. Taka atrodas Stiklu purvu dabas liegumā. Laipa vijas gan gar skaistiem purva ezeriem, tajā mītošajiem augiem un dzīvniekiem, gan pa purva degradēto daļu. Laipas vidū iespējams uzkāpt putnu vērošanas tornī un pasēdēt laipas malās izliktos soliņos. Laipas malās ir informācijas stendi.

 

Takas kopgarums ir 3.7 km, līdz skatu tornim ir 1.8 km. Maršruts ved pa koka laipām cauri dabiskajam purvam un caur t.s. degradētajam purvam, kur kādreiz izveidoti novadgrāvji lai sagatavotu purvu kūdras izstrādei.

 

Dabas liegums atrodas vetspils novada Puzes un Usmas pagastā, Talsu novada Valdgales pagastā.
Izveidots 1977.gadā. Platība 6636 ha. 

 

Dabas taka "Rīvas loki"

Dabas taka "Rīvas loki" sākas pie Ulmales-Labraga luterāņu baznīcas un vijas 3 kilometrus augšup, lejup pa Rīvas upes lejteces gleznaino senleju.Rīva šeit plūst kanjonveidīgā gravā, kuras dziļums saniedz 12 metrus. Skatam paveras neskaitāmi upes līkloči un stāvie krasta atsegumi.

 

Gaiss šeit ir neparasts, pilns ar jūras un priežu smaržu. Jūs netraucēti varēsiet baudīt klusumu un mieru, vērojot krāšņos dabas skatus un upes rāmo plūdumu. Ja būsiet uzmanīgi, var paveikties ieraudzīt zivju dzenīti vai melno stārķi!

Viesu namā „Imantas” ir iespējams iznomāt nūjošanas nūjas kā arī iegādāties pārtiku termotraukos nelielam piknikam pastaigas laikā. Taka daļēji pieejama ar asistentu, marķēta ar zaļu krāsu.

Tālrunis: +371 29479335

www.imantas.lv

www.facebook.com


Parki, koki, purvi

Užava - dabas liegums

Užava ir dabas liegums Ventspils novada Užavas pagastā. Izvietojies Baltijas jūras piekrastē 11 km garā joslā, iestiepjoties jūras akvatorijā. Sauszemes daļas platība ir 1236 ha, jūras akvatorija — 1772 ha. Dabas liegums izveidots 1999. gadā, lai aizsargātu daudzveidīgus jūrmalas biotopus. Īpaši nozīmīga pelēko kāpu aizsardzības vieta. Konstatētas 2 ES Biotopu direktīvas vaskulāro augu sugas: Lēzeļa vīrcele un smiltāja neļķe. Viena no nedaudzām jūrmalas zilpodzes atradnēm Latvijā. Natura 2000 teritorija.

lv.wikipedia.org

 

DABAS LIEGUMS „UŽAVA” (pdf.)

Dabas liegums "Stiklu purvi"

Stiklu purvi ir dabas liegums Ziemeļkurzemē. Izvietojies Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, administratīvi ietilpst Talsu novada Valdgales pagastā un Ventspils novada Puzes pagastā. Izveidots 1987. gadā Stiklu purvu kompleksā, kas ir lielākais Rietumlatvijā un aizņem bijušā Baltijas ledus ezera seklūdens zonas pazeminājumu. Iekļauj Vasenieku purvu, Vanagu purvu, Pumpuru purvu, Zvaguļpurvu, Bērzpurvu un Lūžniekpurvu. Stiklu purvi ir viena no nedaudzām dižās aslapes atradnēm ārpus piejūras. Divas no trīs daudzstublāju pameldra atradnēm un viena no trīs iesarkanā sfagna atradnēm Latvijā. Īpaši nozīmīga teritorija gan ligzdojošiem, gan migrējošiem putniem. Liegums ir iekļauts Natura 2000 — Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju tīklā.

lv.wikipedia.org

 

 

Aizsardzības kategorija: dabas liegums, Natura 2000 teritorija
Administratīvais iedalījums: Talsu novads Valdgales pagasts, Ventspils novads Usmas un Puzes pagsts
Platība: 6636 ha
Dibināšanas gads: 1977
Dabas vērtības:
Stiklu purvu komplekss atrodas Ugāles līdzenuma Kursas zemienē, un tas ir lielākais Rietumlatvijā, veidojies pirms apmēram 5-7 tūkstošiem gadu. Bijušajā Baltijas ledus ezera seklūdens zonas pazeminājumos izveidojušies: Vasenieku purvs, Stiklu Dižpurvs, Vanagu purvs, Pumpuru purvs, Zvaguļupurvs, Bērzpurvs un Lūžniekpurvs. Pie šā kompleksa pieder arī Trīšautpurvs un Sēmes purvs, kuri neietilpst dabas liegumā, un Salas purvs, kurš ir jau daļēji izmantots kūdras ieguvei. Stiklu purvi ir viena no nedaudzām dižās aslapes atradnēm ārpus piejūras. Divas no trīs daudzstublāju pameldra atradnēm un viena no trīs iesarkanā sfagna atradnēm Latvijā. Īpaši nozīmīga teritorija gan ligzdojošiem, gan migrējošiem putniem.

www.daba.gov.lv

Tārgales parks

Tārgales parks - dabas piemineklis – ir aizsargājamais dendroloģiskais stādījums, kura platība 2,5 ha.

 

2017. gadā Tārgales parka teritorijā un tā apkārtnē pabeigta gājēju celiņu izbūve teju 200 m garumā un tiltiņš jeb laipa, bet parkā izvietoti četri soliņi, pie kuriem atrodas atkritumu urnas. Uzstādītas 12 laternas un viens informatīvais stends. Būtiski uzlabots arī bērnu rotaļu laukums – tam izveidots jauns segums un novietotas trīs jaunas rotaļu iekārtas, smilšu kaste un rotaļu māja. Viena rotaļu iekārta ir atjaunota, tās tuvumā uzstādīts soliņš, tā iekārtojot tā pašu dēvēto Paaudžu satikšanās vietu.

www.ventspilnieks.lv

Zūru liepu aleja

Liepu aleja
Uz muižu ved skaista dubulto liepu aleja, kurai noteikts aizsargājams statuss.

Zūru muiža
Muižas Kungu māja būvēta 19. gadsimta piecdesmitajos gados. Tomēr nevar pateikt, vai tā būvēta visa vienlaicīga, iespējams, ka kāda tās daļa nav nobeigta. Šī ēka saistās ar Berlīnes arhitekta Teodora Zeilera vārdu, kurš ieradies Latvijā 19. gs. vidū un apmeties uz dzīvi Kurzemē. Zūru kungu mājas centrālajā daļā, halle ar grieztām kāpnēm uz otro stāvu, muižas parka pusē veranda. Krāsns, griestu dekori, rozetes, dzegas – primitīvi rokoko stila veidojumi.

Pašreizējā muižas apbūve veidojusies 19.gs. 2.pusē. Kompleksa mūra saimniecības ēkas - stallis, kūts, kalpu māja, klēts ar neogotisku dekoru zelmiņos, būvētas zonā pie pils. To vidū minama arī magazinas klēts ar tornīti, kuram arī fasāžu apdarē izmantoti neogotiski elementi.

No 1938. Līdz 1996. gadam te atradās Zūru Lauksaimniecības skola”.1996. gadā Zūru lauksaimniecības skolu slēdza.

Šobrīd ēka ir pivātīpašums un sliktā stāvoklī.

Parks
Pie kungu mājas ir parks (5,8 ha) ar 37 svešzemju koku un krūmu sugām. Parka dienvidu daļā atrodas baronu kapi, pie kuriem aug korķozoli.
wikimapia.org
www.visitventspils.com

Puzenieku aleja

Puzeniekos muižu sāka veidot 1640. gadā, un aleja esot stādīta par godu divu brāļu (barona fon Grothusa ģimene) draudzībai. Cauri gadsimtiem tā ir kopta, stādīti jauni koki, līdz tā ieguvusi tādu veidolu, kāds redzams mūsdienās. 2015. gada novembrī Ventspils novada pašvaldības uzdevumā arboristi jeb kokkopji strādāja Puzenieku alejā (nelielā daļā), atbrīvojot to no ošu vecajiem zariem un veidojot pievilcīgu ainavu.

www.visitventspils.com

Popes muižas aleja

Alejā sastopamas liepas, kļavas, oši un ozoli. Inventarizācijas laikā alejas teritorijā konstatētas trīs īpaši aizsargājamas bezmugurkaulnieku sugas – parka vīngliemezis Helix pomatia, spožā skudra (Lasius fuliginosus) un lapkoku praulgrauzis (Osmoderma barnabita). Kopumā alejā uzkartēti 98 dobumaini koki, visi ir saules izgaismoti. Dobumi ir daudzveidīgi gan novietojuma, gan izmēru ziņā – pieejami mazi, spraugveida un ļoti lieli dobumi. Papildus dobumainajiem kokiem, alejā satopami arī citi bezmugurkaulniekiem nozīmīgi mikrobiotopi – atmirusī koksne, uz stumbriem atsegta koksne ar saproksilo kukaiņu izskrējām, koki ar sēņu augļķermeņiem, sulojoši koki un koki ar sabiedrisko plēvspārņu ligzdām. Tāpat inventarizācijas laikā alejā konstatētas trīs īpaši aizsargājamo ķērpju sugas – kausveida pleurostikta (Pleurosticta acetabulum) (110 atradnes), bālā sklerofora (Sclerophora pallida) (5 atradnes) un caurumainā pertuzārija (Pertusaria pertusa). Popes muižas aleja ir vienīgā no visām īpaši aizsargājamām alejām, kurā konstatēta caurumainās pertuzārijas klātbūtne.

www.daba.gov.lv

Ugāles aleja

Alejā kopā 135 koki, vecāko koku vecums apmēram 240-280 gadi. Teritorijā aug ap 10 dažādām koku sugām, no kurām lielākā daļa: parastā liepa, parastais ozols, parastais osis, parastā kļava, papele. 18 koki atzīti par dižkokiem. 2014. gadā veikta inventarizācija.

www.visitventspils.com

Ķieģeļnīcas ozoli

Kopā 6 dižozoli, no kuriem lielākajam apkārtmērs ir 7.61 m, mazākajam - 4,38 m. Lielākais iekļauts datubāzē "Īpaši aizsargājamie koki". 2017. gada augustā Latvijas dabas fonds organizēja talku teritorijas sakopšanai.

Ances pagasts, Lonastes kreisajā krastā, pie "Ķieģeļnīcas"

Užavas elku liepa

Užavas elku liepa atrodas užavas upes labā krasta nogāzes augšmalā, augšpus Elku strauta ietekas Užavā, strauta kreisā krastā stāvuma malā, 1,5 km no Užavas ciema centra. Atrast palīdzēs norādes zīme pie Ventspils–Liepājas šosejas un pie lauku ceļa netālu no Elku liepas.

Apraksts
Vecā liepa aug strauta kreisā krasta krants malā, 20 metrus no strauta ietekas Užavas upē. Liepas apkārtmērs 2011. gada rudenī bija 2,96 m. Liepa nav dižkoks, tā nozīmīga tikai kā senvieta.

Stāstījums
Pēc folkloras liecībām, vēl gadsimta sākumā te atstāti ziedojumi — naudas gabali, caurajā dobumā spraustas vārpas. Pēc nostāstiem, ja kādam gadās kāds augonis vai cita kaite, slimā vieta jāsaberzē ar kādu lupatiņu, kas jāpakar liepas zaros. Pēc Otrā pasaules kara zaros vēl redzētas krāsainas saitītes. Saskaņā ar ticējumu cilvēki, kas nolauzuši liepas zarus, mirstot vai sevi savainojot. Strauts, kura krastā aug Elku liepa, saukts par Elku strautu. Dabisks tā tecējums saglabājies tikai apmēram 50 pēdējos metros, jo augstāk tas izmeliorēts kā parasts novadgrāvis. Par liepu un strautu zināms nostāsts: „Kāds kalps reiz braucis vēlā ziemas vakarā atkušņa laikā ar malkas vezumu. Pie liepas esošais grāvis bijis atkusis un braucējs nav varējis pa to tikt pāri. Tad viņš nocirtis liepai trīs zarus un iemetis tos minētā grāvī , pārbraukdams pa tiem grāvim pāri. Otrā rītā, mežā malku cirzdams, nocirtis sev trīs pirkstus.” (Uzrakstījis Andrejs Ķeizars, 856, 103. 20. gs. 30. gados.)
www.ancientsites.eu


Ezeri

Usmas ezers

Usmas ezers ir liels ezers Ventspils novada Usmas pagastā, robežojas ar Kuldīgas novadu un Talsu novadu. Pēc platības sestais lielākais ezers Latvijā (1 Lubāns-8.21ha; 2 Rāznas-5.76ha; 3 Engures-4.13ha; 4 Burtnieku-4.01ha; 5 Liepājas-3.71ha; 6 Usmas-3.47ha), pēc ūdens tilpuma — otrs lielākais.

Baltijas ledus ezera palieka. Salu kopējā platība — 4,2 km². Viskūžu sala ir lielākā ezeru sala Latvijā — 309,2 ha. Starp Viskūžu salu un sauszemi ir upei līdzīgs šaurums — Amjūdzupe. Ap ezeru plešas vieni no lielākajiem mežu masīviem Latvijā, daudzviet ezera krasti pirmatnēji, maz pārveidoti. Arī ezera salas klāj mežs. Ietek Tīrukšupe, Baņģeva, Sudmaliņupe, Kāņupe u.c. Ap ezeru — pauguraines, iekšzemes kāpas. Krasti pārsvarā lēzeni, bet vietām arī stāvi. Dziļākā vieta — Kapkrāsns (27 m) atrodas ezera dienvidu daļā — Baznīcērtē. Kapkrāsns ir kriptodepresija, jo atrodas zemāk par jūras līmeni.

Eitrofs, aizaugošs ezers, aizaugums klāj ap 5% ezera. 9 sugu zivis.

1912. gadā tika nodibināts Latvijā pirmais rezervāts - Moricsalas rezervāts, iekļaujot arī ezera daļu — Luziķērti un Lielalksnītes salu. Dabas liegums "Viskūžu sala" (2004). Populāra burāšanas vieta, ap ezeru ir daudz atpūtas bāzes, tai skaitā "Tiezumi" un "Grāveri - kempings".
lv.wikipedia.org

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Puzes ezers

Puzes ezers ir ezers Ventspils novada Puzes pagastā uz robežas ar Ugāles pagastu, pa kreisi no autoceļa Ventspils-Rīga.

Puzes ezers, kas ir viens no dziļākajiem Latvijas ezeriem. Ezers pilnībā atrodas Puzes pagastā, bet tā rietumu krasts veido robežu ar Ugāles pagastu. Ezers atrodas 12,3 m.vjl., tā platība ir 5205 km2. Krasta līnijas kopgarums ir 11,8 km. Vidējais dziļums ir 12.1 metri, bet maksimālais dziļums - 33.6 metri.

Ezeram ir liela zivsaimnieciska nozīme. Šeit sastopamas līdakas, asari, raudas, ālanti, zuši, zandarti  un sami.

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Būšnieku ezers

Būšnieku ezers ir ūdenstilpe Ventspils pilsētas teritorijā, daļa krasta robežojas ar Ventspils novadu. Izvietojies Piejūras zemienē 1,3 km no Baltijas jūras krasta. Dibens dūņains; krasti zemi, lēzeni, ezerdobe ovāla. Ietek Klāņu-Būšnieku kanāls, pa kuru ieplūst ūdeņi no meliorācijas sistēmām un Klāņezera. Iztek Lošupe uz jūru.

 

Makrofīti: meldri, kosas, pameldri, niedres, grīšļi, hāras, daudzlapes, peldošās un skaujošās glīvenes, ežgalvītes. 2/3 ezera platības aizaugušas, virsūdens aizaugums — 30%. Mīt karpa, līdaka, asaris, līnis, rauda, karūsa, rudulis, zutis, vēdzele. Rūpnieciskā zveja, makšķerēšana.

 

Būšnieku ezera rietumu krastā, kas veidota purvu biotopu un dažādu augu sugu aizsardzībai. Pie bāzes ezerā izveidota laipa, no kurienes paveras labi skati uz aizaugušo Būšnieku ezera ziemeļdaļu. Ezera dienvidu krastā (nav lieguma teritorija) ir izveidota labiekārtota atpūtas vieta - ļoti labs ezeru atpūtas un peldvietas iekārtošanas piemērs.

 

Būšnieku ezeru kā atpūtas vietu iecienījušas gan ģimenes, gan makšķernieki un sērfotāji. Te ir labiekārtotas peldvietas un piknika vietas, laivu bāzē var iznomāt laivu, bet sērfotāju ērtībai ierīkotas laipas. Katru pavasari skriešanas cienītāji veic skrējienu apkārt ezeram, bet velobraucējiem izveidots maršruts ar ērtiem veloceliņiem un skaistiem skatiem uz ezeru un Staldzenes stāvkrastu.

Krastā atrodas vasarnīcu kolonijas Pīpiķi (ziemeļos) un Būšnieki (dienvidaustrumos), kā arī Ventspils pilsētas daļa Staldzene (starp ezeru un jūru).
lv.wikipedia.org
www.celotajs.lv
www.visitventspils.com

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Tirukšezers

Ezers atrodas Ventspils novadā, Usmas pagasta administratīvajā teritorijā. Vidējais dziļums ir 2.6 metri, bet maksimālais dziļums - 4.3 metri. Austrumu krasts lēzens, smilšains. Rietumu krasts vietām purvains. Ezera gultne galveno kārt dūņaina, tikai ziemeļaustrumu daļā smilšaināka. Ezers diezgan aizaudzis (30%) ar niedrēm, lēpēm un citām zālēm. Vidējais dziļums 2.6 m. Starp Tirukšezera dienvidu galu un Usmas ezeru ir 100 m. Abus ezerus savieno Tirukšupe. Ezera krastā vairākas atpūtas bāzes.

 

Ezerā mīt līdaka, asaris, rauda, rudulis, plaudis, ālants, plicis, zutis, kā arī līnis.

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Klāņezers

Klāņezers (arī Klaņezers, Klaņu ezers, Klāņu ezers) ir lagūnas tipa ezers Ventspils novada Tārgales un Popes pagastos starp Klāņu, Dziru un Stāvu purviem.

Dibens - dūņains, vietām smilšains. Krasti - zemi. Iesākumā ezera noteka bija pa Dižgrāvi, bet, kad no 1929. līdz 1931. gadam tika izrakts Klāņu -Būšnieku kanāls, dabīgā iztece aizsērēja.

Makrofīti - grīšļi, meldri, kosas, glīvenes, lēpes, ūdenszāles, niedres.
Ezerā dzīvo līdakas, raudas, karūsas, asari, līņi un platgalves.
lv.wikipedia.org

Zuteņu ezers

Zutene (arī Ozoliņa ezers, Ozoliņezers, Ozoliņu ezers, Zuteņezers, Zuteņu ezers) ir noteces ezers Ventspils novada Puzes pagasta austrumos.
Zutene izveidojusies no Baltijas ledus ezera. Tas atrodas glaciokarsta ieplakā. Ūdens krāsa - brūnūdens. Novērojama bebru darbība. 1983. gadā ezerā novērota Dortmaņa lobēlija (Lobelia dortmanna), kas tagad izzudusi.

Ezers ietilpst dabas lieguma "Stiklu purvi" teritorijā.
lv.wikipedia.org

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Velnezers

Ezers atrodas Ventspils novada, Puzes pagasta administratīvajā teritorijā. Vidējais dziļums ir 2.5 metri, bet maksimālais dziļums - 6.5 metri. Ezers atrodas Stiklu purvu ezeru masīvā, savienots ar Seklenes ezeru un veido divdaļīgu ūdenstilpi ar šauru zemes strēmeli starp abām daļām. Agrāk starp abiem ezeriem varēja iziet pa ceļu, tagad bebru darbības rezultātā līmenis ir pacēlies un abi ezeri savienojušies. Velnezera spoguļa laukuma platība - 7,5 ha.
www.ezeri.lv

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Seklenes ezers

Seklene (arī Seklenes ezers, Seklenezers, Sēklenes ezers, Vellezers, Velnezers) ir noteces ezers Ventspils novada Puzes pagasta austrumos.


Seklene izveidojusies no Baltijas ledus ezera. Tas atrodas glaciokarsta ieplakā. Dibens - smilšains. Krasti lēzeni, ziemeļos un dienvidos - zemi. Ūdens krāsa - brūnūdens. Novērojama bebru darbība.

Makrofīti - niedres, meldri, grīšļi, kosas, glīvenes, ūdensrozes. 2006. gadā konstatēts, ka ezerā izzuduši sīpoliņu donis (Juncus bulbosus), gludsporu ezerene (Isoetes lacustris), daudzstublāju pameldrs (Eleocharis multicaulis), vienzieda krastene (Littorella uniflora), Dortmaņa lobēlija (Lobelia dortmanna).

Ezerā dzīvo līdakas, raudas, asari.

Ezers ietilpst dabas lieguma "Stiklu purvi" teritorijā.
lv.wikipedia.org

Dižieres ezers

Dižiere (arī Pilsezers, Dižezers, Dižieres ezers, Dižieriņezers, Lielais ezers, Pils ezers, Stiklu ezers) ir brūnūdens ezers Ventspils novada Puzes pagastā. Izvietojies Stiklu ezeru grupā dienvidos no Stiklu ciema glaciokarsta ieplakā. Ezerā viena 0,12 ha liela sala. Krasti zemi, slīpi, dibens — smilšains. Ietek trīs grāvji, tajā skaitā no Dziļenes ezera rietumos, iztek Veciere uz Mazieres ezeru un tālāk uz Raķupi.

Ezerā mīt līdaka, plaudis, rauda, asaris, līnis, zutis. Ziemeļu krastā peldvieta un atpūtas vieta.
lv.wikipedia.org

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Mazieres ezers

Maziere (arī Mazais ezers, Mazieres ezers, Pirts ezers) ir caurteces ezers Ventspils novada Puzes pagasta dienvidos.

Maziere izveidojusies no Baltijas ledus ezera. Atrodas glaciokarsta ieplakā, ar vāju caurteci. Ezeram caurtek Vecieres upe. Ūdens krāsa - brūnūdens. Ezers ietilpst dabas lieguma "Stiklu purvi" teritorijā.

Ezeram dienvidos un austrumos atrodas Stiklu ciems. No 1853. līdz 1915. gadam ezera krastā darbojās stikla fabrika.
lv.wikipedia.org

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Zlēku dzirnavezers

Zlēku dzirnavezers (arī Dzirnavezers, Zlēku dzirnavu dīķis, Zlēku dzirnavu ezers) ir mākslīgs ezers Ventspils novada Zlēku pagasta centrālajā daļā. Vidējais dziļums ir 3.0 metri, bet maksimālais dziļums - 4.5 metri. Dzirnavezers ir mākslīgi veidots garā, padziļā Dzirnavupes ieplakā. Dzirnavezerā ietek Kāžupe iztek - Dzirnavupīte (uz Ventu).

Dzirnavezers (6.8 ha) kopā ar apkārtējo teritoriju 7,3 ha platībā iekļauts aizsargājamo dīķu sarakstā.

1970. gadā uzbūvēts dzelzsbetona tilts (ceļš V1326 (Ugāle–Cirkale–Zlēkas)) pāri ezeram tā šaurākā vietā.

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Ķīšu karjers

Ķīšu karjers atrodas Ventspils novada Dzirciemā, blakus Puzes ezeram, pie autoceļa A10 (Rīga—Ventspils). Karjers ir pildīts ar ūdeni. Padomju laikā karjerā tika iegūta grants, ko sūknēja ar speciāliem sūkņiem.

Karjera orientējošais garums ir 1.17 km, lielākais platums 290 m, lielākā karjera laukums ir 10.83 ha, kopējais laukums - aptuveni 18 ha.

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv


Jūra, upes, peldvietas

Ventspils zilā karoga pludmale

Ventspils pludmales lielās kāpas rada dabīgas “saules vannas”, kas lieliski aizsargā no vēja un ļauj sauļošanās sezonu atklāt agrāk nekā citviet. Ventspils teritorijā ir trīs peldvietas, kas izvietotas Ventspils pilsētas pludmalē, Staldzenes pludmalē un Būšnieku ezera krastā. Kopš 1999. gada, kad Ventspils pludmale bija pirmā Baltijā, kas ieguva Zilo karogu, Ventspils pludmale ik gadu saņem Zilo karogu. Tas ir augsts novērtējums tīrai videi, labai ūdens kvalitātei, drošībai krastā un uz ūdens, kā arī labiekārtojuma augstam līmenim.

Balto, smalko smilšu pludmalei ir teju 80 m plats liedags un kāpas, kā augstums vietām sasniedz pat 9 m. Zilā karoga pludmales kopējais garums ir 1,2 km.

Pēc iedzīvotāju ierosinājuma, pludmalē uzstādīti sauļošanās soliņi, šūpuļsoliņi ar jumtiņiem, izbūvēti jauni laipu posmi, pārģērbšanās kabīnes, informācijas stendi un glābšanas riņķu stendi. Pludmalē izvietoti vingrošanas kompleksi, basketbola grozi, atraktīvas rotaļu iekārtas un dažādas šūpoles, tādējādi padarot atpūtu pludmalē interesantāku ģimenēm ar bērniem. Ierīkots arī papildu apgaismojums 600 m garumā. Turklāt pludmali iespējams sasniegt arī izmantojot Ventspils veloceliņu tīklu, kas vijas vairāku desmitu kilometru garumā.

Pludmales aprīkojums dod iespēju pie jūras atpūsties arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem, piebraucot pa laipām un uzturoties uz īpaši izveidotām platformām. Domājot par atpūtnieku veselību, lielākajā daļā Zilās pludmales zonas ir noteikts smēķēšanas aizliegums. Vietās, kur smēķēt atļauts, uzstādītas speciālas atkritumu tvertnes ar atbilstošu marķējumu. Ventspils pludmalē darbojas arī profesionāls glābšanas dienests.

Blakus pludmalei pie Dienvidu mola ierīkots skatu tornis (19 m virs jūras līmeņa). Pludmalē tiek piedāvāta arī atsevišķa zona nūdistiem un īpaši labiekārtota Sērfotāju pludmale 500 m garumā ar atbilstošu aprīkojumu sērfošanas inventāra sagatavošanai, uzglabāšanai un žāvēšanai. Lai cīnītājiem ar vēju līdz jūrai būtu īsāks ceļš, ir izveidots arī automašīnu stāvlaukums pie pašas jūras. Līdzās pludmalei atrodas Ventspils jahtu osta, kas arī atbilst Zilā karoga standartiem.

Regulāras peldūdeņu analīzes veiktas arī citās peldvietās – Staldzenē un Būšnieku ezera peldvietā. Analīzes apliecinājušas, ka peldūdeņi atbilst normatīviem. Veselības inspekcija, piešķīrusi izcilas peldvietas ūdens kvalitātes statusu šīm peldvietām.

Zilais Karogs ir pasaules populārākais tūrisma ekosertifikāts, kas ir plaši atpazīts gan iedzīvotāju, gan pašvaldību un vides institūciju vidū. Kritēriju ieviešana nodrošina pilnvērtīgu metodoloģiju peldvietu apsaimniekošanai, kurā ir ņemti vērā visi vides aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības faktori, un pievērsta liela uzmanība vides kvalitātes uzturēšanai un bioloģiskās daudzveidības aizsargāšanai. Iesaistoties kampaņā, pašvaldības apņemas īstenot arī plašākas vides informācijas un izglītības iniciatīvas.

Zilo Karogu Latvijā piešķir Vides izglītības fonds, kas ir dibināts ar mērķi veicināt ilgtspējīgu attīstību ar vides izglītības palīdzību. Vides izglītības fonda pamataktivitātes ir saistītas ar pasaules vadošās vides izglītības organizācijas Foundation for Environmental Education (FEE International) programmu īstenošanu Latvijā.

www.ventspils.lv
www.visitventspils.com

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Staldzenes pludmale

Staldzenes pludmale ir aprīkota ar daļējām ērtībām: autostāvvietu, tualetēm, ģērbtuvēm, soliņiem un informatīvo stendu. No Ventspils līdz Staldzenei ved velosipēdistu celiņš.

 

Staldzene atrodas netālu no Baltijas jūras piekrastes un ietver 50 hektārus kāpu zonas. Staldzene ir kādreizējais zvejnieku ciemats, kas vēl padomju laikā saplūda ar Ventspils pilsētu. Staldzene jūrmala ir ievērojama ar skaisto jūras stāvkrastu. Stāvkrastā atsedzas arī zilais māls.

 

Staldzenei pamatīgas raizes sagādā vētras jūrā, kas izskalo tās stāvo krastu, kurš tiek uzskatīts par pašu augstāko Latvijas stāvkrastu. Krasta augstums veido 19 metrus, un tas ir iekļauts Eiropas nozīmes aizsargājamo teritoriju tīklā – Natura 2000.

 

Staldzenes atsegums atrodas Baltijas jūras krastā 4 km uz ZA no Ventspils. Tas ir 4 līdz 8 m augsts tipisks abrāzijas tipa krasts, kurā apmēram 400 m garumā atsedzas dažādās Baltijas jūras stadijās veidojušies nogulumi. Atsegums ir pakļauts jūras erozijas darbībai, kas lielā mērā ir saistīti arī ar tuvējās Ventspils ostas ietekmi. Pēc jūras piekrastes monitoringa datiem ir aprēķināts, ka katru gadu abrāzijas krasts atkāpjas vidēji par 1 m. Tādejādi šī atseguma pastāvēšanas laiks ir ierobežots. Pēdējā gadu desmitā ir samazinājies arī tā augstums. 70-ajos gados augstākajās vietās stāvkrasts sasniedza pat 12 m.

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Būšnieku ezera peldvieta

Ezera dienvidu krastā (nav lieguma teritorija) ir izveidota labiekārtota atpūtas vieta - ļoti labs ezeru atpūtas un peldvietas iekārtošanas piemērs.

 

Būšnieku ezeru kā atpūtas vietu iecienījušas gan ģimenes, gan makšķernieki un sērfotāji. Te ir labiekārtotas peldvietas un piknika vietas, laivu bāzē var iznomāt laivu, bet sērfotāju ērtībai ierīkotas laipas. Katru pavasari skriešanas cienītāji veic skrējienu apkārt ezeram, bet velobraucējiem izveidots maršruts ar ērtiem veloceliņiem un skaistiem skatiem uz ezeru un Staldzenes stāvkrastu.

Jūrkalnes pludmale

Jūrklanes stāvkrasts ir viena no gleznainākajām Baltijas jūras piekrastēm Latvijā ar klusu, civilizācijas neskartu pludmali un iespaidīgu līdz 20 m augstu stāvkrastu. Plašas iespējas gan mierīgai, gan aktīvai atpūtai.

 

No krasta kraujas uz pludmali ved speciāli veidotas kāpnes, kas jau vairākkārt ir atjaunotas, jo spēcīgu vētru laikā krasts atkāpjas par vairākiem metriem gadā. Kā liecina speciālisti, šī ir lieliski piemērota vieta paraplanierismam. Spēcīgu vētru laikā krasts atkāpjas par vairākiem metriem gadā, tādēļ kāpnes vairākas reizes atjaunotas.

 

Skaists skats uz Jūrkalnes pludmali paveras no skatu laukuma, kura forma atgādina laivu, bet tās īsto pievilcību jābauda jūras krastā. Pludmales pievilcība slēpjas brīnumainajā dabas ainavā, klusumā un mierā, kur katrs atpūtnieks var atrast vietu divvientulībai ar dabu.

Pludmale pie Užavas bākas

Užavas bāka atrodas Ventspils rajona Užavas pagastā, 18 km attālumā no Ventspils, neapdzīvotā vietā 3 km attālumā no Užavas. Bāka būvēta 28 metrus vjl. augstā kāpā tuvu pludmalei. Mūsdienās saglabājies bākas sākotnējais ārējais izskats. 

 

Pie Užavas bākas atrodas LVM izveidota atpūtas vieta.

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Peldvieta pie Usmas ezera

Usmas ezera labiekārtota peldvieta iekārtota Usmas ciemā, kas atrodas netālu no guļbaļķiem celtās Usmas luterāņu baznīcas. Peldvietā ir pārģērbšanās kabīne, basketbola laukums, soliņi.

 

Šeit ik gadu notiek Morica svētki.

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Ķīšu karjera peldvieta

Ķīšu karjers atrodas Ventspils novada Dzirciemā, blakus Puzes ezeram, pie autoceļa A10 (Rīga—Ventspils). Karjers ir pildīts ar ūdeni. Padomju laikā karjerā tika iegūta grants, ko sūknēja ar speciāliem sūkņiem.

Karjera orientējošais garums ir 1.17 km, lielākais platums 290 m, lielākā karjera laukums ir 10.83 ha, kopējais laukums - aptuveni 18 ha.

 

Karjerā ir vairākas peldvietas.

Peldvieta pie Zūrām

Dižieres peldvieta

Dižiere (arī Pilsezers, Dižezers, Dižieres ezers, Dižieriņezers, Lielais ezers, Pils ezers, Stiklu ezers) ir brūnūdens ezers Ventspils novada Puzes pagastā. Izvietojies Stiklu ezeru grupā dienvidos no Stiklu ciema glaciokarsta ieplakā. Ezerā viena 0,12 ha liela sala. Krasti zemi, slīpi, dibens — smilšains. Ietek trīs grāvji, tajā skaitā no Dziļenes ezera rietumos, iztek Veciere uz Mazieres ezeru un tālāk uz Raķupi.

Peldvieta Ugālē, Engures upē

Engure ir upe Ventspils novadā. Iztek no Usmas ezera un ietek Puzes ezerā.

 

Iztece - Usmas ezera rietumi. Tek ziemeļu-ziemeļrietumu virzienā. Ietek Puzes ezera dienvidos. Lielākās pietekas - Dūņupe, Dūņupīte, Riekte.

Aizupju valks

Aizupju valks ir Stendes labā krasta pieteka Ventspils novada Usmas pagasta ziemeļos.

Izteka - no Stiklu dižpurva dienvidrietumiem. Tek rietumu-dienvidrietumu virzienā. Ietek Stendē lejpus Uksmežu purva.

Aizupju valku nešķērso valsts autoceļi, tā krastos nav lielāku apdzīvoto vietu.

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Ielogoties

Jūs neaizpildījāt abus laukus.

Reģistrēties

Jūs neaizpildījāt visus laukus.
Portālu www.redzet.lv un www.gotobaltic.com veidotāju grupas darbības sākums meklējams jau 2004. gadā, kad pulciņš domubiedru – 4 jaunieši un viens pieaugušais – brauca pa Latviju muzicēdami un iepazīdami Latvijas dabu un atklādami ceļotprieku. Tolaik arī radās interese par fotografēšanu, kā rezultātā laika gaitā sakrājās liels fotoarhīvs. Radās jautājums, kur to likt, kā izmantot, lai tam būtu kāda jēga? Tāpēc arī dzima ideja par portāla izveidošanu, un nu jau dažus gadus tā ir sekmīgi realizēta, jo portālā www.redzēt.lv līdz šim ir ievietots vairāk par 20000 bildēm, ik dienas tam ir ap 600 unikālo skatījumu un ir bilžu bezmaksas lejuplādes iespēja, kas tiek plaši izmantota.
Apceļojot Latviju, radās secinājums, ka mums ir ļoti daudz skaistu, bet neapzinātu vietu un ceļotājam nebūt nav viegli ātri un ērti atrast sev vajadzīgo informāciju, kas kurā vietā būtu apskates vērts. Sākām vākt materiālus dažādās interneta vietnēs, un vajadzība atkal deva jaunu ideju – veidot ceļotājam ērtu portālu, kurā vienuviet būtu iespējams atrast visu vajadzīgo informāciju – ko attiecīgajā vietā apskatīt, kur paēst, kur pārnakšņot, kur vērsties dažādu tehnisku nepieciešamību un kļūmju gadījumos. Pašreiz esam šīs idejas īstenošanas sākumā, un mūsu mērķis ir ar portāla www.gotobaltic.com palīdzību veidot tūrismam pievilcīgu Latvijas un vēlāk visas Baltijas tēlu, kā arī reklamēt mūsu organizācijas, uzņēmējus, individuālos ražotājus u.c., palīdzot viņiem piesaistīt klientus.
Sākumā plānojam parādīt kartē Latviju, sadalītu pa reģioniem un novadiem. Reģionu kartē būs redzamas interesantākās apskates vietas. Novados varēs redzēt plašāku informāciju par apskates vietām un sociāli nozīmīgiem objektiem.
Savu mērķi sākam īstenot ar Kurzemes novadiem.
Ērtības labad piedāvājam divus apskates veidus:
1. Uzklikšķinot atveram novada karti un izvēlamies sev interesējošo objektu apskati.
2. Sev interesējošas vietas aplūkošanai izvēlamies no saraksta.
Papildus kartei un apskates vietu sarakstam portālā atradīsiet attiecīgo vietu fotogrāfijas un informatīvus aprakstus. Tas jums palīdzēs izvēlēties savu ceļojumu pieturas un galamērķus.
Mūsu lielais mērķis ir šādā veidā parādīt visu Baltiju.
Perspektīvā plānojam portālu tulkot angļu, krievu, vācu, ķīniešu un poļu valodās, tādējādi piedāvājot lielisku produktu šo valstu tūristiem.

Tā kā uzdevums ir ļoti liels, aicinām katru interesantu uz sadarbību.


Turpināt lejuplādēt

Samaksājot vismaz 1 eiro saņemat iespēju 3 mēnešus
LEJUPLĀDĒT FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px)
bez www.redzet.lv logo

VAIRĀK
REĢISTRĒJIES UN IEGŪSTI
LABAS KVALITĀTES FOTO LEJUPLĀDI

Samaksājot vismaz 1 eiro saņemat iespēju 3 mēnešus
LEJUPLĀDĒT FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px) bez www.redzet.lv logo


Reģistrēties
Lai lejuplādētu izvēlētās fotogrāfijas, REĢISTRĒJIES, atbalsti mūs un saņem piekļuvi lejuplādes pogai S izmēra bildēm =

Tas aizņem 4. soļus:
1. Reģistrēšanās
2. E-pasta apstiprināšana
3. Ielogošanās
4. Pārskaitījums
Garantējam Jūsu sniegtās informācijas konfidencialitāti, izmantosim to vienīgi, lai salīdzinātu ziedotāju un reģistrējušos personu vārdus.
Bildes varat izmantot personīgām vajadzībām, bet komerciāliem nolūkiem sazinieties ar mums: info@redzet.lv
IEGŪSTI LABAS KVALITĀTES FOTO LEJUPLĀDI

Samaksājot 5 eiro, saņemat iespēju 3 mēnešus
lejuplādēt fotogrāfijas un tās izmantot savai komercdarbībai
LEJUPLĀDĒT FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px) bez www.redzet.lv logo


Reģistrēties
Lai lejuplādētu izvēlētās fotogrāfijas, REĢISTRĒJIES, atbalsti mūs un saņem piekļuvi lejuplādes pogai S izmēra bildēm =

Tas aizņem 4. soļus:
1. Reģistrēšanās
2. E-pasta apstiprināšana
3. Ielogošanās
4. Pārskaitījums
Lai iegūtu rēķinu, raksti mums uz info@redzet.lv
IEGŪSTI AUGSTAS KVALITĀTES FOTOGRĀFIJAS

5 € = 5 FOTO vai 10 € = 20 FOTO
iegūsti FOTOGRĀFIJAS AUGSTĀ KVALITĀTĒ
L izmērs, 3888 x 2592 px, vai XL izmērā


Raksti mums uz:
info@redzet.lv
un iegūsti izvēlētās fotogrāfijas!

Izvēlieties jebkuras 5 fotogrāfijas neatkarīgi no lieluma un kvalitātes par 5 eiro, vai jebkuras 20 fotogrāfijas par 10 eiro.