Turpināt lejuplādēt

Samaksājot vismaz 1 eiro saņemat iespēju 3 mēnešus
LEJUPLĀDĒT FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px)
bez www.redzet.lv logo

VAIRĀK
REĢISTRĒJIES UN IEGŪSTI
LABAS KVALITĀTES FOTO LEJUPLĀDI

Samaksājot vismaz 1 eiro saņemat iespēju 3 mēnešus
LEJUPLĀDĒT FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px) bez www.redzet.lv logo


Reģistrēties
Lai lejuplādētu izvēlētās fotogrāfijas, REĢISTRĒJIES, atbalsti mūs un saņem piekļuvi lejuplādes pogai S izmēra bildēm =

Tas aizņem 4. soļus:
1. Reģistrēšanās
2. E-pasta apstiprināšana
3. Ielogošanās
4. Pārskaitījums
Garantējam Jūsu sniegtās informācijas konfidencialitāti, izmantosim to vienīgi, lai salīdzinātu ziedotāju un reģistrējušos personu vārdus.
Bildes varat izmantot personīgām vajadzībām, bet komerciāliem nolūkiem sazinieties ar mums: info@redzet.lv
IEGŪSTI LABAS KVALITĀTES FOTO LEJUPLĀDI

Samaksājot 5 eiro, saņemat iespēju 3 mēnešus
lejuplādēt fotogrāfijas un tās izmantot savai komercdarbībai
LEJUPLĀDĒT FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px) bez www.redzet.lv logo


Reģistrēties
Lai lejuplādētu izvēlētās fotogrāfijas, REĢISTRĒJIES, atbalsti mūs un saņem piekļuvi lejuplādes pogai S izmēra bildēm =

Tas aizņem 4. soļus:
1. Reģistrēšanās
2. E-pasta apstiprināšana
3. Ielogošanās
4. Pārskaitījums
Lai iegūtu rēķinu, raksti mums uz info@redzet.lv
IEGŪSTI AUGSTAS KVALITĀTES FOTOGRĀFIJAS

5 € = 5 FOTO vai 10 € = 20 FOTO
iegūsti FOTOGRĀFIJAS AUGSTĀ KVALITĀTĒ
L izmērs, 3888 x 2592 px, vai XL izmērā


Raksti mums uz:
info@redzet.lv
un iegūsti izvēlētās fotogrāfijas!

Izvēlieties jebkuras 5 fotogrāfijas neatkarīgi no lieluma un kvalitātes par 5 eiro, vai jebkuras 20 fotogrāfijas par 10 eiro.
Aicinām uzņēmējus, individuālos ražotājus, organizācijas, pašvaldības, tūrisma centrus u.c izmantot iespēju celt savu atpazīstamību un sūtīt savu informāciju un fotomateriālus, kā arī papildinājumus vai labojumus jau ievietotajai informācijai uz epastu info@redzet.lv.
Priekules un Vaiņodes novads

Parki, koki, purvi

Ruņupes ieleja

Ruņupes ieleja – dabas liegums 607 ha platībā. Ruņa ir viena no straujākajām upēm Latvijā, tās krastos atsedzas dabīgi sacementējusies grants, kas atgādina milzīgus betona bluķus. Ruņupei Priekules novada Mazgramzdas tuvumā raksturīgi pārsteidzoši augsti krasti, kas atgādina kanjonu. Pie augstsprieguma līnijas veidotais skatu laukums atklāj Latvijas ainavai neraksturīgu skatu – ar dažādām ozolu, skābaržu un citu lapu koku sugām bagāti klāti augsti upes krasti, kam lejā pa vidu ar neskaitāmiem līkločiem strauji un reizē rāmi tek upīte. Aicinām Ruņupes ielejā iegriezties zilo vizbulīšu ziedēšanas laikā – tad šeit ir neparasti skaisti.

www.priekulesnovads.lv


Ruņupes ieleja ir dabas liegums Priekules un Vaiņodes novados. Izvietojies Ruņas upes augšteces un tās pieteku Kauliņupes un Dakterišķes ielejās. Liegums izveidots 1977. gadā unikālā Ruņas upes posma aizsardzībai. Izcila vairāku Eiropas nozīmes mežu biotopu — nogāžu un gravu mežu, ozolu mežu, kā arī jauktu ozolu, gobu, ošu mežu upju krastos — aizsardzības teritorija. Natura 2000 teritorija.

lv.wikipedia.org

Valta birzs un parka dīķis

Valta birzs un parka dīķis – parks vairāk nekā 40 ha platībā Priekules pilsētas teritorijā. Valta birzs ir stādītu ozolu birzs, kas īpaši skaista pavasaros maijpuķīšu ziedēšanas laikā. Parks un dīķis kalpo par lielisku atpūtas vietu Priekules pilsētas un pagasta iedzīvotājiem.

www.priekulesnovads.lv

Vārtājas senleja

Vārtājas senleja - viena no iespaidīgākām Latvijas senlejām. Vēsturiski izveidojusies Vārtājas upes ieleja, kas stiepjas no Durbes līdz Kalētiem - ieskaujot Bunkas, Virgas un Kalētu pagastu teritorijas. Pagājušos gadsimtos gar senleju veduši vairāki kara ceļi. Vārtājas senleja robežojas ar Vārtajas pilskalnu, kas pazīstams kā viens no senākajiem un lielākajiem kuršu nocietinājumiem Kurzemē.

www.priekulesnovads.lv

 

Jāatzīst, ka Durbes–Vārtājas senleja būtu godam pieskaitāma pie iespaidīgākajām Latvijas senlejām. Senleja sākas ar Lāņupi, ietver Durbes ezeru un tālāk pa Trumpi un Padones strautu savienojas ar Vārtājas ieleju. Jau no Durbes ezera senleja atgādina platu un varenu upi, kas aizlokās dienvidu virzienā. Cilvēka varā nav bijis šo senleju jebkādi pārmainīt, vien pašas upes un to palienes senlejā ir bijušas pa zobam lāpstām, ekskavatoriem un bagarmašīnām.

 

Sevišķi iespaidīga senleja ir Padones apkaimē – šeit to sauc par Padones lanku. Īpaši tas samanāms rudens un pavasara dienās, kad gaisā ir neliela dūmaka vai migliņa. Iespaidīga arī tāpēc, ka putnu migrāciju laikā tīrumos un atmatās pulcējas daudz ūdensputnu, jo īpaši, kad palu un sniega kušanas ūdeņi vēl nav noskrējuši. Tiem, kas šo vietu grib redzēt savām acīm, pačukstēšu, ka labākā vieta ielejas un putnu vērošanai ir tās kreisā augšmala uz ziemeļaustrumiem no Macīšiem aptuveni 1-1,2 km garā posmā.

www.videsvestis.lv

Mūzikas dabas taka Purmsātos

Priekules novada Purmsātu muižas parkā ikvienam dabas un mūzikas mīļotājam būs iespēja doties pastaigā, saklausot dabas mūzikas skaņas, putnu jautros treļļus, ieelpot dabas smaržu. Bet pārsteigums būs katram kurš ļausies muzicēšanai uz āra mūzikas instrumentiem dabas takā, ieklausoties cilvēka un dabas radīto skaņu apvienojumam. Īpašā dabas taka, kurā izvietoti lielformāta āra mūzikas instrumenti, kas pieejami arī cilvēkiem ratiņkrēslos, izveidota 2017. gada pavasarī.

www.priekulesnovads.lv

Kalētu meža parks

Meža parkam, kas izveidots bijušās Kalētu muižas parkā, ir bagāts un interesants dzīves stāsts. Dodoties ceļā pa īpaši veidoto dabas taku, apskatāms Ķeizarakmens, kas uzstādīts par godu Krievijas caram Romanovam, iepazīstami diži un veci koki, bet Zaļumplacī atrodams koka skulptūru ansamblis.

 

Ģimenēm ar bērniem īpaši saistoša būs parkā izveidotā Zaļā mācību klase un vairākas atpūtas vietas, kā arī iespēja doties pārgājienā vides gida pavadībā, kas iepriekš piesakāma pa tālruni 29462138. Šī ir īstā vieta arī tiem, kam ceļot patīk ar velosipēdu, – Kalētu meža parka takas lieliski piemērotas riteņbraukšanai.

www.mammadaba.lv

Meža parks “Priediens”

Meža parks “Priediens” – meža parks blakus Kalētiem, kas bagāts ar dažādu sugu priedēm, ozoliem, dižskābaržiem. Parku caurvij dabas takas, kuru galvenā satikšanās vieta ir “Dabas klase”. Dabas objekti “Astoņas māsiņas”, “Dižpriede”, “Dižskābardis” ir skaistākās “Priediena” pieturas vietas. Šī ir brīnišķīga pastaigu un atpūtas vieta ģimenēm ar bērniem.

 

Mežaparka „Priediens” gide 26423893, 26197828

www.priekulesnovads.lv

 

Kalētu mežaparks, kas šodien ieguvis nosaukumu „Priediens” reiz bijis Kalētu muižas medību dārzs. Šeit iežogotās platībās muižnieku izklaidei – medībām - tika turēti savvaļas meža dzīvnieki. Kalēti esot tā vieta, no kuras Latvijas teritorijā izplatījušies staltbrieži, kas 1848.gadā uz šejieni atvesti no Vācijas. Šodien Kalētu muižas teritorijā medībām vairs netiek turēti dzīvnieki – tagad šeit izveidotas vairākas dabas takas un virkne interesantu dabas objektu. Ja muižkungu valdīšanas laikos šeit bija īstā vieta medībām, šobrīd Kalētu mežaparks ir īstā vieta pastaigām un atpūtai ģimenēm ar bērniem, riteņbraukšanai un dabas izziņai.

Kalētu mežaparkā izveidota virkne objektu, kas to no vēsturiska parka padara aizraujošā piedzīvojumu parkā. Viens no šādiem objektiem ir Zaļā klase – īpaša vieta, kur dabā mācīties par dabu. Tā ir populārs galamērķis skolēnu ekskursijām. Šeit patīk gan skolotājiem, gan bērniem, gan ģimenēm, jo papildus interesantā veidā nodrošinātajai dabas izziņai, šeit var kārtīgi izlocīt kājas šķēršļu joslā un bērnu rotaļu laukumā. Šeit var atpūsties, izstaigāt tematiskās dabas takas, meklēt un atrast Kalētu mežaparkā izvietotās koka figūras un vienlaikus iepazīt teritorijā sastopamo dzīvnieku daudzveidību.

Ja vēlies gūt pilnīgu priekšstatu par Kalētu mežaparku, pirms došanās šurp noteikti sarunā sev meža gidu – tas Jūsu piedzīvojumu padarīs vēl interesantāku Šeit ik uz soļa redzamas dažādu sugu priedes, dižskābarži un ozoli, kas vēsta par laikiem, kad staltbrieži no Kalētu medību dārza izbēga Latvijas mežos.

Krūtes pilskalns

Krūtes (saukts arī Upes vai Kalētu) pilskalns – izvietojies 7 km no ciema centra Bārtas virzienā, Vārtājas un Bārtas upes satekā. Tā uzbērums pēc nostāstiem jau sen saista ļaužu uzmanību tādēļ, ka zem tā glabājoties daudz mucu zelta, taču līdzšinējie kuršu pilskalna izrakumi liecina tikai par pelnu paliekām. Nāras kokgriezums pilskalna pakājē liecina, ka senos laikos arī upes bija kuģojamas un Kalētos nāru netrūka...

www.priekulesnovads.lv

 

Vārtaja un Bārta vēl tagad ir ūdeņiem bagātas upes, kas noderīgas koku pludināšanai. Tās abas satek kopā mežainā apvidu un zem Bārtas nosaukuma tek uz Liepājas ezeru jau ap 40 metru plata. Pašā šo upju satekā ir pilskalns ar 5 metri augstu uzbedumu rietumu pusē. 50 metru uz austrumiem no šā uzbeduma ir otrs ap 80 metru garš, pusotra metra augsts, ļoti lēzens uzbedums. Domājams ka tas kādreiz ticis arts un tādā kārtā gandrīz nolīdzināts. Starp šiem abiem uzbedumiem ir pilskalna plakums, kurš satur ogļainu, dziļu mitņu slāni.

www.latvijas-pilskalni.lv

Aizvīķu meža parks

Aizvīķu parks – lieliska pastaigu un atpūtas vieta ģimenēm ar bērniem, jo bez dabas veidotām gleznainām meža ainavām te apskatāmi cilvēka roku darināti pasaku un teiksmu tēli, kas ceļotājiem vēsta teiksmas un notikumus arī no Aizvīķu ciema vēstures. Meža parks sēts un stādīts 19. Gs 80. gadu beigās kā Aizvīķu muižas parks. Parkā līdzās vietējo koku sugām ir arī eksotisku koku sugas, piemēram, šaurlapu kārija, korķa koks, riekstkoks un daudzi citi.

www.priekulesnovads.lv


Šis noslēpumiem un leģendām apvītais meža parks ir brīnumainu pārsteigumu pilns. Tas tapis 19. gadsimta beigās kā muižas parks, un tam ir gan sava ragana, gan spoku kalns. Šī ir lieliska pastaigu vieta ģimenēm ar bērniem, jo bez pašas mammas dabas veidotajām gleznainajām meža ainavām te apskatāmi arī cilvēku roku darināti pasaku un teiksmu tēli, kas ceļotājiem vēsta arī notikumus no Aizvīķu vēstures.

www.mammadaba.lv

Embūtes dabas parks

Embūtes dabas parks sākotnēji dibināts 1977. gadā kā Embūtes pauguraines kompleksais dabas liegums 232 ha platībā. Tas atrodas Liepājas rajona Embūtes pagastā. Tā ir teritorija ar savdabīgu šļūdoņa erozijas izcelsmes pauguraines ainavu un platlapju mežu nogabaliem.

Embūtes dabas parks ir neparasti ainaviska teritorija Embūtes pauguraines vidusdaļā, kas veidota Embūtes apkārtnes ainavas, biotopu un sugu aizsardzībai. Teritorijā atrodas gan interesanti dabas, gan kultūrtūrisma objekti: Embūtes pilskalns, muižas, pils un baznīcas drupas, Kuršu virsaiša Induļa nāves vieta, Joda dambis, skatu tornis u.c. No aizsargājamajām augu sugām te atrasta mieturu mugurene (Polygonatum verticillatum), Baltijas dzegužpirkstīte (Dactylorhiza baltica), vīru dzegužpuķe (Orchis mascula) u.c.

Embūtes tūrisma centrs
Embūtes tūrisma informācijas centra darba laiks:
Pirmdienas, otrdienas: —
Trešdienas, ceturtdienas, piektdienas, sestdienas, svētdienas: 10:00 – 17:00

Ja vēlaties apmeklēt centru citā laikā sazinieties pa info tālruņiem.
Info tālrunis: Dinai – 26632134, Ingūnai – 25417962
e-pasts: embutes.tic@inbox.lv

Embūtes tūrisma informācijas centra vadītāja: Dina Ziemele
www.vainode.lv

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Induļa un Ārijas ozols

Induļa un Ārijas ozols – ar romantisku teiku apvīta vieta, par to, kā iemīlas kuršu vadonis Indulis un vācu komtura meita Ārija. Teika vēsta, ka tieši šajā vietā Indulis saticis Āriju. Pamatojoties uz šo teiku, dzejnieks Rainis (1865. – 1929. g.) uzrakstījis traģēdiju „Indulis un Ārija”, kuru mēdz dēvēt arī par latviešu „Romeo un Džuljetu”

Vībiņu parks

Vībiņu parkā ir ierīkota ugunskura vieta, pastaigu takas, soli, pludmales volejbola laukums. Parka teritorijā atrodas mednieku dīķis - labiekārtota peldvieta, kurā var arī makšķerēt un laivot.


Ūdeņi, peldvietas, ūdenskritumi

Priekules dzirnavu ūdenskritums

Ūdenskritums atrodas Priekulē pie dzirnavām uz Virgas upes.

 

Virga (arī Priekules upe, augštecē - Elka) ir upe Latvijā, Vaiņodes un Priekules novados, Vārtājas kreisā krasta pieteka. Uz Virgas upes izveidota Prūšu ūdenskrātuve Virgas pagastā. 2000. gadā šeit uzbūvēta neliela HES. Līdz 1980. gadiem uz Virgas upes bija vēl divas ūdenskrātuves: Daļģu dīķis un Priekules dzirnavu dīķis.

lv.wikipedia.org

Prūšu ūdenskrātuve

Prūšu ūdenskrātuve ir mākslīga ūdenstilpe Priekules novada Virgas pagastā. Ūdenskrātuve uzpludināta 1980. gados, izveidojot dambi uz Virgas upes. Ūdenskrātuves rietumu krastā izveidota mazā HES ar 200 kW jaudu. Ūdenskrātuves krasti ir zemi, lēzeni. Ūdens skaidrs. Tajā dzīvo līdakas, asari, raudas, līņi un karpas. Ezers ir iecienīta makšķerēšanas vieta. Makšķerēšana ir licencēta. Par makšķerēšanas licencēm ieņemtā nauda tiek izmantota zivju resursu papildināšanai ūdenskrātuvē.

lv.wikipedia.org

 

„Prūšu ūdenskrātuve” Virgas pagasts
Priekules novads, LV – 3433
+371 26536512
baloderuta@inbox.lv

 

Prūšu ūdenskrātuve ir pagājušā gadsimta 70. gadu beigās mākslīgi radīta ūdenskrātuve 63 ha lielā platībā. Tās ieteka un ūdens avots ir Virgas upe, kas pavasara palos nodrošina bagātīgu ūdens caurteci. Prūšu ūdenskrātuve apgādā ar ūdeni arī mazu hidroelektrostaciju Prūšu HES. Atpūtu pie un uz ūdens izvēlas daudz atpūtnieku, ūdenskrātuvē ir laba peldvieta.

 

Ar Eiropas Zivsaimniecības fonda, Liepājas rajona partnerības un Priekules novada pašvaldības atbalstu biedrība papildināja atpūtas kompleksu ar elektrības pieslēgumu, bērnu rotaļu laukuma elementiem un trim atpūtas mājiņām, kas ir labiekārtotas ar nepieciešamo inventāru. Iegādātas papildus trīs laivas. Atpūtas kompleksā pieejams bezvadu internets, ierīkota novērošanas sistēma.

www.priekulesnovads.lv

Lielbātas avots

Lielbātas dabīgais dzidravots ir lielākais Latvijā un viens no retajiem dzidravotiem Ziemeļeiropā, kas zemes virspusē no tās dzīlēm iznes bioloģiski aktīvu un pareizi strukturētu ūdeni. Avots ar vienmērīgi spēcīgu plūsmu plūst gan vasarā, gan ziemā; arī avota ūdens temperatūra neatkarīgi no diennakts laika vai gadalaika ir nemainīga – aptuveni +6 grādi.

 

Lielbātas avots savu tecējumu uzsāk rietumos un, virzoties uz austrumiem, plūst pretī saulei, enerģijai un jaunai dienai, tāpēc avots jau izsenis tiek uzskatīts par maģisku, dziedniecisku un pat svētu.

 

Bāta – Vaiņodes ciema daļa un avota atrašanās vieta – vēstures liecībās pirmo reizi minēta 1253. gadā Livonijas ordeņa un Kurzemes bīskapijas līgumā par Kurzemes sadalīšanu. Kopš 1822. gada netālu no avota slejas vēsturiskā Vaiņodes jeb Lielbātas muiža, ko uzcēla baronu Ostenzakenu (fon der Osten-Sacken) dzimta. Bāta muižas celtniecībai netika izvēlēta nejauši – Oztenzakenu dzimta to izvēlējās dabiski tīrās un dziednieciskās vides un ievērojamā dzidravota dēļ, kas atradās muižas tuvumā.

 

Līdzās Lielbātas avotam izveidoti divi mākslīgi ūdenskritumi; viens no tiem ierindojas starp Latvijas augstākajiem mākslīgi veidotajiem ūdenskritumiem – tā augstums sasniedz 4,2 metrus. Ūdenskritumi ir īpaši ar to, ka augstākajā ūdens plūst no blakus esošajiem dīķiem, kuros ūdens temperatūra atkarībā no gadalaika ir mainīga, savukārt zemākais ūdenskritums plūst tieši no avota un ūdens temperatūra tajā ir tikai dažus grādus virs nulles. Ziemā sala laikā ūdenskritumi izskatās īpaši iespaidīgi, ūdens šļakatām pārvēršoties ledus mākslas darbos.

 

Lielbātas avots ir brīvi pieejams, un katram apmeklētājam ir iespēja nogaršot spirdzinošo avota ūdeni – ūdens ņemšanas vieta ir pie avota izteces akmens.

www.lielbata.lv

Embūtes pils dīķis

Embūtes pils dīķis (Embūtes muižas dīķis) ir mākslīga ūdenskrātuve Vaiņodes novada Embūtes pagasta Embūtē uz Lankas upes. Dīķis sastāv no divām daļām. Viena ir rietumu daļa, kas nodala pilskalnu no ceļa un pakalnā esošās baznīcas, bet otra, austrumu daļa, aiz kuras kādreiz atradās fazānu dārzs.
www.vainode.lv

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Elkuzemes dzirnavu dīķis

Elkuzemes dzirnavu dīķis (arī Pļaviņu dzirnavu dīķis, Pļaviņu-Vaiņodes dzirnavu dīķis, Vaiņodes dzirnavu dīķis) ir uz Kauliņupes uzstādināta mākslīga ūdenstilpe Vaiņodes novada Vaiņodes pagasta rietumos. Krasti - lēzeni. Platība4,2 ha.

lv.wikipedia.org

Pižuka dīķis

Pižuka dīķis (arī Dumbieris, Pižuku dīķis, Šeņķis) ir uzstādināta mākslīga ūdenstilpe Vaiņodes novada Vaiņodes pagasta centrālajā daļā uz ziemeļrietumiem no Vaiņodes centra. Platība - 19,0 ha; vidējais dziļums - 1,0 m; lielākais dziļums - 1,5 m.

 

Krasti — lēzeni, vietām slīpi. Makrofīti — kosas, niedres, meldri. Kroģeļupe savieno ar Ruņas augšteci.

 

Dīķis jaunu veidolu ieguvis pēc labiekārtošanas, uz tā izveidotas vairākas mākslīgas saliņas. Dīķis piemērots makšķerēšanai skatu baudīšanai. Gar dīķa malu ved iestaigātas takas, atpūtas vieta ar galdu un soliem.

Bātas dzirnavu dīķis

Bātas dzirnavu dīķis (arī Bātas dīķis, Bātes dzirnavezers, Bātes sudmalu ezers, Muskata dīķis, Sudmaļu dīķis) ir mākslīga ūdenstilpe Vaiņodes novada Vaiņodes pagasta ziemeļaustrumu daļā, uz ziemeļaustrumiem no Vecbātas. Platība - 10,4 ha.

 

Ietek Bātas, Veldas un Zāģenes upes. Iztek Lētīža uz Ventu. Ūdenskrātuvē dzīvo līņi.

 

Atpūtas vieta peldēt gribētājiem, makšķerniekiem, laivotājiem.

lv.wikipedia.org


Atsegumi, pilskalni, akmeņi

Elekšu bedrīšakmens

Atrašanās vieta
Virgas (Priekules) upes ielejas lēzenā malā, klajā, lauksaimnieciski apstrādātā laukā, 350 m no bijušo Elekšu māju vietas, ap 400 m no bijušās Priekules–Skodas dzelzceļa līnijas, 80 m no bijušo Elekšu māju ceļa vietas.

 

Koordinātes
lat=56.4370833333, lon=21.5511333333
56° 26' 13" N, 21° 33' 4" E

 

Apraksts
Bedrīšakmens, arheoloģiskas nozīmes akmens. Izmēri: garums 2,42 m, platums 1,90 m, augstums 0,90 m, apkārtmērs 7,35 m, tilpums 2 kubikmetri. Gneiss — pelēks, no tumšajiem minerāliem satur kā biotītu, tā ragmāni, dominējošais laukšpats ir oranžīgs ortoklāzs. Akmens virsma ļoti spēcīgi sadēdējusi. Vērojamas slāniskumam paralēlas plaisas. Akmens atrodas sākotnējā vietā.

 

Bedrītēm visbagātākais Latvijas bedrīšakmens — kopskaitā 263 bedrītes!

 

Pieejamība
Viegli pieejams. Nav norādes zīmju. Objekts atrodas aizaugušā mežā. No Priekules puses piebraucams pa nelielu lauka celiņu. No ceļa jādodas pāri pļavai — lauka vidū, ap 350 m no bijušo Elekšu māju vietas.

 

Komentāri
Plaši aprakstīts dažādos literatūras avotos. Lai arī bedrīšakmens ir aizsargājams arheoloģijas piemineklis, tas ir stipri neaizsargāts, jo regulāri tiek pakļauts dažādiem bojājumu riskiem. Akmens tiek aparts, neatstājot ap to nekādu aizsargjoslu. Pirms dažiem gadiem tas gandrīz ticis iznīcināts, jo zemes apsaimniekošanu pārņēmis kāds dāņu zemnieks, kas licis strādniekiem novākt no laukiem visus akmeņus. Nepieciešams izveidot aizsargājošu nožogojumu un uzlikt informatīvas zīmes.
www.ancientsites.eu

Mušu kalns

Kalns atrodas Embūtes pagasta teritorijā. Tā augstums ir 182 m. Uz Mušu kalnu ved ap 100 m gara koku aleja ar dažādām koku un krūmu sugām.

 

No kalna paveras apbrīnojams panorāmas skats.

www.vainode.lv

Joda dambis

Joda leju divās daļās sadala Joda dambis- aptuveni 100 metrus garš, 2 metrus augsts un 6 metrus plats zemes uzbērums. Tā centrālā daļa orientēta ZA – DR virzienā. Dambja gali noliekti A un R virzienā. Lankas upītes kreisajā krastā atbalss atskan nevis no kraujas, bet no debesīm virs pilskalna. Tas raksturīgi visām svētvietām


Joda dambis radies senā pagātnē. Bijis karš leišiem ar kuršiem. Leiši bija iekarojuši pili. Velns gribējis palīdzēt kuršiem. Viņš nesis no Krustkalna šurp zemi, lai aizdambētu Lankas upi. Atnesis vienu klēpi, otru, upi aizbēris, tā uzplūdusi. Leišiem bijis jāatkāpjas. Nesot pēdējo klēpi, iedziedājies gailis. Velnam zemes izbirušas, un tā radies Velna klēpis. Tas aizsprosts vēl šodien atrodas pie pils un nosaukts par Joda dambi.

www.zudusilatvija.lv

Kuršu jeb Induļa pilskalns

Embūtes pilskalns (arī Kuršu pilskalns jeb Induļa pilskalns) atrodas Kurzemē, Vaiņodes novada Embūtes pagastā. Embūtes pilskalns atrodas 400 m uz ziemeļiem no Embūtes centra, Lankas upītes labajā krastā. Pilskalns mūsdienās apaudzis ar kokiem un apkārtnē neizceļas. Tā apkārtne labiekārtota, uz pilskalna virsotni ved koka kāpnes. Kalna rietumu nogāzē tek avotiņš. Embūtē uz cita pakalna atrodas arī Embūtes pilsdrupas, kas ir paliekas no Embūtes viduslaiku pils un Embūtes muižas.

 

Tas ir vidēja lieluma pilskalns, kas ierīkots mitru pļavu ieskautā, 26 m augstā zemes ragā ar dabīgi stāvām nogāzēm. Plakumam noapaļota trijstūra forma, tas ir 60 m garš un līdz 50 m plats. Kalna plakums nocietināts ar 25 m garu un 3 m augstu valni, grāvi un vēl vienu tādu pašu izmēru valni, bet kalna ziemeļu pakājē vērojams vēl trešais, ap 50 m garš valnis. Plakuma dienvidu gals nocietināts ar 3 m augstu, ap 12x12 m ieapaļu valni, bet kalna pakāji ieskauj ap 55 m garš, līdz 5 m augsts valnis. Pilskalna rietumpusē atrodas dažus metrus augsts un ap 100 m garš zemes valnis, saukts par Joda dambi, ar tā palīdzību upes gultne pievirzīta tuvāk pilskalnam. Pilskalns, pēc savu zemes pārveidojumu apjoma, ir uzskatāms par spēcīgi nocietinātu kuršu apmetni, kura apdzīvotība attiecināma uz vēlo dzelzs laikmetu.

 

Vēsture
Pilskalns atradās kuršu Bandavas zemē. Livonijas atskaņu hronikā minēts, ka ordenis iekarojis Embūti (Amboten) drīz pēc Kuldīgas pils uzcelšanas, taču vācu garnizons Embūtē nav palicis. Ap 1244.—1245. gadu Embūtes pilij uzbrucis Lietuvas karaļa Mindauga karaspēks (Embūtes kauja), taču kurši kopā ar no Kuldīgas ataicinātajiem vācu spēkiem to sakāvuši.

 

Pilskalnu savas Kurzemes pilskalnu apzināšanas ekspedīcijas laikā pētījis un uzmērījis Ernests Brastiņš.

lv.wikipedia.org

Volzbaha kalns

Vaiņode, Vaiņodes pagasts, Vaiņodes novads.
+371 29391023

 

Apmeklējumu pieteikt iepriekš!

 

Lai no kalna brauktu lejā ar dažādiem šļūcamrīkiem, snovbordu vai slaloma slēpēm, nemaz nav jāmēro tāls ceļš līdz slēpošanas trasēm Vidzemē. Tepat Kurzemē, Vaiņodē, 60 km attālumā no Liepājas ir Volzbaha kalns. Kalns pakāpeniski tiek paaugstināts, un asāku izjūtu cienītājiem šeit ir īsta medus maize. Tāpat netiek aizmirsts par mazākajiem aktīvās atpūtas baudītājiem- nobrauciens no mazā kalniņa ir tieši laikā!

 

Volzbahs ir stāva nogāze ar skaistu skatu pāri gravai. Samērā stāvā nogāze veido vairāk kā 130 m garu nobraucienu.

 

Citos gadalaikos Volzbaha kalns ir lieliska atpūtas vieta- šeit ir labiekārtota vieta piknikam, pastaigām. Rudenī Volzbaha kalns ir viena no labākajām vietām Vaiņodes novadā, kur vērot krāšņos rudens skatus.

 

Volzbahs atrodas 2 km no Vaiņodes centra ZR virzienā. Kalnam ērti var piebraukt klāt ar automašīnām.

liepaja.travel/lv

Ogļukalna atsegums

Teritorija ir izvietojusies Rietumkurzemes augstienē, Embūtes paugurainē, Lētīžas kreisajā krastā.

 

Ģeoloģiskais dabas piemineklis izveidots, lai saglabātu Ogļu kalna atsegumu, kas ir zināms arī ar nosaukumu Dēseles Lejnieki. Atsegums zināms jau kopš I Pasaules kara, kad šajā reģionā tika pētītas brūnogles. Atsegumā atrodamā kūdra, iespējams, tikusi izmantota kā kurināmais, no tā, ka Lētīžas stāvajā pamatkrastā atrodama kūdra, kas atgādina brūnogles, arī cēlies nosaukums – Ogļu kalns. Pētnieks Z. Lancmanis bija pirmais, kas izteica ideju, par to, ka atsegumā atrastie organiskie nogulumi ir uzkrājušies starpleduslaikmetā.

 

Kvartāra nogulumu sagulums, Lētīžas kreisajā krastā netālu no Dēseles Lejnieki, ir sarežģīts. Gadu laikā nogulumiem, pielietojot dažādas metodes, ir veiktas daudzas analīzes. Veikta ir sporu – putekšņu un karpoloģiskā analīze, kā arī litoloģiskā izpēte. Nogulumu izpēte veikta vairākos atsegumos un urbumos, kuri vairums izvietoti pašreizējā dabas pieminekļa teritorijā.

 

Veicot lauka apsekošanu, konstatēts, ka mūsdienās Lētīžas kreisais krasts ir stipri aizaudzis ar zālaugiem, krūmiem un kokiem un senās atsegumu vietas ir nosakāmas tikai aptuveni. Tikai vienā vietā izdevās atrast iespējamo atseguma vietu, par ko liecināja mākslīgi pārveidota pamatkrasta krote ar ielokveida padziļinājumu.

 

Ogļu kalna atsegumā, veicot augu makroatlieku pētījumus, kopumā ir atrastas 17 dažādas augu dzimtas.

www.daba.gov.lv

Ielogoties

Jūs neaizpildījāt abus laukus.

Reģistrēties

Jūs neaizpildījāt visus laukus.