Turpināt lejuplādēt

Samaksājot vismaz 1 eiro saņemat iespēju 3 mēnešus
LEJUPLĀDĒT FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px)
bez www.redzet.lv logo

VAIRĀK
REĢISTRĒJIES UN IEGŪSTI
LABAS KVALITĀTES FOTO LEJUPLĀDI

Samaksājot vismaz 1 eiro saņemat iespēju 3 mēnešus
LEJUPLĀDĒT FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px) bez www.redzet.lv logo


Reģistrēties
Lai lejuplādētu izvēlētās fotogrāfijas, REĢISTRĒJIES, atbalsti mūs un saņem piekļuvi lejuplādes pogai S izmēra bildēm =

Tas aizņem 4. soļus:
1. Reģistrēšanās
2. E-pasta apstiprināšana
3. Ielogošanās
4. Pārskaitījums
Garantējam Jūsu sniegtās informācijas konfidencialitāti, izmantosim to vienīgi, lai salīdzinātu ziedotāju un reģistrējušos personu vārdus.
Bildes varat izmantot personīgām vajadzībām, bet komerciāliem nolūkiem sazinieties ar mums: info@redzet.lv
IEGŪSTI LABAS KVALITĀTES FOTO LEJUPLĀDI

Samaksājot 5 eiro, saņemat iespēju 3 mēnešus
lejuplādēt fotogrāfijas un tās izmantot savai komercdarbībai
LEJUPLĀDĒT FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px) bez www.redzet.lv logo


Reģistrēties
Lai lejuplādētu izvēlētās fotogrāfijas, REĢISTRĒJIES, atbalsti mūs un saņem piekļuvi lejuplādes pogai S izmēra bildēm =

Tas aizņem 4. soļus:
1. Reģistrēšanās
2. E-pasta apstiprināšana
3. Ielogošanās
4. Pārskaitījums
Lai iegūtu rēķinu, raksti mums uz info@redzet.lv
IEGŪSTI AUGSTAS KVALITĀTES FOTOGRĀFIJAS

5 € = 5 FOTO vai 10 € = 20 FOTO
iegūsti FOTOGRĀFIJAS AUGSTĀ KVALITĀTĒ
L izmērs, 3888 x 2592 px, vai XL izmērā


Raksti mums uz:
info@redzet.lv
un iegūsti izvēlētās fotogrāfijas!

Izvēlieties jebkuras 5 fotogrāfijas neatkarīgi no lieluma un kvalitātes par 5 eiro, vai jebkuras 20 fotogrāfijas par 10 eiro.
Aicinām uzņēmējus, individuālos ražotājus, organizācijas, pašvaldības, tūrisma centrus u.c izmantot iespēju celt savu atpazīstamību un sūtīt savu informāciju un fotomateriālus, kā arī papildinājumus vai labojumus jau ievietotajai informācijai uz epastu info@redzet.lv.
Ventspils novads

Pilis, muižas

Popes muižas pils

Bijusī Popes pils, tagad Popes skola


Celta 17. gs. pirmajā pusē. Par to liecina sienu paneļi un rokoko laikmeta krāsnis. 1941. gada martā muižas ēkā novietojas skola, bet Latvijas brīvvalsts laikā te darbojās Latviešu biedrība. Ēka tagad pārbūvēta, piemērojot skolas prasībām. Piemineklis skolas apstādījumos veltīts bermontiešu  iebrukuma laikā 1919. gadā nomocītajiem popeniekiem. No ārpuses tā ir divstāvu ēka ar izvirzījumu ēkas vidusdaļā trīs stāvu augstumā un vaļēju terasi. Terases dzelzs margas - gotiskās formās. Ēkas galā divstāvu un vienstāvu piebūves. No iekšpuses saglabājušies sienu paneļi, durvju vērtnes, krāsns (rokoko stils).  

Popes pils vēsture. Pils celta 17.gadsimta sākumā, bet starp 17.-18. gs. ēka kapitāli pārbūvēta. Izbūvēti 4 mezonīni, 4 skursteņi. Parādes durvis aptvēra portāls, balstīts uz 4 apaļām koka kolonnām. Rezultātā ēka kļuvusi par lepnu pili ar 78 stikla logiem, kas tai laikā skaitījies liels greznums un bagātības apliecinājums. Par to liecina 18.gs. sākuma inventarizācijā izdarītais īpašais stikla rūšu un metāla kaluma uzskaitījums. Uzskaitītas durvju viras, kliņķi un pat apkaltie spaiņi.

18. gs. sākumā -ap 1720.gadu, sākta atkal jauna pārbūve Popes pilī. Tā kā šajā pārbūvē izveidota pils (daļa no tagadējās) ir ļoti līdzīga Frīdrihšteinas un Donhofštates pilīm Vācijā un Kornvihdas pilij Polijā Olšteinas vojevodistē un šo piļu īpašnieki ir Bēru radinieki, bet arhitekti - Žans de Boots un Džons Kollass, tad varētu domāt, ka viens no viņiem vai pat abi piedalījušies arī Popes pils pārbūvē. Pārbūves rezultātā pilī bijušas šādas telpas: halle, galerija, parka zāle, biljarda zāle, gleznu zāle, zaļā istaba, kungu istaba, lauksaimniecības istaba, biblioteka, mūzikas istaba. Bez tam pilī bijušas vairākas guļamistabas un palīgtelpas.

Muižu aptvēris dārzs, uz kuru veduši vārtiņi.

1840.g., pēc muižas pārbūves, pils iegūst savu tagadējo izskatu.
www.ventspilsnovads.lv

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Popes muižas medību namiņš

Muižas centra ēkas grupējas ap taisnstūra pagalmu un apaļu zāliena rundāli vidū. Blakus pilij, parka pusē, atrodas vecā pils, mednieku namiņš jeb "medību pils"- celta 1653. gadā, dzīvojamā torņa tipa ēka, Latvijā šāda tipa ēkas ienāk Livonijas kara laikā.

www.ventspilsnovads.lv

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Popes muižas ansambļa doktorāta ēka

19. gs. 40. gados veikta pils paplašināšana. Pils rietumu galam piebūvēts jauns korpuss un tam galā vēl vāgūzis. Rezultātā zuda ēkas simetrija un pagalma plānojuma viengabalainība. Šajos gados muižas centra taisnstūrveida pagalmu papildināja vēl divas ēkas - pārvaldnieka māja un doktorāts, kurā atradās aptieka un slimnīca.

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Popes muižas pārvaldnieka ēka

Popes muiža no 1581. gada līdz 1920. gadam bija fon Bēru dzimtas īpašumā. Muižas ēku komplekss izveidojies no 17. gadsimta līdz 19. gadsimtam.

19.gs. četrdesmitajos gados (1840) tiek veikta muižas pārbūve, kā rezultātā viss ansamblis iegūst savu tagadējo izskatu. Pilij piebūvēts vienstāvu flīģelis un vāgūzis. Pie pils uzcelta muižas pārvaldnieka māja un māja muižkungam un ārstam.
www.ventspilsnovads.lv

Muižas pārvaldnieka mājā 20.gs. 50-tajos gados bija iekārtoti skolotāju dzīvokļi.

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Ugāles muiža

Viens no Ziemeļkurzemes skaistākajiem miestiņiem – Ugāle – ir sens kuršu apdzīvots pilsnovads, kurš pēc vienošanās ar vietējām ciltīm jau 1253. gadā iedalīts Kurzemes bīskapam. Pēc netiešām norādēm uz baznīcas esamību, jau viduslaikos te atradusies neliela koka kapella. Reformācijas un Teitoņu ordeņa sabrukuma gaitā trīs atsevišķos zemes gabalos sadalīto katolisko Kurzemes bīskapiju tās pēdējais bīskaps Johans fon Minhauzens (Muenchhausen) pārdeva Dānijas karalim Fridriham II. Tā dēvētajā Piltenes apgabalā viņš izdalīja Zlēku un Laidzes muižas, kurās ietilpa arī  Ugāle, un 1561. gadā piešķīra īpašumā Ulriham Bēram – Sāremas bīskapijas pārvaldnieka Dītriha Bēra dēlam.

Par patstāvīgu muižu Ugāle izveidota 17. gadsimtā, Ulriha Bēra (1608.-1667.) laikā atdalot to no Laidzes muižas. Tad arī ierīkota saimniecība un vienlaikus ar kungu namu uz Āzenes lopu muižas pusi no koka uzcelta arī jauna koka baznīca.

Pēc pēdējā Ēdolē dzimušā fon Bēru dzimtas pārstāvja Ulriha fon Bēra (dz. 1923.g.) sniegtajām ziņām, ap 1860. gadu vecais kungu nams nojaukts un jau drīz - 1870. gadā dzimtas rokās bijis projekts jaunas, reprezentatīvas pils būvei. Taču tās būve dažādu apstākļu dēļ nav uzsākta. Fon Bēru dzimtas atzara dzīvei Ugālē tika  piemērotas divas taisnā leņķī savienotas muižas ansambļa ēkas, kas pēc pārbūves kļuva par pieklājīgu mājokli ar 17 istabām. Ar nelielām izmaiņām šī muižas dzīvojamā ēka ir saglabājusies līdz mūsdienām.
www.ventspilsnovads.lv

Zūru muiža

Zūru muiža
Muižas Kungu māja būvēta 19. gadsimta piecdesmitajos gados. Tomēr nevar pateikt, vai tā būvēta visa vienlaicīga, iespējams, ka kāda tās daļa nav nobeigta. Šī ēka saistās ar Berlīnes arhitekta Teodora Zeilera vārdu, kurš ieradies Latvijā 19. gs. vidū un apmeties uz dzīvi Kurzemē. Zūru kungu mājas centrālajā daļā, halle ar grieztām kāpnēm uz otro stāvu, muižas parka pusē veranda. Krāsns, griestu dekori, rozetes, dzegas – primitīvi rokoko stila veidojumi.

Pašreizējā muižas apbūve veidojusies 19.gs. 2.pusē. Kompleksa mūra saimniecības ēkas - stallis, kūts, kalpu māja, klēts ar neogotisku dekoru zelmiņos, būvētas zonā pie pils. To vidū minama arī magazinas klēts ar tornīti, kuram arī fasāžu apdarē izmantoti neogotiski elementi.

No 1938. Līdz 1996. gadam te atradās Zūru Lauksaimniecības skola”.1996. gadā Zūru lauksaimniecības skolu slēdza.

Šobrīd ēka ir pivātīpašums un sliktā stāvoklī.

Parks
Pie kungu mājas ir parks (5,8 ha) ar 37 svešzemju koku un krūmu sugām. Parka dienvidu daļā atrodas baronu kapi, pie kuriem aug korķozoli.

Liepu aleja
Uz muižu ved skaista dubulto liepu aleja, kurai noteikts aizsargājams statuss.
wikimapia.org
www.visitventspils.com

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Tārgales muiža

Pirmo reizi rakstos Tārgale (Thargolae) kā kiligunda kuršu ķēniņa Lamekina Ventavas zemē pieminēta 1230. gadā. 1253. gadā pēc Kurzemes sadalīšanas Tārgali ieguva Livonijas ordenis, un šeit valdīja baronu fon Koskuļu dzimta. Dzimta pieder pie senākajām vācbaltiešu bruņniecības dzimtām Latvijā, kuras pirmsākumi meklējami 13. gadsimtā. Dzimtas leģenda vēstī, ka viņu priekšteči ieradušies Līvzemē no Vācijas jau 11.-12. gadsimtā, bet uzvārds Koskuls liecina par tā vietējo līvisko izcelsmi. Latviešu vēsturē dzimta iegājusi kā zemnieku izglītošanas atbalstītāji un organizētāji. Dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bija daudzas mūsdienu Latvijas teritorijas muižas, tai skaitā arī Tārgales (Tergeln) muižas pils. 

 

Šajā ēkā 1942. gada pavasarī tika ierīkota skola, kura pirms tam atradās dažus kilometrus tālāk – vecajā pagastnamā, kurš tagad nojaukts. 1947. gadā bija septiņgadīgās skolas pirmais izlaidums. Pēc dažiem gadiem tika uzsākta ēkas pārbūve, kas turpinājās līdz 1958. gadam, kad skolā ievilka elektrību. Drīz vien ēku nopostīja ugunsgrēks un skola normāli savu darbu atsāka tikai 1961./1962. mācību gadā. Tā tika pilnībā pārbūvēta un kļuva par skaistu un plašu ēku ar lielu sporta zāli.  Skola šeit darbojās līdz 1985. gadam, jo netālu tika uzbūvēta jauna skola.

 

Vēlāk ēkā iekārtojās kolhoza kantoris. Šobrīd te saimnieko lielākais pagasta lauksaimniecības uzņēmums SIA “Tārgalīte”. Blakus atrodas Tārgales parks - dabas piemineklis - aizsargājamais dendroloģiskais stādījums, kura platība 2,5 ha.

Piltenes viduslaiku pils

Piltenes viduslaiku pils (vācu: Schloss zu Pilten) bija Kurzemes bīskapa pils Piltenē pie Ventas upes 14. - 18. gadsimtā. Pēdējā Kurzemes un Sāmsalas bīskapa un vienīgā Livonijas karaļa Magnusa pēdējā rezidence. Latviski agrāk dēvēta par "Dāņu pili".

Līdz mūsdienām saglabājušies pils pamati un Lielā apaļā torņa un Kauna torņa fragmenti.

No 1431. gada izmeklēšanas protokola noprotams, ka uz pils lielās zāles sienām bijuši uzgleznoti visi Kurzemes bīskapi. Ap konventa tipa pili atradās priekšpils ar senpilsētu, kurai jau 14. gadsimta beigās bīskaps piešķīra Rīgas pilsētas tiesības.

1976. - 1977. gadā Ēvalda Mugurēviča vadībā Piltenes pilsdrupu teritorijā veica arheoloģiskos izrakumus, kuru gaitā atsedza pils pamatu fragmentus, aizsarggrāvi un tiltu.

 

 

Piltenes pils celta 13. un 14. gadsimta mijā kā konventa pils un izmantota līdz 16. gadsimtam. Pils drupas atrodamas blakus Piltenes luterāņu baznīcai pie Vecventas (kādreizējās Ventas gultnes). Saglabājušies pamati un pils torņa fragmenti. No 14. gadsimta līdz 16. gadsimtam Piltene bija Kurzemes bīskapijas administratīvais centrs. 1329. gadā pils izturēja lietuviešu karaspēka aplenkumu, kaut arī pati pilsētiņa tika nodedzināta. Līdz mūsdienām saglabājušies pils pamati un divu torņu - Lielā apaļā un Kauna torņa fragmenti. Piltenes pils bijusi lielākā aizsardzības būve Ziemeļkurzemē.
www.zudusilatvija.lv

Vārves muiža

Vārves muiža un parks

 

Vārves muižas pils ir pašā Ventas krastā. Reiz tā kalpojusi arī par krievu armijas štābu. Jau vēlāk tika piebūvētas klāt vairākas jaunas ēkas. Muižā dažādās ēkās bijusi skola, ciema padome, šobrīd privātīpašums.

 

Vārves muižai pieguļ parks, no tā, līdzās esošā skatu laukuma paveras skats uz brīnumskaistu Ventas upes līkumu. Parkā ir 1 dižkoks - Eiropas segliņš. Vārves muižas pils ir pašā Ventas krastā. Reiz tā kalpojusi arī par krievu armijas štābu. Jau vēlāk tika piebūvētas klāt vairākas jaunas ēkas.

Vēdes muižas dzīvojamā māja

Vēdes muiža (Weden, Woden, Wehden) atrodas Ventspils novada, Popes pagasta, Vēdē.

Par šo muižu informācija ļoti skopa. Saglabājusies dzīvojamā māja, kurā ir apvalkdūmenis. Blakus esošās mājas saimnieks pastāstīja, ka turpat ir arī stallis un pussabrucis  krogs.  Vēdes muižas kroga sienā akmens ar gadskaitli - 1849.
manasvietas.blogspot.com

Angermindes viduslaiku pilsdrupas

Angermindes pils (vācu: Stiftsburg Angermünde) jeb Rindas pils bija Kurzemes bīskapa vasaļa pils Rindas upes kreisajā krastā netālu no tās satekas ar Stendes upi, izveidojot Irbes upi. Līdz mūsdienām saglabājušies vien pils pamati un nelieli mūra fragmenti.

Annahites medību pils Stiklos

Stiklu apkārtne bagāta ne tikai ar purviem un mežiem, bet arī smiltīm. Tās ir bijušas tik kvalitatīvas, lai šajā apkārtnē 1853. gadā atvērtu stikla ražošanas jeb „glāžu” fabriku, un šo vietu Puzes apkārtnē vēl līdz mūsu dienām sauc par Vecfabrīķi.

1897. gadā darbu uzsāka jaunā Annahites stiklu fabrika - tā arī šī Latvijas apdzīvotā vieta ieguvusi savu nosaukumu Stikli.

Jaunā Stiklu fabrika celta pēc Puzenieku barona Grotusa pavēles. Līdz tam šajā vietā bija necila zāģētava un smēde. 1900. gadā turpat Stiklos ezera krastā uzbūvēta tā dēvētā Annahites medību pils jeb ēka, kurā dzīvojis fabrikas pārvaldnieks. 2. Pasaules kara laikā 1944. gadā te atradās kureliešu štābs. Šī ēka saglabājusies līdz mūsdienām.

1926. gadā Stiklu fabrikā izcēlies ugunsgrēks, kas nodarījis lielus zaudējumus un fabriku 1928. gadā nācās slēgt. Par apdrošināšanas naudu tika uzcelta jauna stiklu fabrika – Rīgā, Sarkandaugavā.
www.visitventspils.com

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Zlēku muiža

Zlēku muižas ansamblis bija 17. līdz 19. gadsimta arhitektūras paraugs. No 1561. gada līdz 1920. gadam muiža piederējusi fon Bēru dzimtai. Muižas pils jeb kungu māja atradās uz pagalma garenass. Lielie un mazie iebraucamie vārti uz pagalma šķērsass. Kreisajā pagalma pusē bija pārvaldnieka māja, lielie vārti, klēts un zirgu stallis, labajā pusē — saimniecības ēka, mazie vārti un doktorāts. Pagalmu noslēdza ratu šķūnis jeb vāgūzis un liels neregulārs dīķis. Virtuves piebūve savienoja kungu māju ar kreiso ēku rindu, teātra ēka — ar labo. Šādu raksturīgu veidolu muižas ansamblis ieguva tikai 19. gadsimta otrajā pusē beidzamo pārbūvju rezultātā. Patlaban muižas komplekss ir drupās. Daudzu ēku (doktorāta, teātra, virtuves) vairs nav. Muižas pils nodedzīnāta Otrā pasaules kara beigās. Citas ēkas pēckara gados ir pārbūvētas, neskarti palikuši vienīgi vārtu portāli.
www.zudusilatvija.lv

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Puzenieku muiža

Muižas apbūves ansamblis veidojies 19. gadsimta sākumā. Ēkas organizētas ap parādes pagalmu - vienā pusē klēts ar arkādi un izcili skaists stallis, pretī - pārvaldnieka māja. Šīs ēkas celtas klasicisma stilā ar šim laikam raksturīgu fasāžu dekoratīvo apdari un sākotnēji arī logu spraišļojumu. Kompleksā vēl ir klēts, kalpu māja un netālu no iebraucamā ceļa baronu kapi, bet ceļa pretējā pusē - liepu aplis. Vecā kungu māja pārbūvēta 1930-os gados un tajā atradās skola.

 

Muiža 1640. gadā tika atdalīta no Puzes un no tā laika līdz 1842. gadam piederēja Mirbahu dzimtai. Pirmais tās īpšnieks bija Johans Ēvalds fon Mirbahs (Johann Ewald von Mirbach). 1854. gadā muižas īpašnieks bija Oskars fon Grothus (Oskar on. Grotthus) un viņa dēls barons Kuno fon Grothus līdz 1920. gadam.

 

Par šo muižu daudz var noprast lasot A. Niedras romānu "Līdumu dūmos", kur muiža un barons ir ņemti kā galvenie prototipi. Šeit J. Rozentāls ir guvis pirmo atbalstu savai gleznotāja karjerai. Grotusu dzimtas atbalsts ir ļoti nozīmīgs jaunā mākslinieka attīstībā. Padomju okupācijas gados ēkā esot bijusi pirts ar baseiniem. Tagad ēka izskatās tukša un pamesta.

 

Adrese: Ventspils novads, Puzes pagasts, Puzenieki

manasvietas.blogspot.com

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Ances muiža

Ances muiža celta 18. gs. vidū. Ēka būvēta kā tēva kāzu dāvana dēlam Ulriham Johannam fon Bēram, kurš apprecējās ar Šarloti Luīzi fon Mēdemu. Pie muižas bija izveidots grezns franču dārzs. 1766. gadā pēc vīra nāves, Luīze Šarlote liek ēku pārbūvēt un grezni izrotāt, ēkai šajā laikā ir divi stāvi. Te viņa pavadījusi arī sava mūža nogali. Ēkai tika ierīkoti lieli logi, parketa grīdas, visas durvis bija izgatavotas no egļu koka un izrotātas ar bronzu. Bija skaisti kroņlukturi, kamīns no marmora un daudz spoguļu. Apmēram 1812. gadā tajā iemitinās franču kareivji un nodara tai lielus postījumus. 1850. gadā otro stāvu nojauc un veicot plašus remontdarbus muižu pielāgo pārvaldnieka un ierēdņu dzīvokļiem. 1920. gadā Ances muiža tiek atsavināta tās pēdējam īpašniekam Georgam Bēram un nonāk valsts īpašumā.

“Vecās muižas” ēkā laika gaitā bija kolhoza kantoris, pagasta padome, bibliotēka, skolas sporta zāle, tautas nams, kolhoza ēdnīca, pasts, krājkase, Lattelekom kross, sadzīves pakalpojumu pieņemšanas punkts ar frizētavu, ambulance ar zobārsta kabinetu, veikals – bārs, dzīvokļi, zemessargu štābs

Tagad ēku apsaimnieko pašvaldība un tas izveidots par Ances pagasta sabiedrisko centru. Atjaunotajā ēkā saimnieko rokdarbnieku kopa „Paukers”, var iegādāties dažādus amatnieku izstrādājumus vai kopā ar  Ances Sklandraušu cepšanas asociācijas meistariem izcept sklandraušus.

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Sārnates muiža

Užavas pagasta teritorijā atradās divas muižas, viena - Sārnates muiža, kas celta 18.gs.2.pusē. Vietējie iedzīvotāji to sauca par Jauno pili. 1905.gada nemieros tikusi nodedzināta. Tā savulaik bijusi viens no baronu Bēru īpašumiem. Otra atradās pagasta centrā, upmalā pie tagadējām Briežu mājām.

1919.gadā Sārnatē tika nodibināta Izglītības biedrība, kuras priekšsēdētājs bija J.Drēbe, darbojās arī bibliotēka, tās krājumā bija ap 900 grāmatu. Sārnates muižas ansamblī ietilpa kalpu māja, muižas rija, smēde, moderes māja. Šīs ēkas tika pārbūvētas un pielāgotas iedzīvotāju vajadzībām. Tika iekārtots pasts, ambulance, tautas nams jeb klubs.
www.ventspilsnovads.lv

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Tērandes muiža

Tērandes muižas apbūve – kungu māja (1856. gads), klēts (19. gadsimta vidus), kalpu māja Brūveri (1889. gads). Muižas ēkā savā laikā bija iekārtota skola. Skola likvidēta 60-to gadu sākumā, tagad ēkā valda postaža.

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Ugāles mācītājmuiža

Dzīvojamā ēka varētu būt celta 1745. gadā. Kompleksā ietilpst arī saimniecības ēka, kurā atrodas lielākā un vienīgā ērģeļbūves darbnīca Latvijā.

Puzes mācītājmuiža

Puzes senvēsture saistās ar Puzes pilskalnu, bet baltvācu baronu matojums skatāms Puzenieku muižā, Puzes ev.luterāņu baznīcā un Puzes mācītājmuižā.

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Rindas mācītājmuiža

Rindas mācītājmuiža (Angermündscher Pastorat) atradās Piltenes apgabala Popes muižas (Popen) novadā. Tās dibināšanas gads nav zināms. Rindas baznīca celta pēc 1581. gada, bet ziņas par tās mācītājiem ir kopš 1647. gada. Pie Rindas draudzes piederēja divas filiālbaznīcas – Popē (vēlāk Pope kļuva par draudzes centru) un Miķelciemā (Pissen), kas pirmoreiz minētas 1727. gadā.

Mācītāja uzturēšanai mācītājmuižai bija piešķirtas dažas zemnieku saimniecības, taču 1767. gadā tās pievienoja Popes muižai, un turpmāk mācītāji saņēma algu naudā un naturālijās.

No 1782. līdz 1835. gadam Rindas mācītājs bija Johans Zāmuels Hilners (Hüllner). 1797. gada revīzijas laikā pastorātā dzīvoja vēl arī mācītāja dēls Ulrihs Kristians, meita Elizabete Juliana Karolīna Amālija un māsa Regīna Elizabete, kā arī virēja Anna Doroteja Branda, kalpone Gotlība un 67 gadus vecs nespējnieks Mārtiņš, kas bija brīvi cilvēki. Pārējie muižas iemītnieki – kalps, istabene un bērnu aukle – bija dzimtcilvēki. Pavisam Rindas mācītājmuižā reģistrēti 10 iedzīvotāji (vidējais vecums – 29,9 gadi).
www.kurzemes-zemgales-hercogiste.lv

Ameles pusmuiža

Amele ir ciems Ventspils novada Puzes pagastā. Izvietojies pagasta austrumos Vecieres kreisajā krastā 12 km no pagasta centra Blāzmas, 48 km no novada centra Ventspils un 151 km no Rīgas.

Apdzīvotā vieta izveidojusies pie bijušās Ameles muižas (Ammeln). No 1949. līdz 1954. gadam Amele bija Ameļu ciema centrs. Ameles pusmuižas dzīvojamā ēka ir vietējas nozīmes kultūrvēsturiskais piemineklis.
lv.wikipedia.org

 

Ameles pusmuižas ēkas ir privātīpašums.

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Landzes mācītājmuižas klēts

Ventspils novada Landzē pie luterāņu baznīcas, labajā pusē atrodas Landzes mācītājmuižas klēts (kultūrvēsturiskais piemineklis) un senie kapi, kuros apglabāts bijušais Landzes draudzes mācītājs, teologs un vēsturnieks Teodors Kallmeijers (1809 – 1859).


Baznīcas

Ugāles luterāņu baznīca

Ugālē, 27 km no Ventspils, pie Rīgas - Ventspils šosejas, atrodas izcils arhitektūras un mākslas piemineklis - 17. gs. beigās celtā Ugāles luterāņu baznīca. Ugāles luterāņu baznīcas mūra ēka celta 1694-97. gadā. Kurzemes novadam raksturīgs dievnams ar masīvu torni un altārgalā piebūvētu sakristeju. Baroka stila interjers ar smalkiem kokgriezumiem. Ugāles baznīcas ērģeles (1699.-1701.) ir vecākās Latvijā.


Dievkalpojumi notiek katru svētdienu plkst. 10:00
Baznīcas atslēgas atrodas pie Rudītes Gailītes mob. 29946570

Sandra Leigute
LELB Ugāles draudzes priekšniece
Mācītājmuiža, Ugāle, Ugāles pag., Ventspils nov., LV 3615
Mob. 22113594
sandrale@inbox.lv

 

Vēsture
Ugāles baznīcas
cēlājs ir toreizējais muižas īpašnieks Johans Bērs (1661.-1707.), pēc kura iniciatīvas jau 1693. gadā sākās priekšdarbi vērienīga mūra dievnama būvei. Baznīcas celtniecība sākās 1694. un tika pabeigta 1697. gadā. Pēc fon Bēru dzimtas arhīvā atrastajām ziņām var secināt, ka baznīcas tapšanā ievērojama loma bijusi  celtniecības vadītājam Joahimam Šeinekam.

Viņš ir radījis Kurzemes baroka dievnamiem raksturīgu vientelpas būvi, kurā plaša draudzes telpa ir vienmērīgi sapludināta kopā ar trapecveida altārdaļu. Namdara pienākumus uzņēmies galdnieks Heinrihsens. Draudzes telpu sedz mūrēta mucas velve, kas nodrošina lielisku akustiku un rada iespaidīgas, plašas un gaišas zāles iespaidu. Griestu velves jo īpaši greznas dara apmetumā atdarinātās diagonālribas. Iekļūt baznīcā iespējams ejot cauri triumfa arkai līdzīgai durvju ailai dievnama rietumu gala sienai piebūvēta torņa korpusa pamatā. Torņa sānos atsevišķa ieeja un kāpņu tornis ved pie ērģelēm un zvana. Līdzenajā Ugāles ainavā baznīcu pa lielu gabalu pamanāmu dara tās augstā torņa smaile un stāvais divslīpņu jumts ar sarkanu dakstiņu klājumu. Baznīcas ziemeļu puses sienai piebūvētā nelielā sakristeja ar vējtveri nodrošina mācītājam ērtu telpu ļaužu pieņemšanai.  

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Usmas luterāņu baznīca

Usmas evaņģēliski luteriskā draudze 

Usmas baznīca, Usma, Usmas pag., Ventspils nov., LV- 3619

Dievkalpojumi ar Svēto Vakarēdienu notiek katru svētdienu pl. 10:00
Baznīcas atslēgas atrodas pie Benitas - 22330578

Elana Jurgena
LELB Usmas draudzes priekšniece
Mob. 22193073
elanajurgena@gmail.com

Aivars Nikolajevs
LELB Usmas draudzes palīgmācītājs
Mob. 25948735
aivarsnikolajevs@inbox.lv

Usmas luterāņu baznīcas celtniecība uzsākta 1997. gadā un pabeigta 2007. gadā. Neliels ieskats eltniecības vēsturē:

 

  • Pamatu ielikšana 1997. gadā;
  • 2001. gada 2. decembrī baznīca svin „Spāru svētkus”;
  • 2003. gada janvārī baznīcai tiek uzlikts apses skaidu jumts; baznīcai liek logus;
  • 2004. gada martā pēc kārtējā brīnuma - anonīma ziedotāja - tiek ielieta „melnā grīda”; gada jūlijā misionāri no ASV ziedo naudu durvīm; gada jūlijā tiek pasūtīts zvans, šo zvanu dāvina mācītāja U. Brūklenes ģimene;
  • 2005. gada Lieldienās baznīcā atklāj izbūvēto torņtelpu un balkonu, kas tapa, realizējot "Sakrālā tūrisma projektu";
  • 2005. gada nogalē un 2006. gadā no Valsts piešķirtas dotācijas jumta siltināšanai.
  • 2006./2007- siltinātā grīda, lustras, grīdas flīzes, u.c. iekšdarbi. Apkārtnes labiekārtošana.
  • 2007.Usmas baznīcas iesvētīšana.

lelb.lv
ventspilsnovads.lv

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Ulmales-Labraga luterāņu baznīca

Ulmales-Labraga baznīca celta 1896. gadā. Baznīcā ir slavena altārglezna „Kristus pie krusta un Sv. Marija Magdalēna”, kas tapusi 19. gadsimtā, autors T. Šprengels. Leģenda vēsta, ka baznīca uzcelta tāpēc, ka Labragas muižkungam bijusi meita, kuru viņš gribējis salaulāt baznīcā, bet tolaik baznīcas Jūrkalnē neesot bijis.

 

Ulmales-Labraga draudzes pirmsākumi saistās ar Sakasleja draudzi, jo sākotnēji Labragā ir bijis lūgšanu nams kā Sakslejas draudzes filiāle.

 

Labragā, Jūrkalnes pag., Ventspils raj., LV-3626
Dievkalpojumi: reizi mēnesī (sazināties ar dr. māc.)
Kalpo: Mācītājs Erlands Lazdāns
Kontakti: Tālr.29234548; ero@apollo.lv

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Miķeļtorņa (Pizes) baznīca

Miķeļtorņa (Pizes) baznīca uzcelta no sarkanajiem ķieģeļiem 1883. gadā vecās luterāņu guļbūves celtnes vietā. Baznīca atrodas iepretim Miķeļbākai. Iekšējā apdarē redzami seni ornamenti, iespējams ar dziļāku jēgu. 1963.-1989.g. draudze nedarbojas. Padomju laikā ēkā bija izvietots pionieru nometnes klubs.

Baznīca apskatei pieejama tikai pirms un pēc dievkalpojumiem, kas notiek Baznīcas gada lielākajos svētkos.
www.visitventspils.com

"MIĶEĻTORŅA EVAŅĢĒLISKI LUTERISKĀ DRAUDZE"
Ventspils nov., Tārgales pag., Miķeļtornis, "Miķeļtorņa baznīca", LV-3601

Piltenes luterāņu baznīca

Piltenes baznīcas lepnums ir zeltīts koka altāris un kancele, ērģeles ar 9 reģistriem, koka 12.gs. apustuļu tēli, beņķi – soli, atsevišķas ložas ar kaltu eņģu durvīm.

 

Piltenes evaņģēliski luteriskā draudze
Lielā iela 2a, Piltene, Ventspils novads, LV - 3620

LELB Piltenes draudzes priekšnieks Ivars Sončiks
mob. 26436827
ivarssonciks@inbox.lv

Baznīcas iekštelpu apskate iespējama iepriekš vienojoties pa tālr. + 371 28876687 (Ziedonis Jakobsons)

 

Piltenes baznīca celta 1557. gadā. Ziemeļu kara laikā baznīcas ēka sāka sabrukt un 1708. gadā draudze nolēma uzcelt jaunu Dievnamu. 1710. gadā sākās lielais mēris un celšanu pārtrauca, 1717. gadā pēcmēra laikā Piltenei piederošajās 34 muižās dzīvi palikuši bija 257 zemnieki. 1719. gadā sabrukušās koka baznīcas vietā pabeidza celt tagadējo mūra baznīcu.

1722. gadā izgatavoja ērģeles ar deviņiem reģistriem, prospekta autors bija Liepājas koktēlnieks Joahims Kreicbergs. Baznīcā vēl ir kokgriezumi no 16. gadsimta. Kokā grieztā Kristus tēla vietā, kā tas bija pirmajā baznīcā, jaunajā bija barona Renes altāra glezna, jaunā baznīca bija plaša un gaiša. Soli 222 sēdvietām un ar kaltām eņģēm. Baznīcas skulptūras ir tipiski baroka laika darbi. Te bija izvietoti divpadsmit svētie apustuļi gar kanceles malām. Kancele ir no 1719. gada, bet Jāņa Rozentāla gleznas kopija no 19. gadsimta

20. gadsimtā Piltenes baznīcā. Draudzē strādājuši septiņi mācītāji. Johans Šalme dievkalpojumus vadīja latviešu valodā par ko viņu citi vācu mācītāji nosodīja. Egons Rūsa Piltenes baznīcā kalpoja Otrā pasaules kara laikā. Valdis Amols kara beigās kalpoja kā palīgmācītājs. Prāvestam Kārlim Eglītim pēckara laiks bija ļoti grūts, jo padomju vara noliedza baznīcas un reliģiju. Atmodas laikā mācītāji Jānis Gustiņš un Valters Ozoliņš atjaunoja baznīcas autoritāti. Austra Reine ieradās no ASV un atjaunoja reliģijas mācīšanu skolās un sadraudzību ar vācu reliģisko jaunatni. Mācītājs Aleksandrs Princis un baznīcas draudze atjaunoja pamazām baznīcu un sakārtoja draudzes īpašumus.
www.zudusilatvija.lv

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Landzes evaņģēliski luteriskā baznīca

Landzes ev. lut. draudze
Ventspils novads, Piltenes lauku teritorija Ūdrande
"Landzes baznīca" LV - 3620

Dievkalpojumi notiek 3 mēneša svētdienā plkst. 13:00
Ziemā dievkalpojumi notiek draudzes mājā
Baznīcas atslēgas atrodas pie Zigrīdas Krauzes
Zigrīda Krauze
LELB Landzes draudzes priekšniece
Ūdrande, Piltenes l.t., Ventspils nov., LV- 3620
Mob. 26950035
sparni.ventspils@inbox.lv

 

Baznīca atrodas netālu no Piltenes, ļoti gleznainā vietā pašā Ventas krastā. Ainavu baznīcas apkārtnē papildina skaistu, senu liepu audze (kopumā te ir 7 dižliepas, resnākā koka apkārtmērs 6,4 m – tas bijis dravas koks, stumbram lieli māzeri). Uz Landzes baznīcu no pansionāta ved ošu gatve, kur aug arī bumbiere 2 m apkārtmērā. Pansionāta ēka kādreiz bijusi Landzes mācītājmuiža, te bērnību pavadījis Baltijas vācu dzejnieks un tulkotājs Kārlis Hugenbergers (1784 – 1860).

 

Baznīcā atrodas ievērojamā Ventspils koktēlnieku darbnīcas meistara Nikolausa Sēfrensa baroka stilā darinātais altāris, kancele un ķestera pults. Tas pats meistars darinājis kokgriezumus arī Liepājas Sv.Annas baznīcai. Pirmatnējais krāsojums nav saglabājies. Baznīcas iekārtojumā kopumā ir daudz barokālu priekšmetu. Pa labi no altāra ir epitāfija (1733) M.Henkam. Ērģeles ar 6 reģistriem darinātas Liepājā 1852. gadā, meistari K.Bitners un V.Bauers.

 

Landzes luterāņu baznīca celta ap 1700. gadu, vairākkārt pārbūvēta, tornis uzcelts 1776. gadā. Dievnama altāri, kanceli un lasāmpulti veidojis Ventspils koktēlnieks N. Sefrenss jaunākais 1701. gadā.

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Rindas luterāņu baznīca

Tagadējā Rindas luterāņu baznīcas mūra baznīca ēka celta no 1833. līdz 1835. gadam. To lika uzcelt barons Karls Otto fon Bērs. Tā ir mūra celtne, kurai izmantoti Kurzemes baznīcu arhitektūrā ne tik bieži sastopami materiāli sienām – plēsti laukakmeņi, stūru apdarei - sarkani ķieģeļi. Baznīcas ieeju akcentē slaids tornis, kas celts 1904.gadā, bet ēkas stūros nelielām dekoratīvām piramīdām līdzīgi tornīši. 1835. gada 10. novembrī baznīca tikusi iesvētīta. Diemžēl kokgriezumu un galdnieku vārdi nav zināmi. 1877.gadā baznīca paplašināta par trešdaļu, tā iegūstot 400 vietas.

1841. gadā Rindas baznīcā uzstādīts zvans, kuru lējis pirmais latviešu tautības zvanu lējējs Ulrihs Johans (Jānis) Kleinšmits. Zvana svars bija 50 kg. Šis ir viens no pirmajiem zvaniem, kurā teksts ierakstīts latviešu valodā. Diemžēl zvans nav saglabājies, jo 1. pasaules kara laikā aizvests uz Krieviju, un nav atgūts. Baznīcas lepnums ir arī ērģeles, ko 1854. 1852) gadā darinājis Karls Bitners, bet 2005.gadā restaurēja Ugāles ērģeļmeistars Jānis Kalniņš. 
www.visitventspils.com


Dievkalpojumi notiek 1. un 3. svētdienā Plkst. 14:00
Baznīcas atslēgas atrodas pie Vizmas Ģērmanes mob. 26310795

Vizma Ģērmane
LELB Rindas draudzes priekšniece
Rindas ev.lut. baznīca, Rinda, Ances pag., Ventspils nov., LV- 3601
Mob. 26310795
vizmagermane@inbox.lv 

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Popes luterāņu baznīca

Popes luterāņu baznīca ir Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas dievnams Popē. Baznīca un tās interjers ir valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.

Vēsture
Popes luterāņu baznīca celta 1786. gadā pēc baroneses Luīzes Šarlotes fon Bēras pavēles. Baznīcai ir 3 daļas: Sakristeja, baznīca un tornis. Baznīcai nav greznu iekārtu. Baznīcā ir kancele, altāris, ērģeles. Tornis - četrstūrains, smails barokāls. Torņa galā metāla krusts. Tornī ir pulkstenis, kurš vairs nedarbojas. Portāls barokāls ar ķieģeļu un smilšakmens apdari. Augšā divi ģerboņi: vienā - lācis, otrā - mednieka rags. Tie ir Bēru dzimtas ģerboņi. Durvis 18. gadsimta - barokālas. Baznīca būvēta jauno laiku gotiskajā stilā. Logu ailas ar pusaplīgu arku. Stiklojums koka un svina ietverēs. Logos krāsainas mozaīkas. Altāris un kancele ir no ozolkoka gotiskā stilā. Baznīcas altārglezna gleznota Minhenē. Mākslas darbi ir arī lustras. Draudzē saglabājušās Bēru dzimtas sudrablietas. Jau 1932. gadā Popes baznīca iekļauta valsts aizsargājamo pieminekļu sarakstā. Baznīcas vērtību saglabāšanā daudz darījuši draudzes locekļi, sevišķi draudzes mantzinis Oskars Zobs, kurš pēckara gados neskartu saglabāja Latvijas brīvības cīnītāju piemiņai veidoto marmora plāksni. Oskars Zobs savā mājas darbnīciņā izēvelēja 14000 dēlīšus baznīcas torņa jumta segumam. 1987. gada rudenī baznīcas jumta segums tika nomainīts.
www.zudusilatvija.lv


POPES EVAŅĢĒLISKI LUTERISKĀ DRAUDZE
"Popes ev. luteriskā baznīca",
Pope, Popes pag., Ventspils nov., LV-3614

 

Dievkalpojumi ar Svēto Vakarēdienu notiek      2 un 4 svētdienā Plkst. 10:00

Baznīcas atslēga atrodas pie draudzes priekšnieka Ginta Žeimunde

Mob. 26060550

zheimiishi@inbox.lv

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Ugāles sv. sirdsskaidrā Radoņežas Sergija baznīca

Ugāles sv. sirdsskaidrā Radoņežas Sergija baznīca
Ugāles pareizticīgo baznīca, Ugāles pag., Ventspils nov., LV-3615
Tālrunis: 20302949



2004. gada 28. aprīlī Ventspils rajona Ugāles svētā sirdsskaidrā Radoņežas Sergija baznīcā izcēlās ugunsgrēks. Pilnībā gāja bojā dakstiņu jumts, zvanu tornis un telpas ēkas otrajā stāvā, kurās dzīvoja draudzes locekļi Natālija Jučinska un Laimonis Leiguts. Viņi vispirms glāba ikonas, bet pašu mantas gāja bojā ugunsgrēkā. Ar daudzu draudzes locekļu palīdzību, kuri tobrīd atradās netālu, un atbraukušo ugunsdzēsēju palīdzību, ugunsgrēks tika nodzēsts. Baznīca tika izglābta, bet caur izdegušajiem caurumiem griestos varēja redzēt debesis. Baznīcas piederumus pārnesa uz citu draudzei piederošu māju, bet galvenais baznīcas svētums – Dievmātes ikona „Patiesi pienākas”, kuru 1894. gadā Ugāles baznīcai gleznoja un dāvināja svētā Atona kalna mūki laikā, kad baznīcā kalpoja priesteris Aleksandrs Kalniņš, tika aizvesta uz Liepājas sv. Nikolaja jūras katedrāli.

Ar Dieva palīdzību un daudzo labdaru atbalstu izdevās salabot jumtu, zvanu torni un izremontēt baznīcas iekštelpas, un 2006. gada 17. jūnijā ar Visaugstisvētītā Rīgas un visas Latvijas Metropolīta Aleksandra svētību, Liepājas apriņķa prāvests kopā ar priesteri Igoru Trofimovu, klātesot daudziem dievlūdzējiem, veica baznīcas iesvētīšanu. Un pēc divu gadu pārtraukuma Ugāles sv. sirdsskaidrā Radoņežas Sergija baznīcā tika kalpota pirmā Dievišķā liturģija pēc ugunsgrēka.
www.pravoslavie.lv

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Puzes luterāņu baznīca

Puzes luterāņu baznīca celta no 1960 - 1692. gadam. Virs ieejas četri akmens ciļņi - ģerboņi (1692.).

Restaurācija sākta 1986. gadā, draudze atjaunota 1988. gadā. Ērģeles būvētas 1844. gadā, tās būvējis Hermanis Liepājā, pabeigtas restaurēt un paplašinātas 1990. gadā. Blakus baznīcai apglabāts zinātnieks entomologs Johans Heinrihs Kavals (1799.-1881.). No 1835. gada Johans Heinrihs Kavals bija Puzes mācītājs. Baznīcas altārgleznu „Kristus noņemšana no krusta” gleznojis K. Vēbers 1879. gadā.

1804. gadā pēc ugunsgrēka postījumiem baznīcas tornis tiek uzcelts zemāks, kādu jūs redzat šodien. Šajā ugunsgrēkā gāja bojā pirmā altāra glezna, šodien altārā ir Puzenieku muižas īpašnieka fon Grotusa dāvinātā gleznas kopija „Kristus noņemšana no krusta”.

Pasaules karos baznīca nav cietusi, bet padomju laikā no 1977. līdz 1987. gadam, tā tika izzagta un izdemolēta.

1988. gadā baznīcā ar kolhoza „Blāzma” finansiālu atbalstu tiek veikts remonts un 1989. gadā draudze atsāk savu kalpošanu.
www.puzesbaznica.lv
www.zudusilatvija.lv


Puzes evaņģēliski luteriskā draudze
Puzes baznīca, Puzes muiža, Puzes pag.,  Ventspils nov., LV- 3613
Draudzes priekšniece:
Skaidrīte Bruhanova, tālr. 29486314
E-pasts: puzesbaznica@inbox.lv
www.puzesbaznica.lv

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Zlēku luterāņu baznīca

Zlēku baznīca, kas celta 1645. gadā sava greznā interjera dēļ kādreiz dēvēta par Zlēku katedrāli. Baznīcas tornis (1834), veidots gotiskā stila tradīcijās ar kāpņveida kontrforsiem. Sākotnējais baznīcas tornis bijis apmēram 60 m augsts, ar diviem skatu laukumiem, katrā no tiem bijuši četri ar varu apvilkti pīlāri un svina ietvaros iekļautas 8 rūtis. Baznīcas tornī trīs reizes iespēris zibens, tornis divreiz nodedzis un atjaunots. Baznīca veidota kā trīsjomu halle ar krusta velvēm un atspaidu arkām, kas balstās uz astoņskaldņu pīlāriem. Kori no draudzes telpas atdala sienu izvirzījumi un pusaploces triumfa arka.

Altāris pēc senas tradīcijas mūrēts, tikai pārlikts ar koka plati. Divus gadsimtus vēlāk (1875. gadā) kāda baronese dāvāja altārim divas — sarkanu un melnu — brīnišķīgi izšūtas altārsegas, kas grezno baznīcu vēl šodien. Altāra daļu un kanceli ap 1650. gadu izgatavojusi Kurzemes hercoga koktēlnieku grupa, vadošais no tiem bijis brēmenietis F. Hopenštets. Altāri iekļauti divi ciļņi Svētais vakarēdiens un Kristus Ģetzemanes dārzā, bet augšējā daļā glezna Kristus zaimošana.

No pirmās Zlēku baznīcas saglabājušies 16. gadsimta beigu un 17. gadsimta sākuma bikts soli, kas gan drīzāk varētu būt bijuši kungu soli, rotāti ar lieliskiem kokgriezumiem. Saglabājušies divi kungu soli, kuri ar saviem gleznojumiem pieder pie izcilākajiem Kurzemē, iespējams, visā Latvijā. Zem altāra telpas izbūvētas Zlēku baronu fon Bēru dzimtas kapenes.

Pirmās Zlēku baznīcas ērģeles izgatavojis ievērojamā ērģeļbūvētāja Rāneusa tēvs Rāneuss seniors. Ērģeles līdz musdienām nav saglabājušās. Tadadējās ērģeles 1875. gadā darinājis Liepājas ērģeļbūvētājs K.Hermanis.

Uz austrumiem no baznīcas aug Zvana ozols, kuram pietuvojoties, mācītājam ejot uz baznīcu, baznīcā sākuši zvanīt zvanu.

Baznīcas iekštelpu apskate iespējam iepriekš vienojoties pa tālr. + 371 26257521 (Elga Dūdiņa).

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Jūrkalnes katoļu baznīca

Jūrkalne, Jūrkalnes pagasts, Ventspils novads, LV-3626
Dievkalpojumi notiek:
mēneša 2. un 4. svētdienā 9:00 Sv.Mise
Tešdienās - 18:00 Rožukronis
Pirms Sv.Mises Krustaceļš vai Rožukronis.
Grēksūdze tiek uzklausīta pirms sv. Mises.
Priesteri var satikt baznīcā pirms un pēc Sv.Mises, kā arī viņa dzīves vietā Alsungā, Skolas ielā 1.
Kontakttālrunis: tel. 63351680, mob. tālr.: 29296712 (administrators)
www.katedrale.lv


Eksterjers
Dievnams ir mūra celtne ar vienu torni, kurā ir divi zvani un dakstiņu jumtu. Tā ir 12 metrus gara, 8 metrus plata un 6 metrus augsta ēka. To ieskauj dārzs, ko noslēdz mūra žogs, kura turpinājums iekļauj arī kapsētu. Baznīcas dārzā atrodas prāvesta Juža Novicka kaps. Aiz dievnama dārza ir draudzes plebānija.

Interjers
Baznīcai ir koka grīda un griesti, kas ir veidoti velvē. Tā ir vienas navas telpa. Virs ieejas ir kora telpas, kurās atrodas ērģeles. Presbitēriju, aiz kura atrodas sakristeja, no lūgšanu zāles šķir koka dievgalds. Sakristejā atrodas ģērbkambaris un trauki. Dievnamam ir divi altāri, no kuriem vienā ir Svētā Jāzepa glezna. Dievnama griestos iekārts kuģa modelis.

Užavas luterāņu baznīca

Latvijā vienīgā luterāņu baznīca, kurai nav torņa. Baznīcai četrslīpju jumts, bet divi zvani novietoti zem koka jumtiņa pie galvenās ieejas.

Pirmā Užavas luteriskā baznīca celta 1616.g. no koka. Pēc ugunsgrēka 1747.g. uzcelta jauna koka baznīca, kad tā kļuva par mazu,  1783.g. uzcēla tagadējo laukakmeņu baznīcu. Saglabājušies divi interesanti 1784.g. vēja rādītāji, uz kuriem ir burti PHC, kas liecina, ka tā celta pēc hercoga Pētera Bīrona pavēlas. Pašreizējais altāris (altārglezna “Kristus”) un kancele kopš 19.gs.   

Baznīcas iekštelpu apskate iespējama iepriekš vienojoties pa tālr. + 371 28307685 (Maija Krūmiņa)
www.visitventspils.com

Dievkalpojumi notiek katra mēneša 2 un 4 svētdienā Plkst. 14.00

Užavas evaņģēliski luteriskā draudze
Užavas pag., Ventspils nov., LV - 3627

Maija Krūmiņa
LELB Užavas draudzes priekšniece
Mob. 28307685
maija-krumina@inbox.lv

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Užavas baptistu baznīca

Užavas baptistu draudze ir vecākā baptistu draudze Latvijā. Tā dibināta 1861. gadā, kad Užavas upē notika pirmās kristības. Baznīca celta 1888.g.

2011. gadā,  atzīmējot draudzes 150 gadu jubileju, notika Užavas baznīcas remontdarbi, kas ilga 9 mēnešus un kuros iesaistījās gan vairāki mecenāti, gan vietējie iedzīvotāji.

Užavas baptistu draudze
"Atmatas", Užavas pag., Ventspils nov., LV-3627

Draudzes priekšnieka kontaktinformācija –
Tālrunis: +371 29136548, E-pasts: murjanite@inbox.lv

Dievkalpojumi svētdienās: 11:00


Vēsturiskas ēkas

Popes otrā "Vecā skola"

1865. gadā uzcēla jaunu ēku skolas vajadzībām, tagadējās "Vecās skolas" pirmo stāvu. Jaunajā skolā izvietoja klases un skolotāja dzīvokli. Vecajā palika guļamistabas un ēdamistaba. Šajā laikā skolā mācījās ap 80 skolēnu.

 Pastāvēja arī tā saucamā gada skola (vācu skola). Tā darbojās visu gadu, arī vasarā. Šajā skolā bez parastajiem priekšmetiem bija jāmācās arī vācu valoda, krievu valoda un zīmēšana. Bija jāmaksā arī mācību maksa.

  • 1880. gadā piebūvēja vienā skolas galā lielu klasi un meiteņu guļamistabu.
  • 1894. gadā uzcēla šai ēkai otro stāvu. Šī celtne skolas vajadzībām kalpoja līdz pat 1940. gadam, kad ar padomju varas un Popes pagasta izpildkomitejas priekšsēdētāja Ernesta Āboliņa gādību skolas rīcībā tika nodota bijušā Popes baronu mītne - Popes pils.
  • Skolēnu skaitam pieaugot, sāka strādāt viens palīgskolotājs. Par palīgskolotājiem strādājuši šīs pašas skolas skolēni - Grieze, Bērze, Neimanis, Sproģis, Dinsbergs, Kleinbergs, Rencs, Pāliņš, Urbens, Lilans.
  • No 1893. - 1938. gadam , tas ir 45 gadus, par skolotāju un skolas pārzini strādā Fridriha Feldmaņa dēls Ernests Feldmanis. Skolas darba diena sākas ar lūgšanu. Arī katru sestdienu, dodoties mājās, notika lūgšana visai skolai kopā. Skolas darbu interesantāku padarīja E. Feldmaņa dzīvesbiedre Anna Feldmene, aktīva pašdarbniece,dramatiskā pulciņa dibinātāja gan skolā, gan pagastā.
  • 1921. gadā Popes skolu pārvērta par sešgadīgu. Sāka strādāt vēl divi palīgskolotāji - Jansone (Feldmane) un Irbe (Tomsone).
  • Skolā nebija apkopēju. Skolēni paši sevi apkalpoja. Nesa no mājām līdzi slotas. Zēni pienesa ūdeni, meitenes berza ar slotām un mazgāja. Reizi mēnesī mazgāja visas skolas telpas.
  • 1923. gadā notika pirmais izlaidums. Skolu beidza tikai 6 skolēni.
  • Lielākā daļa skolēnu nevarēja vairāk kā divas vai trīs klases beigt. Vajadzēja pašiem sākt pelnīt iztiku. Tikai turīgo vecāku bērni varēja nobeigt sešgadīgu pamatskolu.
  • Telpas bija ļoti šauras. Vienā telpā mācījās ap 50 skolēnu. Visā skolā strādāja trīs skolotāji.  
  • 1921. gadā sāka ierīkot skolā kopgaldu. Vecāki neuzticējās kopgalda darbam, tādēļ sākumā ēdāju skaits bija mazs - kādi 10 bērni. Skolā pieņēma pirmo apkopēju. Pusdienas un vakariņas maksāja 5 lati.
  • Sākot ar 1925. gadu skolā pastāvēja skolēnu organizācijas: skauti, gaidas un pionieri. Organizācijas vadīja paši skolēni. Nodibinoties K. Ulmaņa valdībai, pionieru organizāciju aizliedza. Tās vietā radīja mazpulku organizāciju. Tās vadība bija jāuzņemas skolotājam.
  • Skolā bija arī bibliotēka. Sākumā ar apmēram 300 grāmatām.

www.ventspilsnovads.lv

Ugāles tautas nams

"Gaisma" Ugāles Tautas nams
Gaisma, Ugāle, Ugāles pag., Ventspils nov., LV-3615
Tālrunis: 25666284
E-pasts: ugales.tn@ventspilsnd.lv

 

Tautas nams kā kultūras norišu centrs pagastā darbojas no 1930. gada. Jau tajā laikā radās nepieciešamība pēc telpām, jo ugālnieki bijuši aktīvi kultūras dzīves organizētāji. Spēlēts teātris, braukuši pat režisori no Rīgas, darbojies stīgu orķestris, koris un Ugālē notikuši Kurzemes Dziesmu svētki, kuros piedalījušies ap 800 dziedātāju. Kultūras norisēm pagastā ir sena vēsture. 


Ik gadus tautas nams "Gaisma" organizē svētkus pagastā un piedalās kultūras aktivitātēs valstī un novados. Darba apjoma ziņā ir viens no lielākajiem tautas namiem Ventspils novadā. Ugālē darbojas vienīgais koris un pūtēju orķestris novadā.

Jūrkalnes Tautas nams

Tautas namā ēka ir celta ap 1875 gadu. Sākotnēji šajā ēkā atradās krogs un zirgu stadula. Vēlāk ēka ir sākusi darboties kā kultūras iestāde.

 

Lai saglabātu šo vairāk kā 135 gadu veco kultūrvēsturisko ēku, 2011. gadā tika veikti vērienīgi restaurācijas darbi. 2012. gada 7.janvārī notika rekonstruētā tautas nama atklāšanas pasākums.

 

Šobrīd Tautas namā tiek organizēti dažādi pasākumi, apmeklētājiem atvērta izstāžu zāle. Tautas nams Jūrkalnē rīko dažādus vietējos pagasta, novada un valsts mēroga pasākumus – visi gadskārtu pasākumi, izklaides pasākumi, informatīvi pasākumi, gan amatieru, gan profesionālu izstādes.

 

Tautas nams, Jūrkalne, Jūrkalnes pag., Ventspils nov., LV-3626
Tālr.: +371 26261884
E-pasta adrese: jurkalnes.tn@ventspilsnd.lv

Usmas tautas nams

Tautas nams Usma ir Usmas pagasta kultūras centrs, informācijas un brīvā laika pavadīšanas centrs. Tautas namā tiek rīkoti dažādi tematiski pasākumi, koncerti, izstādes, teātra uzvedumi, deju vakari, konferences.

Tautas nams pēc ēkas renovācijas savu darbību sācis 2013.gada 31.maijā - jaunās, mājīgās telpās brīnumskaistā vietā, blakus Usmas luterāņu baznīcai, 100 metru attālumā no Usmas ezera pagasta pludmales, kur tiek rīkoti pasākumi vasaras sezonā. Usmas pagasta pludmalē atrodas brīvdabas estrāde uz ūdens.

 

 


Kontaktinformācija:
Darba laiks: tautas nams ir atvērts katru darbadienu, kā arī brīvdienās-pasākumu norises laikos.
Adrese: Ventspils novads, Usmas pagasts, „Ausekļi”, LV-3619.
Tālrunis: 26613365
e-pasts: usmas.tn@ventspilsnd.lv

Zlēku skola

Zlēku skola ir vecākā skola Kurzemē un tai pāri brāzušies dažādu vēstures laikmetu vēji. Zlēku skola nekad nav pārtraukusi savu izglītošanas darbu un nu jau 211 gadus ik rudeni skolas kalnā kāpj skolēni, skolotāji un skolas darbinieki.

 

1796. gadā tiek uzcelta pirmā skola kalpu bērniem – necila vienstāvu koka ēka, kurā bijusi viena istaba, kurā skolēni mācījušies, ēduši un arī gulējuši. Vēlāk ēka papildināta ar otro stāvu un tagad tur atrodas skolas internāts, virtuve un ēdamtelpa. 1884. gadā uzcelta sarkano ķieģeļu divstāvu ēka, kurai pēc kāda laika uzbūvēts trešais stāvs. Sporta zāle būvēta 1960. gadā.

Adrese: Zlēku pagasts, Ventspils novads
Tālrunis: +371 28809727, + 371 29340501 

www.ventspilsnovads.lv

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

20. gs. 30. gadu jaunsaimniecības komplekss

Krūmkalni - 20. gs. 30. gadu jaunsaimniecības komplekss: dzīvojamā māja, klēts, kūts un pārējās ēkas izvietotas pa taisnstūrveida pagalma perimetru. Saglabājusies senlaicīgā žogu sistēma ar sklandu un zedeņu žogiem. Sēta ir ļoti labi saglabāta un ir vienīgā joprojām sakoptā 20. -30. gadu jaunsaimniecība visā jūrmalas posmā no Ovīšiem līdz Jaunciemam.

Vēdes kroga drupas

Vēdes kroga drupas atrodas Ventspils novada, Popes pagastā, netālu no Vēdes. Kroga ēkas sienā iemūrēts akmens ar iekaltu ēkas celšanas gadaskaitli 1849.

Vēde ir ciems Kurzemē, Ventspils novada Popes pagasta ziemeļos, autoceļu P77 (Ventspils — Dundaga) un V1312 (Oliņi — Vēde) krustojumā.
Atrodas 12,4 km no pagasta centra Popes, 25,9 km no novada centra Ventspils un 182,4 km no Rīgas.

Ugāles ērģeļbūves darbnīca

Lielākā un vienīgā darbnīca Latvijā, kurā būvē jaunas ērģeles un izgatavo leijerkastes, atrodas Ugālē – nelielā Rietumkurzemes ciematā.

 

Darbnīca ierīkota bijušajā Mācītājmuižas stallī. 2004. gadā uzsākta plaša darbnīcas rekonstrukcija un paplašināšana. 

  Jānis Kalniņš ir Ugāles ērģeļbūves darbnīcas vadītājs un īpašnieks. Par ērģelēm sācis interesēties jau 16 gadu vecumā. Stimuls interesei par ērģelēm bija muzikālā vide ģimenē - abi vecāki ir mūziķi, arī pats mācījies mūzikas skolā trompeti un klavieres. Nosliece uz praktiskām lietām un interese par mūzikas instrumentu uzbūvi tad arī virzīja pa šo ceļu.   Darbība Ugālē uzsākta 1992. gadā. Vieta darbnīcai nav izvēlēta nejauši - tieši Ugālē atrodas Latvijas vērtīgākās 1701. gadā būvētās ērģeles. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas veidojās starptautiskie kontakti - visplašākie ar Zviedrijas ērģeļu ekspertiem un ērģeļu būvētājiem. Tādējādi apguvām jaunāko pieredzi ērģeļu restaurācijas jomā.   Pirmās ērģeles uzbūvētas 1996. gadā. Tas bija vienkāršs pozitīvs ar 4 reģistriem. Aizvien vairāk būvējot jaunus instrumentus, nostiprinājās pārliecība, ka iedvesma jaunu instrumentu būvei nav meklējama teorētisku rakstu krājumos, bet gan labu vēsturisku instrumentu un dažādu laikmetu un stilu ērģeļmūzikas studijās. Darbnīcā izgatavo ērģeles baroka stilā, kurām iedvesma smelta Ugālē, gan arī tādus instrumentus, kurus nesaistām ar kādu konkrētu stilu.

www.kurzeme.lv

Vecā Popes kroga ēka

Ventspils ceļa malā atrodas vecā Popes kroga ēka, kas tagad pārbūvēta, novietojot tajā kultūras namu un tirdzniecības punktus.

 

Popes kultūras nams
Pope, "Gobas", Popes p., Ventspils n., LV-3614
Tālrunis: 27804858

Dibināšanas gads: 1956

Misija: Organizēt kultūras pasākumus Popes pagastā. Uzturēt, pilnveidot un saglabāt kultūrvēsturisko un tautas tradīciju mantojumu sabiedrībā.

Darbība: Tematiskie, folkloras, izklaides pasākumi, koncerti utt. Sadarbība pašdarbnieku kolektīviem ar Ventspils novada pagastiem.

Baronu laikā celtā aptiekas māja

"Aptieka", Pope, Popes pagasts, Ventspils novads, LV-3614


Bākas, dzirnavas

Ovišu bāka

Ovišu bāka atrodas Ventspils novada Tārgales pagasta Ovišos. Bākas celtniecība pabeigta 1814. gadā un bez arhitektoniskiem grozījumiem tā saglabājusies līdz mūsu dienām un ir vecākā darbojošās bāka Latvijā.

Jau kopš seniem laikiem šajā vietā kurināti ugunskuri un paceltas degošas darvas mucas. Ovišu bāka apzīmē bīstamos piekrastes sēkļus un krasu krasta virziena maiņu. Pēc nostāstiem kādreiz šeit bijusi laupītāju apmetne, dedzināti viltus signālugunskuri, lai laupītu uz sēkļiem uzskrējušo kuģu jūrniekus un kuģu kravas. Senajās jūras kartēs šī vieta nosaukta kā Luserorta. Vārds cēlies no zviedru valodas – lysa, kas nozīmē degt, bet ort – rags.

Ovišu bāka ir uzskatāma par pirmo vecāko saglabājušos navigācijas būvi Latvijā. Tā nav tikai navigācijas būve, bet arī 19. gs. krasta aizsardzības celtne – par to liecina ārējais mūris, kura biezums sasniedz vairāk kā pusmetru. Ovišu bākas torņa augstums sasniedz 37 metrus, kas veidots kā dubultcilindrs, jo aiz ārējām bākas sienām iekšpusē atrodas otrs tornis ar diametru 3,5 metri. Starptelpa tikusi izmantota dažādu iekārtu un priekšmetu pacelšanai vai nolaišanai. Savukārt bākas pirmajā stāvā varam atrast interesantu ekspozīciju par Latvijas bāku vēsturi. Interesants fakts - no Latvijas vecākās bākas var redzēt Latvijas jaunāko bāku - Irbes bāku, kas atrodas jūrā. Bāku var apmeklēt katru darba dienu.

Laterna izgatavota Sotera firmā Francijā. Laterna ir labi saglabājusies arī līdz mūsdienām. Bākā bija uzstādīts arī tās pašas firmas gaismas aparāts ar starmetēju lēcām, ko darbināja pulksteņa mehānisms, bet šo mehānismu 1915. gadā aizveda uz Krieviju. Vācu okupācijas iestādes uzstādīja jaunu gaismas iekārtu ar acetilēna degli, ko izmantoja līdz 1961. gadam. Uguns augstums ir 38,1 metri virs jūras līmeņa. Balta bākuguns, kas redzama 7,5 jūdzes tālu, iedegas reizi 7,5 sekundēs.

Akmens mūra torņa diametrs ir 11,5 m un tā iekšpusē ir otrs tornis, kura diametrs ir 3,5 m. Torņa augstums (bez laternas) ir 29,6 m, bet laternas augstums (bez vēja rādītāja, bet kopā ar pamatni) 6 m.

Celta 1814. gadā
Torņa augstums – 37 m
Augstums virs jūras līmeņa – 38 m
Bākuguns redzama – 15 jūras jūdzes

Adrese: Oviši, Tārgales pagasts
Tālrunis: +371 26264616
Darba laiks:
P.: 8:00 -18:00
O. - C.: 8:00 - 17:00
P.: 8:00 - 16:00
S, Sv.: slēgts
Ārpus darba laika lūdzam zvanīt uz tālruni +371 26264616.

Ieejas maksa
0,70 EUR (pieaugušajiem) 0,30 EUR (bērniem)
bakas.lv

www.visitventspils.com
lv.wikipedia.org
www.zudusilatvija.lv

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Pasiekstes vējdzirnavas

Pasiekstes vējdzirnavas celtas 1895. gadā. Darbojušās līdz 20. gs. 60. gadu sākumam. Tās ir Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis. Blakus vējdzirnavām atrodas senkapi.  


Šobrīd dzirnavas tiek restaurētas. Apskatei pieejamas tikai iepriekš piesakoties. 

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Miķeļbāka

Miķeļbāka

Uzbūvēta - 1884
Bākas augstums - 65 m
Uguns augstums - 59 m
Uguns redzamība - 14 nmi
Atrašanās vieta - Ventspils novads, Tārgales pagasts

Leģendas vēsta, ka nosaukuma „Miķeļbāka” saknes stiepjas no 1749. gada, kad Krievijas kara flotes mičmanis Mihails Rjabiņins uzmērīja te esošo bīstamo piekrastes sēkli. Laika gaitā nosaukums pārtapis latviskā vārdā – „Miķelis”, un tā tagad sauc Baltijas valstīs augstāko (56 metri) bākas torni, kurš atrodas iepretim minētajam sēklim. Šo bāku 1884. gadā neveiksmīgi uzbūvēja, tai sākot svērties no vertikālās ass pat par 12 centimetriem un plaisāt lielā svara un purvainās augsnes dēļ, līdz ar to 1932. gadā bāku uzspridzināja. 1941. gadā Otrā pasaules kara vētras nogāza nākamo torni, un pašreizējā Miķeļbāka būvēta 1957. gadā, par to liecina uzraksts virs ieejas durvīm. Lai uzkāptu bākā un vērotu apkārtējo Baltijas jūras Kurzemes piekrasti un skaidrā laikā 35 kilometru attālās Sāmsalas Serves raga bāku, ikvienam jāpārvar 293 pakāpieni.
Andris Cekuls
www.bakas.lv

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Užavas bāka

Užavas bāka atrodas Ventspils rajona Užavas pagastā, 18 km attālumā no Ventspils, neapdzīvotā vietā 3 km attālumā no Užavas. Bāka būvēta 28 metrus vjl. augstā kāpā tuvu pludmalei. Mūsdienās saglabājies bākas sākotnējais ārējais izskats.

 

Bāka uzbūvēta 1879. gadā, bākas augstums 19 m, uguns augstums 44 m.

 

Užavas bāka, kas ierindojusies skaistāko Latvijas bāku vidū, atrodas vienā no trīs augstajiem pakalniem pie Baltijas jūras, tālienē atgādinot cepamo krāsni. Tā 19. gs. radies bākas vāciskais nosaukums – Backofen (cepamā krāsns). Bāka slejas grūti pieejamā vietā, 28 metrus augstā kāpā, kuru nemitīgi apdraud Baltijas jūras viļņi. Šī iemesla dēļ jau 1910. gadā tika veidoti pirmie krasta nostiprinājumi blīvas baļķu sienas veidā, kuru vēlākajos gados nomainīja gan ar oļiem pildīti kadiķu grozi, gan lieli laukakmeņi. Pašreiz bākas pamatni aizsargā milzīgi dzelzsbetona bluķi. 19 metrus augstais Užavas bākas tornis ir otrais šajā vietā – sākotnējo būvi Pirmā pasaules kara laikā sagrāva artilērijas šāviņi. 1925. gadā pabeidza pašreizējās bākas celtniecību. Būvdarbu sākumu simbolizē vēja rādītājs ar gadaskaitli uz tā - 1924. Tas atrodas uz Užavas bākas kupolveida jumta.
 (Andris Cekuls)

 

Virs ķieģeļu dzīvojamās un dienesta ēkas ir balts, apaļš ķieģeļu mūra tornis, tā augstums kopā ar laternu ir 19 metri. Bākas laternas diametrs ir 3 metri, to izgatavojusi J. Pinča firma Vācijā. Zviedru AGA firmas gaismas aparāts - acetilēna kvēlgaisma, ap ko pulksteņa mehānisms grieza 4 starmetējlēcas. Uguns augstums 46,5 metri (balta uguns ar grupu zibšņiem). Bāka būvēta tuvu krastam un kāpa zem tās pakļauta abrāzijai.

lv.wikipedia.org
bakas.lv

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Ugāles dzirnavas

Ugāles dzirnavas celtas ap 1843. gadu un atrodas Engures upes krastā Dzirnavu ciemā. Agrāk dzirnavās tika malti graudi, tagad saimnieciskā darbība netiek veikta. Blakus dzirnavām atrodas Ugāles ķieģeļceplis. Regulējošais aizsprosts pie dzinavām ir no akmens mūra, slūžas ar koka vairogiem. Koka vairogi atjaunojami. Aizsprostu šķērso autoceļš.

Dzirnavas ir ciems Ventspils novada Ugāles pagastā. Izvietojies pagasta austrumos 8,2 km no pagasta centra Ugāles, 46,3 km no novada centra Ventspils un 148,3 km no Rīgas. Dzirnavu ciemā dzīvo 32 iedzīvotāji (2015. gada 3. jūnijā).

Apdzīvotā vieta izvietojusies pie autoceļa V1323 (Sili–Ugāles dzirnavas–Smilši), Engures upes kreisajā krastā. Upes pretējā krastā atrodas Usmas pagasta ciems ar šādu pašu nosaukumu Dzirnavas.

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Zlēku ūdensdzirnavas

Viesu nams Vella Dzirnavas
Zlēkas, Zlēku pagasts, Ventspils novads, Dzirnavas, LV-3617, Latvija

Zlēku ūdensdzirnavas ir būvētas 19. gadsimta 2. pusē un ir vienas no senākajām Kurzemē, atrodas pie Zlēku Dzirnavezera, no kura iztek Dzirnavupīte, kas, ietek Ventā pie tilta. Dzirnavas darbojušās līdz 90. gadu sākumam, tagad dzirnavās ierīkots viesu nams.

Zlēku ūdensdzirnavās 1972. gadā uzņemta filma „Vella kalpi Vella dzirnavās” (rež. A. Leimanis) , 2005. gadā filma „Augstuma robeža” (rež. U. Celma).


Tilti

Rīvas koka tilts

Liels koka konstrukcijas tilts pāri Rīvas upei ir diezgan unikāla parādība Latvijā, jo ir viens no retajiem, ja ne vienīgais koka atgāžņu sistēmas konstrukcijas tilts un atrodas viegli atrodamā un ērti pieejamā vietā. Interesi izraisa arī fakts, ka tilts ir daļa no agrāk upi šķērsojošā Liepaja-Ventspils dzelzceļa, kas būvēts 20. gadsimta pirmajā pusē.

Būvēts 20. gadsimta sākumā kā autoceļa Ventspils-Grobiņa tilts, remontēts 20. gs. 60. gados, rekonstruēts 2002. gadā kā gājēju tilts, pilnībā nomainot dēļu klāju. Atjaunotā tilta atklāšanas pasākuma laikā 2002. gada 25. maijā projekta idejas autori, finansētāji un darbu veicēji tilta margā iedzina simboliskas naglas.

Eiropā koka atgāžņu sistēmas tilti ir bijuši zināmi jau viduslaikos. Mūsdienās, pastāvot stingrajiem Eiropas standartiem, koka tilti inženiertehniskā skatījumā savu nozīmi ir zaudējuši. Tomēr, kā atzīst ceļu un tiltu būvju speciālisti, šī senā gadu simtiem ilgā tradīcija būtu saglabājama atmiņā kā namdaru un inženieru prasmes apliecinājums. Par tilta un tā apkārtnes kultūrvēsturisko nozīmi liecina arī tas, ka tiltam ir ticis piešķirts jaunatklāta kultūras pieminekļa statuss.

Upes augšpusē no tilta bijusi uzpludināta ūdenskrātuve, pie tilta jau 18. gs. atradušās ūdens dzirnavas, vēlāk spirta brūzis, bet 19. gs. beigās - papes fabrika, kuras dambja paliekas ar mūsdienās izveidoto zivju ceļu ir apskatāmas šodien. 

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Gājēju tilts pie Užavas ietekas jūrā

Pirms Užavas ciema tecējums teju apstājas un pēdējie 3km līdz jūrai ir ļoti lēni, te jau tālumā var dzirdēt jūras šņākoņu. Pēdējos 500m upe tek paralēli jūrai, parādās kāpas un aiz tām – pludmale un jūra. Pirms pašas jūras vēl pāri upei – gājēju tilts un izkarināti zvejas rīki – nēģu murdi, turieties labajā pusē - tā parasti ir brīva laivošanai. Maršruta finišs ir tieši upes ietekā jūrā. Labajā krastā ir ērta piebraukšanas vieta un Latvijas Valsts mežu apmetne.
www.upesoga.lv

Divi arkveida ķieģeļu tiltiņi Ugāles pilskalnā

Ugāles pilskalns atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā 500 m uz ziemeļiem no dzelzceļa un Ugāles ciema. Ugāles pilskalns ir valsts nozīmes arheoloģiskais piemineklis. Kā apskates objekts minēts jau baronu laika muižu adrešu grāmatās.

Pilskalna apkārtne mežaina. Pilskalns ierīkots uz zemesraga, kas radies starp divu strautiņu izgrauztām gravām. Zemesraga 20 metru platais gals no pārējās apkārtnes atdalīts ar trijiem grāvjiem un tikpat vaļņiem. Tādējādi izveidots ap 50 metru garš, četrstūrains plakums. 40 metrus tālāk zemesragu atkal šķērso ap vienu metru dziļš grāvis un neliels valnis. Iespējams šī no abām pusēm atdalīta teritorija varēja būt senās priekšpils vieta. Pilskalna ziemeļrietumu galu arī norobežo neliels zemes valnis. Ugāles pilskalns bijis samērā neliels nocietinājums.

Gājēju tilts pār Ķikanu

Gājēju tilts škērso Ķikanu vietā, kur savulaik gāja šaursliežu dzelzceļa līnija Ventspils - Mazirbe - Stende jeb kā vietējie saka – mazbānīša stiga. Dzelzceļš kalpoja līdz pat 1963. gadam. Ar velosipēdu vai kājām pa stigu un zemes ceļu var nokļūt līdz pat tiltam pār Irbes upi uz Ventspils – Kolkas ceļa. Irbe ir viena no populārākajām upēm Latvijā, piemērota atpūtai arī ģimenei ar bērniem.

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv


Apskates vietas

Usmas jahtklubs

Usmas jahtklubs (UJK) ir jahtklubs Usmas ezerā — Latvijā vienīgā iekšējo ūdeņu jahtu osta, 65 jahtu stāvvietas. Atrodas ezera ziemeļos Bērzragdangas līcī 1,2 km no šosejas Rīga—Ventspils (E22, A10) un 141 km no Rīgas. Komodors: Staņislavs Backāns

Jahtklubs izveidots 1972. gada rudenī, kad Ilmārs Lakšs, Gunārs Šteinerts un Nikolajs Makarovs nolēma dibināt jahtklubu Usmas ezerā. Dibināšanas sapulce sanāca 1973. gada 24. februārī. Tika izbūvētas piestātnes, jahtkluba ēka, dušas un labierīcības, kā arī uzstādīts stacionārs ceļamkrāns jahtu iecelšanai ūdenī un izcelšanai no tā.

Ezerā regulāri notiek vietēja un valsts mēroga regates. Sākot no 2005. gada Usmā noris arī pasaules čempionāta burāšanā mikroklasēm posmi.
2006. gada janvārī Usmas jahtklubā bija 142 biedri un 66 jahtas.

Klubā pastāv arī Usmas jahtkluba jaunatnes burāšanas skola - vada trenere Ilze Ledauniece, - kurā trenējas jaunieši vecumā no astoņiem līdz piecpadsmit gadiem.

 

Adrese: Usmas pagasts, Ventspils novads
Tālrunis: +371 29283489 ( atbildīgā sekretāre Iluta Backāne)
www.usmasjahtklubs.lv

Jahta Savīna

Izbrauciens ar jahtu ilgst 2-3 stundas mazais loks un apkārt Usmas ezeram - 5-6 stundas.  Izbrauciena laiku var saīsināt vai pagarināt atkarīgā no vēlmēm. Jahta var uzņemt līdz 10 cilvēkiem.

 

Par izbrauciena cenām un norisi interesēties pie jahtas kapteiņa pa tālruni +371 29353241.

 

Laiks: no maija līdz oktobrim

 

Adrese: Usmas pagasts, Ventspils novads 

Tālrunis: +371 29353241

Irbenes radioteleskops

Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūts. Šeit joprojām zinātniskos nolūkos darbojas 32 m pilnīgi grozāma paraboliska antena RT-32, kas ir lielākā Ziemeļeiropā un astotā lielākā pasaulē, kā arī otra - 16 m antena RT-16. Abas antenas atjaunotas 2015. gada vasarā.

Paraboliskās antenas tiek izmantotas starpzvaigžņu vides objektu novērojumos, Saules radionovērojumos, asteroīdu un Zemei tuvo mākslīgo ķermeņu, to skaitā kosmisko atlūzu radiolokācijā, sevišķi lielas bāzes interferometrijas novērojumos, sekojot objektiem ārpus Saules sistēmas.   

Ekskursijas programma:
     1. Pastaigu pa Irbenes teritoriju apkārt radio teleskopiem RT-32 un RT-16
     2. RT-8 apskati ar iespēju tajā uzkāpt augšā, lai apskatītu Kurzemes plašumus,
     3. Pārgājienu pa pazemes tuneli,
     4. F.Candera memoriālās telpas apskati ēkā “Kristāls”

Ekskursijas laiks ir apmēram 1,5h, tā pieejama latviešu, angļu un krievu valodā.  

Kā pieteikties?
Ekskursijas notiek tikai gida pavadībā (latviešu, angļu un krievu valodās) pēc iepriekšēja pieraksta. Lai pieteiktos ekskursijai, nepieciešams sūtīt e-pastu uz adresi: infovirac@venta.lv vai zvanīt uz 26413925, 29230818 (tikai darba dienās). Ekskursijas pieejamas no aprīļa līdz novembrim.

Adrese: Irbene, Ances pag., Ventspils novads
Tālrunis: +371 26413925 (P.-SV.)
+371 29230818 (tikai darba dienās)
E-pasts:  virac@venta.lv infovirac@venta.lv
www.visitventspils.com

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs

Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs atrodas Irbenē, bijušajā Padomju armijas pilsētiņā, un tā saimnieks ir Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūts. Šeit joprojām zinātniskos nolūkos darbojas 32 m pilnīgi grozāma paraboliska antena RT-32, kas ir lielākā Ziemeļeiropā un astotā lielākā pasaulē, kā arī otra – 16 m antena RT-16. Abas antenas atjaunotas 2015. gada vasarā.

Struktūrkapitālu veido nekustamais īpašums (objekts "Zvaigznīte"), kas 1994. gadā tika pārņemts no bijušā PSRS karaspēka daļas. Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs tika dibināts 1994. gadā. Sākotnēji šī bija Latvijas Zinātņu akadēmijas struktūrvienība, 1996. gadā tika iegūts valsts bezpeļņas organizācijas SIA statuss, kopš 2004. gada tai ir pašreizējais statuss.

Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs (VSRC jeb VIRAC - Ventspils International Radio Astronomy Center) galvenais uzdevums ir veikt dabisku un mākslīgu kosmisku radio avotu novērojumus, lai uzkrātu datus fundamentālām un praktiskām radioastronomijas, astrofizikas, kosmoloģijas, ģeofizikas, ģeodinamikas, ģeodēzijas, koordinātu-laika dienesta un citām izpētes programmām.

Kontakti:
Adrese: Inženieru iela 101, Ventspils, Latvia, LV-3600
Addrese Irbenē: VSRC, Ventspils raj. Ances pag., Irbene, LV-3600
Tel.nr.: +371 6362 9657, +371 6362 8303
E-pasts: virac@venta.lv
virac.venta.lv

www.vatp.lv
lv.wikipedia.org

Usmas mini Zoo

Adrese: “Lejnieki”, Desuciems, Usmas pagasts, Ventspils novads
Telefons: +371 29103871
e-pasts: goldmanisandris@gmail.com

 

 
Usmas mini Zoo
 
Zemnieku saimniecība “Lejnieki” dibināta 2006. gadā ar domu nodarboties ar lauksaimniecību – aitu audzēšanu. Pamazām radās interese arī par citām dzīvnieku sugām, kā rezultātā tika izveidots mini Zoo ar dažādiem mājdzīvniekiem un eksotiskām dzīvnieku sugām, tai skaitā: Šetlandes poniji, Baibaki, peruāņu mini cūkas. Sevišķi lepojamies ar izveidoto putnu dārzu, kurā sastapsiet vairākās putnu sugas, tai skaitā: Jakobīnes baložus, pāvus, fazānus u.c.
 
Ilgākai atpūta pie dabas piedāvājam labas telšu vietas gan meža ielokā, gan puķu pļavā, kur varēsiet klausīties putnu dziesmās, vērot bites un izdosies ieraudzīt arī stirniņas. Pērties piedāvājam melnajā pirtī ar zāļu slotiņām.

"Silkalni" mini zoo

Silkalni, Vārves pag., Ventspils nov., LV-3623
Tālrunis: 26874388
E-pasts: pavelsons_arnuks@yahoo.com


Darba laiks :
no aprīļa - novembrim: 10.00-18.00
(katru dienu bez brīvdienām)
Iepriekš vēlams sazināties pa tālruni: 26874388
www.zoosilkalni.ucoz.lv

„Silkalnu” mini ZOO jūs varēsiet aplūkot dažādus zvērus, dekorativas vistu sķirnes, ūdensputnus, baložu sķirnes tai skaitā ari Latvijā izveidotas sķirnes, eksotiskos putnus un citus dzivniekus. Papildus tiek piedāvāta iespēja atpūsties piknika vietā. Atrodamies pavisam netālu no Ventspils, tikai 15 km attālumā, Vārves pagastā.

"Buki" Atpūtas vieta un Mini Zoo

 "Buki" Atpūtas vieta un MiniZoo
 
"Buki", Vārves pagasts, Ventspils novads, LV-3623
Tālrunis: +371 25120357 (Vita); +371 25120375 (Agris)
E-pasts: vita_buka@inbox.lv
http://buki.mozello.lv

Mini Zoo "Buki" varēsiet ne tikai dzīvē ieraudzīt dažādu sugu un dzimtu pārstāvjus, bet arī tos apčubināt un pabarot. Šeit varēsiet sadzirdēt pērļu vistas, dziedošu ēzeli Janci, redzēt krāšņo pāva asti, izbaudīt alpakas vilnas mīkstumu, satikt aci pret aci vienkupra kamieli un daudz ko citu. Garantējam, ka apmeklējot Zoo un sastopot tā iemītniekus dzīvē gūsiet ne tikai pozitīvas emocijas, bet arī relaksāciju un dabisku prieku!

Zoo biļešu cenas:
Pieaugušajiem: EUR 2,00
Bērniem (no 5 – 12 gadu vecumam): EUR 1,00
Barība: EUR 2,00

Zirgaudzētava „Dumbrinieki”

Zirgaudzētavas „Dumbrinieki” pļavās ganās ap 30 Holšteins un Hannoveras šķirnes zirgu.

Zirgaudzētava piedāvā:
  - izjādes brīvā dabā pa mežu un lauku apvidu;
  - apmācības jāšanā bērniem un pieaugušajiem;
  - vizināšanos pavadoņa klātbūtnē.
  - Ir iekārtota vieta piknika organizēšanai un nakšņošanai teltīs.

Adrese: „Dumbrinieki”, Vārves pagasts, Ventspils novads
Tālrunis: +371 29499498

www.visitventspils.com

Jātnieku sporta klubs „Demora”

Jātnieku sporta klubs „Demora”

 

  • Izjādes zirga mugurā
  • Pārgājieni ar zirgiem
  • Vizināšanās droškā un kamanās
  • Pilna pansija zirgiem
  • Zirgu apmācība
  • Zirgu audzēšana
  • Zirgu tirdzniecība
  • Zirgu transportēšana
  • Treileru iznomāšana


Adrese: "Laimiņas", Tārgales pag., Ventspils novads
Tālrunis: +371 29522360
E-pasts: gelinta@inbox.lv
www.demora.lv

Triāla klubs Karters

"Triāla klubs Karters"
Zemdegas - 5, Ugāles pag., Ventspils nov., LV-3615
Tālrunis: 29454272
www.karters.lv


Biedrība “Triāla klubs Karters” ir bezpeļņas organizācija, kura apvieno triāla cienītājus. Oficiāli klubs ir dibināts 2000. gadā. Kopš tā laika darbība ir mainījusi savu formu, bet pamatdarbības virzieni nav mainījušies un ir sekojoši:

  •  veselīga dzīvesveida popularizēšana;
  •  triāla popularizēšana;
  •  paraugdemonstrējumu sniegšana;
  •  pasākumu organizēšana;
  •  treniņu organizēšana;
  •  biedru sportisko sasniegumu veicināšana;
  •  publicitātes nodrošināšana atbalstītājiem
  • u.c. darbības.


Vārds “karters”
Latviešu valodā vārds “karters” nav sastopams, bet Latvijas velotriālistu aprindās tam ir sava nozīme. Ar vārdu “karteris” parasti apzīmē dzinēja daļu. Savukārt, “karters” ir velosipēda zobrata aizsargs. Tā ir detaļa, kas tiek piestiprināta rāmim, lai netiktu bojāts velosipēda priekšējais zobrats.

 

Kluba vēsture
Dibināts 2000. gada 26. oktobrī Ugālē, apvienojoties domu biedru grupai. Līdz ar reģistrāciju Latvijas Republikas Uzņēmumu Reģistrā uzsākām darbību kā sporta sabiedriskā organizācija. Dibināšanas sapulcē piedalījās 9 cilvēki, bet ar laiku mūsu oficiālo biedru un domubiedru skaits ir audzis.

Jau pirmā pastāvēšanas gada laikā tika sarīkotas lielas starptautiskas triāla sacensības, kuras vēroja ap 3000 skatītāju. Kluba biedri ir arī piedalījušies 2001.gada pasaules čempionātā un ar ļoti labiem panākumiem. “Cadet” grupā izcīnīta 5. Un 6. Vieta. 2002.gadā pasaules čempionāta posmā “Expert” grupā Kristapam Skudram 4.vieta. Latvijas čempionātā 2001. un 2002.gadā visās meistarības grupās pirmajās vietās mūsu kluba pārstāvji.
Lasīt vairāk

Dabas atpūtas parks Jūrkalnē

Dabas un atpūtas parks ir 3 ha liels, un tajā apskatāma Ugunspļava, brīvdabas estrāde (arhitekte – Iveta Plato), Vēja sēta, Zaļais ugunskrūms, Baznīcas ābeļdārzs (veidotāja – Līga Lepse), lapenes (autors – amatnieks Ainars Šlangens), sacensību “Zelta mopēds” atceres vieta (autors – kalējs Ainars Rullis), Dabas takas mežā un stāvkrasta kāpās uzstādītās laivu skultūras (autors – tēlnieks Ģirts Burvis).

Ugunspļavā atrodas brīvdabas estrāde, 7 ugunskuru vietas un divstāvu lapene. Šeit tiek svinēti Vasaras saulgrieži, Zāļu dienas, notiek koncerti, festivāli un zaļumballes. Vēja sētu iezīmē četru vēju – rietumu, austrumu, dienvidu un ziemeļu – skulptūras. Pašlaik centrā esošās šūpoles pulcē ļaudis Liedienās un parāda vietu, kur ar laiku taps Vējturu nams.

Austrumu vēja skultpūras tuvumā redzams Saules pulkstenis (autors – tēlnieks Uldis Kurzemnieks) un Ugunsrats (autors – kalējs Ainars Rullis). Baznīcas ābeļdārzā pavasaros zied talcinieku stādītās ābeles, un rudens tiek sagaidīts ar Ābolu balli. Ap Zaļo ugunskrūmu ir liela izmēra vienlaidus apaļais sols, kam uz paaugstinājumiem norādītas debespuses. Tā ir ērta atpūtas vieta ceļā uz pludmali vai vērojot brīvdabas koncertu.

Cauri piejūras mežam vijas Dabas takas, kur Meža zivju alejā redzama Lidojošā zivs un Makšķernieka zābaki. Meža takās atrodama arī Raganas mājiņa un Pundurmilža vigvams. Uz lielās meža takas atrodas sacensību “Zelta mopēds” atceres vieta, kas atgādina par Jūrkalnes motosporta tradīcijām un vietu, kur kādreiz atradās motokrosa trase.

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Popes estrāde

Blakus Baronu kapiem atrodas Popes estrāde, celta 1958. gadā, pēc tam vairākas reizes pārbūvēta un atjaunota, arhitekts M. Siliņš. Popes estrāde atrodas Ventspils rajona augstākajā vietā – Popes pilskalnā. Nostājoties pašā virsotnē paveras skaists skats uz apkārtni. Estrādes pusē skaidros vakaros var redzēt Ventspili, jūrā kuģus. Otrajā – dienvidu pusē – paveras Popes pagasta panorāma.

1949. gadā notikuši Dziesmu un Darba svētki, kā arī brīvdabas teātra izrādes un operetes. Kad uzcēla jauno estrādi, tad tā kļuva par rajona estrādi, kur notika lielie rajona pasākumi. Tā 1988. gadā notika pirmie izlokšņu svētki Popē, 1989. gadā Kurzemes novada folkloras svētki, 1991. gadā notika folkloras festivāls ,, Baltika 91.”
Popes estrāde ir iemīļota atpūtas vieta.
www.ventspilsnovads.lv

Popes muižas baronu Bēru kapsēta

Popes pilskalna austrumu daļā atrodas vecie baronu Bēru kapi (18. - 19. gs.) Līdz mūsdienām saglabājušies kapu vārti un akmens apmale. Atrodas vecas alejas galā, kas ved uz Popes baznīcu. Paralēli alejai izbūvēts asfaltēts ceļš uz kapiem blakus esošo estrādi.

Kapi ir nelieli, atrodas kalna galā, no kurienes kādreiz pavēries plašs skats. Nogāzē, padomju laikā celta estrāde

Vēja ģeneratori Platenes pļavās

Vēja elektroenerģijas parks ierīkots Ventspils novada Popes un Tārgales pagastā. Tajā uzstādīti 9 jaunās paaudzes “Siemens” ģeneratori, katrs ar 2,3 megavatu (MW) jaudu, 90 metru torņa augstumu, ar 101 metra rotora diametru, 50 metru spārna garumu. Ģeneratoru kopējā jauda - 20,7 MWh.

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv


Muzeji, kolekcijas

Privātkolekcija „Klajumos”

Gunārs Maliņš savas dzimtas mājās, "Klajumos", iekārtojis privātu muzeju, kurā var apskatīt dabas veidotas koka skulptūras, Otrā pasaules kara liecības, padomju laiku apģērbu un fotogrāfijas, senus darbarīkus.

Darba laiks: iepriekš vienojoties
Cena : pēc vienošanās
Adrese: „Klajumi”, Cirpstene, Vārves pagasts, Ventspils novads
Tālrunis: +371 63680228, 25457346

Rubeņa bataljona muzejs

"Rubeņa bataljona muzejs"
Ugāle, "Silmači", Ugāles p., Ventspils n., LV-3615
Tālrunis: 26559172

1944. gada vasarā izveidotais Rubeņa bataljons bija daļa no tā sauktās ģenerāļa Kureļa grupas. Lai arī šīs vienības tika organizētas ar vācu okupācijas varas atbalstu, drīz vien tās nostājās gan pret vācu, gan krievu okupantiem, būtībā kļūstot par nacionālajiem partizāniem.

No 1944. gada 14. novembra līdz 9. decembrim Ugāles, Usmas, Rendas un Zlēku pagastos notika sīvas kaujas starp vācu 16. armijas daļām, SD un SS vienībām (policijas ģenerāļa Fridriha Jekelna vadībā) un kureliešu vienības atsevišķo bataljonu, ko komandēja leitnants Roberts Rubenis. Rubenieši bija labi bruņota un organizēta militāra vienība,- pāri par 600 vīru, kas apzinājās sevi esam ārpus abām naidīgajām okupācijas varām kā nacionāls spēks. Viņu izcīnītā kauja ir plašākā un ilgstošākā visā Latvijas nacionālās pretestības kustības vēsturē.

Brīvā laika pavadīšanas centrs "Krasti"

Adrese: „Krasti” , Jūrkalnes pagasts
Tālrunis: +371 28696228

Nams, kurā iekārtots brīvā laika pavadīšanas centru, celts 1835. gadā. Tas ir kultūrvēsturisks objekts ar arhitektonisku nozīmi; savulaik ēkā darbojās pirmā pagasta skola, Ulmaņlaikos – pagasta valde.

Veicot "Krastu" otrā stāva rekonstrukciju, iekārtota senlietu krātuve, kurā izvietoti Jūrkalnes un suitu novada tradicionālie vēstures priekšmeti, atjaunota viena mācību klase ar pirmās pagasta skolas mācību priekšmetiem un materiāliem, izveidots "vētru muzejs", kurā eksponēs no jūras izskalotus priekšmetus. Domāts arī par radošo darbnīcu nodarbību organizēšanu - aušanu, tīklu lāpīšanu utt.

Piltenes muzejs

Ekspozīcijā apkopotas liecības par Piltenes pagasta vēsturi no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām. Savas liecības un stāstus muzejam nodevuši vietējie iedzīvotāji.

Muzejā divas telpas atvēlētas muzeja ekspozīcijai, trešā domātā izstāžu rīkošanai.

Ekskursijas var pieteikt arī ārpus muzeja darba laika.

Adrese: Lielā iela 2a, Piltene, Ventspils novads
Darba laiks: otrdienās, trešdienās un ceturtdienās no plkst. 17.00 līdz 19.00
Tālrunis: +371 26566315

Ugāles aptiekas muzejs

Aptieka Ugāles „Aptiekā” atvērta 1895.gadā. Tā praktiski bez pārtraukuma darbojas jau 118.gadu. Aptiekā ierīkots neliels privātmuzejs, kurā apskatāmi aptiekas vēstures priekšmeti- dokumenti, izkārtnes, fotogrāfijas un aptiekas trauki, svari un ierīces zāļu gatavošanai.

Aptieka interesanta ar to, ka vienā ēkā apvienotas gan aptiekas telpas, gan aptiekāra dzīvojamās telpas.

Kontaktpersona: Evita
Tel.: +371 63662033
E-pasts: evitavv@inbox.lv

Retro moto Jūrkalnē

Enerģiskais kungs Arnolds Egle no Jūrkalnes „Kāpām” jau daudzus gadus dod jaunu izskatu senajiem motocikliem.

Viņš piedāvā apskatīt un izvizināt ar atjaunotiem retro motocikliem - 1961., 1963. un 1965.gada JAWA u.c.

Apmeklējumu lūdzu pieteikt iepriekš.

Cena: ziedojums
Adrese: „Kāpas” , Jūrkalne, Ventspils novads
Tālrunis: + 371 26424645 

www.visitventspils.com

Kurzemes lauku sēta miniatūrā

Viesu nama „Ventaskrasti” saimnieki izveidojuši bērniem miniatūru Kurzemes lauku sētu. Tajā ir vairākas koka ēkas, aka un rotaļu ierīces. Apkārt tekalē pērļu vistiņas, glāstus gaida pundurtrusīši, aitiņas, jēriņi un kaziņas. Kaziņas vasarās dzīvo uz Ventas upes lielākās salas (7,5ha), kur var nokļūt ar laivu. Piedāvā makšķerēšanu, pirti, pirtnieka pakalpojumus un nakšņošanu viesu mājā vai kempinga mājiņās. 

Darba laiks: maijs – oktobris

Adrese: „Ventaskrasti” , Vārves pagasts, Ventspils novads
Tārl.+371 29616644; +371 29156563 

Vētru muzejs

Tautas nams, Jūrkalne, Jūrkalnes pag., Ventspils nov., LV-3626
+371 29448883
vetrumuzejs@ventspilsnd.lv

Par Latvijas zemūdens kultūrvēsturiskā mantojuma ekspozīcijas “Vētru muzejs” paraugu izmantoti izstādes “Kuģi dzelmē” materiāli, kas līdz 2012. gadam bija aplūkojami Jūrmalas pilsētas muzejā un guva plašu apmeklētāju atsaucību, saņemot arī Jūrmalas pilsētas domes “Gada balvu kultūrā 2006″ par izcila kultūras projekta realizēšanu. Kopš izstādes slēgšanas pirms četriem gadiem līdzīgu projektu un apskates objektu Latvijā nav bijis.

Jūrkalnes pagasta tautas nama otrajā stāvā izveidotais muzejs, kas vēsta arī par Baltijas jūras stihijas upuriem, papildināts ar pludmalē atrastajām un no dzelmes izceltajām senlietām. Ēkas otrais stāvs izveidots kā improvizēts nogrimis burinieks, tādēļ apmeklētāji varēs apskatīt un izjust zemūdens kultūrvēsturisko mantojumu, akcentējot kuģu vrakus, kas atrodas Jūrkalnes krastos. Ekspozīcijā ietilpst nirēju ekipējums un atribūtika, foto un video materiāli no jūras dzelmes, zemūdens atradumi. Skaņas un apgaismojums noārda tiltu starp vēsturi un mākslu. Izstādes telpā ir radīta vide kā jūras dzelmē, ļaujot “ienirt” un ielūkoties “nogrimuša vraka” tilpnē.

Darba laiks vasarā:
Pirmdiena: SLĒGTS
Otrdiena: 12:00 - 17:00
Trešdiena: 11:00 - 17:00
Ceturdiena: 11:00 - 17:00
Piektdiena: 10:30 - 17:30
Sestdiena: 11:00 - 18:00
Svētdiena: 10:00 - 16:00

Ekspozīcija “Vētru muzejs” ziemas sezonā atvērta:
Ceturtdienās no plkst. 14.00 līdz 17.00
Piektdienās no plkst. 11.00 līdz 17.00
Sestdienās no plkst. 11.00 līdz 17.00
Svētdienās no plkst. 10.00 līdz 13.00
www.jurkalne.lv


Vides objekti, skulptūras, pieminekļi

"Zaļais pumpis"

Puzenieki ir ciems Ventspils novada Puzes pagastā. Izvietojies pie Ugāles—Blāzmas autoceļa 5 km no pagasta centra Blāzmas, 40 km no novada centra Ventspils un 154 km no Rīgas. Apdzīvotā vieta izveidojusies pie bijušās Puzenieku muižas (Pussenecken) centra. Muiža 1640. gadā tika atdalīta no Puzes un no tā laika līdz 1842. gadam piederēja Mirbahu dzimtai. No 1854. gada muižas īpašnieks bija Oskars fon Grothuss, vēlāk viņa dēls Kuno fon Grothuss. Grothusiem muiža piederēja līdz 1920. gadam. Puzenieku skola, Puzenieku muižas ansamblis, kā arī «Zaļais pumpis» ir vietējas nozīmes kultūrvēsturiskie pieminekļi. Namiņā atrodas 3 m dziļa avotaka, aptuveni 150 gadus veca.


Puzes pagasts, Puzenieku ciems, ceļu krutpunktā starp Puzes baznīcu, veco skolu un barona kapiem. 

www.visitventspils.com

Feliksbergas Jūrskolas piemiņas vieta

Jūrskola šeit atklāta 1871. gadā - laikā, kad notika jūrniecības izglītības reforma - un darbojusies bijušā Pilsberģes muižā. Feliksbergas jūrskola bija mācību iestāde, kuru beidzot varēja iegūt piekrastes stūrmaņa diplomu. Pavisam šajā skolā mācījušies ap 350 zemnieku un zvejnieku. Galvenokārt tie bijuši no tuvākās apkārtnes. Vairāk nekā 70 no visiem izturēja kabotāžas (piekrastes) stūrmaņa eksāmenu. 

Jūrskolas darbība Jūrkalnē labvēlīgi ietekmēja saimniecības un kultūras attīstību. 19. un 20. gadsimtu mijā jūrkalniešiem jau piederēja vairāki divmastu burinieki -- "Alexander", "Orion", "Maria", "Felix". 

Jūrkalnes jūrskolu slēdza 1902. gadā. Bijušās jūrskolas ēkas vairs nav.

 

1989. gada vasarā bijušās jūrskolas vietā atklāts piemiņas ansamblis (pēc tēlnieka Ģirta Burvja projekta) - divi mākslinieciski veidoti koka stabi ar tajos iegrieztajām senajām zvejnieku īpašuma zīmēm un tēsta ozola laiva. Piemiņas ansambli finansēja Latvijas Jūras kuģniecība.

www.jurkalnesstavkrasts.lv

"Cerību bura" - piemiņas zīme latviešu bēgļiem uz Zviedriju 1944. - 1945. gadā

''Cerību bura"" - piemiņas zīme latviešu bēgļiem uz Zviedriju 1944.-1945. gadā.
Autors - tēlnieks Ģirts Burvis, atklāta 2000. gadā.

 

Laika posmā no 1944. gada rudens līdz 1945. gada pavasarim, baidīdamies no atkārtotās PSRS okupācijas, bet nevēlēdamies evakuēties uz izpostīto un tāpat padomju armijas apdraudēto Vāciju, daļa Latvijas pilsoņu centās pa jūras ceļu kā vienīgo iespējamo nokļūt neitrālajā Zviedrijā. Braucieni bija ļoti bīstami, jo bēgļus apdraudēja vācu patruļas gan krastā, gan jūrā, mīnas, padomju aviācija un karakuģi, kā arī vētras, jo pārcelšanās bieži notika atklātai jūrai nepiemērotos un pārslogotos kuterīšos un laivās bez pietiekamiem degvielas un pārtikas krājumiem, jūras kartēm un navigācijas instrumentiem. Izbraukšana no Latvijas notika slepenībā, parasti bez uzskaites. Zviedrijā bēgļus reģistrēja kopā ar igauņiem, kuri bija daudz vairāk, bet bērnus dažkārt vispār neuzskaitīja. Šo un citu iemeslu dēļ Latvijas bēgļu skaitu Zviedrijā var lēst tikai aptuveni - ap 5000 personu. Laikam ejot, jaunajās mītnes zemēs šie latvieši ne tikai apliecināja savu kultūras savdabību un savas izvēles politisko un sociālo nepieciešamību, bet arī gan saimnieciski, gan garīgi, gan sociāli veiksmīgi iekļāvās turienes sabiedrībā. Bēgļu laivu ceļamērķis bija Latvijai vistuvākā Zviedrijas teritorijas daļa - Gotlandes sala, un braucieni visbiežāk sākās Kurzemes rietumu krastā (no Jūrkalnes līdz Gotlandes salai gaisa līnijā ir 90 jūras jūdzes jeb aptuveni 170 kilometri). To, ka Jūrkalnes pagastā ir bijusi viena no lielākajām bēgļu koncentrācijas vietām, apliecina fakts, ka "Bambaļu" mājās 1944. gada 18. novembrī notika nelegāla Latvijas inteliģences pārstāvju sanāksme, veltīta Latvijas valsts nodibināšanas svētkiem. ("Bambaļu" mājas bija Latvijas Centrālās Padomes (LCP) organizēto braucienu centra mītne.) Projekta autors tēlnieksA.Burvis piemiņas zīmi realizējis kā latviešu bēgļu piemiņu simbolizējošu cerību buru. Tajā pamanāmā plaisa ir šķiršanās dramatisma, pārvaramo grūtību un sāpju simbols mūsu tautas daļai svešumā. Piemiņas zīme tapusi pēc Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas iniciatīvas sadarbībā ar Jūrkalnes pagasta padomi. Projekta realizāciju ar valsts prezidentes Vairas Vīķes - Freibergas atbalstu finansēja Kultūrkapitāla fonds.
www.vietas.lv

Aldara 57°00 akmens Jūrkalnē

Lielākais alus darītājs Latvijā - a/s "Aldaris" - atrodas uz garākās 57°00' paralēles. 1999. gadā radās lieliska ideja - paralēli iezīmēt gan kartē, gan arī dabā. Ar īpašām akmens zīmēm tika iezīmētas vietas, kur 57°00' paralēle šķērso "Aldari", kā arī Latvijas austrumu un rietumu robežas.

 

"Aldara" pagalmā atklāja  pirmo akmens zīmi. Otro robežakmeni atklāja uz Latvijas austrumu robežas Latgalē, Upītes pagastā pie latgaliešu dzejnieka Ōduma Vizuļa dzimto māju vietas, bet trešo akmeni 1999. gada 21. augustā atklāja uz Latvijas rietumu robežas un 57°00' paralēles krustpunkta jūras krastā, Jūrkalnē.

www.visitventspils.com

Ielogoties

Jūs neaizpildījāt abus laukus.

Reģistrēties

Jūs neaizpildījāt visus laukus.