Aicinām uzņēmējus, individuālos ražotājus, organizācijas, pašvaldības, tūrisma centrus u.c izmantot iespēju celt savu atpazīstamību un sūtīt savu informāciju un fotomateriālus, kā arī papildinājumus vai labojumus jau ievietotajai informācijai uz epastu info@redzet.lv.
Pāvilostas novads

Ostas, bākas, tilti, dzirnavas

Mindes vējdzirnavas

Mindes vējdzirnavas atrodas Sakas pagastā, Pāvilostas novadā, kādreizējās Mindes muižas (Münde) teritorijā.

 

19. gadsimtā tagadējā Sakas pagasta teritorija veidojās no šajā teritorijā pastāvējušajiem Ulmales, Salienas, Ostbakas, Pilsmuižas, Mācītāja muižas, Stembres, Sarkanās muižas un Mindes muižu pagastiem, no kuriem 1866. gadā tika izveidots vienots pagasts, kas līdz 1923. gadam saucās par Upesmuižas pagastu. Agrārreformas gaitā tika atdalīts Ulmales pagasts. 1935. gadā Sakas pagasta platība bija 141,1 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Pāvilostas, Sakas un Salienas ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1951. gadā Sakas ciemam pievienoja Salienas un daļu Pāvilostas ciema (Pāvilostai 1951. gadā piešķīra strādnieku ciemata statusu), 1960. gadā — daļu Cīravas ciema, 1962. gadā — Ulmales ciemu. 1987. gadā daļu Sakas ciema iekļāva Jūrkalnes ciemā. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2004. gadā Sakas pagasts apvienojās ar Pāvilostas pilsētu un izveidoja Sakas novadu. 2009. gadā Sakas novads tika izformēts un teritorija kopā ar Vērgales pagastu iekļauta Pāvilostas novadā.
lv.wikipedia.org

Trošu tilts pār Sakas upi

Šobrīd esošais trošu tilts būvēts 1971. gadā pēc toreizējās Pāvilostas izpildkomitejas priekšēdētājas Dzintras Grimstas iniciatīvas. Iepriekšējā pārkaru laipa bija nolietojusies un iedzīvotājiem vairs neizmantojama. Sakas upes kreisajā krastā no 1954. - 1996. gadam atradās slimnīca. Trošu tilts, kas savienoja Sakas upes abus krastus, atviegloja iedzīvotājiem nokļūšanu tajā.

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Pāvilostas mols

Pāvilostā ir divi paralēli moli - Dienvidu mols un Ziemeļu mols, kuru celtniecība aizsākās 1878. gadā. Sākotnējos ostas vārtus veidoja no pāļu rindām un lieliem akmeņu krāvumiem. 1929. gadā tos pagarina ar betona blokiem.

Pirmā koka molu konstrukcija tika izveidota 1878. gada ziemā – to par 8000 zelta rubļiem pasūtīja Upesmuižas barons Otto fon Lilienfelds (Otto Friedrich von Lilienfeld).

Laikā no 1890. līdz 1895. gadam ostas mols tika pagarināts līdz 90 metriem

No 1923. līdz 1929. gadam osta tika rekonstruēta un finansēta no valsts budžeta, tika paplašināts mols un padziļināta grīva.

2010. gadā pilnībā rekonstruēti Pāvilostas ostas moli, atjaunotas vēsturiskās bākas molu galos un veikti ostas akvatorija padziļināšanas darbi līdz 4.5 metru dziļumam. Pašlaik Ziemeļu mola garums ir 287,0 metri, Dienvidu mola – 297,5 metri.

2017. gadā ir plānots veikt molu pagarināšanu par 100-150 m. Moli ir jāpagarina, lai Pāvilostas ostā varētu ienākt zvejas kuģi. Tagadējie moli beidzas pie dabiskā dziļuma  - 2,5 m. Lielajiem zvejas traleriem tas ir par mazu. Vajag vismaz 3,5 m.
www.pavilosta.lv

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Pāvilostas osta

Pāvilostas osta ir vienīgā mazā osta Latvijas rietumu piekrastē. Osta galvenokārt tiek izmantota zvejas kuģu un jahtu apkalpošanai. Ostas teritorijā atrodas divas jahtu piestātnes, “zilā karoga” jahtklubs, degvielas uzpildes stacija, zivju apstrādes uzņēmums, vairākas zvejas un mazo laivu piestātnes un jahtu servisa centrs. Ostā pastāvīgi dežūrē Valsts robežapsardzes dienests.
pavilostaport.lv

 

Kopš 2006. gada ostā ir izbūvēta jauna, moderna jahtu piestātne Pāvilosta Marina, ierīkota Statoil degvielas uzpildes stacija un izbūvēta jauna, 128 metrus gara zvejas piestātne.

 

2010. gadā pilnībā rekonstruēti Pāvilostas ostas moli, atjaunotas vēsturiskās bākas molu galos un veikti ostas akvatorija padziļināšanas darbi līdz 4.5 metru dziļumam. Pašlaik Ziemeļu mola garums ir 287,0 metri, Dienvidu mola – 297,5 metri.

 

2011. gadā Sakas upes labajā krastā ir rekonstruēta viesjahtu piestātne un izbūvēta jauna, 90m gara daudzfunkcionāla piestātne, kas atļauj Pāvilostas ostā pieņemt arī neliela izmēra pasažieru prāmjus.

pavilostaport.lv

Akmeņraga bāka

Pirmā 18 m augstā bāka Akmeņragā uzbūvēta 1864.gadā. Akmeņraga bāka pārējo Latvijas bāku vidū izceļas ar savu atrašanos kuģošanai vienā no bīstamākajām vietām visā Baltijas jūras piekrastē. Tās gaisma atzīmē akmeņainu, apmēram divas jūras jūdzes jeb 3,7 km garu sēkli, kurš iesniedzas jūrā ziemeļrietumu virzienā. Jūras dziļums šajā sēklī ir tikai nedaudz virs diviem metriem. Vieta, kur atrodas bāka, palikusi turpat, bet piekraste gadu gaitā atkāpusies. Neskatoties uz to, ka šeit jau no 1879. gada dega navigācijas uguns, Akmeņrags pieredzējis vairākas kuģa katastrofas. No tām zināmākā ir Latvijas tvaikoņa Saratow uzskriešana uz sēkļa 1923. gada septembrī. Saratow 1919. gadā uz neilgu laiku kļuva par Latvijas pagaidu valdības mājvietu.
 
Pašreizējais 35m augstais bākas tornis uzcelts 1921. gadā, bet iepriekšējo bāku nopostīja I Pasaules kara laikā. Akmeņraga bākas divas bākugunis, zaļā krāsā, iedegas reizi 7,5 sekundēs.
 
Ir iespēja uzkāpt Akmeņraga bākā pa vītņveida kāpnēm. Uzkāpjot bākā, paveras fantastisks skats uz jūru un apkārtnes mežiem. Bāka ir Akmeņraga galvenā rota. 2011. gadā realizējot projektu tika rekonstruēts ceļš līdz Akmeņraga bākai.
 
Tālu aiz Akmeņraga robežām izskanējusi informācija par unikālo dzintaru un akmeņu kolekciju, kuru vāc bākas uzraudze.
2013.gadā atjaunots gan iekšējais, gan ārējais krāsojums.
 
Ieejas maksa:
Pieaugušajiem- 0.70€
Pensionāriem, skolēniem, studentiem- 0.70€
Bērniem- 0.30€
 
Darba laiks:
Vasarā (maijs-septembris)
P.-Pk.8:00-17:00, S.Sv. un citā laikā iepriekš piesakoties.
Ziemā (oktobris, aprīlis)
P.-Pk.10:00-15:00. Jebkurā laikā vēlama iepriekšēja pieteikšanās.
 

Pieejamas auto stāvvietas un telšu vietas par maksu.

Talrunis: +371 2 8350899

www.pavilosta.lv

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Saļienas dzirnavu drupas

Sakas pagasta Saļienas dzirnavas būvētas pie Tebras upes Orgsalienā. 1918. gadā dzirnavas tika nodedzinātas, bet pēc tam tās tika atjaunotas. Tajās darbojās gan dzirnavas, gan vilnas kārstuve. Uz kāpnēm redzami dzirnavu un vilnas māju strādnieki. Pēc 2. pasaules kara dzirnavās turpināja darboties vilnas pārstrādes punkts. 20. gs. 60. gadu vidū vilnas pārstrādes punktu pārcēla uz Aizputi, bet pašas Saļienas dzirnavu komplekss tika pamests. 21. gs. sākumā šai vietā palikušas tikai drupas.

 

Mūsdienās dzirnavu vietā ir vien latvāņiem apaugušas drupas. Šeit uzdarbojoties arī veco ķieģeļu kārotāji, tāpēc drupas sarūkot straujos tempos.

Adrese: Pāvilostas novads, Sakas pagasts, Orgsaļiena 

www.zudusilatvija.lv


Baznīcas, muižas

Sakaslejas luterāņu baznīca

Sakas - Lejas evaņģēliski luteriskā baznīca


Sakas baznīca pieder pie vecākajām Kurzemes lauku baznīcām. Precīzs baznīcas uzcelšanas datums nav zināms, taču pirmo reizi rakstos Sakas baznīca minēta 1560. gadā.

Baznīca tās pastāvēšanas laikā ir vairākkārtīgi pārbūvēta un remontēta. Pirmie kapitālie remontdarbi notikuši jau ap 1590. gadu, taču savu pašreizējo izskatu baznīca ieguva 1743. gadā, kad to no jauna uzcēla no laukakmeņiem. Zvanu tornis baznīcai piebūvēts 1844. gadā.

Baznīca atjaunota 1928. gadā un pēdējo reizi - 1995. gadā. Baznīcā atrodas altārglezna, gleznota 1899. gadā, un kuģa modelis, kurš tapis 1833. gadā. Baznīcas ērģeles tapušas 1852. gadā.
www.lelb.lv

Baznīca celta pie Tebras un Durbes satekas, vietā, kur agrāk atradusies Sakas osta. Baznīcas interjeru grezno kuģa modelis (1833). Ļaudis ticēja, ka tas aizsargā jūrasbraucējus no bojāejas.


"Sakaslejas baznīca", Saka, Sakas pagasts, Pāvilostas novads, LV-3466

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Sakas baptistu draudze

Sakas baptistu baznīca celta 1883. gadā. Draudze ir neliela - tikai 20 locekļi. Lūgšanu nams atrodas klusā vietā. Vide ap to ir iekopta.

Kontakti
"Alkšņāji", Sakas pagasts, Pāvilostas novads, LV-3466, Latvijas Republika

Mācītājs: Teodors Bērziņš
Tālrunis: 27037934
Priekšnieks: Haralds Pētersons
Tālrunis: 25405610

Pāvilostas Sv. Pētera - Pāvila luterāņu baznīca

1930. gada 6. janvārī Sakaslejas draudzes padomes sēdē tika pieņemts lēmums celt Pāvilostā baznīcu. Baznīca celta par saziedotiem līdzekļiem. Draudzes nams celts pateicoties pašu draudzes locekļu darba spēkam. 1930. gada 15. septembrī tika ielikts pamatakmens Sakaslejas ev. luterāņu baznīcas lūgšanu namam Pāvilostā, bet jau 1930. gada decembrī jaunajai ēkai uzlikts jumts.

Dievkalpojumi notiek katru svētdienu plkst. 14:00
Svētdienas skola bērniem 1. un 3. svētdienā plkst. 13.00

Adrese: Brīvības iela 26, Pāvilosta
Mācītājs Andris Brikšķis, +371 29234999
Draudzes priekšnieks Guntars Zamarītis, +371 26435892
Baznīcu iespējams apskatīt iepriekš piesakoties pa tālruni +371 29226273

liepaja.travel/lv

Pāvilostas baptistu baznīca

Barons Otto fon Lilienfelds 1897. gadā deva atļauju celt baznīcu un iedalīja apbūves gabalu no sev piederošās zemes. Baznīcas būvniecības darbi tika uzsākti 1900. gadā, bet 1906. gada 10. decembrī tika noturēts pirmais dievkalpojums jaunuzceltajā baznīcā. No 1996. gada draudzes mācītājs ir Deniss Doroņins.

 

Apmeklējumu lūdzam pieteikt iepriekš piezvanot.

Mācītājs: Deniss Doroņins
Tālrunis: 26158999; 63498351,
E-pasts: d.doronins@inbox.lv, denissdoronins@aol.de

Priekšniece: Rūta Bridāne
Tālrunis: 27772133

Kontakti
Klusā iela 8, Pāvilosta, Pāvilostas pilsēta, LV-3466
Tālrunis: +371 63498351
E-pasts: pavilostas_ebd@inbox.lv

Pāvilostas Romas katoļu Svētā Gara baznīca

Pāvilostas Svētā Gara Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Liepājas diecēzes draudzes baznīca. Tā atrodas Pāvilostā Viršu ielā 1, viena no mazākajām baznīcām Kurzemē.

 

Viršu iela 1, Pāvilosta, LV-3466
+371 26578580 (mācītājs)

 

Apmeklējumu lūdzam pieteikt iepriekš.

 

Dievkalpojumi notiek 1. un 3. svētdienā plkst. 15:00

 

Vēsture
Sākoties Atmodai, arvien vairāk Pāvilostas cilvēki sāka pievērsties ticībai, bet nebija telpu dievkalpojumu noturēšanai. Tāpēc deviņdesmito gadu sākumā aktīvākie katoļi vērsās ar šo problēmu pašvaldībā, pēc kā Pāvilostas Domes priekšsēdētājs uzsāka sarunas ar Jūrkalnes draudzes prāvestu par draudzes dibināšanu Pāvilostā. Draudzi nodibināja un dievkalpojumus, līdzdarbojoties Ingai Šnorei, sāka noturēt viņas vadītajā izglītības iestādē — Pāvilostas mūzikas skolā. 1997. gadā draudzē sāka kalpot priesteris Bruno Dānis, pateicoties kura vadības spējām, kā arī Pāvilostas domes lēmumam par zemes pārdošanu un būvatļauju dievnama celtniecībai, 1998. gadā bija zināms, ka Pāvilostā tiks celta katoļu baznīca. Vieta dievnama būvei bija atrasta Sakas upes krastā uzkalnītē un 1999. gada maijā sākās darbs pie dievnama celtniecības. Vislielākie nopelni baznīcas tapšanā bija prāvestam Bruno Dāvim, jo ar viņa finansiālo ieguldījumu dievnams tika būvēts strauji, tā paša gada 21. jūlijā tika svinēti Spāru svētki, bet 19. decembrī tika svinēta pirmā Svētā Mise,kuru celebrēja toreizējais Liepājas diecēzes ģenerālvikārs, bet vēlāk bīskaps Vilhelms Lapelis. Sākot ar 2000. gadu Pāvilostā Svētās Mises tika noturētas regulāri divas reizes mēnesī. 2000. gada 23. sptembrī noritēja dievnama konsekrācija, ko vadīja toreizējais Liepājas diecēzes bīskaps Ārvaldis Andrejs Brumanis, piedaloties Saldus dekānam Gatim Bezdelīgai, dominikāņu mūkam, tēvam Oskaram Jabloņskim OP, Skaistkalnes dekānam Pēterim Skredelim, jaunās baznīcas prāvestam Bruno Dānim, kā arī vietējo luterāņu un baptistu draudžu mācītājiem, oficiālo iestāžu pārstāvjiem un ticīgajiem. Baznīcu veltīja Svētā Gara godam. 2001. gada sākumā draudzi galvenokārt dievkalpojumus vadīja Liepājas dominikāņi, vēlāk sāka kalpot laicīgie priesteri.

lv.wikipedia.org

Vērgales muižas pils

Vērgales muiža piederēja pie Kuldīgas komtura zemēm. No 1574. gada līdz 1612. gadam muiža pieder Noldem. No 1612. gada līdz 1720. gadam muiža piederēja H. fon Sakena (Heinrich v. Sacken) dzimtai. No 1722. gada līdz 1920. gadam muiža pieder Ugāles baronam Georgam Dītriham fon Bēram (Georg Dietrich v.Behr). No 1919. gada 1922. gadam muižu rentēja Zariņš (Zaring), bet no 1922. gada pilī iekārtoja skolu.


Muižas apbūve veidojusies sākot ar 18. gadsimtu Kungu māja celta 18. gdsimtā, bet 1837. gada pēc barona Bēra pasūtījuma pārbūvēta vēlā klasicisma - ampīra stilā. Ēkai uzbūvēts otrais stāvs un portiki garenfasādēs, galvenajā fasādē - dzimtas ģerboņa cilnis. Pilī fragmentāri saglabājusies šī perioda interjeru apdare - krāsnis, logailu panelējums, koka kāpnes. Arī saimniecības ēkas - klēts un muižkunga dzīvojamā māja. Stallis, smēde, šajā laikā pārbūvēti, pielāgojot jaunā stila prasībām, veidojot vienotu apbūves ansambli. Pie pils, 19. gadsimta vidū, veidots arī ainavu parks ar dīķiem. Pie dzirnavu dīķa - ūdensdzirnavas un brūzis. Pašlaik Vērgales pamatskola. Muzejs bijušajā degvīna brūzī. Klētī iekārtots kultūras nams, pārvaldnieka dzīvoklī - pagasta padome.

www.zudusilatvija.lv

Vērgales evanģeliski luteriskā baznīca

Baznīca dibināta 1597. gadā. Pirmā mūra ēka varētu būt celta 17.gs. beigās. Zem baznīcas atradušās kapenes, kuras aizbērtas 1841.g., kad Vērgales baznīca tika pārbūvēta. 1985.g. baznīca tiek nojaukta. No jauna uzcelta 1992. gadā.

 

Apkārt baznīcai kapi. Kādā kapu plāksnē iekalti vārdi "Mēs citādi nevarējām...". Ikviens vērgalnieks jums zinās pastāstīt traģisko stāstu par mīlētājiem - barona Štempeļa dēlu un kalpu meiteni Annu Lazdiņu. No dzīves viņi aizgāja 1912. gadā nošaujoties, jo kārtu aizspriedumi neļāva viņiem būt kopā šai saulē. Viņi izvēlējās būt kopā miruši, atstājot pēcnāves vēstuli ar lūgumu apglabāt viņus vienā kapā.

 

Ieejot kapos no baznīckroga puses, kādus metrus 50 pa kreisi atrodams bērzs ar lielu māzeru - Lielais māzers.

 

Talrunis: +371 29338335

Ziemupes luterāņu baznīca

Tālrunis: +371 26274155 (ieeja pret ziedojumiem)


Citu Kurzemes baznīcu vidū Ziemupes evaņģēliski luteriskā baznīca izceļas ar pieticīgajiem izmēriem (25 x 11m) un arhitektonisko vienkāršību, jo tai nav pat zvanu torņa (iespējams, to ietekmējis savulaik noteiktais liegums būvēt augstus un maldinošus orientierus kuģu ceļu tuvumā). Sākumā baznīca bijusi no koka, tās altāris darināts 1684. gadā, un ir vienas no agrīnākajiem dekoratīvās tēlniecības paraugiem ar attīstīta baroka iezīmēm, tādēļ tās kokgriezumi un gleznojumi ieņem nozīmīgu vietu Kurzemes dekoratīvās mākslas apskatā. Mūra dievnams celts 1748. gadā. Baznīcā atrodas Latvijā ievērojamākā harmoniju būvētāja liepājnieka Jura Bokuma firmā 20. gados darinātais mūzikas instruments – harmonijs. Saņemts dāvinājumā un restaurēts, Ziemupes draudzei tas labi kalpo arī šobrīd. 

Saraiķu luterāņu baznīca

Kad Saraiķu evaņgēliski luteriskai baznīcai likts pamatakmens un kad tā sākta celt, par to pagaidām precīzu ziņu nav. Divi zvani, kas ir baznīcā: viens – 1594.g. ANNO Matias, otrs – 1602, liecina, ka tas bijis 16.gs beigās.

 

1700 – 1701 Ziemeļu kara laikā baznīca tika nopostīta. Bet 18.gs beigās Grobiņas pilskungs, Iļģu un Saraiķu dzimtkungs, Pēteris Jurģis Zigmunds Offenbergs licis celt Saraiķu baznīcu "Dievam par godu un saviem Saraiķu ļaudīm par labu" – tā baznīca atjaunota un iesvētīta 1798. gada 17. oktobrī.

 

Baznīca celta no laukakmeņiem. Tā ir mūra celtne ar Kurzemes baznīcām (Durbē, Grobiņā, Apriķos, Sakā, Vērgalē, Cīravā un citur) raksturīgo torni, kas piebūvēts draudzes telpas galā. Baznīcā ir 200 sēdvietas.

 

Saraiķu baznīca remontēta 1888. gadā, 1904. gadā piebūvēta sakristeja. Naudu piebūvei devusi kāda draudzes locekle – latviete. Savukārt, muiža deva materiālus.

kalpot.lv

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Saļienas luterāņu baznīcas drupas

Saļienas (Salienas) ev. lut. pirmā koka baznīca celta 1680. gadā. 1733. gadā vecās koka baznīcas vietā celta jauna koka būve, kuru 1829. gadā sliktā stāvokļa dēļ nojauca. Jaunā no plienakmeņa celtā baznīca sākta būvēt 1830. gadā, netālu no vecās baznīcas vietas, iesvētīta 1833. gadā. 2. pasaules kara laikā 1943.-1945. gadam baznīcā atradās vācu armijas lazarete. Baznīcā dievkalpojumi tika noturēti līdz 1967. gadam, kad draudze savu darbību pārtrauca. Dievnams tika pakļauts postīšanai un izdemolēšanai. 1990. gadā sākās dievnama atjaunošana, kas finansiālu apstākļu dēļ netika pabeigta. Pašlaik Saļienas ev. lut. baznīca atrodas pussabrukušā stāvoklī.

www.zudusilatvija.lv


Apskates un atpūtas vietas

Pāvilostas zīme

Pāvilosta ir ostas pilsēta Latvijas rietumos pie Sakas upes ietekas Baltijas jūrā 240 km attālumā no Rīgas (180 km taisnā līnijā), 54 km (40 km) uz ziemeļiem no Liepājas, 70 km (60 km) uz dienvidiem no Ventspils un 80 jūras jūdzes (apm. 150 km) uz austrumiem no Gotlandes salas. Pāvilostas novada centrs. Pāvilostas osta ir viena no Latvijas mazajām ostām.

Lai arī 1913. gadā Pāvilostai piešķīra sašaurinātas pilsētas pašvaldības tiesības un 1930. gadā Saeimas Pašvaldību komisija nobalsoja par pilsētas tiesību piešķiršanu Pāvilostai, no 1925. gada līdz 2. pasaules karam Pāvilosta administratīvā izpratnē bija Sakas pagasta bieži apdzīvota vieta. 1945.—1949. gadā Pāvilosta bija ciems Sakas pagastā, 1950.—1951. gadā — daļa no Pāvilostas ciema, 1952.—1961. gadā strādnieku ciemats, 1961.—1991. gads — pilsētciemats. Pilsētas tiesības Pāvilosta ieguva 1991. gada 28. novembrī.



Cauri Pāvilostai tek Sakas upe, kas ir viena no visīsākajām (tikai 6 km) un visdziļākajām upēm Latvijā (vietām dziļums sasniedz pat 11m).

Kuģis "Dole"

Pāvilostas centrā, pie tilta pār Sakas upi ir iekopts skvērs, kurā novietots kuģis "Dole".

1947. gada 5. oktobrī Pāvilostā, apvienojoties zvejniekiem no Pāvilostas un Jūrkalnes, nodibināja zvejnieku arteli "Dzintarjūra". Iesākums bija pieticīgs-10 nolietotas motorlaivas, 25 airu-buru laivas, 280 reņģu un 17 brētliņu tīkli, 8 bušu vadi un 38 3000 mencu āķi ar ūdām.

1949. gadā zvejnieku artelis savā īpašumā ieguva pirmo RB tipa zvejas kuģi "Triecienieks", kas būvēts VDR (Vācijas Demokrātiskajā Rewpublikā - Austrumvācijā). PSRS to saņēma no Vācijas kā atlīdzību par karā nodarītajiem zaudējumiem. 70. gados zvejnieku kolhozam "Dzintarjūra" piederēja jau 16 zvejas kuģi. Viens no tiem - kuģis "Dole".

90. gadu sākumā RB tipa Zvejas kuģis "Dole", tika dāvināts Pāvilostas novadpētniecības muzejam. Kuģa izmēri : garums – 18.20 m, platums – 5.22 m, augstums – 2.5 m. Pateicoties sponsoriem (Valsts Kultūrkapitāla fondam) un atbalstītājiem, 2005. gadā kuģis tika restaurēts un uzstādīts kā piemiņas zīme tām zvejnieku dzimtām, kuras sekojušas jūras aicinājumam un ar savu darbu veicinājušas Pāvilostas attīstību. Kuģis "Dole" ir vienīgais saglabātais RB tipa zvejas kuģis Latvijā.

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Zobenzivs ekspozīcija Ziemupes tautas namā

Adrese: "Ziemupes tautas nams ", Ziemupe, Vērgales pagasts, Pāvilostas novads
Vadītāja: Daina Vītola
Tālrunis: 29437166

 

Zobenzivs tika izskalota Ziemupes jūrmalā 2007. gada 12. augustā. Tas ir unikāls atradums, jo šīs sugas zivis ir tipiskas okeānu zivis un Baltijas jūrā sastopamas reti. Izskalotā zobenzivs bija 2, 08 m gara un svēra 37 kilogramus, tās augšžokļa pagarinājums, jeb „zobens” bija aptuveni 70 centimetrus garš. Speciālisti noskaidrojuši, ka zobenzivs ir apmēram 10 gadu veca. Ekspozīcijas galvenais eksponāts ir tās mulāža, kuru izgatavojuši mākslinieki Kirils Panteļejevs un Ieva Lapiņa no radošās grupas “Trīs muskatrieksti”.

Peintbols - Dižgrāveri

Iespēja spēlēt peintbolu vienlaicīgi 10 cilvēkiem. Ugunskura vietas, telšu vietas, futbola laukums.

 

"Dižgrāveri", Vērgales pagasts, Pāvilostas novads
Tālrunis: (+371) 26315079


Vēsturiskas ēkas, muzeji, kolekcijas

Pāvilostas novadpētniecības muzejs

Pāvilostas Muzeja ēka bija pirmā mūra ēka Pāvilostā, bijusī ostas loču māja, kura lepojas ar daudzām unikālām lietām: netālu atrastajiem akmens un kaula cirvjiem, kaltām bronzas saktām un jostām.

Dzintaru ielā 1, Pāvilosta, Pāvilostas novads., LV-3466
Tālr. + 371 63498276
         + 371 29226273
E-pasts: irina.kurcanova@pavilosta.lv
             pavilosta.muzejs@tvnet.lv
Muzeja vadītāja:  Irina Kurčanova

 

Darba laiks:
15.maijs – 14.septembris
T-P 9-17
S-Sv 12-16
15.septembris – 14.maijs
P-P 9-17

 

1879. gada 22. maijā vācu barons Otto Fridrihs fon Lilienfelds dibina ostas pilsētu nosaucot to sava brāļa - Kurzemes gubernatora (1868.-1885.) Paula Lilienfelda vārdā - Paulshafen - Pāvilosta un ieliek pamata akmeni pirmajai mūra ēkai Pāvilostā - loču mājai.

Muzeja ēka, laivas novietne un Sakas upes krasta bruģis 2007. gadā iekļauti Valsts aizsardzības pieminekļu sarakstā kā vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis.


1979.gadā atzīmējot Pāvilostas simtgadi, kultūras namā sarīkoja izstādi, kas atspoguļoja Pāvilostas vēsturi. Redzot šo bagāto materiālu klāstu un unikālos eksponātus,  radās doma Pāvilostā izveidot muzeju.


1992. gada 17. novembrī apmeklētājiem vēra durvis Pāvilostas novadpētniecības muzejs.
www.pavilosta.lv

Vērgales pagasta muzejs

Dīķenieki, Vērgales pag., Pāvilostas nov., LV-3463
Tālrunis: 29338335
E-pasts: sipola.mirdza@inbox.lv

 

Muzejs iekārtots vienā no Vērgales muižas kompleksa ēkām, bijušajā spirta brūzī. Tajā atrodas arī ļoti seni, unikāli eksponāti - akmens cirvji, senas bronzas rotas lietas. Ēkā saglabājies viens no lielākajiem manteļskursteņiem Kurzemē. Manteļskurstenis ir pavards ar atklātu liesmu ēdienu gatavošanai, bet dūmi tiek izvadīti no telpas pa atklāto skursteņu eju.

 

Darba laiks:
1.10.-31.05. P.-Pk. 9:30-16:30
1.06.-30.09. T.-Sv. 9:30-16:30

Pārējā laikā iepriekšēja pieteikšanās.

Ieeja skolēniem EUR 0,25
studentiem un pensionāriem EUR 0,50
pārējiem EUR 0,70

 

Gida pakalpojumi Vērgales pagasta teritorijā par vienu ekskursiju EUR 5,00

www.pavilosta.lv

Ielogoties

Jūs neaizpildījāt abus laukus.

Reģistrēties

Jūs neaizpildījāt visus laukus.
Portālu www.redzet.lv un www.gotobaltic.com veidotāju grupas darbības sākums meklējams jau 2004. gadā, kad pulciņš domubiedru – 4 jaunieši un viens pieaugušais – brauca pa Latviju muzicēdami un iepazīdami Latvijas dabu un atklādami ceļotprieku. Tolaik arī radās interese par fotografēšanu, kā rezultātā laika gaitā sakrājās liels fotoarhīvs. Radās jautājums, kur to likt, kā izmantot, lai tam būtu kāda jēga? Tāpēc arī dzima ideja par portāla izveidošanu, un nu jau dažus gadus tā ir sekmīgi realizēta, jo portālā www.redzēt.lv līdz šim ir ievietots vairāk par 20000 bildēm, ik dienas tam ir ap 600 unikālo skatījumu un ir bilžu bezmaksas lejuplādes iespēja, kas tiek plaši izmantota.
Apceļojot Latviju, radās secinājums, ka mums ir ļoti daudz skaistu, bet neapzinātu vietu un ceļotājam nebūt nav viegli ātri un ērti atrast sev vajadzīgo informāciju, kas kurā vietā būtu apskates vērts. Sākām vākt materiālus dažādās interneta vietnēs, un vajadzība atkal deva jaunu ideju – veidot ceļotājam ērtu portālu, kurā vienuviet būtu iespējams atrast visu vajadzīgo informāciju – ko attiecīgajā vietā apskatīt, kur paēst, kur pārnakšņot, kur vērsties dažādu tehnisku nepieciešamību un kļūmju gadījumos. Pašreiz esam šīs idejas īstenošanas sākumā, un mūsu mērķis ir ar portāla www.gotobaltic.com palīdzību veidot tūrismam pievilcīgu Latvijas un vēlāk visas Baltijas tēlu, kā arī reklamēt mūsu organizācijas, uzņēmējus, individuālos ražotājus u.c., palīdzot viņiem piesaistīt klientus.
Sākumā plānojam parādīt kartē Latviju, sadalītu pa reģioniem un novadiem. Reģionu kartē būs redzamas interesantākās apskates vietas. Novados varēs redzēt plašāku informāciju par apskates vietām un sociāli nozīmīgiem objektiem.
Savu mērķi sākam īstenot ar Kurzemes novadiem.
Ērtības labad piedāvājam divus apskates veidus:
1. Uzklikšķinot atveram novada karti un izvēlamies sev interesējošo objektu apskati.
2. Sev interesējošas vietas aplūkošanai izvēlamies no saraksta.
Papildus kartei un apskates vietu sarakstam portālā atradīsiet attiecīgo vietu fotogrāfijas un informatīvus aprakstus. Tas jums palīdzēs izvēlēties savu ceļojumu pieturas un galamērķus.
Mūsu lielais mērķis ir šādā veidā parādīt visu Baltiju.
Perspektīvā plānojam portālu tulkot angļu, krievu, vācu, ķīniešu un poļu valodās, tādējādi piedāvājot lielisku produktu šo valstu tūristiem.

Tā kā uzdevums ir ļoti liels, aicinām katru interesantu uz sadarbību.


Turpināt lejuplādēt

Samaksājot vismaz 1 eiro saņemat iespēju 3 mēnešus
LEJUPLĀDĒT FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px)
bez www.redzet.lv logo

VAIRĀK
REĢISTRĒJIES UN IEGŪSTI
LABAS KVALITĀTES FOTO LEJUPLĀDI

Samaksājot vismaz 1 eiro saņemat iespēju 3 mēnešus
LEJUPLĀDĒT FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px) bez www.redzet.lv logo


Reģistrēties
Lai lejuplādētu izvēlētās fotogrāfijas, REĢISTRĒJIES, atbalsti mūs un saņem piekļuvi lejuplādes pogai S izmēra bildēm =

Tas aizņem 4. soļus:
1. Reģistrēšanās
2. E-pasta apstiprināšana
3. Ielogošanās
4. Pārskaitījums
Garantējam Jūsu sniegtās informācijas konfidencialitāti, izmantosim to vienīgi, lai salīdzinātu ziedotāju un reģistrējušos personu vārdus.
Bildes varat izmantot personīgām vajadzībām, bet komerciāliem nolūkiem sazinieties ar mums: info@redzet.lv
IEGŪSTI LABAS KVALITĀTES FOTO LEJUPLĀDI

Samaksājot 5 eiro, saņemat iespēju 3 mēnešus
lejuplādēt fotogrāfijas un tās izmantot savai komercdarbībai
LEJUPLĀDĒT FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px) bez www.redzet.lv logo


Reģistrēties
Lai lejuplādētu izvēlētās fotogrāfijas, REĢISTRĒJIES, atbalsti mūs un saņem piekļuvi lejuplādes pogai S izmēra bildēm =

Tas aizņem 4. soļus:
1. Reģistrēšanās
2. E-pasta apstiprināšana
3. Ielogošanās
4. Pārskaitījums
Lai iegūtu rēķinu, raksti mums uz info@redzet.lv
IEGŪSTI AUGSTAS KVALITĀTES FOTOGRĀFIJAS

5 € = 5 FOTO vai 10 € = 20 FOTO
iegūsti FOTOGRĀFIJAS AUGSTĀ KVALITĀTĒ
L izmērs, 3888 x 2592 px, vai XL izmērā


Raksti mums uz:
info@redzet.lv
un iegūsti izvēlētās fotogrāfijas!

Izvēlieties jebkuras 5 fotogrāfijas neatkarīgi no lieluma un kvalitātes par 5 eiro, vai jebkuras 20 fotogrāfijas par 10 eiro.