Turpināt lejuplādēt

Samaksājot vismaz 1 eiro saņemat iespēju 3 mēnešus
LEJUPLĀDĒT FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px)
bez www.redzet.lv logo

VAIRĀK
REĢISTRĒJIES UN IEGŪSTI
LABAS KVALITĀTES FOTO LEJUPLĀDI

Samaksājot vismaz 1 eiro saņemat iespēju 3 mēnešus
LEJUPLĀDĒT FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px) bez www.redzet.lv logo


Reģistrēties
Lai lejuplādētu izvēlētās fotogrāfijas, REĢISTRĒJIES, atbalsti mūs un saņem piekļuvi lejuplādes pogai S izmēra bildēm =

Tas aizņem 4. soļus:
1. Reģistrēšanās
2. E-pasta apstiprināšana
3. Ielogošanās
4. Pārskaitījums
Garantējam Jūsu sniegtās informācijas konfidencialitāti, izmantosim to vienīgi, lai salīdzinātu ziedotāju un reģistrējušos personu vārdus.
Bildes varat izmantot personīgām vajadzībām, bet komerciāliem nolūkiem sazinieties ar mums: info@redzet.lv
IEGŪSTI LABAS KVALITĀTES FOTO LEJUPLĀDI

Samaksājot 5 eiro, saņemat iespēju 3 mēnešus
lejuplādēt fotogrāfijas un tās izmantot savai komercdarbībai
LEJUPLĀDĒT FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px) bez www.redzet.lv logo


Reģistrēties
Lai lejuplādētu izvēlētās fotogrāfijas, REĢISTRĒJIES, atbalsti mūs un saņem piekļuvi lejuplādes pogai S izmēra bildēm =

Tas aizņem 4. soļus:
1. Reģistrēšanās
2. E-pasta apstiprināšana
3. Ielogošanās
4. Pārskaitījums
Lai iegūtu rēķinu, raksti mums uz info@redzet.lv
IEGŪSTI AUGSTAS KVALITĀTES FOTOGRĀFIJAS

5 € = 5 FOTO vai 10 € = 20 FOTO
iegūsti FOTOGRĀFIJAS AUGSTĀ KVALITĀTĒ
L izmērs, 3888 x 2592 px, vai XL izmērā


Raksti mums uz:
info@redzet.lv
un iegūsti izvēlētās fotogrāfijas!

Izvēlieties jebkuras 5 fotogrāfijas neatkarīgi no lieluma un kvalitātes par 5 eiro, vai jebkuras 20 fotogrāfijas par 10 eiro.
Aicinām uzņēmējus, individuālos ražotājus, organizācijas, pašvaldības, tūrisma centrus u.c izmantot iespēju celt savu atpazīstamību un sūtīt savu informāciju un fotomateriālus, kā arī papildinājumus vai labojumus jau ievietotajai informācijai uz epastu info@redzet.lv.
Pāvilostas novads

Atsegumi, stāvkrasti, akmeņi

Pāvilostas Lielais akmens

Pāvilostas Lielais akmens (Āķagala jūrakmens) ir jūrakmens Pāvilostā, aptuveni 70 metru attālumā no krasta. Lielākais jūrakmens Baltijas jūras piekrastē Latvijā, otrais lielākais jūrakmens Latvijā.

Šķautņains, neregulāras formas. Kopējais augstums ir 3,5 metri, ūdenī apmēram 1,5 metri, apkārtmērs apmēram 15 metri. Virszemes tilpums apmēram 35 m³.

Padomju laikā šis akmens bija robežzīme, jo civiliedzīvotāji gar jūras krastu drīkstēja pārvietoties no Ziemeļu mola līdz Lielajam akmenim.

Pāvilostas jūrakmenim ir vēl citi nosaukumi - Pāvilostas Lielais akmens, Pāvilostas Lielais Jūrakmens, Āķagala jūrakmens.

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Strantes – Ulmales stāvkrasts

Stāvkrasts stiepjas vairāku desmitu kilometru garumā, un tā augstums dažviet sasniedz pat 16 m. Atcerieties, ka stāvkrastu veido smiltis un māls, tāpēc staigāt pa tā pārkarēm un atrasties zem tām ir bīstami, jo var veidoties noslīdeņi. Vētras laikā viļņi brāžas pāri liedagam un iegraužas stāvkrastā, tādejādi ik gadus jūra atkaro sev pa gabalam sauszemes.

Ulmales Piņņu bļodakmens

Ulmalē, ap 700 m uz A no Liepājas–Ventspils šosejas, ap 70 m uz R no Jaunozolu mājām, samērā klajā vietā pie neliela zemesceļa, blakus dažu koku audzei. Bijušās Ozolu mājas, pie kurām nereti noorientēts akmens, tagad Silmales, atrodas tālāk — 200 m uz A no akmens.

Apraksts
Ļoti izteiksmīgs bļodakmens. Tā izmēri: garums 1,27 m, platums 1,15 m, augstums 0,70 m, apkārtmērs 4,08 m. Bļodas dziļums 12–16 cm, diametrs 58–62 cm. Akmens malu biezums pie bļodas 25–35 cm. Bļodakmenim ir arī tradicionāli šāda tipa akmeņiem esošās sānmalu rievas. Tās ir 3–4 cm platas, līdz 1,5 cm dziļas, kopskaitā 46.

Stāstījums
Visplašāk pazīstamais Latvijas cilindriskais bļodakmens, arheoloģijas piemineklis. Literatūrā atrodamas ziņas, ka tas ticis saukts arī par Dievekļa akmeni. Dobumakmens bijis apgāzts, bet 1981. gadā J. Sudmaļa dabas draugu kopa „Dižakmens” to novietojusi vertikāli. Bļodakmenim ir tipisks šā tipa kultūrvēsturiskajiem akmeņiem raksturīgais bļodveida dobums, kas mākslīgi veidots. Bļodakmeņus uzskata par seniem kulta akmeņiem, kuru dobumos varētu būt likti nelieli ziedojumi.

www.ancientsites.eu

Ziemupes stāvkrasts

Jūras krasts šeit ir neparasti gleznains un mainīgs. Stāvkrasta augstums svārstās no 5 līdz 12 metriem. Pēdējo gadu laikā jūra sauszemei atņēmusi vairāk kā 10 m platu joslu. Kāpās ļoti savdabīga augu valsts.


Ūdeņi, peldvietas

Durbes upe

Durbe ir upe Kurzemes rietumos. Iztek no Durbes ezera, tek cauri Durbes novada Dunalkas pagastam, Aizputes novada Cīravas pagastam un Pāvilostas novada Sakas pagastam. Durbes upes krastos atrodas Dunalka un Cīrava. Satekot kopā ar Tebru veido Sakas upi. Lielākās pietekas ir Aistere, Rāvene, Ilmuts, Akmene, Cepļupe, Rudīte, Gārde, Atupe, Andreviču valks, Kārpa, Dubeņa.
lv.wikipedia.org


Durbes upe iztek no Durbes ezera  ZR-daļas. Uz iztekas ir izveidota akmeņu pārgāze, lai sausajos periodos saglabātu ezera līmeni. Durbes upe tek Z- virzienā caur Durbes, Aizputes un Pāvilostas novadiem uz Baltijas jūru. Tās garums - 47 km. Durbes upes senleja atrodas Rietumkursas augstienē, senlejā, kurā savulaik mutuļojošie ledājūdeņi notecēja uz Baltijas ledus ezeru (Durbes –Vārtājas senieleja ar izteiktajām terasēm ir plašākais Rietumkursas augstienes ielejveida pazeminājums ar platumu 1,5-2 km un 25-35 m dziļumu), ledājs šajā teritorijā  izzudis jau pirms vairāk nekā 12000 gadiem. Tā ir viena no iespaidīgākajam un neparastākajām upju senlejām Latvijā. Sakas pagastā upe satek kopā ar Tebras upi, izveidojot Saku. Sakas vārds vēstures avotos minēts jau 1230. gadā. Vietā, kur Durbe un Tebra saplūstot veido Sakas upi, izsenis dzīvojuši kurši. Vēlāk te bijusi viena no Kurzemes hercoga Jēkaba ostām. Par baronu Ostenzakenu dzimtas valdīšanu novadā liecina Sakaslejas luterāņu baznīca  un muižas drupas Upesmuižas parkā.
www.sofijaslaivas.lv

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Sakas upe

Saka ir Tebras un Durbes koptekupe Pāvilostas novadā. Tek pa Piemares līdzenumu 6 km garumā un pie Pāvilostas ietek Baltijas jūrā. Upe tek pa 5-6 m dziļu ieleju ar vidējo kritumu 0,4 m. Kritums jūras līmeņa un noteces svārstību dēļ ir mainīgs. Upes platums ir no 25-30 m sākumā līdz 45 m grīvā. Grīvā izbūvēta osta ar moliem.

Pietekas: Mindes strauts, Malduguņu urga (labās), Torka urga, Remešvalks (kreisās).

Upi šķērso autoceļš P111 un pamestais Liepājas—Ventspils dzelzceļš.


Tebra ir Sakas labā satekupe Aizputes un Pāvilostas novados. Iztek no Podnieku ezera Kalvenes pagastā. Tebras garums ir 69 km, kritums 93 m. Upes tecējuma lielākā daļa atrodas Rietumkursas augstienē (Bandavas pauguraine un Apriķu līdzenums), lejtece Piejūras zemienē. Upes vidustecē izteikta ieleja, kas sasniedz 10 - 20 m dziļumu. Daudz dīķu. Aizputē ierīkota ūdenskrātuve (Dzirnavdīķis). Saplūstot ar Durbi izveido Sakas upi. Lielākās apdzīvotās vietas krastos: Aizpute, Štakeldanga, Apriķi. Upi šķērso autoceļš P112.

Durbe ir upe Kurzemes rietumos. Iztek no Durbes ezera, garums ir 47 km, kritums 22 m. Augštece no ezera Durbes-Vārtājas senielejas Z daļā. No Cīravas pieņēmusi > pieteku Cepļupi pagriežas uz R un ieplūst Piejūras zemienē. Krastos atrodas Dunalka un Cīrava. Satekot kopā ar Tebru veido Sakas upi. Pēc Durbes upes regulēšanas 1929. - 1930.g. un 1961. - 1964.g. ūdens līmenis krities. VMPI projekts (1960.g.) paredzēja slūžas uz Durbes upes, bet tās nav izbūvētas. Sakas upes shēmā (1971.g.) bija paredzēta ezera līmeņa regulēšana, izbūvējot slūžas un dambi, un poldera būve. (Avots: VMP.) Senielejas krastos vairāki senču pilskalni. Tek cauri Durbes novada Dunalkas pagastam, Aizputes novada Cīravas pagastam un Pāvilostas novada Sakas pagastam.
www.upes.lv

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Ziemupes jūrmalas stāvlaukums

Tālrunis: +371 29400470 
E-pasts: ziemupiite@inbox.lv
www.ziemupiite.lv

Vieta atpūtai pašā jūras krastā priežu un kadiķu ielokā. Iespēja baudīt dabu un vienatni, bet tik pat piemērota laika vadīšanai kopā ar ģimeni vai draugiem. Īpaši atbalstām ģimenes, kuras izlēmušas atpūsties kopā ar bērniem, jo viņu bērni un jaunieši līdz 18 gadiem pie mums var nakšņot par brīvu! Ikviens pie mums var baudīt saules, jūras un vēju peldes gan dienā, gan arī izvēlēties sev tīkamu teltsvietu nakšņošanai. Pieejams – veikaliņš ar našķiem, suvenīriem un pirmām nepieciešamības precēm, ūdens, tualete, elektrība, Wi-Fi, indiāņu pirts. Iespēja sarunāt kājāmgājēju, riteņbraucēju mantu pārvešanu, kā arī nelielu ekskursiju pa Ziemupi. Organizējam ekskursijas tuvāko novadu apkaimē. Pēc iepriekšēja pasūtījuma var iegādāties svaigu maizi.

www.ziemupiite.lv

Ziemupes pludmale

Ziemupe - neliela apdzīvota vieta Baltijas jūras krastā pa vidam no Liepājas uz Pāvilostu. Pirmo reizi vēstures rakstos minēta 1422. gadā. Līdz 1954. gadam pastāvējusi kā Ziemupes pagasts, tad pievienota Vērgales pagastam, nupat Pāvilostas novadam. Mūsu bagātība - vēl joprojām klusā, neskartā, skarbā, retiem augiem bagātā Ziemupes jūrmala. Ziemupes spēks ir jūras šalkas un viršu ziedi, sirsnīgi un viesmīlīgi ļaudis. Brauciet ciemos, pārliecinieties paši! Ziemupi sasniegsiet, ja braucot pa ceļu Liepāja - Ventspils tā 27. km nogriezīsieties uz jūras pusi.

www.pavilosta.lv


Parki, koki

Upesmuižas parks

Upesmuižas parks ir vairāk kā 7 hektāru liels dendroloģiskais stādījums Pāvilostā, kas atrodas Sakas upes labajā krastā. Kā vēsta parka nosaukums, šeit sākotnēji bijusi muiža, kuras teritorijā 1894. gadā, nepilnus 20 gadus pēc tās iegādāšanās, vācu barons Otto fon Lilienfelds uzcelta Upesmuižas pili. Šodien apmeklējot Upesmuižas parku, pili vairs neatrast – no tās saglabājušās kāpnes, pa kurām iespējams noiet pie Sakas upes. Izrādās, izšķirošiem vēsturiskiem notikumiem bagātajā 1905. gadā arī tagadējās Pāvilostas teritorijā notika dumpji un vietējie ļaudis Upesmuižas pili šādā dumpī nodedzinājuši. Kāpnes nav vienīgais muižkungu laika liecinieks - parka teritorijā joprojām saglabājusies bijusī muižas mežniecības ēka, kas būvēta pirms gandrīz 200 gadiem – 1836. gadā.

Par Lilienfeldu dzīvi Upesmuižā vēsta arī liela akmens virsmā izkalts sols, kas šeit saglabājies no sendienām. Šajā vietā krītošs koks nonāvējis barona meitu – tā kā pēc traģiskā notikuma barons mēdzis šajā vietā uzkavēties, tepat ticis novietots arī akmens sols. Upesmuižas parkā ir vēl kāds dižens akmens – Upesmuižas parka Lielais akmens, kura apkārtmērs pārsniedz 11 metru un ir uzskatāms par senu kulta akmeni.

Upesmuižas parkā noteikti vērts piestāt un to apskatīt – šeit vēsturisko notikumu atstātās pēdas mijas ar parkam blakus tekošās Sakas upes krāšņumu un paša parka dendroloģisko vērtību. Un neaizmirsti – ja pirmo reizi šķērso trošu tiltiņu, kas no Upesmuižas parka ļauj nonākt Sakas upes pretējā krastā – ievēlies vēlēšanos. Tā noteikti piepildīsies!
www.daba.gov.lv

Simtgades parks

Veidots 1979. gadā pēc arhitekta G.Lūša-Grīnberga projekta. Parka centrā simtgades akmens. Parka stādījumus un celiņus veidojuši Pāvilostas iedzīvotāji un viesi - pilsētas entuziasta, laba koku un akmeņu pazinēja, Jāņa Ausmaņa vadībā. Parkā aug valsts eksprezidentes Vairas Vīķes - Freibergas 2007. gadā par godu Pāvilostas pelēkās kāpas apmeklējumam stādīta liepiņa. Katrs stādījums ir īpašs un ar savu stāstu – te ir Goda novadnieku liepu un ozolu aplis, deputātu ošu aleja, skolotāju liepu dārzs u.c.

Parkā atrodas piemiņas akmens 1941. un 1949. gada represijās cietušajiem. Aiz tā represēto iedzīvotāju stādītie koki. Parks izveidots pilsētas kultūrvēsturiskā vietā. 19.gs. beigās šeit no visas apkārtnes saveda akmeņus, ko pa jūru transportēja uz Liepāju, lai izmantotu Liepājas kara ostas būvdarbos. Toreiz darba iespējas pievilināja šai vietai strādniekus no plašas apkārtnes, un ap ostu sāka veidoties ciemats. Vecā ceļa vieta, kas ved cauri parkam austrumu – rietumu virzienā, ir 1932. gadā uzbūvētā šaursliežu (750 mm) dzelzceļa vieta. Pēdējie vilcieni te ienākuši vēl pagājušā gadsimta 50-tajos gados. Parka teritorijā upes krastā atrodas Jāņa kalniņš ar dzirnavu akmeni centrā. Šo kalniņu kā laulību reģistrācijas vietu izvēlas neskaitāmi jaunlaulātie no Latvijas malu malām. Mākslīgi uzbērtais kalns, kura pamatideja - lai arī no Simtgades parka būtu redzama osta un jūra - ir parka veidotāja un kopēja Jāņa Ausmaņa vairāku gadu darbs. Tāpēc arī kalns nosaukts viņa vārdā.
www.pavilosta.lv


Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Piecdesmitgades parks

Pāvilostas Piecdesmitgades parks

Adrese: Dzintaru iela 47, Pāvilosta, Pāvilostas nov., LV-3466

Apraksts: Par Pāvilostas apzaļumošanu jāpateicas skolotājam un novadpētniekam Ernestam Šneideram, pēc kura iniciatīvas 1929.g. iekopa Pāvilostas Piecdesmitgades parku aiz kultūras nama. Tajā vienu ozolu esot iestādījis arī tālaika Latvijas Valsts prezidents G.Zemgals. 

Pāvilostas pelēkā kāpa

Platība: 42,5 ha

 

Dibināšanas gads: 2007
Platākā pelēkā kāpa Latvijā - virzienā gar jūru 1,5km, no jūras uz sauszemi līdz 812m.Natura 2000 teritorija. Platība 42,5 ha, izveidots 2007.g., lai nodrošinātu īpaši aizsargājamu biotopu – ar lakstaugiem klātu pelēko kāpu, pelēkās kāpas ar sīkkrūmu audzēm, mežainas jūrmalas kāpas, Piejūras zemienes smiltāju līdzenumu sausu virsāju un tos apdzīvojošo īpaši aizsargājamo sugu aizsardzību.
 
Kopā ar jūru, pilsētiņas vēsturisko apbūvi un ES aizsargājamiem biotopiem: priežu mežu, embrionālajām un priekškāpām, un reti sastopamo mitro pludmali ar avotiem veido vienotu unikālu piekrastes ainavu.
 

Pludmalei pieguļ platākā pelēkā kāpa Latvijā. Visskaistākā tā ir jūlija otrajā pusē un augustā, kad mazā mārsila un čemurainās mauragas ziedēšnas laikā pelēkā kāpa iekrāsojas dzelteni violetos toņos. Kāpas apskatei ir izveidota divstāvīga skatu platforma.

www.pavilosta.lv

Vētras priedes

Tā gadiem spītējusi skarbajām aukām. Nebūdama aizvējā, tā joprojām ir dzīva un tikusi pie goda būt Pāvilostas pilsētas ģerbonī. Ik rītu priede pavada zvejniekus jūrā, bet vakaros sagaida mājās.

E. Šneidera laukums

Sākotnēji ieplānots kā tirgus laukums, līdz pagājušā gadsimta 30-tajiem gadiem tā arī saukts un ticis izmantots. 20.gs. 50-tajos gados laukumu pārdēvē par Pionieru laukumu. 90.- to gadu sākumā laukumu nosauc skolotāja, sabiedriskā darbinieka un ciemata apzaļumošanas pamatlicēja Ernesta Šneidera (1892.-1948.) vārdā. 1992. gada 30. augustā - skolotāja simtgades jubilejā - E. Šneidera laukumā 2, kur dzīvoja un strādāja skolotājs, uzstādīts piemiņas akmens. Ēkā, kas celta kā aptieka, bet vēlāk bijusi Pāvilostas pamatskola, šodien darbojas Pāvilostas mākslas skola. Laukumā aplūkojami Liepājas mākslas vidusskolas Koktēlnieku klases audzēkņu veidotie kokgriezumi. Laukuma ainavā organiski iekļāvusies viena no vecajām zvejnieku mājām E.Šneidera laukumā 10. Tādas Pāvilostā saglabājušās vairs tikai trīs.
 
2014. gadā E. Šneidera laukumā uzstādīts kultūrvēsturisks objekts - bāka. Tā kā daudziem Pāvilostas zvejniekiem pēdējā atdusas vieta ir jūras dzelme, tad šis objekts ir kā piemiņas vieta zvejniekiem un zvejniecībai. Jau izsenis bākas simbols zvejniekiem ir kalpojis kā drošība, krasts, gaisma un patvērums grūtā brīdī.

Dabas liegums "Sakas Grīņi"

Grīņu rezervāts atrodas Kurzemes dienvidrietumu daļā, Piejūras zemienē Pāvilostas novada Sakas pagastā starp Pāvilostu un Ziemupi 10 km attālumā no jūras. Rezervāts dibināts 1936. gadā ar mērķi — saglabāt grīni, kurā sastopama reta, atlantiskā perioda augu suga — Grīņa sārtene (Erica tetralix), kas Latvijā atrodas uz izplatības areāla austrumu robežas un pirmo reizi konstatēta 1885. gadā.

 

Vēsture
Grīņu rezervāts savā pastāvēšanas vēsturē ir piedzīvojis vairākas pārmaiņas: vairākkārt samazināta un palielināta teritorijas platība, mainīts aizsargājamās teritorijas statuss. Līdz 1936. gadam 750 ha tagadējās rezervāta teritorijas bija ieskaitīti zemes fondā, bet pēc tam pārgāja Mežu departamenta pārziņā. Pēc 1945. gada iekļāva 1. grupas mežu kategorijā, bet 1957. gadā piešķīra rezervāta statusu. 1986. gadā rezervāta platību palielināja līdz 1472 ha,pievienojot meža apgabalus ar grīņa sārteni, bet šobrīd Grīņu rezervāta platība ir 1454,9 ha. Kopš 1979. gada Grīņu rezervāts ir administratīvi pakļauts Slīteres nacionālajam parkam.

 

Flora
Kaut gan rezervāta teritorija ir neliela un augsne — nabadzīga, Grīņos aug daudzas retas un aizsargājamas augu sugas, kas ierakstītas gan Latvijas Sarkanajā grāmatā, gan citos augu aizsardzības dokumentos, piemēram, Sugu un biotopu aizsardzības likumā. Bez jau minētās grīņa sārtenes rezervātā aug aizsargājamā parastā kreimule, dižā jāņeglīte, Sibīrijas skalbe, krāsu zeltlape, vidējā rasene, vairākas orhideju dzimtas pārstāves — Baltijas, Fuksa, plankumainā un stāvlapu dzegužpirkstīte, zaļziedu un smaržīgā naktsvijole, no staipekņiem — apdzira, kā arī gada, palu un vālīšu staipeknis.

 

Fauna
Grīņu rezervāta fauna ir pētīta maz. No lielajiem mežā dzīvniekiem Grīņos var sastapt staltbriedi, alni, stirnu, meža cūku, pelēko zaķi, āpsi, bebru, retāk — vilku un lūsi. No putniem rezervātā mīt vistveidīgie — rubenis, mežirbe, zvirbuļveidīgie meža un purvu putni, kā arī baltais un melnais stārķis. Grīņos sastopams arī Latvijā ļoti rets un Sarkanajā grāmatā iekļauts putns — čūskērglis.

lv.wikipedia.org

Vērgales muižas parks

Vērgales muižas parks ir 3,5 ha liels. Parks stādītās koku rindas veido regulāru zīmējumu. Parkam ir arī vēsturiska nozīme- 1905. gadā pie parka kokiem soda ekspedīcija nošāva vairākus Vērgales nemierniekus. Pils parka pusē bijis iekārtots rožu dārzs, stādi esot vesti pat no Itālijas. Vecākās paaudzes sievietes stāstījušas, ka ganu meitas vasaras dienas vidū, kad gotiņas sadzītas kūtīs dunduru dēļ, skrējušas skatīties ziedošās rozes- tas bijis burvīgs skats.

www.pavilosta.lv

Dabas liegums „Ziemupe”

Ziemupe ir dabas liegums Pāvilostas novadā. Izvietojies Baltijas jūras piekrastē 13 km garā joslā starp Rudupes ieteku jūrā un Ziemupi Sakas un Vērgales pagastos. Lieguma austrumu daļā nenosusinātajā grīņu daļā 1987. gadā tika izveidots parastās purvmirtes botāniskais liegums 1835 ha platībā, bet piekrastes daļā 1992. gadā izveidots vietējas nozīmes liegums piekrastes biotopu aizsardzībai. 1999. gadā abi liegumi apvienoti un tiem piešķirts valsts nozīmes īpaši aizsargājamas dabas teritorijas — dabas lieguma — statuss. 2004. gadā teritorijai tika piešķirts Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (Natura 2000 vietu) un Putniem nozīmīgas vietas statuss.

 

Ziemupes liegums ir viena no būtiskajām teritorijām pelēko kāpu, priekškāpu, grīņu tipa mežu un slapjo virsāju aizsardzības nodrošināšanai Latvijā. Teritorijā sastopami 17 Latvijā un Eiropas Savienībā īpaši aizsargājami biotopi un 70 īpaši aizsargājamas sugas. Nozīmīgākās no tām ir jūrmalas zilpodze, grīņa sārtene, Lēzeļa vīrcele, lielā mārsilu zilenīte, stepes čipste un mednis.

lv.wikipedia.org

Aužuļu liepa

Aužuļu liepa ir dižkoks, parastā liepa (Tilia cordata) Pāvilostas novada Vērgales pagastā. Aug tīrumā 50 m uz austrumiem no ceļa 1,8 km uz ziemeļiem no Ziemupes, nosaukta pēc agrākajām Aužuļu mājām. Ar 7,3 m apkārtmēru uzskatīta par otru resnāko liepu Latvijā. Stipri cietusi 2005. gada orkānā «Ervīns», zaļo tikai viens koka zars. Pirms orkāna koka augstums bija 22 m, vainaga projekcija 410 m².

 

Koordinātas: 56°45′53″N 21°4′31″E

 lv.wikipedia.org

Māsku ozols

Ozola stumbra apkārtmērs 5,49 m, augstums 22 m.

Ielogoties

Jūs neaizpildījāt abus laukus.

Reģistrēties

Jūs neaizpildījāt visus laukus.