Turpināt lejuplādēt

Samaksājot vismaz 1 eiro saņemat iespēju 3 mēnešus
LEJUPLĀDĒT FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px)
bez www.redzet.lv logo

VAIRĀK
REĢISTRĒJIES UN IEGŪSTI
LABAS KVALITĀTES FOTO LEJUPLĀDI

Samaksājot vismaz 1 eiro saņemat iespēju 3 mēnešus
LEJUPLĀDĒT FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px) bez www.redzet.lv logo


Reģistrēties
Lai lejuplādētu izvēlētās fotogrāfijas, REĢISTRĒJIES, atbalsti mūs un saņem piekļuvi lejuplādes pogai S izmēra bildēm =

Tas aizņem 4. soļus:
1. Reģistrēšanās
2. E-pasta apstiprināšana
3. Ielogošanās
4. Pārskaitījums
Garantējam Jūsu sniegtās informācijas konfidencialitāti, izmantosim to vienīgi, lai salīdzinātu ziedotāju un reģistrējušos personu vārdus.
Bildes varat izmantot personīgām vajadzībām, bet komerciāliem nolūkiem sazinieties ar mums: info@redzet.lv
IEGŪSTI LABAS KVALITĀTES FOTO LEJUPLĀDI

Samaksājot 5 eiro, saņemat iespēju 3 mēnešus
lejuplādēt fotogrāfijas un tās izmantot savai komercdarbībai
LEJUPLĀDĒT FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px) bez www.redzet.lv logo


Reģistrēties
Lai lejuplādētu izvēlētās fotogrāfijas, REĢISTRĒJIES, atbalsti mūs un saņem piekļuvi lejuplādes pogai S izmēra bildēm =

Tas aizņem 4. soļus:
1. Reģistrēšanās
2. E-pasta apstiprināšana
3. Ielogošanās
4. Pārskaitījums
Lai iegūtu rēķinu, raksti mums uz info@redzet.lv
IEGŪSTI AUGSTAS KVALITĀTES FOTOGRĀFIJAS

5 € = 5 FOTO vai 10 € = 20 FOTO
iegūsti FOTOGRĀFIJAS AUGSTĀ KVALITĀTĒ
L izmērs, 3888 x 2592 px, vai XL izmērā


Raksti mums uz:
info@redzet.lv
un iegūsti izvēlētās fotogrāfijas!

Izvēlieties jebkuras 5 fotogrāfijas neatkarīgi no lieluma un kvalitātes par 5 eiro, vai jebkuras 20 fotogrāfijas par 10 eiro.
Aicinām uzņēmējus, individuālos ražotājus, organizācijas, pašvaldības, tūrisma centrus u.c izmantot iespēju celt savu atpazīstamību un sūtīt savu informāciju un fotomateriālus, kā arī papildinājumus vai labojumus jau ievietotajai informācijai uz epastu info@redzet.lv.
Kuldīgas novads

Atsegumi, stāvkrasti

Galmicu klintis

Teritorija ir izvietojusies Pieventas zemienē, Abavas senlejā, abos upes krastos.

Dabas pieminekli veido trīs izteiksmīgi smilšakmens atsegumu posmi Abavas senlejā, upes abos krastos. Virzienā no augšteces uz leju pirmās ir Galmicu klintis upes kreisajā krastā, tad seko Lejēju klintis labajā krastā un lejasgalā atrodas Muižarāju klintis Abavas kreisajā krastā. Atsegumus veido vidējā devona Živetas stāva, Gaujas reģionālā stāva, iespējams, arī Burtnieku reģionālā stāva smilšakmeņi un mālieži. Atsegumu joslas kopējais garums ir 1600 m, ieskaitot vairākus pārtraukumus.

Atsegumi ir izvietojušies vairākos līmeņos – parasti ir 2 līmeņi - viens pie Abavas, otrs kraujas vidū līdz augšdaļai - smilšakmeņu atsegumi, bet tos atdala smilšainu un mālainu nogulumu slāņmija, kas pārsvarā ir noplūdusi, taču vietām joslas lejteces daļā atsedzas. Kopējais atsegumu augstums ir līdz 20 m.
Ielejā un gravās ir vairāki avoti, t. sk. dzelzsavoti, kā arī avoti, kas izgulsnē avotkaļķus (36)), taču to debits nav noteikts.

Šie ir vieni no samērā retajiem devona smilšakmeņu atsegumiem Kurzemē, augstākās klintis Abavas krastos. Ģeovieta ir devona stratigrāfijā nozīmīgs objekts, jo ir dažādi viedokļi par to, vai šeit atsedzas tikai devona Gaujas reģionālā stāva nogulumi, vai arī griezuma apakšējā daļa atbilst devona Burtnieku reģionālajam stāvam.

Teritorija ir nozīmīga dabas tūrisma vieta, kas vislabāk aplūkojama laivojot pa Abavu. Ar pārsvarā seniem iegravējumiem bagātākas ir atsevišķas Muižarāju klinšu virsmas.
Mežu masīvā uz ziemeļiem no Kuldīgas ir izvietoti veloceliņi ar apzīmējumiem un te sastopamo objektu nosaukumiem, t. sk. Abavas krastu klintīm. Tomēr nav detalizētākas informācijas par šo ģeovietu un citām dabas vērtībām. Ir atsevišķas vietējo iedzīvotāju izveidotas atpūtas vietas. Cita veida saimnieciskā darbība teritorijā netiek veikta.

Teritoriju nepieciešams saglabāt zinātniskiem ģeoloģiskiem (mūsdienu ģeoloģisko procesu, paleontoloģiskiem, sedimentoloģiskiem) pētījumiem, kā arī kā krāšņu ainavisku teritoriju, kas nozīmīga dabas tūrismam un dzīvās dabas vērtību saglabāšanai.
www.daba.gov.lv

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Sarkanās sienas

Atrašanās vieta: Kuldīgas rajons, Padures pag. Ventas kreisajā krastā 200 m augšpus Padures ietekas;

Apraksts: Kopējais kraujas augstums 16m. Sarkanīgi ieži, stipri aizauguši.


Vertikāla augšdevona smilšakmens siena, ko sarkanu iekrāso mālu piejaukums. Sāngravā Māmuļas ala.

www.dabasretumi.lv

Šķēdes atsegums

Dabas piemineklis: ģeoloģiskais veidojums
Kuldīgas novada Vārmes pagasts

 

Uz pašas Kuldīgas un Saldus novadu robežas, Ēdas upes kreisajā krastā atradīsi aptuveni 3 metru augsto Šķēdes atsegumu – devona dolomītu un smilšakmens klintis. Šķēdes atseguma kopējā platība ir 3,5 hektāri un tas atrodas valsts aizsardzībā jau kopš 1977. gada.

 

To mijoties veido smalka, gaiši dzeltena slīpslāņota smilts un smilšakmens ar gliemeždolomīta starpkārtām. Šī vieta ir īpaša ar smilšakmens atsegumā atrodamajām fosilijām – atseguma apakšējā daļa pusmetra biezumā sastāv no gliemeņu čaulām, gliemežiem un galvkājiem, tā vidējā daļa ietver veselu pleckāju čaulu sakopojumus, kamēr atseguma augšējo daļu 2 metru biezumā aizņem stipri sacementēts gliemeždolomīts.

www.daba.gov.lv

Riežupes smilšu alas

Riežupes smilšu alas
Atrašanās vieta: Kuldīgas nov., Rumbas pag.,

 

Inese Štofrēgene
Tālrunis:
+371 29555042
+371 29896646
+371 28636831
inesefo@inbox.lv

 

Ziemā alas slēgtas.
Strādājam katru dienu no 11:00 - 17:00 līdz 1. novembrim bez pieteikumiem.

 

Riežupes Smilšu alu kopējais garums ir apmēram 2 kilometri. Pašlaik no alu eksotikas ar neparasto vilinājumu, varam apskatīt 460 metrus pazemes ejas, kuras veido labirintus, kam, kā stāsta, piemītot savāds spēks.

 

Alas ir raktas triju paaudžu garumā, viss alu labirints ir cilvēku roku darbs. Alas ir privātīpašums, to īpašniece ir Inese, kura ir alu mantiniece ceturtajā paaudzē. Alu baltās smiltis tika izmantotas stikla ražošanai Iļģuciemā. Smilts ir tik baltas un tīras kā cukurs. Alās valda nemainīga gaisa temperatūra - +8 grādi visu gadu. Alas par savu mājvietu ziemā ir izvēlējušies sikspārņi. Alās ir sastopami astoņu sugu sikspārņi, kuri neviena netraucēti pārziemo, lai pavasarī dotos prom un ļautu tūristiem apskatīt labirintus.

 

Alu smiltis cilvēki izmanto ārstnieciskos nolūkos, lai sildītu ar tām sāpīgās vietas, jo smilts sevī ir uzņēmušas jūras sāļu labumus. Atrodoties 8 metru dziļumā zem zemes, nonākam mīlestības zālē, kura ir iecienīta vieta jaunlaulātajiem. Ziedi, ko viņi atstāj alās smiltīs, saglabājas bez ūdens mēnešiem ilgi. Alas jaunlaulātajiem sniedz pārdabisku spēku viņu mūžam. Tālāk dodamies uz ticības zāli, kur savādas sajūtas mūs pārņem, atrodoties alu āderu krustpunktā. Mīlestība, ticība... un tālāk nonākam cerību zālē, kurā jūtam, ka esam enerģijas pilni, ar cerību, mīlestību sirdī un ticību sev!

www.smilsualas.lv


Takas, alejas, koki

Meža mācību un izziņas taka "Ozolu biotops" un "Līvu iela"

Kabiles pagasts, Kuldīgas novads
Tālrunis: (+371) 26364473

E-pasts: mezavecis56@inbox.lv

 

Meža minigolfs, koka boulings, atrakcijas un spēles, meža iepazīšana, bebru mītnes, piknika vieta, atpūta ģimenei ar bērniem.

 

Kabiles mežsaimniecības mežsargs Aivars Bergmanis savā paša mežā ir iekārtojis meža taku “Ozolu biotops". “Ozolu biotops" tāpēc, ka takas gaitā ir kādi 40 ozoli, veselas ozolu ģimenes, vērojami arī dažādi mežadarbu paraugdemonstrējumi, kā mežs tiek kopts un stādīts, ko bebri var dabūt gatavu, kā baltalksnis egli izaudzē. Bergmanis arī glezno, meža takā var aplūkot viņa gleznojumus uz koka plāksnēm. Turpat takā ir iekārtota arī ekspozīcija par tēmu - kā cilvēks un arī pati daba var nodarīt pāri mežam, tur piemēram, ir bluķis, kurā ieaugusi drāts, Aivars atceras, kā Kabilē 60. gados pirmoreiz atbraucis brīvdabas kino, piesējuši ar drātīm lielo ekrānu kokiem un rādījuši kabiliešiem Fantomasu, pēc tam drātis nav no kokiem notinuši.

 

Parkā ir meža izziņu takas, vairāk nekā 15 dažāda veida atrakcijas un spēles, t.sk. meža boulings. „Līvu" dziesmu ielā attēlotas 10 leģendārās grupas „Līvi" dziesmas, kā arī informācija par grupu un līviem kā tautu, dziesmu vārdi un „Līvu" dalībnieku citāti.

www.kurzeme.lv

 

Padures aleja

Padures aleja atrodas Kuldīgas novada, Padures pag., DR no Padures ciema. Alejas dominējošā suga ir parastā liepa (Tilia cordata), otra pārstāvētākā suga ir parastā kļava (Acer platanoides). Esošo aleju var izdalīt divās daļās - parastās liepas aleju, kas ir viena vecuma (apm.310 m gara), un dažādu koku sajaukumu (jaunāka vecuma).

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Upatu ozols

Atrašanās vieta: Kuldīgas rajons, Pelču pagasts, Rimzātu ciemā starp Ventu un Kuldīgas – Skrundas šoseju, 140 m DR no Upatām, pļavā.

 

Apkārtmērs: 8,60 m
Augstums: 12,5 m
Vainaga projekcija: 105 m²
Zaru garums: līdz 7,9 m

www.dabasretumi.lv


2007. gadā, kad tas tika apsekots un mērīts, ozola apkārtmērs bija 8,65 m. Tagad, pēc 9 gadiem tas nav mainījies nemaz. Apkārtmērs ir tie paši 8,65 m, kas norāda, ka Kuldīgas novada vecākais un dižākais ozols vairs varenumā nepieņemas.

 

Neraugoties uz secinājumu par ozola augšanu un tā vispārējo, ne pārāk veselīgo stāvokli, tas joprojām ir starp izcilākajiem dižozoliem Latvijā un ierindojas 6.vietā. Ozola vecums ir apmēram 430 gadi.

www.facebook.com


Ūdenskritumi, avoti

Baltavots un Melnavots

Dabas piemineklis: ģeoloģiskais veidojums
Kuldīgas novada Kurmāles pagasts

 

Apraksts:

Kurmāles pagasta ziemeļos, mežā, pavisam netālu no gleznainās Kuldīgas atrodas divi brāļi. Tie ārēji šķiet dažādi, taču patiesībā…

Runa ir par Kurmāles pagasta Baltavotu un Melnavotu – kāpjošajiem avotiem, kas, no augšpuses raugoties, atgādina verdošu smilšu katlu. Šie objekti 6,3 hektāru platībā 2001. gadā iekļauti valsts aizsargājamo dabas pieminekļu sarakstā. Abi avoti ap savu izplūdes vietu izveidojuši samērā dziļus dīķus, kuru dibenā redzama nemitīga smilšu kustība. Baltavota izplūdes vietas diametrs ir aptuveni 2 metrus liels un tajā iztekošais dzidrais ūdens ļauj bez grūtībām saskatīt avota izplūdes vietu.

Melnavots, savukārt, šķiet noslēpumaināks – tā gultne ir melna, pateicoties to pārklājošajam pus metru biezajam kūdras slānim. Ieskatoties tuvāk, melnā avota mistērija tiek atbildēta, jo būtībā abi avoti ir līdzīgi – zem kūdras slāņa arī Melnavotu sedz baltas smiltis. Tas vēlreiz apliecina veco teicienu, kas aicina neskatīt vīru pēc cepures.

 

Nokļūšana:
Grūti pieejams. Nav norādes zīmes. Jādodas kājām 0,7 km uz DR no Zelmeņu mājām pa krūmainu meža apvidu vai 1 km uz ZA no Priežkalnu mājām. Līdz avotam mežā ved dzīvnieku iestaigāta taka mitrā apvidū.

www.daba.gov.lv

Riežupes ūdenskritums

Augstums: 0,6 - 0,7 m


Platums: 11 - 16 m


Pieejamība: Viegli - pa taciņu no Rumbenieku tilta puses.


Atrašanās vieta: Kuldīgas rajona Rumbas pagastā, Riežupē ap 200 m lejpus Veldzes ietekai


Apraksts: Samērā iespaidīgs, ainavisks pakavveida ūdenskritums. Lejpus ūdenskritumam Riežupē vēl dažas nelielas kāples.

mapx.map.vgd.gov.lv

Veldzes ūdenskritums

Augstums: 0,8 - 0,9 m


Platums: 11 - 16,3 m


Upe: Veldze


Pieejamība: Vienkārši - no šosejas puses jāiet pāri pļavai gar Veldzi, līdz dzirdams ūdenskritums.


Atrašanās vieta: Kuldīgas rajons, Rumbas pagasts, Veldzes upē ap 400 m pirms ietekas Riežupē, 400 m lejup pa Veldzi no Kandavas - Kuldīgas šosejas


Apraksts: Pievilcīgs ūdenskritums, taču rudeņos upītē ap ūdenskritumu ir tendence uzkrāties atkritumiem.

mapx.map.vgd.gov.lv


Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Trejrumbiņa

Augstums: Trīs kaskādes - 0,55 m, 1 m, 1,6 m


Platums: Līdz 1 - 1,3m


Ūdenstece: Trejrumbiņa - Riežupes sāngrava


Pieejamība: Nav tik vienkārši. No Riežupes ūdenskrituma pa pretējo krastu ejot (no turienes lielisks skats) - nākas kādu gabalu lauzties cauri brikšņiem.


Atrašanās vieta: Kuldīgas rajons, Rumbas pagasts, Riežupes kreisajā sāngravā - Trejrumbiņā pie Rumbeniekiem, 1 km ZA no Mežvaldes


Apraksts: Atsevišķās kaskādes nodēvētas par Virsrumbiņu, Vidusrumbiņu un Apakšrumbiņu. Zem Apakšrumbiņas izveidojusies niša.

mapx.map.vgd.gov.lv

Omiķu grava un ūdenskritums

Augstums: Ap 3,5 - 3,6 m. Divas kaskādes - augšējā ap 0,6 m, apakšējā ap 3 m augstas


Platums: Ap 1,4 m


Ūdenstece: Omiķu gravas strauts


Pieejamība: Viegli. Brauciet no Vārmes uz Šķēdi, tad pirms dzirnavām nogriezieties un brauciet pa lauku ceļu līdz brūnajai zīmei “Omiķu grava”. Tepat arī ūdenskritums.


Atrašanās vieta: Kuldīgas rajons, Vārmes pagasts, Šķēdes kreisajā krastā ap 600 metrus augšpus HES aizsprostam, pie gravas izveidota atpūtas vieta


Apraksts: Iespaidīgs ūdenskritums. Tas visdrīzāk radies samērā nesen, meliorācijas grāvim izskalojot zemes virsmai tuvu iegulošos devona Mūru svītas smilšakmeņus un gliemeždolomītus. Izveidojusies neliela grava ar klintīm, un vertikāli krītošs ūdenskritums. Vasarās nelielajā strautiņā visdrīzāk nav ūdens.

mapx.map.vgd.gov.lv

Īvandes augšējais ūdenskritums

Augstums: Ap 1,4 - 1,7 m


Platums: 5 - 9 m (Neesmu gan redzējis, ka ūdens plūsma būtu platāka par 3 metriem)


Upe: Īvande


Pieejamība: Ļoti viegli, Rendas centrs. Nogriezieties uz pirmo ceļu, kas ved pāri Īvandei, pārbrauciet pār tiltu, un paejiet lejup gar upi ap 15 metrus - ūdenskritums klāt!


Atrašanās vieta: Kuldīgas rajons, Kuldīga, ap 50 metrus no Alekšupītes ietekas Ventā, pie vecajām dzirnavām.


Apraksts: Skaists ūdenskritums.
Populārāks ir apakšējais Īvandes ūdenskritums, tomēr arī šim ūdenskritumam piemīt sava īpaša burvība - te Īvandes upīte no lēzenās ielejas pāriet seklā kanjonā. Nereti šo ūdenskritumu sajauc ar citu - mākslīgi veidotu dambi, kurš atrodas starp abiem Īvandes ūdenskritumiem.


Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Īvandes apakšējais ūdenskritums

Augstums: Ap 2 m


Platums: 9 - 11 m


Upe: Īvande


Pieejamība: Ļoti viegli, Rendas centrs, uz ūdenskritumu norāda zīme pie autobusu pieturas.


Atrašanās vieta: Kuldīgas rajons, Rendas pagasts, Rendas centrs, uz ūdenskritumu norāda zīme pie autobusu pieturas


Apraksts:Viens no Latvijas skaistākajiem ūdenskritumiem, ir vērts apskatīt! Pilnīgi vertikāls, ar acij tīkamām proporcijām.
Blakus ūdenskritumam kreisajā krastā akmens, kurā iecirsts gadaskaitlis “1890”. Nereti par ūdenskritumu ceļvežos nosauc arī kādu mākslīgu dambi, kurš atrodas ap 100 metrus augšpus Īvandes Rumbai.

mapx.map.vgd.gov.lv


Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Avota ūdenskritums Rendā

Augstums: 0,6 - 0,7 m


Platums: 0,5 m


Ūdenstece: Avotiņš Īvandes labajā krastā


Pieejamība: Samērā viegli - no Rendas autobusu ieturas ejot nepieciešams pa tiltiņu tikt pāri Īvandei, un tad doties lejpus Lielajai Rumbai.


Atrašanās vieta: Kuldīgas rajons, Rendas pagasts, Renda, Īvandes upes labais krasts ap 80 m lejpus Īvandes apakšējam ūdenskritumam.


Apraksts: Savdabīgs avotiņš, kurš krīt pār masīvu dolomīta slāni. Zem dolomīta slāņa atsedzas smilšakmens, kurā gruntsūdens izveidojis nišu.

mapx.map.vgd.gov.lv

Ūdenskritums pie Mazrendas Klintīm

Augstums: Ap 2,5 m


Platums: 0,1 m


Ūdenstece: Maza Abavas kreisā krasta pieteka


Pieejamība: Sarežģīti. Nākas ilgi lauzties cauri krūmiem. Savukārt no upes grūti noteikt vietu, kur varētu atrasties klints un ūdenskritums - tie nav redzami.


Atrašanās vieta: Kuldīgas rajons, Rendas pagasts, ap 40 metrus no Abavas kreisā krasta (no upes redzēt nevar), ap 0,5 km lejpus Mazrendas Klintīm.


Apraksts: Ūdenskritums ir sīciņš, taču samērā iespaidīgi izskatās smilšakmens klinšu ieloks, ko strautiņš izveidojis. Ūdenskritums līst pār lodīšu smilšakmens plātni, zem kuras atrodas trauslāks smilšakmens slānis. Klints pamatnē izplūst arī dzelzi saturoši avoti, kuri izgulsnējuši koši orandžas nogulsnes.

mapx.map.vgd.gov.lv


Ezeri

Mežmuižas ezers

Mežmuižas ezers (Sloku ezers, Mežkunga ezers) ir subglaciālas izcelsmes ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, Mordangas ezeru grupā. Vidējais dziļums ir 2.7 metri, bet maksimālais dziļums - 4.6 metri. Krasti slīpi, dibens dūņains. Iztek Meķupe uz Usmas ezeru. Makrofīti: glīvenes, lēpes, ūdensrozes, meldri, niedres, kalmes. Mīt līdaka, asaris, karūsa, līnis.

Krastā Mežmuižas muižas ēku komplekss, Ezeru dižozols. Peldvieta.
www.ezeri.lv

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Zilonis (ezers)

Zilonis (Dzīlonis, Dzilonis, Zilonīša ezers, Ziloņa ezers, Ziloņu ezers, Zīlonis, Zīloņu ezers) ir dzidrūdens ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā. Ezera platība ir 16.4 ha, vidējais dziļums ir 3 metri, lielākais dziļums - 5.1 metri. Izvietojies pagasta ziemeļu daļā Mordangas ezeru grupā. Krasti lēzeni, slīpi, apauguši mežiem, dibens — dūņains. Ietek viens grāvis, iztek Dzirupe uz Zāļezeru. Dienvidrietumu krastā atpūtas vieta un peldvieta. Mīt rauda, asaris, līdaka, līnis, vēži.
lv.wikipedia.org

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Gulbis (ezers)

Gulbis (arī Gulbja ezers, Gulbju ezers) ir subglaciālas izcelsmes ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā. Izvietojies pagasta ziemeļaustrumu daļā Mordangas ezeru grupā. Krasti lēzeni, apauguši ar mežu, dibens — dūņains ar sakritušiem kokiem. Ietek divi grāvji, iztek strauts uz Ganekļupi. Mīt asaris, rauda, līdaka, vēži.

Segliņu ezers

Segliņu ezers (arī Dambes ezers, Dambezers, Segliņa ezers, Segliņezers) ir subglaciālas izcelsmes ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā. Izvietojies pagasta vidusdaļā Mordangas ezeru grupā pie autoceļa V1284. Vidējais dziļums ir 0.8 metri, bet maksimālais dziļums - 3.0 metri.

1960. gados, regulējot iztekošo upi, ezers nolaists. 1968. gadā, rekonstruējot 1880. gadā būvēto Rendas—Spāres ceļu, ezers atjaunots. Krasti stāvi, ziemeļu un dienvidu galā — lēzeni un zemi, dibens — smilšains, dūņains. Ietek vairāki grāvji, iztek Dzelzāmurupe uz Abavu. Ezerā ir viena 3,8 ha liela sala. Ezera austrumu krastā atrodas Segliņu mājas.

Mīt līnis, karūsa, karpa, asaris, līdaka.
lv.wikipedia.org
www.ezeri.lv

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Sūnu ezers

Sūnu ezers. Senais nosaukums - Sūdezers. Par Sūnu ezeru nodēvēts 20.gs. 30 - tajos gados.

Lielais Nabas ezers

Lielais Nabas ezers (arī Lielais Nabes ezers) ir ezers Kuldīgas novada Padures pagastā. Izvietojies pagasta ziemeļdaļā Nabas ezeru grupā austrumos no autoceļa P108. Krasti lēzeni, slīpi, dibens — dūņains, dūņu slānis biezāks par 2 m. Ietek Tumšais valks un Struņķvalks, iztek Naba uz Ventu. Caurteka savieno Lielo Nabas ezeru ar Mazo Nabas ezeru austrumos. Piekrastē aug niedres, meldri, ežgalvītes, grīšļi, vietām — kosas, aiz virsūdens augu joslas — dzeltenās lēpes, un skaujošās glīvenes, mazāk — raglapes, glīvenes. Konstatēta ūdens ziedēšana.

Ezerā mīt vēdzele, kaze, zutis, ķīsis, asaris, līnis, karpa, karūsa, plaudis, līdaka, plicis, rauda, rudulis, sudrabkarūsa, ālants, sapals, salate, ausleja, grundulis, spidiļķis, vimba, sīga, zandarts, vīķe, akmeņgrauzis, trīsadatu stagars, deviņadatu stagars, sams.

Ezera ziemeļrietumu krastā kempings «Nabīte», ir vairākas peldvietas.
lv.wikipedia.org

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Mazais Nabas ezers

Mazais Nabas ezers (arī Mazais Nabes ezers) ir ezers Kuldīgas novada Padures pagastā. Izvietojies pagasta ziemeļdaļā Nabas ezeru grupā starp autoceļu P108 un Ventu. Krasti lēzeni, slīpi, dibens — dūņains. Ietek septiņi strauti, tajā skaitā Mellais grāvis, Zīļvalks, Garūdens, iztek caurtece uz Lielo Nabas ezeru rietumos. Ezera austrumu galā 1,1 ha lielā Sīmaņsala. Platība 66,8 ha, vidējais dziļums 2,7 m, lielākais dziļums 5,2 m, augstums v.j.l. 2,0 m, caurtece uz Lielo Nabas ezeru.

 

Ezerā mīt plaudis, rauda, asaris, līdaka, zandarts, vimba, karpa, līnis, zutis, plicis, salate, vēdzele, ķīsis, rudulis, karūsa.

 

Ezera ziemeļrietumu krastā atrodas Nabas muiža.

lv.wikipedia.org

Ķesteru dīķi

Ķesteru dīķi atrodas kreisajā pusē blakus autoceļam P120 izbraucot no Rendas Kuldīgas virzienā. Dīķu platība ir 28,8 ha.

Šķēdes dzirnavezers

Ezers atrodas Kuldīgas novada, Vārmes pagasta administratīvajā teritorijā. Ezers ir mākslīgi veidots, spoguļa laukuma platība 3,7 hektāri.

Šeit mīt asaris, karpa, līdaka, kā arī līnis.

www.ezeri.lv

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Mežzīles dzirnavezers

Ezers atrodas Kuldīgas novada, Rendas pagasta administratīvajā teritorijā. Vidējais dziļums ir 0.8 metri, bet maksimālais dziļums - 2.3 metri, spoguļa laukuma platība 10.0 hektāri, mākslīgi uzstādināts. Vecais dzirnavu aizsprosts sabrucis, ierīkots meniķis. 

Šeit mīt asaris, karpa, līdaka, kā arī plaudis.

www.ezeri.lv

Slujas ezers

Ezers atrodas Kuldīgas novadā, Rendas pagasta administratīvajā teritorijā. Vidējais dziļums ir 1.6 metri, bet maksimālais dziļums - 3.0 metri. Spoguļa laukuma platība 53,7 ha. 

Šeit mīt asaris, rudulis, līdaka, kā arī rauda.

www.ezeri.lv

Pinku ezers

Pinku ezera dabas parks ir īpaši aizsargājama dabas teritorija Kuldīgas novada Ēdoles pagastā. Iekļauj Pinku ezeru un tā apkārtni. Aizsargājamā teritorija izveidota 2004. gadā kā dabas parks 161 ha platībā. Natura 2000 teritorija.

Pinku ezers ir viens no trijiem lobēliju–ezereņu tipa ezeriem Rietumlatvijā un viens no nedaudzajiem Latvijā, kur bagātīgi sastopama pamīšziedu daudzlape un vienzieda krastene. Dabas parka teritorijā atrodas viena no bagātākajām peldošās ričijvācelītes audzēm Latvijā. Sastopama liela biotopu daudzveidība: 5 ES nozīmes ūdeņu biotopi, 5 dabiskie meža biotopi, kā arī 6 Latvijas aizsargājamie biotopi.

lv.wikipedia.org

Vilgāles ezers

Vilgāles ezers ir publisks ledāja izcelsmes ezers Kuldīgas novada Kurmāles pagastā. Izveidojies dziļā ledāja iegrebuma-izspieduma ieplakā; ezerdobe ovāla. Ezera platība 242,5 ha, lielākais garums 2,5 km, vidējais dziļums 1,9 m, lielākais dziļums 3,6 m, augstums v.j.l. 62,2 m.

 

Dibens līdzens, dūņains; krasti lēzeni. Eitrofs, vidēji aizaudzis ezers. Ezerā un tā piekrastē ezerkaļķu iegulas ~15 ha kopplatībā (vidējais biezums 1—2 m, lielākais biezums — 4 m, CaCO2 daudzums 70—97%). Ezerā ietek Jāmaņupe (daļēji novadīta uz Rīvu) un 5 strauti, iztek Rīva uz Baltijas jūru. Ezerā viena sala (0,5 ha).

 

Makrofīti: niedres, meldri, kosas, hāras, elodejas, glīvenes.

 

Mīt līdaka, rauda, asaris, karpa, līnis, plaudis, karūsa, spidiļķis, rudulis. Ezers izmantots zivsaimniecībā.

 

Ezera krastos apdzīvotās vietas Vilgāle un Vecvilgāle. Ir peldvietas un atpūtas vietas.

lv.wikipedia.org

www.ezeri.lv

Kalnansu purvs un Bezdibeņa ezers

Nepilnus piecus kilometrus uz dienvidiem no Kabiles atrodas Kalnansu purvs ar Bezdibeņa aci viducī. Ezers un purvs atrodas 90 m virs jūras līmeņa. Kalnansu purvs ir tipisks augstā purva paraugs un kā tāds aizsargājams tāpat kā apkārtējā zona (kopumā ap 30 ha), kas pilnībā aizliedz saimniecisko darbību. Pirms Otrā pasaules kara Kalnansos nelielā apjomā tikusi iegūta kūdra, briketes žāvētas uz īpašiem, no egļu kārtīm veidotiem rāmjiem, virs kuriem uzbūvēts jumtiņš. Dabas objekta īpašniece ir a/s Latvijas Valsts meži, tā parūpējusies, lai koka laipa apvītu Bezdibeņa ezeriņu (platība 3 ha) un tūristi sausām kājām varētu izbaudīt purva īpašo skaistumu. Pie ezera var nokļūt no autoceļa, šķērsojot meža nogabalu, kas ar līkloču takām un neparasto reljefu atgādina īpaši veidotu pastaigu parku.

Cilvēki no tuvas un tālas apkārtnes vienmēr ir zinājuši, ka šim purva ezeram ir ļoti mīksts un ārstniecisks ūdens. Nostāsti vēsta, ka te nauda žāvējoties, arī raganas esot redzētas, un it kā pat senas publikācijas vēstījušas, ka tas varētu būt dziļākais Latvijā, sasniedzot 93-117 metru. Kāda sena teika vēsta, ka Bezdibeņa ezers pazemē savienojas ar kādu citu ezeru. Latvijas Dabas retumu krātuves dotā precīzā eholote tomēr rādīja, ka Kalnansu ezera dziļums izrādījās tikai 6-7 metri (līdz 12 m) ar vēl aptuveni uz pusi tik dziļu dūņu slāni.

Lai ezera un purva apskati padarītu ērtāku un drošāku, apkārt ūdenim izveidota 670 metru gara laipa. Turklāt šī ir īpaša laipa – plata un ērta, lai pa to varētu braukt ar bērnu ratiņiem un pārvietoties ratiņkrēslā.

kabile.lv


Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Ķikuru ezers

Ķikuru ezers vai Kukuru ezers ir publisks brūnūdens ezers Kuldīgas novada Turlavas pagastā. Izveidojies Apriķu līdzenumā pie autoceļa P112. Ezera spoguļa platība 21.6 ha (1971. gada dati), vidējais ezera dziļums 1.9 metri, maksimālais ezera dziļums 4.3 m (mērīts 05.03.2012). Nogulumi ezerā līdz 10.2 m biezi un sastāv no gitijas un pašā apakšā kūdras slānis. Krasti zemi, austrumos — stāvi. Cauri tek Raudiņa uz Skaldu.

 

Mīt līdaka, plaudis, asaris, līnis, rauda, karpa, ķīsis, grundulis, karūsa.

 

Austrumu krastā Ķikuru ciems. Ir peldvietas un atpūtas vietas.

lv.wikipedia.org

www.ezeri.lv

Ielogoties

Jūs neaizpildījāt abus laukus.

Reģistrēties

Jūs neaizpildījāt visus laukus.