Aicinām uzņēmējus, individuālos ražotājus, organizācijas, pašvaldības, tūrisma centrus u.c izmantot iespēju celt savu atpazīstamību un sūtīt savu informāciju un fotomateriālus, kā arī papildinājumus vai labojumus jau ievietotajai informācijai uz epastu info@redzet.lv.
Saldus, Skrundas un Brocēnu novads

Baznīcas, pilis, muižas

Nīgrandes luterāņu baznīca

Nīgrandes draudze
Nīgrandes baznīca, Nīgrandes pag., Saldus nov., LV - 3899
Dievkalpojumi: mēneša 1., 3. svētdienā 15.00
Kalpo: Mācītājs Atis Freipičs


+371 22316912
atis.freipics@lelb.lv

Pirmā baznīca celta 17.gs. 60-tajos gados un saukusies par Pīlesmiesta baznīcu. Par Pīlesmiestu 1553.g. nosaukts kādreizējais Nīnives ciems. Domājams, ka šāds nosaukums radies no toreizējā Nīgrandes apkaimes zemes lēņa īpašnieka Johana (vai Jāņa) Pīles vārda. Miests izveidojies par pilsētiņu, kura 1658. gadā ieguvusi pilsētas tiesības. Tomēr ar laiku tā panīkusi un 1754. gadā pievienota Nīgrandes muižai. 1775. gadā Pīlesmiesta koka baznīcas vietā celta mūra baznīca, kas saglabājusies līdz mūsu dienām. Līdzekļus tās celtniecībai devusi Nīgrandes muižas toreizējā īpašniece Katrīna Helēna fon Reke. Baznīca kapitāli remontēta 1883. un 1975. gadā. Nīgrandes baznīcas divi zvani (1757. un 1774.g.) un kauss (1774.g.) ir ar māksliniecisku vērtību. Baznīcas tornī gailis (1775(?).g.).


Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Alšu muiža

Alši, Nīgrandes pagasts, Saldus novads, Kurzemes reģions, LV-3899


Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Ķerkliņu baznīcas drupas

Ķērkliņu luterāņu baznīca, celta 1641. gadā baroka stilā.

Baznīca smagi cieta pirmā pasaules kara laikā. 1929. gada laikraksts “Latvis” raksta: “Kara laikā izpostīto un izlaupīto baznīcu pamazām atjauno draudzes padome. Ar draudzes locekļu ziedotiem līdzekļiem un dažu Rīgas rūpnieku ziedotām summām baznīcai iegādāti sudraba trauki un izliets zvans. Pagājušajā vasarā ar baznīcu virsvaldes atvēlētiem 2000 ls baznīca remontēta.

Šovasar Ķerkliņos sarīkots garīgs koncerts, piedaloties vairākiem Rīgas māksliniekiem, ar nolūku sagādāt līdzekļus ērģelēm. Lielākas naudas summas baznīcas atjaunošanai ziedojis Rīgas namīpašnieks A. Burģis, zeltlietu tirgotājs Valdmanis un auto tirgotājs Zitmanis.”

Otrā Pasaules kara laikā baznīca tika sagrauta un nav atjaunota. Padomju varas laikā lielākā daļa Zvārdes pagasta teritorijas tika nodota PSRS gaisa karaspēka daļai mērķpoligona izveidošanai. Bumbu lauka centrā atradās Zvārdes un Ķērkliņu baznīcas, kā arī Rīteļu kapsēta, kura tika pilnībā izpostīta.

Ķērkliņu baznīcas torņa zvans tika uzvilkts un vēl arvien atrodas Vecauces baznīcas tornī. Nacionālajā vēstures muzejā glabājas baznīcas altāra kokgriezumi un ķēniņa Dāvida tēls.
manasvietas.blogspot.com
zvardesgadalaiki.blogspot.com
baltictravelnews.eu

Vormsātes pils

Vormsātes muižas pils atrodas 1 km pirms Nīkrāces, pa labi no ceļa, Šķērveļa kreisajā krastā. No pils pavēries skats uz parku un ezeru. Uz vienu salu vedis apaļkoku tilts. Piederēja baroniem Hāniem. Revolūcijas laikā pili nodedzināja un laikā no 1906. līdz 1913. gadam V.L.N.Bokslafs to atjaunoja, gandrīz neiejaucoties sākotnēja ēkas veidolā. Nedaudz klasicisma garā tika pārveidoti logu aprāmējumi.

Muižas pils celta 1809. gadā un ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. Lejpus Vormsātes Šķērveļa krastā atrodas Šķērveļa dižakmens un Vormsātes pilskalns. Par iespējamu pilskalnu Vormsātes muižas tuvumā minēja jau A. Bīlenšteins 1869. gadā. Pils saukta arī par Diždzeldas jeb Lieldzeldas pili. Kurzemes bīskapijas laikā viens no Lieldzeldas lēnu kungiem bijis Simoliņš, pazīstamās ungāru grāfu Batoriju dzimtas atvase, kas valdīja pār Septiņkalni un Polijai deva kareivīgo karali Stefanu Batoriju.

2013. gada 8. jūnijā muižas īpašnieka komentārs panoramio.com: "Esmu Vormsātes muižas un Aizupes pils īpašnieks. Žogu pagaidām nav plānots ierīkot, tas sabojātu ainavu. Sakarā ar naudas trūkumu remontdarbi ir iesaldēti. Pagaidām nomainījām jumtu, ielikām koka logus, koka durvis un atjaunojām koka kāpnes. Iekšā ir pelēkā apdare. Vormsātes muiža vēsturiski cieši saistīta ar Aizupes pili. Vormsāte kalpojusi kā mednieku namiņš lielajai Aizupes pilij. Vormsātes pamati bija uzbūvēti 16. gadsimtā, savukārt 18. gadsimtā māja bija rekonstruēta un pārbūvēta, jo īpašnieks bija arhitekts. Vormsates īpašnieki, saskaņā ar arhīva datiem, bija ļoti slavenas vācu ģimenes - fon Rozeni, fon Šlipenbahi, fon Hannes. Vormsātes teritorijā kādreiz bija vīna darītava ar pagrabu un citas palīgēkas, ka arī avots ar labas kvalitātes ūdeni. Vormsāates muižas teritorijā atrodas dīķis (ar forelēm) un upe, aramzeme, mežs un brīnišķīgs vecs ošu parks. Muižas platība ir ap 32 hektāriem. Papildus vēlos atzīmēt ,ka Vormsātē ir lielākais un vecākais ošu parks (dārzs) Baltijā, kas reģistrēts vairākos starptautiskajos dārzu un parku katalogos un 18.-19.gadsimtu hronikās (meklēts arhīvos)."
manasvietas.blogspot.com

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Lēnu muiža

Lēnu muiža celta 19. gadsimta sākumā. Ēku ansamblis cietis no pārbūvēm. Bojā gājis parks. Saglabājušās saimniecības ēkas. Lēnu muižas kungu māja celta 20. gadsimta sākumā. Kūts celta 1845. gadā.


Baronam Lēnu pils bijusi kā vieta medībām un atpūtai nedēļas nogalē.
www.zudusilatvija.lv
manasvietas.blogspot.com

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Lēnu Romas katoļu baznīca

Lēnu Svētās Trīsvienības draudze
Administrators: Vjačeslavs Bogdanovs
Adrese: Lēnu Sv. Trīsvienības baznīca
Kontakttālrunis: mob.tālr.: (+371) 29414748 (priesteris)
Dievkalpojumi notiek:
Mēneša I, II un III svētdienās 15:00 Sv.Mise.
Baznīca atvērta katru dienu no 08:00 līdz 21:00.

Lēnu Svētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Liepājas diecēzes draudzes baznīca. Tā atrodas Skrundas novada Nīkrāces pagasta Lēnu ciemā. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

Dievnams ir apmesta ķieģeļu mūra celtne ar diviem vidēji augstiem torņiem, kuros atrodas viens 1792. gadā liets zvans. Baznīcas jumts no kārniņiem. Baznīcai sānos piebūvēta viena ķieģeļu sakristeja. Baznīcu ieskauj dārzs, ko noslēdz ķieģeļu stabiņos akmeņu mūra žogs. Ieejas vārti veidoti no dzelzs. Tuvumā atrodas veca koka plebānija ar kārniņu jumtu. Ieejas durvis atrodas no gala un sakristejas.

Interjers
Tā ir 11,3 metrus gara un 9,4 metrus plata vienas navas telpa ar cementu flīžu grīdu, kuru 1939. gadā klāja prāvesta J. Samuša laikā virs sarkano ķieģeļu grīdas. Dievnamam ir ķieģeļu griesti, kas veidoti velvē. Virs ieejas ir kora telpas ar 18. gadsimta ērģelēm, kas bojātas Otrajā Pasaules karā. Presbitēriju no lūgšanu telpas atdala dievgalds. Zem presbitērija atrodas kripta ar divu pēdējo Piltenes bīskapu zārkiem. Kancele un soli dievlūdzējiem ir veidoti no mūra. Baznīcā ir trīs mūra altāri. Lielajā jeb centrālajā altārī ir Vissvētākās Trīsvienības un Svētā Antona glezna un pelikāna skulptūra. Kreisajā pusē ir Lurdas Dievmātes statuja ar senu Dievmātes gleznu altārī, bet labajā pusē atrodas Jēzus Sirds altāris ar Jēzus Sirds figūru un vecu Krustā Sistā Pestītāja gleznu. Aplūkojami ir mākslinieciski augstvērtīgi biktssoli[5] — viens no 17. gadsimta, bet divi no 18. gadsimta vidus un Krustaceļa senās bildes. Dievnamā ir arī citi vērtīgi mākslas priekšmeti — 18. gadsimta Kristus figūra, koka krucifikss, 18. — 19. gadsimta svečturi, 19. gadsimta lustra, kauss, patēna un monstrance.

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Skrundas muiža

Adrese: Pils iela 2, Skrunda, Skrundas novads
Tālrunis: 22113355
E-pasts: office@skrundasmuiza.lv
Mājas lapa: www.skrundasmuiza.lv

Muižas ēka celta klasicisma stilā 19. gadsimta sākumā, un arhitektūras un vizuālo aprišu dēļ tā tiek dēvēta par Mežotnes pils miniatūru kopiju. Skrundas muiža, kungu nams, skrundinieku vidū saukta arī par pili, tika celta nomnieka grāfa Gustava fon Lamsdorfa saimniekošanas laikā, kurš te ieradās no Sanktpēterburgas pavadīt skaistas vecumdienas.

Laika gaitā muiža tikusi ievērojami pārbūvēta, jo pēc muižkungu mājvietas un nežēlībā kritušu augstmaņu patvēruma kalpojusi arī kā cietums, nabagmāja, aptieka, skola un internāts. Lielākie postījumi muižai tika nodarīti 1915. gadā, kad Venta pie Skrundas bija robeža, kur krievu armija gribēja apstādināt vācu uzbrukumu. Savukārt 1931. gada rudenī muižas pilī tika atvērta pirmsskolas klase, 1938. gadā tā bija kļuvusi par pilnu sešu klašu pamatskolu un savu misiju pildīja 30 gadus.

Muižas atjaunošana tika uzsākta 2009. gadā, bet jau 2012. gadā no Latvijas Būvnieku asociācijas tika saņemta bronzas balva nominācijā “Rekonstrukcija”. Skrundas muiža ir pilnībā renovēta un atbilst visaugstākajiem kvalitātes standartiem, kļūstot par nozīmīgu objektu Latvijas kultūras vidē.

Šodien Skrundas muižā viesiem ir pieejama viesnīca ar 12 labiekārtotiem numuriem, kā arī banketu zāles un konferenču telpas. Skrundas muižas restorāns apkalpo gan banketus, gan arī individuālos viesus. Skrundas muižas patīkamā vēsturiskā atmosfēra, apvienojumā ar mūsdienīgām tehnoloģijām un iekārtojumu, ļauj izbaudīt pagātnes auru, neatraujoties no mūsdienām.


Vairāk par Skrundas muižu: skrundasmuiza.lv


Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Skrundas luterāņu baznīca

Skrundas draudze
Adrese: Kuldīgas ielā 1a, Skrundā, Kuldīgas raj., LV-3326
Kanceleja: Tālr. 63331618
Dievkalpojumi: svētdienās 11:00
Kalpo: Mācītājs Martins Samms
Kontakti: Tālr. 29410115; 

m.samm@inbox.lv

Skrundas luterāņu baznīca uzcelta 1567. gadā. 1619. gadā tā nodega. 1673. gadā uzcelta jauna baznīca. 1711. gadā baznīcu līdz ar pili nopostīja zviedru karaspēks. Vēlāk uzcēla nelielu baznīcu no koka mācītāja muižā. 1750. gadā uzsāka nopostītās baznīcas atjaunošanu. Mācītāja Frīdriha fon Boningena laikā 1899. gadā baznīcas tornī uzvilka jaunu zvanu, kas kalpo vēl tagad. Pirmā Pasaules kara laikā baznīcu stipri izpostīja, tajā ierīkoja zirgu stalli. Ādolfa Grota laikā baznīcā iebūvēja ērģeles un altārgleznu. Skrundas baznīcas ērģeles 1868. gadā būvējis Hermanis Liepājā. Ērģeles restaurētas 1999. gadā, darbus veica Ugāles ērģeļbūves darbnīca. Pirms kara Skrundas draudze tika uzskatīta par vienu no lielākajām draudzēm Kurzemē. 1944. gadā vācieši uzspridzināja baznīcas torni, jo uzskatīja, ka tas esot kā orientieris krievu armijai. 1995. gadā Skrundas luterāņu baznīcu atrestaurē pilnībā. Baznīcā redzama F. Špēra altārglezna "Kristus pie krusta".
www.zudusilatvija.lv

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Rudbāržu luterāņu baznīca

No sarkaniem ķieģeļiem 1906. gadā celtā baznīca ar mazo tornīti virs kores ir vismazākais dievnams Latvijā.

Nostāsts par baronu fon Firksu vēsta, ka viņš varējis saņemt Vācijas bagātās radinieces mantojumu tikai tad, ja uzcels Rudbāržu baznīcu.

Līdz 1. pasaules karam baznīca bija vācu draudzes dievnams, pēc kara - Valtaiķu baznīcas filiāle. Tika piebūvēts ģērbkambaris, ierīkots altāris ar Šēnberga altārgleznu "Kristus padebešos, aizejot uz Tēvu" (iesvētīta 1931. gadā). 1934. gadā Rudbāržos izveidoja patstāvīgu draudzi, 1936. gadā iesvētīja zvanu torni un jauno zvanu, bet 1945. gadā zvana tornis un daļēji arī ģērbkambaris tika sagrauts. 

Adrese: Liepu iela 2, Rudbārži, Rudbāržu pagasts, Skrundas novads 

www.skrunda.lv

Rudbāržu muiža

Rudbāržu pils celta vēlā ampīra stilā 1835. gadā fon Friksu dzimtai pēc baroneses Teas fon Friksas pasūtījuma. Pārbūvēta 1882.-1883. gadā. Vēlīnā ampīra stila ēkā jūtama franču renesanses ietekme. 1905. gadā pils tika nodedzināta. 1908. gadā arhitekta L.Reinīra vadībā sākta tās atjaunošana. 1938. gadā pili pārbūvēja un ierīkoja karavīru atpūtas namu, Otrā Pasaules kara laikā - vācu karavīru hospitāli, pēc kara - meža darbinieku skolu, kopš 1962. gada šeit atrodas Rudbāržu skola. 1919. gada janvāra beigās un februārī pilī uzturējās Oskara Kalpaka bataljons, šeit 3. martā sākās uzbrukums boļševikiem, kas beidzās ar Rīgas atbrīvošanu. 1934. gadā pie pagalma kāpņu terases sienas tika piestiprināta piemiņas plāksne. Kara laikā tā bija norauta, vēlāk atrasta un 1951. gadā slepus iemūrēta durvju ailē. 1989. gadā paslēpto plāksni izkala un 3. martā novietoja agrākajā vietā.

www.zudusilatvija.lv

Saldus Sv. Jāņa luterāņu baznīca

Kuldīgas iela 2, Saldus
+371 29258125

 

Saldus Sv. Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca ir Saldus vecākā celtne. Pirmā mūra baznīca Saldū šai vietā uzcelta 1614.-1615. gadā par hercoga Vilhelma līdzekļiem. Tagadējā baznīca celta 1737. gadā. Paplašināta un pārbūvēta 1903. gadā pēc V. Neimaņa projekta. Baznīcas tornis saspridzināts Otrā Pasaules kara laikā, ap 1944., 1945. gadu. Pagaidu koka tornis uzbūvēts 20. gadsimta 50. gadu sākumā. Agrākajā izskatā tornis atjaunots 1982. gadā. Torņa jumta segums atjaunots 2010. gadā.

 

Baznīcā atrodas unikāli mākslas pieminekļi - Liepājas meistara K.A. Hermaņa būvētās ērģeles, manierisma stila kancele, 19. gs. 2. pusē būvētais altāris ar meistara J. Dēringa altārgleznu u.c.

turisms.saldus.lv

www.zudusilatvija.lv

Saldus Mārtiņa Lutera luterāņu baznīca

Skrundas iela 25/27, Saldus
+371 29131088,
+371 29572870

Kad 1930. gadā Saldū izveidojās otra evaņģēliski luteriskā draudze, tai bija nepieciešama sava baznīca. Saldus un apkārtnes turīgāko mājas saimnieki, rūpīgi ķērās pie jaunas baznīcas celtniecības, ziedojot tai līdzekļus, būvmateriālus, transportu un darbaspēku.Tā uzcelta 1934. gadā pēc arhitekta P. Dreimaņa projekta. Ēkas arhitektūrā izmantotas gotikas un romānikas formas.

 

Altārgleznu "Jēzus Kristus svētī labības laukus" gleznojis E. Dolmanis.
1995. gadā draudzei piešķirts Mārtiņa Lutera vārds.

turisms.saldus.lv

Saldus Sv. Pētera un Pāvila katoļu baznīca

J. Rozentāla iela 16, Saldus
+371 26493241

 

Jau 1461. gadā minēts, ka Saldū pastāvējusi Romas katoļu baznīca. Taču draudze veidojusies un dibināta ap 1923. gadu. Draudze jau divreiz - 1940. un 1947. gadā - neveiksmīgi mēģinājusi uzcelt Saldū katoļu baznīcu. Ar trešo mēģinājumu tas beidzot ir izdevies.

 

Jaunās Saldus Sv. Pētera un Pāvila baznīcas celtniecība aizsākās 1999.gada rudenī. Projektu izstrādājis Saldus arhitekts Aigars Andersons. Baznīca celta par Latvijā un ārvalstīs savāktiem ziedojumiem. Arī draudzes locekļi ieguldījuši daudz darba un līdzekļu, lai baznīcu uzceltu. Baznīcas celtniecība un labiekārtošana pabeigta 2008. gadā.

 

Pašlaik Saldus draudzē ir 2000 draudzes locekļu, tajā kalpo prāvests Andrejs Mediņš.
Šī baznīca vienmēr atvērta apskatei. Šeit regulāri apskatāmas dažādas izstādes.

turisms.saldus.lv

Saldus pareizticīgo baznīca

Striķu iela 26, Saldus
+371 26537911

1897. gadā likts pamatakmens Saldus pareizticīgo baznīcas ēku būvei. Pareizticīgo draudze nostiprinājās un paplašinājās Krievijas valdīšanas laikā līdz pirmajam pasaules karam. Baznīcā skatāmas interesantas 19.gs. ikonas "Kristus augšāmcelšanās, "Kristus valdnieks", "Kazaņas Dievmāte".
Otrā pasaules kara gados šāviņš baznīcai noārdīja zvanu torni. Tas gan ir atjaunots, bet ne vairs tā sākotnējā veidolā.

Blakus baznīcai atrodas mācītājmāja (19.gs. beigas), kas celta pareizticīgo mācītājmāju būvniecībai neraksturīgā stilā - no koka, t.s. vasarnīcu stilā - ar lielām jumta pārkarēm, rotātiem spāru galiem un koka mežģīnēm zelmenī.

turisms.saldus.lv

www.zudusilatvija.lv (foto)

Kalnamuižas barona Rekes pils (Saldus tehnikums)

Kalnamuižas dzīvojamā ēka Saldus pilsētā, Kalnsētas ielā 24, 200 m uz DA no Kalnsētas parka estrādes ap 1939. gadu. Ēka celta 1874. gadā. Līdz agrārreformai 1920. gadā piederējusi fon der Rekes dzimtai.

 

No 1920. līdz 1945. gadam ēkā atradās lauksaimniecības skola un ģimnāzija. Pēc Otrā Pasaules kara 20. gadsimta 40. līdz 50. gados ēka pārbūvēta. No 1945. līdz 1991. gadam ēkā atradās Saldus lauksaimniecības tehnikums. Kopš 1991. gada Profesionālā vidusskola. No 2016. gada skolas nosaukums ir Saldus tehnikums.

www.saldustehnikums.lv

 

Saldus pilsētas ģimnāzijas vēsture sākusies 1921. gadā. 1922. gada rudenī divas vidusskolas klases uzsāka mācības Kalnmuižas barona Rekes pilī (tagadējā Saldus profesionālās vidusskolas ēka). 1929. gadā Saldus pilsētas vidusskolu nosauca par Saldus pilsētas ģimnāziju. 30. gados strauji pieauga skolēnu skaits, skolas vadība centās panākt Izglītības ministrijā jaunas skolas ēkas celtniecības atļauju. 1960. gadā uzcēla jaunu skolas ēku (tagadējā Saldus pilsētas ģimnāzijas ēka), kas paredzēta 660 skolēniem. 

zudusilatvija.lv

Grīvaišu luterāņu baznīca

Grīvaišu luterāņu baznīca
Ezeres pag., tel.: +371 28365172

 

Nav precīzi zināms, kurā gadā celta Grīvaišu baznīca, kas senāk saukta par Līkupes baznīcu, jo atradusies netālu no Līkupītes grīvas. Kad 1697.gadā par Līkupes draudzes mācītāju aicināts teoloģijas students Jēkabs Kalkavs, baznīca šeit vēl neesot bijusi. Jādomā, ka tā uzcelta neilgi pēc tam. 1864. gadā baznīca esot stipri pārbūvēta, bet tornis celts 1902. gadā. Baznīca Padomju laikos izdemolēta. Šeit atrodas 17.gs. vidū darināta kancele un 19.gs. veidots neogotiska stila altāris, kā arī rituāla trauki, kas datējami ar 19.gs vidu un otro pusi. Aiz altāra 20.gs. 20-30-to gadu sienas gleznojums (veidojis Dailes teātra dekorātors Brasliņš).

 

Ap baznīcu atrodas Grīvaišu kapi.

 

Baznīca un blakus atrodošais krogs ir unikāli ar to, ka mūrēti no māla kleķā, apmesti ar kaļķa-grants javu un joprojām ir nevainojamā kārtībā.

Lutriņu luterāņu baznīca

Draudzes priekšniece: Linda Frīdenberga-Tomaša, +371 29390715, e-pasts: lindafridenberga@inbox.lv
Dievkalpojumi Lutriņu baznīcā notiek katra mēneša pirmajā, trešajā svētdienā plkst. 13:00.

 

Pirmā Lutriņu baznīca celta 1630.gadā. Šī baznīca 1665.gadā sagruvusi. Arī pēc tam uzceltā koka baznīca ātri satrunējusi. 1691.gadā uzcelta jauna baznīca ar torni, bet 1708.gada vasarā šīs baznīcas tornī iespēris zibens un tas sagāzies. Ļaudis to uztvēruši kā brīdinājumu par gaidāmo sodu par nodarītiem grēkiem. Pēc dažiem gadiem uznākušais mēris tad arī esot bijis šis sods. Baznīca tikusi atjaunota, tomēr drīz tā draudējusi sabrukt, tāpēc noārdīta. Jaunā baznīca bijusi gatava 1774.gadā, tomēr arī tā drīz sabrukusi.

 

1827. gadā pabeigta pēc skaita piektās Lutriņu baznīcas būve. Tā saglabājusies līdz mūsu dienām. Lutriņu baznīca vairākkārt remontēta un pārbūvēta. Ievērojamākās pārbūves bijušas 1868., 1873., 1927., 1936.gados. Baznīcā atklāta plāksne Latvijas atbrīvošanas cīņas un Pirmajā pasaules karā kritušajiem Lutriņu draudzes dēliem. Baznīcas priekštelpā atrodas akmens kapa plāksne, kas datējama ar 1710. gadu. Baznīca aprīkojums ir ar māksliniecisku vērtību - altāris (1837.g.), altārgleznas (1852.g.,1887.g.) un rituāla trauki: kauss (1860.g.) patēna (18.gs.), u.c.

www.vietas.lv

www.lelb.lv

Priedulas luterāņu baznīca

Priedulas luterāņu baznīca celta 16. gadsimta beigās kā viena no 70 baznīcām, kas tika būvētas Kurzemē pēc hercoga Gotharda Ketlera pavēles. Priedulas baznīca ir ievērojama ar 17. gadsimta interjera priekšmetiem – bikts solu un altāri, kā arī 18. gadsimta kanceli. Baznīcā atrodas arī vairāki seni rituāla trauki ar māksliniecisku vērtību. Pie baznīcas atrodas Priedulas viduslaiku kapsēta. Tur redzami savdabīgi kapu pieminekļi, ko no šūnakmens veidojis ķesteris un draudzes skolas skolotājs Heinrihs Štrauss.

www.zudusilatvija.lv

Vadakstes muižas pils

Muižas apbūve veidojusies Vadakstes upes krastā. Kopš 16. gs. muiža piederējusi baronu fon Bistramu dzimtai. 

Arhitekta L.Reinīra projektētā Vadakstes muižas pils celta laika posmā no 1911.-1914. gada neoklasicisma stilā. Saglabājusies halle ar jūgendstila kamīnu un plašām, greznām koka kāpnēm uz 2. stāvu, ovālajā zālē nišās podiņu krāsnis. 

Kompleksu ieskauj 18.gs.b. - 19.gs. veidots parks ar svešzemju kokiem un krūmiem. Regulārais itāļu stila parks ticis pārveidots naturālistiskā ainavu parkā. Saglabājušās arī muižas saimniecības ēkas. 

Kopš 1923. gada pilī ir Vadakstes pamatskola. Kopš 2010. gada sākumskola.

www.zudusilatvija.lv

Rubas baznīca

Rubas evaņģēliski luteriskā baznīca ir pamests Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams Saldus novadā, autoceļu V1660 un V1661 krustojumā, 900 metrus no Lietuvas robežas.

Precīzs baznīcas celšanas gads nav zināms, bet ir liecības par to jau no 17. gadsimta. 1815. gadā baznīcas toreizējā koka ēka nodega pilnībā, bet 1820. gadā tika atklāta pašreizējā mūra ēka. Baznīca otrā pasaules kara laikā cieta, bet to atjaunoja. Baznīca tika pamesta 1960. gados, kad beidza pastāvēt vietējā draudze. Līdz mūsdienās ir saglabājušās tikai drupas.

lv.wikipedia.org

www.zudusilatvija.lv

Lielezeres muiža

Ezeres muižas dzīvojamās ēkas būvniecības pirmsākumi meklējami 18. gadsimta beigās, kad muižas zemes savā īpašumā iegūst Vilhelms Ašebergs fon Ketlers. Ainaviski vērtīgais brīvā plānojuma parks starp Vadakstes upi un muižas kungu māju ierīkots 19. gadsimta otrajā pusē, laikā, kad muiža pārgāja baronu Štiglicu īpašumā. Aleksandra Štiglica laikā (t.i. pēc 1843. gada) muižu pārvaldīja pārvaldnieks barons fon Tolls, kas par savu rezidenci izvēlējās Ezeri. Viņš arī bijis tas, kurš licis izveidot 13 ha lielo parku, un kā apliecinājumu tam, licis arī atvest un uzstādīt 4 x 2 x 1,5m lielo akmeni ar uzrakstu: Br. Von Toll 1845 – 1855. Gadaskaitļi apzīmē laiku, kad tiek iekārtots parks.

Skola Lielezeres muižas kungu mājā izvietota kopš 1921. gada, kad pieņemts lēmums par Ezeres pagasta divpakāpju pamatskolas dibināšanu, vēlāk – 6-klasīgās pamatskolas izveidošanu, līdz 1952. gadā skola pārveidota par vidusskolu. Ezeres vidusskola ēkā, kas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, atrodas joprojām.

Ēkas vēsturiskais telpu plānojums mainīts un pielāgots skolas vajadzībām, bez izmaiņām saglabāts pagrabstāvs no septiņām atsevišķām telpām. No vēsturiskās interjera apdares ēkā saglabājušās podiņu krāsnis, griestu dekors, kā arī barokālās formās veidots kāpņu margas balsts un baroka stila pildiņu durvis.

Ar savu arhitektūru izceļas saimniecības ēkas - staļļi, kas veidoti ampīra stilā, pielietojot triumfa arku motīvus un doriskās kolonas. Padomju laikā tur ierīkotas kolhoza darbnīcas.

manasvietas.blogspot.com

Griezes luterāņu baznīcas drupas

Griezes luterāņu baznīca Saldus novada Ezeres pagastā. Baznīca celta 1580. gadā. Zvani (nav saglabājušies) ir lieti Meijera lietuvē 17. gs. beigās. 1769. gadā un 1846. gadā ir veikti pārbūves darbi. Šajā laikā baznīca zaudē daudz no sava greznuma, tajā skaitā tumši brūno, glazēto dakstiņu jumtu un logus ar svina dzīslojumu. Jumta konstrukcija tiek pārbūvēta un tas kļūst krietni lēzenāks. Torņa mūrētā daļa tiek pagarināta par 2,5 metriem, apaļie lodziņi torņa augšdaļā aimūrēti un saīsināti pārējie torņa logi, gan 3. stāvā, gan zvanu telpā. Baznīcas tornis 1944.g. stipri cietis no tiešiem artilērijas trāpījumiem, Sarkanās armijas karavīri daļēji izposta interjeru, taču pati ēka zem jumta stāv līdz pat 60.-70. gadiem. Tad attiecīgo valsts iestāžu bezatbildības un vietējo iedzīvotāju vienaldzības un nihilisma dēļ tā pakāpeniski iet bojā. 2003. gadā, uzsākot baznīcas sakopšanas darbus, no jumta konstrukcijām bija atlicis tikai neliels, sagāzies fragments apsīda daļā. Torņa atjaunošanas 1. kārtā 2012. gadā ir fiksēti daudzi interesanti atklājumi.

zudusilatvija.lv

Jaunauces pils

Jaunauces pils – kultūras tūrisma objekts

Īpašnieks Jaunauces pagasta pārvalde.

DARBA LAIKS no 15. aprīļa līdz 30. oktobrim:
-Pirmdienās, otrdienās, trešdienās, ceturtdienās no pulksten 8.00 līdz 16.00.
-Piektdienās, sestdienās, svētdienās no pulksten 11.00 līdz 15.00.

DARBA LAIKS no 1. novembra līdz 15. aprīlim:
-Pirmdienās, otrdienās, trešdienās, ceturtdienās, piektdienās no pulksten 8.00 līdz 16.00.
-Sestdienās, svētdienās iepriekš piesakot vizīti.

Ja pili vēlaties apskatīt citā laikā, zvaniet un vienosimies par abpusēji pieņemamu laiku pa telefonu +371 26014296. Zvaniet – mēs labprāt Jūs uzņemsim!

Ieeja: ziedojums

Jaunauces (agrākais nosukums Neu-Autz) kungu māja būvēta 19. gadsimta sākumā ampīra stilā grāfam K. J. F. fon Mēdemam. 20. gadsimta sākumā arhitekts Makss Aleks fon der Rops veicis interjeru atjaunošanu, kas fragmentāri saglabājušies, tai skaitā, arī Jelgavā ražotu balto podiņu krāsnis. Kompleksā saimniecības ēkas un parks. Laika gaitā muižas īpašnieki mainījušies. 19. gadsimta sākumā muiža piederēja grāfam K.J.F. fon Mēdemam. 1827.gadā muižu mantoja viņa meita Karolīne un viņas vīrs Ferdinands fon Rops. 1920. gadā pēc agrārreformas fon Ropu dzimtai muiža tika atsavināta. No 1930. – 2009. gadam muižā darbojas Jaunauces pamatskola. 

Jaunauces muižas apbūve ir 19. gadsimta valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Līdz mūsdienām saglabājušās 12 ēkas un parks. Apbūves skaistākais nams ir kungu māja jeb pils. Arhitektūras stils:klasicisma vēlīnais periods ampīrs. Arhitekts nav zināms.

jaunaucespils.lv

Jaunmuižas pils

Jaunmuižas pils un parks atrodas Jaunlutriņu pagasta centrā. Muiža celta 19. gs. sākumā. Pilī atrodas Jaunlutriņu deviņgadīgā skola. 1772. gadā skolai uzcelts otrs stāvs. Skolas priekšā atrodas tēlnieces Alvīnes Veinbahas darināti dekoratīvi ciļņi.


Saglabājusies arī 1817. gadā celtā Jaunmuižas klēts. Klēts durvis, gatavotas no romba formā izvietotiem dēļiem un bagātīgi dekorētas ar lielām naglām, atzītas par mākslas pieminekli. Saglabājušās arī citas saimniecības ēkas. Bijušajā muižas kalpu mājā dzimis pulkvedis Jukums Vācietis (1873-1938). Ēka restaurēta 1973. gadā, tai pašā gadā tur atklāts J.Vācieša piemiņas muzejs. Muzeja priekšā atrodas tēlnieces Leas Davidovas-Medenes darināts J.Vācieša skulpturāls tēls.


Starp Jaunmuižas kungu māju un ceļu atrodas Jaunmuižas parks (2,2 ha). Parku 19.gs. beigās ierīkojis firsts Līvens. Tas ir labi kopts, ar 24 svešzemju koku un krūmu stādījumiem.

Reņģes muižas pils

Rubas pagasts, Saldus novads, tel.: 63825665; 29168079


Reņģes muižas apbūve izveidojusies Vadakstes upes krastā. Pagalma vienā pusē pie upes bijusi kungu māja un tai pretī - saimniecības ēkas un kalpu māja, veidojot slēgtu pagalmu. Ēkām blakus 1882. gadā uzcelts muižas ūdenstornis. Pašreizējā muižas pils celta 1881.-1882. gadā baroniem fon Nolkeniem. Arhitektoniski tā veidota franču baroka stilā ar neorenesanses stilam raksturīgiem dekoratīviem motīviem. Šobrīd daļēji saglabājusies pils interjera dekoratīvā apdare, kā arī vairākas krāsnis un kamīni. Ceļu uz pili akcentē skaista liepu aleja, bet pie pils, Vadakstes upes krastā, plešas 19.gs. beigās ierīkotais 42,5 ha liels muižas parks ar 35 svešzemju koku un krūmu stādījumiem.

Tūristiem tiek piedāvātas ekskursijas. Pilī šodien atrodas Rubas pamatskola.

Striķu muižas apbūve

Striķu muižas apbūve
Zvārdes pag., tel.: +371 26033305

 

Muižas kungu ēkā tagad atrodas kultūras nams.

 

Striķu muižas apbūve veidojusies 19.gs. sākumā. Saglabājusies kungu māja, muižas klēts, dārznieka māja, saimniecības ēka, dzīvojamā māja un muižas parks (4 ha). Striķu muiža piederēja baronam Bēram. Muižas kungu ēkas celšanas laiks nav precīzi zināms. Tā ir simetriska būve ar uzsvērtu centrālo daļu.

 

Pie muižas atrodas parks ar dīķi.

Šķēdes muižas apbūve

Šķēdes muižas apbūve un ainavu parks
Šķēdes pag., tel.: +371 63846388

 

18.gs. Šķēdes upītes krastā veidojusies Šķēdes muižas (1761) apbūve. Parādes pagalma malās būvētas klēts un kūts, bet galā vienstāvīga mūra kungu māja. Aiz ceļa saimniecības pagalms ar staļļiem, klēti, saimniecības ēkām, bet pie dzirnavu dīķa - dzirnavas. 19.gs. kungu māja pārbūvēta un modernizēta – uzcelts otrais stāvs un pilij piešķirts neogotisks izskats – ar stūra torni un centrālo rizalītu, kura centrā novietots Zasu dzimtas ģerbonis.

 

Muiža pirmo reizi minēta 1461. gadā, kad ordeņa mestrs Johans fon Mengete piešķīra Johanam Lēvem (Loewe) un tā mantiniekiem zemes gabalu sauktu Šķēde par lēni. 1501. gadā Livonijas ordeņa mestrs Valters fon Pletenbergs piešķīra to lēnī Mertenam fon den Brinkenam, kura dzimtai tā pieder 200 gadus. 1729. gadā H.H. fon den Brinkena atraitne Margareta Veronika pārdod to savam dēlam Gideonam Heinriham fon Zasam. 1883. gadā īpašnieks ir Georgs fon Zass. Zasu dzimtas īpašumā muiža paliek līdz 1921. gadam. 1921. gadā muižu pārņēma Kuldīgas apriņķa valde un tās centru iznomāja privātpersonām. No 1925. Līdz 1927. gadam pilī atradās pirmās pakāpes pamatskola, vēlāk tā nonāca privātīpašumā. 1928. gadā par īpašnieku kļūst Jānis Laudams, Kuldīgas apriņķa tautskolu inspektors. Otrā pasaules kara laikā muižas ēkā atradās vācu armijas hospitālis.

 

Šobrīd Šķēdes muiža ir Šķēdes pagasta padomes īpašums.

turisms.saldus.lv

www.zudusilatvija.lv

Blīdenes baznīcas drupas

Blīdenē 1756. gadā tika uzcelta mūra baznīca. 1860. gadā firsta Oto Andreasa fon Līvena atraitne Šarlote lika būvēt jaunu neogotiska stila baznīcu, kas bija gatava 1862. gadā. Otrā pasaules kara laikā iespaidīgā celtne ar dekoratīvajiem kotrforsiem un 56 metrus augsto torni, kas bija visas apkārtnes dominante, tika daļēji sagrauta. 1965. gadā atlikušo būves daļu saspridzināja. Pašreiz no tās atlikuši tikai pamatu fragmenti.

www.zudusilatvija.lv

Blīdenes muiža

Pēc grāfa Mēdema pavēles no 1829. līdz 1830. gadam celta jaunā Blīdenes (Mazblīdenes) (Klein-Blieden) muižas dzīvojamā ēka. Muižas kungu mājas projekta autors, iespējams arhitekts J. G. A. Berlics. 1843. gadā par muižas īpašnieku kļūst firsts Oto fon Līvens. Pēc tēva nāves, sasniedzis pilngadību, par muižas īpašnieku kļūst Leo fon Līvens. No viņa muižu mantojusi meita Marija, precējusies ar Oto fon Vālu no Igaunijas. Viņu īpašumā muiža palikusi līdz agrārajai reformai 1920. gadā. Patreiz muiža pamesta un izpostīta.

www.zudusilatvija.lv

Remtes muiža

Remtes muiža veidojusies pie viduslaiku pils, kura dabā vairs nav saglabājusies. No sākotnējā muižas apbūves kompleksa saglabājusies vecā muižas kungu māja pretī jaunajai pilij, kā arī atsevišķas saimniecības ēkas. Remtes muižas pils celta 1800. gadā Berlīnes klasicisma stilā. 1880. gadā pili pārbūvēja - modernizēja atbilstoši jaunajām stila prasībām. Tika piebūvēti sānu šķērskorpusi un centrālā daļā rizalīts ar neorenesanses stila frontonu. Muižas īpašnieki izmantoja modernākās sava laika iespējas un 1893. gadā uzstādīja arī telegrāfa līniju līdz Saldum. Pils 1905. gadā dedzināta, pēc tam atjaunota 1926. gadā, kā rezultātā zaudēja erkerus tās galvenajā fasādē. Sākotnējā muižas pils interjeru apdare nav saglabājusies. Pie pils atrodas cilnis “Sfinksas”, kas izgatavots 1800. gadā.


Remtes muižu 1506. gadā uz lēņa tiesībām saņēma Ludvigs Butlars (Butlar), un viņa dzimtai tā piederēja 190 gadus. Nākošie muižas īpašnieki bija fon Brinkenu dzimta (Brincken), bet viņiem ar saimniekošanu neveicās un 1722. gadā īpašums nonāca izsolē. 1723. gadā to nopirka leitnants Fridrihs Kazimirs fon Brukens (Brucken). Viņa meita 1767. gadā apprecējās trešo reizi ar Johanu Fridrihu fon Medemu. Pēc sievas nāves 1780. gadā viņš kļuva par muižas īpašnieku un 1799. gadā ieguva grāfa titulu. Viņa īpašumā muiža paliek līdz 1920. gadam, kad muižu sadalīja saimniecībās un pilī ierīkoja Remtes skolu. Skola apsaimnieko Remtes pili arī šobrīd.

www.zudusilatvija.lv

Remtes luterāņu baznīca

Remtes luterāņu baznīca celta ap 1780. gadu. Tās celtniecībai līdzekļus devuši grāfiene Agnese Elizabete fon Brukena-Foka kā arī Kārlis Johans un viņa dēls Kārlis Johans Fridrihs fon Mēdemi. Baznīcas iekārtošanas darbi ilguši līdz 1793. gadam. Virs ieejas baznīcā saglabājies portāls ar iestrādātu cilni, kurā atveidots fon Medemu ģerbonis. Remtes baznīca izdegusi 1945. gada maijā, to aizdedzinājuši padomju armijas karavīri, šaujot raķetes baznīcas torņa logā. Padomju varas gados baznīca pārbūvēta kolhoza noliktavas vajadzībām. Baznīcas priekšā drīz pēc tās uzcelšanas ierīkoti Mēdemu dzimtas kapi un uzcelta kapliča. Kapličā padomju laikā bijusi ierīkota degvielas bāze. Tagad baznīca atdota draudzei.

www.zudusilatvija.lv

Gaiķu luterāņu baznīca

Pirmā baznīca Gaiķos (tolaik Muižciemā) celta ap 1640. gadu un bijusi no koka. Tagadējā baznīca celta 1658. gadā, bet tornis 1684. gadā, tās celtniecību organizējis vietējais muižnieks Georgs fon Horners.

 

Gaiķu baznīcas altāris raksturīgs 17.gs. 70-tajos gados Rēvelē iebraukušā Austrumprūsijas tēlnieka Kristiana Akermana darbnīcai. Jādomā, ka tur tapis arī Gaiķu baznīcas altāris.

 

Gaiķu baznīca īpaši izceļas ar saviem savdabīgajiem solu gleznojumiem. Gleznojumu stils ir raksturīgs vēlajai renesansei. Gleznojumos nav tiešā veidā tradicionāli atveidots Bībeles sižets un tēli, bet kristīgā morāle pausta ar dažādu simbolu palīdzību. Autors, iespējams Kurzemes gleznotājs Kornēlijs Bergholcs, izmantojis 16.gs. un 17.gs. mijā Nirnbergā iespiesto, Joahima Kamerārio sastādīto emblēmu krājumu.

 

Šeit atrodas arī citi vērtīgi inventāra priekšmeti. Baznīca bez īpašiem postījumiem pārdzīvojusi abus 20.gs. pasaules karus.

 

Brocēnu novads, Gaiķu pagasts, Gaiķi, LV-3872
+371 63846458
+371 26048675
Skraidite2@inbox.lv

www.zudusilatvija.lv

www.latvia.travel/lv

Gaiķu muiža

Muižas kungu dzīvojamā māja celta 19. gadsimtā. No 1920. gada šajā ēkā atrodas Gaiķu pamatskola. Ēkā atrodas novadpētniecības muzejs. Saglabājusies arī 1776. gada celtā klēts un citas saimniecības ēkas. Saglabājusies arī 1776. gada celtā klēts un citas saimniecības ēkas. 9 ha parks.


Tilti, dzirnavas

Tilts pār Ventu Nīgrandē

Atrašanās vieta:        Nīgrande, a/c P106 Ezere – Embūte – Grobiņa, km 18,
Atklāšanas datums:  2007. gads
Tilta tips:                    Konsolsistēmas divlaidumu konstrukcija (Gerbera sija)
Tilta kopgarums:       90.92 m
Laiduma shēma:       10.45 m + 34.4 m + 5.91 m + 28.6 m + 10.45 m


Nīgrandē pār Ventu 1937. g. tika uzbūvēts koka kopņu tilts ar betona malējiem laidumiem. 2. pasaules kara laikā nodedzināto centrālo laidumu vietā 1950. g. tika uzstādītas Gerbera sistēmas dzelzsbetona sijas (divi 34 m gari laidumi).

Pēc rekonstrukcijas 2007.gada tilta garums ir 90.92 m un tilts ir kļuvis platāks – 11.2 m, kā arī ir palielināta tā kravnesība, saspriedzot sijas ar ārējiem kūļiem. Malējiem laidumiem izveidota velves forma, piešķirot tiltam jaunu savdabīgu izskatu. Tilta mūžs pagarināts par vairākiem desmitiem gadu.
www.celuprojekts.lv

 

Skrundas dzelzceļa tilts

Dzelzceļa tilts pār Ventu ir Skrundas simbols, kas atainots pilsētas ģerbonī. Tas atklāts 1928. gadā (projektējis Latvijas Universitātes docents P. Pāvulāns un būvdarbus vadījis inženieris J. Leimanis). Gar sliežu malu pāri upei izveidots arī gājēju celiņš. 2003. gadā uzstādīta plāksne Skrundas dzelzceļa tilta 75 gadu jubilejai. 

Tilts ir viens no vecākajiem Latvijā, būvēts no čehoslovāku metāla un Rudbāržu laukakmeņiem. Tā ir viena no lielākajām Latvijas Republikas pirmskara inženiertehniskajām arhitektoniski izteiktajām būvēm. 

Dzelzceļa tilts pār Ventu ir ne vien vēsturisks, bet arī stratēģisks objekts – tas tiek apsargāts un to fotografēt un filmēt, atrodoties tiešā tuvumā, nav atļauts. Viens no skaistākajiem skatiem uz dzelzceļa tiltu un Ventu paveras no viesu mājas “Ventas”

www.skrunda.lv

Lēnu dzirnavas

Lēnu dzirnavas, Nīkrāces pagasts, Skrundas novads
Tālrunis: 29247670
E-pasts: surmis7@inbox.lv

Lēnu dzirnavas ir celtas 1844. gadā. To apsaimniekotājs bijis kolhozs un pagasts. Līdz piecdesmitajiem gadiem tās tika izmantotas, lai maltu graudus, tur dzīvojušas pat 8 ģimenes.

Tagad Lēnu dzirnavas piedāvā atpūtu pie atjaunotajiem Lēnu dzirnavu dīķiem, kuros var makšķerēt karpas, līņus, foreles, stores, u.c. zivis. Var arī apskatīt atjaunoto dzirnavu ēku un dzirnavu ratu. Tiek piedāvāts arī viesu nams ar pirti un izīrēts namiņš pārnakšņošanai, ir pieejamas telšu vietas un automašīnu stāvlaukums. Venta atrodas tikai 100 m attālumā. Skaista un sakopta apkārtne.

www.skrunda.lv

Mūra tilts pār Klūgu

Pumpuru ciemā, Skrundas-Ezeres ceļa malā, vietā, kur ceļš iet pār Klūgas upīti, atrodas neliels, senatnīgs mūra tilts ar divām pusloka arkām, caur kurām upei tecēt. Agrāk ceļš, kas ved pār šo tiltu, ticis izmantots, taču tagad tas pamazām apaug ar zāli, jo mūsdienās tiek lietots blakus esošais asfaltētais ceļš un tilts. No šī tilta uz mūra tiltiņu paveras lielisks skats, ko bagātina akmeņainā upes gultne un kupliem kokiem apaugušie krasti. Šis objekts ir vizuāli ļoti pievilcīgs un piemērots velo vai kājnieku maršrutiem. 


Tilts būvēts 19. gadsimta beigās.

www.skrunda.lv

Raņķu dzirnavas

Dzirnavas ir vienīgā vēsturiskā celtne Raņķu pagasta centrā. 
Ēka celta ap 1870. gadu, senatnē dzirnavas darbojušās ar ūdensratu. 20. gadsimta 30. gados ielikta moderna angļu ražojuma turbīna. Māja pārbūvēta vairākkārt. Neviens nezina, cik reižu. Var redzēt, ka vecajiem mūriem likta virsū ķieģeļu kārta un ēka paaugstināta. Gandrīz visu pastāvēšanas laiku dzirnavas darbojušās. Pirmsākumos tajās bīdelēts, bet kolhoza laikā malta lopbarība. Interesanti, ka izmantots traktors, lai palielinātu malšanas jaudu, kad pietrūcis ūdens. Iespējams tās darbojušās līdz pagājušā gadsimta 80. gadiem. 


Pašlaik dzirnavās atrodas veikals.

www.skrunda.lv

Pilsblīdenes vējdzirnavas

Pilsblīdenes vējdzirnavas celtas 19. gadsimta sākumā. Īpašnieki celšanas laikā bijuši baroni fon Līveni. Dzirnavas darbojušās līdz apmēram 1946. gadam, vēlāk pārbūvētas par kūti.
 
Adrese: Brocēnu novads, Blīdenes pagasts, Pilsblīdene, gandrīz blakus Pilsblīdenes muižas pilij.

Gaiķu vējdzirnavas

Dzirnavas atrodas pie Saldus-Stendes un Jaunpils-Ošenieku ceļa krustojuma. Celtas ap 1850.gadu, darbojušās līdz Otrajam pasaules karam, iekārta nav saglabājusies. Padomju laikā dzirnavas bijusi iekārtota kolhoza noliktava.

www.vietas.lv

Akmens tilts pār Imulu

Akmens tilts, apmēram 5 m plats un 10 m garš, būvēts bijušās Lielsatiķu muižas pastāvēšanas laikā 19. gadsimta otrajā pusē. Tilts netiek izmantots, bet ņemot vērā, ka pār tiltu ir regulāri braukusi satiksme, labi saglabājies.


Vēsturiskas ēkas, muzeji, kolekcijas

Nīgrandes muižas klēts

Muižas klēts ēka celta 1790. gadā. Šajā ēkā šobrīd atrodas 1980. gadā dibinātais Nīgrandes Tautas muzejs un izveidota Nīgrandes novadpētniecības materiālu krātuve. Ekspozīcijā īpaša vieta ierādīta rakstniekam Jēkabam Janševskim un viņa darbiem, ir iekārtota ekspozīcija, kas iepazīstina ar tradicionālo muižu sadzīvi un iekārtojumu, atsevišķa ekspozīcija veltīta arī padomju laikiem. Nīgrandes muižas klētī apskatāma arī Nīgrandes pusē atrasta mamuta ilkņa mulāža.

Nīgrandes pag., tel.: +371 63864239; +371 26374617
turisms.saldus.lv

Skrundas dzelzceļa stacija

Dzelzceļa stacijas ēku uzsāka būvēt 1927. gadā. Ir pamats domāt, ka to projektējis Latvijas dzelzceļa virsvaldes galvenais arhitekts Pēteris Feders. Tā bija ne tikai stacija ar ērtām dienesta, pasažieru uzgaidāmajām telpām un dzelzceļa darbinieku labiekārtotajiem dzīvokļiem augšstāvā. Tas bija vesels būvju kopums. Ar dzelzceļa strādnieku māju, kas Latvijas dzelzceļa divdesmitgadei veltītajā monogrāfijā ar fotoattēlu un ēkas abu stāvu plānojuma shēmu uzrādīta kā šāda tipa celtņu paraugs. Pat pēc septiņdesmit gadiem Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas 1999. gada kultūras pieminekļu srakstā tā ietverta kā Pirmās brīvvalsts laika vietējās nozīmes celtniecības piemineklis. Stacijas ēku komplekss bija kā paraugs - ar glītām bagāžas un kravas noliktavām, ar kūtīm un malkas šķūņiem, koptiem apstādījumiem, dzīvžogiem, košuma krūmiem, celiņiem un soliņiem. 

Adrese: Dzelzceļa stacija, Skrunda, Skrundas novads Tālrunis: 63316203 

www.skrunda.lv

Piena muzejs

Adrese: Kalnamuiža, Sieksāte, Rudbāržu pagasts, Skrundas novads
Tālrunis: 26518660
E-pasts: piens@pienamuiza.lv
Mājas lapa: www.pienamuiza.lv

Piena muzejs ir brīnišķīga izvēle, lai pa piena upi ceļotu laikā. Tu vari atgriezties vietā, kur vecmāmiņa sviestu kūla un tad ar zirgu veda uz tuvējo dzelzceļa staciju, lai to visu nogādātu pilsētā.

Vēlies apskatīt Piena muzeju un uzzināt kā rodas piens? To Tev var pastāstīt vienīgā runājošā gotiņa Baltijā, kuras vārds ir Venta un viņas teliņš Druvis.

Piena muižas ļaudis zinās izstāstīt par piena rūpniecību Latvijā, parādīt, ar kādiem aparātiem, ko iespējams turpat ieraudzīt, tiek mašinēts piens, taisīts krējums, sviests. Muzejā viens no unikālākajiem eksemplāriem ir Anglijas karalienes dāvinājums Latvijas pienrūpniekiem par labāko eksporta sviestu. Turpat arī kolorītā sviesta eksporta kārbiņa un stikla, piena pudelītes, kuras raisīs patīkamas atmiņas nevienam vien muzeja apmeklētājam.

Piena muzejā iespējams ne vien apskatīt plašo ekspozīciju un noskatīties filmu par piena rūpniecību, bet arī atrocīt rokas un doties pašiem izslaukt pienu. Jā, Piena muzejā dzīvo pus-govs Gauja! Viņa tur rāmi stāv un ir gatava ļaut katram interesentam iemēģināt roku piena slaukšanā. Un tas vēl nav viss – izslauktais piens ir jāatkrējo un tālāk – jāsakuļ pašam sviestiņš. Šajā nodarbē vienaldzīgs nepaliek neviens!

www.skrunda.lv

Grīvaišu krogs

Krogs atrodas iepretī baznīcai un kapiem, celts 19. gadsimtā, krustcelēs starp Liepājas, Saldus un Lietuvas ceļiem ar izvirzītām stadulām, lai tieši no lielceļa varētu ar visu pajūgu iebraukt iekšā. Tai laikā krogs pildīja tādas kā moteļa funkcijas, kurā tika izmitināti un pabaroti, gan ceļinieki, gan zirgi. Ēkas vidusdaļā joprojām saglabājies manteļskurstenis.

Jaunauces mācītājmuiža „Oši”

"Oši", Jaunauces pag., Saldus nov., Kurzemes reģ., LV-3893

Jaunauces mācītājmuiža „Oši” atrodas gleznainā vietā Ezeres upes krastā, rekonstruēta 19. gs. sākumā. Koka celtne, stalta un skaista no upītes puses, stipri bojāta. Pagasta nozīmes arhitektūras un kultūrvēstures piemineklis. Šeit bērnību un 15 darba gadus pavadījis ievērojamais latviešu valodas un etnogrāfijas pētnieks, mācītājs Augusts Bīlenšteins. 2002. gada rudenī pie mācītājmājas atklāta piemiņas plāksne zinātniekam. Šobrīd mājā dzīvo vairākas ģimenes.

Mācītājmuižas parkā aug divi lielākie Jaunauces pagasta dižozoli.

Pulkveža Oskara Kalpaka muzejs, „Airītes”

Memoriālā piemiņas vieta „Airītes” un pulkveža Oskara Kalpaka muzejs
„Airītes” , Zirņu pagasts, Saldus novads

+371 22017465

 

Pirmā Latvijas Armijas virspavēlnieka pulkveža O.Kalpaka un vēl trīs virsnieku bojāejas vietā ierīkota piemiņas vieta un muzejs, kur aplūkojama ekspozīcija par 1919. gada marta notikumiem.

Alšu kaļķu ceplis

Kaļķakmens ieguve Nīgrandē aizsākta jau 16. gadsimtā. 1906. gadā Alšos uzcelta pirmā kaļķakmens apdedzināšanas šahtveida krāsns, bet līdz 1908. gadam bijusi gatava arī otra. Lai kaļķakmeni varētu iebērt augstajās krāsnīs, no plieņakmens lauztuves tika izbūvēts koka tilts. 20. gadsimta 30. gados līdz kaļķa ceplim ticis atvilkts Ķeguma elektrolīnijas atzars un ierīkots elektrisks kaļķakmens pacēlājs. Ceplis netika cietis Otrajā pasaules karā un pēc kara tas darbību atsācis. Darbojies līdz 20. gadsimta 90. gadiem.

www.zudusilatvija.lv


Apskates un atpūtas vietas

Oskara Kalpaka piemiņas vieta pie Lēnām

Ceļu krustojumā netālu no vietas, kur 1919. gada 3. martā pulkveža Oskara Kalpaka bataljons forsēja aizsalušo Ventu un devās pretuzbrukumā lieliniekiem, 2007. gadā tika atklāta piemiņas vieta brīvības cīnītāju varoņgaitām, ko simbolizē krustcelēs novietots cietokšņa sienas fragments.

Pieminekļa idejas autors un finansētājs ir nīgrandnieks Jānis Blūms, viņa tēvs virsleitnants Paulis Blūms vadīja forsēšanu.

Atrašanās vieta: Lēnas, Nīkrāces pagasts, Skrundas novads

www.skrunda.lv

Pulkstenis "Laika upe"

2012. gada 12. maijā, Skrundas svētku laikā tika atklāts pulkstenis "Laika upe", kura autors ir tēlnieks Ģirts Burvis. Tas ir kļuvis par satikšanās vietu Skrundas pilsētas centrā.

"Skrundas pulkstenī "Laika upe" tēlaini atveidota ideja par laiku, kas ietverta pilsētas senajos simbolos - robežupē un tiltā pār to, vienojošā arī paaudzes. Esam kā ceļinieki laikā, katrs savā, bet reizē arī vienā laivā." (Ģirts Burvis) 

Atrašanās vieta: skvērs pie Skrundas kultūras nama (Kuldīgas un Liepājas ielu krustojums), Skrunda 

www.skrunda.lv

Piemiņas vagons-muzejs

1941. gada 14. jūnijā un 1949. gada 25. martā padomju okupācijas režīms realizēja Latvijas iedzīvotāju masveida deportācijas, no Latvijas izsūtot desmitiem tūkstošu cilvēku, tai skaitā bērnus, sirmgalvjus un sievietes mātes cerībās. Tikai retajam izdevās paņemt līdzi siltas drēbes un pārtiku. Daudzi mira pa ceļam uz Sibīriju, daudziem nācās sākt jaunu, grūtu dzīvi tālā, svešā zemē…

1998. gadā, atceroties gan 1941. gada jūnija, gan 1949. gada marta traģiskos notikumus, pie Skrundas dzelzceļa stacijas vietā, no kuras deportēja 2916 nevainīgus iedzīvotājus, tika uzstādīts piemiņas akmens un četrasu vagons – deportāciju atceres muzejs. Tas ir Latvijā pirmais vagons muzejs, kurā izvietota pastāvīga ekspozīcija – no Skrundas stacijas izvesto fotogrāfijas, vēstules, atmiņu stāsti, dokumenti un dažādas izsūtīto pašu darinātas lietas. Skrundas stacija bija izvešanai nolemto cilvēku savākšanas punkts, viena no trim apriņķa stacijām, uz kuru tika atvesti cilvēki gan no Skrundas, gan Kuldīgas apkārtnes. 1941. gadā no šejienes uz Sibīriju, Krasnojarskas novadu izveda arī atjaunotās Latvijas Republikas pirmā prezidenta Gunta Ulmaņa ģimeni.

Komunistiskā terora upuriem veltītas piemiņas vietas izveides ideja pieder skrundeniekam Ivaram Eņģelim, dzelzceļniekam un Latvijas Dzelzceļnieku biedrības valdes loceklim. Vagonu muzejam piešķīra VAS ”Latvijas dzelzceļš” Ritošā sastāva pārvalde. Skrundenieki ir ļoti pateicīgi VAS ”Latvijas dzelzceļš”, jo viņi pēc ilgas meklēšanas Jelgavas pusē atrada šo vagonu, paši saviem spēkiem to uzstādīja Skrundā un izremontēja. Vagonam, kā uzskata paši dzelzceļnieki, ir liela vēsturiska vērtība. Tas būvēts piecdesmitajos gados, un tieši šādos lopu vagonos tika izvesti Latvijas iedzīvotāji. Latvijas dzelzceļš samaksu ne par vagonu, ne tā remontu nepieprasīja, savukārt apkārtnes iekārtošanas un sakopšanas darbus veica skrundenieki par savas pilsētas līdzekļiem.

Skrundā gandrīz katrs pilsētas iedzīvotājs tiešā vai netiešā veidā ir saskāries ar deportāciju. Tomēr tiem, kas nav piedzīvojuši šo reālo situāciju, ir grūti saprast tā laika izjūtas un pārdzīvojumus, un līdz galam izprast, ko latviešiem nozīmēja izsūtīšana uz Sibīriju. Tādēļ galvenais muzeja uzdevums ir nepieļaut šīs Latvijai tik sāpīgās vēstures aizmiršanu. Par to rūpējas arī bijušais leģionārs un politiski represētais skrundenieks Jānis Blūms, kurš ir piemiņas vagonā iekārtotās ekspozīcijas autors un kā gids stāsta par to dienu baisajiem notikumiem. Muzejvagonu, iemūžinot no padomju režīma cietušo cilvēku dzīvesstāstus un veidojot dokumentālās filmas, izmantojis arī Latvijas Okupācijas muzejs.

Pie vagona uzstādīta bijušā Latvijas Dizaineru savienības priekšsēdētāja skrundenieka Mintauta Lāča izgatavotā piemiņas plāksne, kas visiem Skrundas viesiem atgādinās par traģiskajiem notikumiem, kuri risinājušies Skrundas stacijā.

Atrašanās vieta: Stacijas iela 1, Skrunda. Ekspozīcijas apskatīšanai vagona atslēgu var saņemt Skrundas dzelzceļa stacijā. 

www.skrunda.lv

Skrundas robežzīmes

Autoceļa A9 Rīga-Liepāja malās izvietotās robežzīmes "Skrunda" veidojis tēlnieks Ģirts Burvis, izmantojot masīvus gobas stumbrus, ko klāj ornamenti un figuratīvi kokgriezuma ciļņi par Ventas - Kurzemes un Vidzemes robežupes un pilskalna tēmu, beicēti tumšos melnozola toņos. Zīmes augšu, sānu laukumu un atvērto vidu rotā nerūsoša tēraudā ar lāzeri izgrieztās daļas, simbolizējošas pilsētas ģerbonī esošo robežupi Ventu un tiltu pār to. Pret ceļu pavērstos Zīmes sānos labi saredzams uzraksts "SKRUNDA".

Pie autoceļa P116 Kuldīga—Skrunda—Embūte izvietoto robežzīmju autors ir Z/S "Kamenes".
www.skrunda.lv

Gunas Rubežas keramika

Vilki, Sieksāte, Rudbāržu pagasts, Skrundas novads
Tālrunis: 26194220
E-pasts: ilmarsrubezs@inbox.lv
www.draugiem.lv/keramikarubeza/

Kurzemes sirdī, Skrundas novadā, meža ielokā – "Vilkos", māksliniece Guna Rubeža no zemes dzīlēs iegūtā Latvijas māla rada brīnišķīgus, tautiskus, tomēr sev raksturīgus keramikas izstrādājumus. Šeit katrs sev atradīs nepieciešamo gan ikdienas vajadzībām, gan svētku brīžiem.

Iespējams veikt individuālus pasūtījumus pēc klienta vēlmēm (uzraksti, gravējumi, emblēmas utt.) iepriekš to saskaņojot ar mākslinieci. Pasūtījuma izpildes termiņš ir apmēram viens mēnesis.

Lieliska iespēja jaunajam pārim veidot savu pirmo kopīgo darbiņu, jaunajam vīram nosēžoties keramiķes vietā pie virpas un jaunajai sieviņai izgreznojot vīra radīto.

Protams, iespējams arī apskatīt procesu, kā šie neatkārtojamie darbi top, iepriekš vienojoties par ekskursijas laiku un grupas lielumu.

Visi izstrādājumi ir roku darbs, kuros keramiķe Guna Rubeža ir ielikusi daļiņu no sevis, jo kā viņa pati saka: "Tas ir mans sirdsdarbs!"

Visu iepriekšminēto atradīsiet Skrundas novada Sieksātē, mājās "Vilki". 

www.skrunda.lv

Piemineklis "Pieta"

Piemineklis "Pieta" 2. Pasaules karā kritušo padomju armijas karavīru brāļu kapi - atrodas Skrundas - Vaiņodes ceļa labajā pusē. Apglabāti 3000 kritušie. Pieminekli 1979. gadā veidoja tēlniece L. Rezevska. Piemineklis tautā saukts arī par "māmuļu". 

www.skrunda.lv

Piemiņas plāksne Ērikam Ķiģelim

2015. gada 15. maijā Saldū, Striķu ielā 5, tika atklāta piemiņas plāksne mūziķim un komponistam Ērikam Ķiģelim. Šajā namā mūziķis dzīvojis 20 gadus. Piemiņas plāksni veidojis mākslinieks Egils Mednis. Plāksne arī veidota kā māja ar jumtu un logu, bet logā populārās dziesmas zīlīte teksts un tēls.

 

Piemiņas plāksnes simbols ir zīlīte. Šis simbols izvēlēts, jo Ērika Ķiģeļa dziesma "Zīlīte" ir leģendāra. Plāksne tapusi ar Saldus Rotari kluba un sabiedrības atbalstu.

Strūklaka "Medus piliens"

Saldū dzimušā tēlnieka Kārļa Īles skulpturāli veidotā strūklaka „Medus piliens” rotā pilsētas Līgo skvēru. Strūklakas ideja sakņojas cita Saldus novadnieka - dzejnieka Māra Čaklā - pilsētas poētiskajā salīdzinājumā ar „medus pilienu Kurzemes bļodā”.

 

Strūklaku veido divas horizontālas medus kāres, kuras savieno iespaidīgs medus piliens. Augšējās kāres ir debesu simbols. Apakšējās kāres ir zemes simbols. Un mēs - cilvēki – esam kaut kur pa vidu. Debesu kāres veidotas no metāla, zemes kāres – no granīta. Lielais medus piliens veido saikni starp debesīm un zemi, gluži kā norādot cilvēka vietu telpā. Ūdens brīvi plūst pāri debesu kāres malām, daļa ūdens notek strūkliņu un pilienu veidā, tādējādi radot medus lietu, kur atveldzēties un parotaļāties.

 

Skulptūra no nerūsējošā tērauda un granīta elementiem radīta autora, Kārļa Īles izpildījumā. Tehnoloģiskās daļas izbūves darbus veica būvuzņēmums Saldus būve, strūklakas hidrotehniskās daļas projektu izstrādāja Akvedukts inženieris, M.sc.ing. Gints Jaudzems.

Ziedu bite

Saldus skulpturālā ziedu bite atrodas pie Saldus autoostas. To veido vairāk nekā 1000 puķu stādiņi. Bite ir aptuveni 6 m gara un 4m plata. Tā pilsētniekus un pilsētas viesus iepriecina arī ziemā, jo, ietērpta svētku rotā, mirgo skaistās spuldzītēs.

Ielogoties

Jūs neaizpildījāt abus laukus.

Reģistrēties

Jūs neaizpildījāt visus laukus.
Portālu www.redzet.lv un www.gotobaltic.com veidotāju grupas darbības sākums meklējams jau 2004. gadā, kad pulciņš domubiedru – 4 jaunieši un viens pieaugušais – brauca pa Latviju muzicēdami un iepazīdami Latvijas dabu un atklādami ceļotprieku. Tolaik arī radās interese par fotografēšanu, kā rezultātā laika gaitā sakrājās liels fotoarhīvs. Radās jautājums, kur to likt, kā izmantot, lai tam būtu kāda jēga? Tāpēc arī dzima ideja par portāla izveidošanu, un nu jau dažus gadus tā ir sekmīgi realizēta, jo portālā www.redzēt.lv līdz šim ir ievietots vairāk par 20000 bildēm, ik dienas tam ir ap 600 unikālo skatījumu un ir bilžu bezmaksas lejuplādes iespēja, kas tiek plaši izmantota.
Apceļojot Latviju, radās secinājums, ka mums ir ļoti daudz skaistu, bet neapzinātu vietu un ceļotājam nebūt nav viegli ātri un ērti atrast sev vajadzīgo informāciju, kas kurā vietā būtu apskates vērts. Sākām vākt materiālus dažādās interneta vietnēs, un vajadzība atkal deva jaunu ideju – veidot ceļotājam ērtu portālu, kurā vienuviet būtu iespējams atrast visu vajadzīgo informāciju – ko attiecīgajā vietā apskatīt, kur paēst, kur pārnakšņot, kur vērsties dažādu tehnisku nepieciešamību un kļūmju gadījumos. Pašreiz esam šīs idejas īstenošanas sākumā, un mūsu mērķis ir ar portāla www.gotobaltic.com palīdzību veidot tūrismam pievilcīgu Latvijas un vēlāk visas Baltijas tēlu, kā arī reklamēt mūsu organizācijas, uzņēmējus, individuālos ražotājus u.c., palīdzot viņiem piesaistīt klientus.
Sākumā plānojam parādīt kartē Latviju, sadalītu pa reģioniem un novadiem. Reģionu kartē būs redzamas interesantākās apskates vietas. Novados varēs redzēt plašāku informāciju par apskates vietām un sociāli nozīmīgiem objektiem.
Savu mērķi sākam īstenot ar Kurzemes novadiem.
Ērtības labad piedāvājam divus apskates veidus:
1. Uzklikšķinot atveram novada karti un izvēlamies sev interesējošo objektu apskati.
2. Sev interesējošas vietas aplūkošanai izvēlamies no saraksta.
Papildus kartei un apskates vietu sarakstam portālā atradīsiet attiecīgo vietu fotogrāfijas un informatīvus aprakstus. Tas jums palīdzēs izvēlēties savu ceļojumu pieturas un galamērķus.
Mūsu lielais mērķis ir šādā veidā parādīt visu Baltiju.
Perspektīvā plānojam portālu tulkot angļu, krievu, vācu, ķīniešu un poļu valodās, tādējādi piedāvājot lielisku produktu šo valstu tūristiem.

Tā kā uzdevums ir ļoti liels, aicinām katru interesantu uz sadarbību.


Turpināt lejuplādēt

Samaksājot vismaz 1 eiro saņemat iespēju 3 mēnešus
LEJUPLĀDĒT FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px)
bez www.redzet.lv logo

VAIRĀK
REĢISTRĒJIES UN IEGŪSTI
LABAS KVALITĀTES FOTO LEJUPLĀDI

Samaksājot vismaz 1 eiro saņemat iespēju 3 mēnešus
LEJUPLĀDĒT FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px) bez www.redzet.lv logo


Reģistrēties
Lai lejuplādētu izvēlētās fotogrāfijas, REĢISTRĒJIES, atbalsti mūs un saņem piekļuvi lejuplādes pogai S izmēra bildēm =

Tas aizņem 4. soļus:
1. Reģistrēšanās
2. E-pasta apstiprināšana
3. Ielogošanās
4. Pārskaitījums
Garantējam Jūsu sniegtās informācijas konfidencialitāti, izmantosim to vienīgi, lai salīdzinātu ziedotāju un reģistrējušos personu vārdus.
Bildes varat izmantot personīgām vajadzībām, bet komerciāliem nolūkiem sazinieties ar mums: info@redzet.lv
IEGŪSTI LABAS KVALITĀTES FOTO LEJUPLĀDI

Samaksājot 5 eiro, saņemat iespēju 3 mēnešus
lejuplādēt fotogrāfijas un tās izmantot savai komercdarbībai
LEJUPLĀDĒT FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px) bez www.redzet.lv logo


Reģistrēties
Lai lejuplādētu izvēlētās fotogrāfijas, REĢISTRĒJIES, atbalsti mūs un saņem piekļuvi lejuplādes pogai S izmēra bildēm =

Tas aizņem 4. soļus:
1. Reģistrēšanās
2. E-pasta apstiprināšana
3. Ielogošanās
4. Pārskaitījums
Lai iegūtu rēķinu, raksti mums uz info@redzet.lv
IEGŪSTI AUGSTAS KVALITĀTES FOTOGRĀFIJAS

5 € = 5 FOTO vai 10 € = 20 FOTO
iegūsti FOTOGRĀFIJAS AUGSTĀ KVALITĀTĒ
L izmērs, 3888 x 2592 px, vai XL izmērā


Raksti mums uz:
info@redzet.lv
un iegūsti izvēlētās fotogrāfijas!

Izvēlieties jebkuras 5 fotogrāfijas neatkarīgi no lieluma un kvalitātes par 5 eiro, vai jebkuras 20 fotogrāfijas par 10 eiro.