0
info@redzet.lv

Jelgava

Smilšu skulptūra - Tiekšanās (Turcija)Smilšu skulptūra - Miera nesējs (Igaunija)
Lasīt aprakstu
Smilšu skulptūra - Nākotnes atlanti (Agnese Rudzīte-Kirillova), Smilšu skulptūru festivāls „Summer Signs 2015”, Smilšu skulptūra, Jelgava

Smilšu skulptūra - Nākotnes atlanti (Agnese Rudzīte-Kirillova)

Kods: V-850-15
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2015. gada 13. augustā
PAR
BRĪVU
1000 x 667 px
72 dpi
137 KB
S 2000 x 1333 px
2.02 MB
M 2480 x 1653 px
21 x 14 cm / 300 dpi
L 3888 x 2592 px
33 x 22 cm / 300 dpi
6.4 MB
REĢISTRĒJIES
30 dienas
IEGŪSTI S IZMĒRA
FOTOGRĀFIJAS
PRIVĀTPERSONĀM
sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI
LIETOŠANAI

sākot ar 5 EUR
Augstas kvalitātes bildes
5 € = 5 FOTO
10 € = 20 FOTO
Jelgava
 
Karogs: Jelgava
Karogs
Ģerbonis: Jelgava
Ģerbonis
 Valsts      Latvija
 Pilsētas tiesības  kopš 1573. gada
 Citi nosaukumi vācu: Mitau
poļu: Mitawa
lietuviešu: Mintauja
krievu: Митава
 Platība  60,1 km2
 Iedzīvotāji (01.01.2016.)  61 623
 blīvums   1 025,3/km²
 Pasta indeksi  LV-30(01-18)
 Mājaslapa  www.jelgava.lv

Jelgava ir pilsēta Latvijas centrālajā daļā, Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas. 13. gadsimta vidū Livonijas ordeņa mestrs Konrāds no Mandernas pavēlēja celt krustnešu pili uz salas starp Driksu un Lielupi (Upmales zemē), lai izveidotu krusta karotāju atbalsta punktu cīņai ar nepakļāvīgajām zemgaļu ciltīm. Pils uzcelšana 1265. gadā tiek uzskatīta par Jelgavas sākumu. Pilsētas tiesības ieguva 1573. gadā un ilgu laiku bija Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas galvaspilsēta. Otrā pasaules kara laikā stipri nopostīta — gāja bojā gandrīz visa vēsturiskā apbūve. 2016. gada 1. janvārī Jelgavā bija 61 623 iedzīvotāji.


Par Jelgavu
Jelgava ir ceturtā lielākā pilsēta Latvijā pēc iedzīvotāju skaita un piektā – pēc teritorijas.
Jelgavas kopplatība ir 60,3 km2, no kuriem:
- 2,72 km2 ir ūdens platības
- 1,62 km2 - parki
- 12,64 km2 - meži

Attālumi:
Jelgava - Rīga 42 km
Jelgava - Viļņa 295 km
Jelgava - Tallina 350 km

Jelgava — pilsēta, kur ikvienam pieejama plaša kultūras norišu daudzveidība, kur jelgavniekiem un pilsētas viesiem tiek piedāvāts plašs un kvalitatīvs pašvaldības kultūras pasākumu un notikumu klāsts.

Svētki — Starptautiskais Ledus skulptūru festivāls, Studentu folkfestivāls, Lieldienu pastaiga, Latvijas Stādu dienas, Uzņēmēju dienas, Jelgavas pilsētas svētki, Vasaras saulgrieži Jelgavā, zāļu tirgus, Starptautiskā kaķu izstāde "Jelgavas Kaķis", Sporta diena, Starptautiskais Smilšu skulptūru festivāls, Vispārējie Latvijas Piena, Maizes un Medus svētki un Piena paku laivu regate, Mācību gada sākums, Metāla svētki, Azemitologa svētki, Rudens gadatirgus "Miķeļdienu gaidot", Latvijas Amatierteātru festivāls "No aktiera nāk joki", Studentu dienas, Latvijas Republikas proklamēšanas dienas svinības, Gada nogales svētki.

Muzeji:

  • Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
  • Ādolfa Alunāna memoriālais muzejs
  • Vēstures ekspozīcijas Sv. Trīsvienības baznīcas tornis
  • Latvijas Lauksaimniecības universitātes muzejs
  • Rundāles pils muzeja ekspozīcija Jelgavas pilī "Kurzemes un Zemgales hercogu kapenes"
  • Latvijas dzelzceļa muzejs, Jelgavas ekspozīcija
  • Psihiatriskās slimnīcas "Ģintermuiža" muzejs
  • Ugunsdzēsības ekspozīcija

Bibliotēkas:

  • Jelgavas Zinātniskā bibliotēka, Akadēmijas ielā 26
  • Bibliotēka "Pārlielupe", Loka maģistrāle 17
  • Miezītes bibliotēka, Dobeles šoseja 100
  • Bērnu bibliotēka "Zinītis", Lielā iela 15
  • Kultūrvēstures objekti:
  • Jelgavas pils, Lielā iela 2
  • Akademia Petrina, Akadēmijas 10

Vecpilsēta

  • Sv. Trīsvienības baznīcas tornis, Akadēmijas 1
  • Svētās Annas baznīca, Lielā 22a
  • Bezvainīgās jaunavas Marijas katedrāle, Katoļu iela 11
  • Svētā Simeona un Svētās Annas pareizticīgo katedrāle, Raiņa 5
  • Svētā Jāņa baznīca, Jāņa iela 1
  • Baptistu baznīca, Mātera 54
  • Mīlestības aleja, Dobeles šosejas malā
  • "Villa Medem", Uzvaras parka teritorijā
  • Valdekas pils, Rīgas 22
  • Jelgavas stacija, Stacijas 1

Zaļās teritorijas un parki: Jelgavas pils parks, Stacijas parks, Raiņa parks, Hercoga Jēkaba laukums, Skvērs Mātera ielā, Alunāna parks, Svētbirze, Ozolpils parks, Valdekas parks, Ozolskvērs, Uzvaras parks, Jelgavas psihoneiroloģiskās slimnīcas parks, Lielupes palienes pļavas, Langervaldes mežs, Grēbnera parks, mežs pie RAF dzīvojamā masīva, mežs pie Jelgavas apvedceļa.

lv.wikipedia.org
www.jelgava.lv


Jelgavas vēsture gadskaitļos (1225.g.- 2013.g.)
Romas pāvesta Klementa sūtnis Modenas bīskaps Vilhelms 1225.gadā liek celt pie Lielupes pili, kā atbalsta punktu Zemgales kristianizēšanai.
Zemgaļu pretošanās dēļ pils celtniecība tiek uzsākta 1264.gadā Livonijas ordeņa mestra Konrāda fon Menderna laikā, un pils uzcelšana 1265.gadā tiek uzskatīta par Jelgavas sākumu.

  • 1328.-1340.gadā pils un tai piekļauto ēku celtniecība tiek pabeigta.
  • 1345.gadā Jelgavas pili ieņem Lietuvas valdnieka Aļģirda karaspēks, uzbrukuma laikā pils tiek daļēji nopostīta.
  • 1361.gadā Jelgavu noposta lietuviešu karaspēks.
  • 1376.gadā vēl viens lietuviešu iebrukums dižkunigaiša Ķeistuta vadībā, kā atbilde par Livonijas ordeņa sirojumu iepriekšējā gadā Lietuvā.
  • Kurzemes tiesību vēsturnieks Cīgenhorns savā Kurzemes tiesību vēstures grāmatā apgalvo, ka Jelgavai pilsētas tiesības un sava tiesa ir no 1435.gada, bet citu dokumentāru apstiprinājumu šim apgalvojumam nav.
  • 1492.gadā Mītavas pils ir Livonijas ordeņa landmaršala (virspavēlnieka) rezidence

 

  • 1522.gadā pirmo reizi minēts, ka Jelgavā ir sava baznīca (atrašanās vieta Sv.Trīsvienības baznīcas skvērs).
  • 1561.gada 28.novembrī pēdējais Livonijas ordeņa mestrs Gothards Ketlers noslēdz ar Polijas un Lietuvas karali Sigismundu Augustu padošanās līgumu un kļūst par pirmo Kurzemes un Zemgales hercogu. Hercogisti kā lēni Gothards Ketlers saņēma no Lietuvas lielkņaza.
  • 1565.gadā hercogs par savu rezidenci izvēlas Jelgavas pili.
  • 1567.gadā Jelgava kļūst par hercoga oficiālo rezidences pilsētu.
  • 1568.gadā hercogs ar savu galmu pārceļas uz Jelgavas pili. Tolaik Jelgavas namnieku skaits nebija lielāks par 80 – 90. Hercoga galmā ir 113 personas, no tām 42 latvieši.
  • 1569.gadā pēc Lietuvas lielkņazistes un Polijas karalistes apvienošanās, hercogam bija jāatzīst arī Polijas karaļa augstākā vara.
  • No 1573.gada Jelgavai ir hercoga Gotharda Ketlera dāvātās pilsētas tiesības un savs ģerbonis.
  • 1573.gadā sāk celt Svētās Annas baznīcu, vienīgo renesanses laika būvi pilsētā, kas ir saglabājusies līdz mūsu dienām.
  • 1573.gadā ir pirmās ziņas par skolas, tā sauktās latīņu skolas pastāvēšanu Jelgavā.
  • 1574.gadā sāk celt Svētās Trīsvienības baznīcu, vienu no renesanses laika būvēm pilsētā.
  • 1575.gadā Jelgavā sāk kalt naudu.
  • 1578.gadā Jelgavas pilī tiek iekārtota pirmā aptieka, galma aptieka, kuru vada Kristofers Limbekers.
  • 1583.gadā tiek uzcelta pie pils īpaša baznīca, zem kuras izbūvē kapenes hercogiem.
  • Hercogs Gothards Ketlers mira 1587.gada 17.maijā un tika apglabāts paša izbūvētajās pils baznīcas kapenēs Jelgavas pilī.
  • 1588.gadā Jelgava tiek ierīkots nabagu hospitālis, pirmā slimnīca.
  • 1593.gadā rāte sarīkojums gar krogiem un namiem likt laipas kājnieku staigāšanai.
  • 1597.gadā Hercogs Fridrihs apstiprina pirmo Jelgavas organizēto stiklinieku amatu (cunfti).


Jelgava un tās apkārtne tiek postīta poļu zviedru kara laikā no 1600.-1629.gadam. 1607.gada 16 un 17.augustā nodeg lielākā daļa Jelgavas koka namu.

  • 1615.gada 5.jūlijā hercogs Frīdrihs pirmo reiz nosaka Jelgavas pilsētas robežas.
  • 1615.gadā tiek pabeigta Sv. Trīsvienības baznīcas būve – pirmā baznīca Eiropā, kas celta speciāli luterāņu konfesijas vajadzībām.
  • 1617.gadā hercogistē tiek veikta pārvaldes reforma un hercogisti sadala 4 virspilskungu tiesās – Jelgavas, Sēlpils, Tukuma, Kuldīgas. Jelgava kļūst par Kurzemes un Zemgales hercogistes galveno pilsētu, kurā reizi divos gados jāsanāk muižnieku landtāgam.
  • 1621.gadā pilsētu ieņem un slepkavojot laupot ļoti izposta zviedru karavīri.
  • 1622.gadā Jelgavu ieņem lietuviešu karaspēks.
  • 1625.gadā Jelgavu noposta zviedru armija.
  • 1630.gadā Jelgavā uzceļ katoļu baznīcu.
  • 1634.gadā Jelgavu zviedri nodod atpakaļ hercoga Frīdriha valdījumā.
  • 1637.gadā Georgs Mancelis (1593 – 1654) tiek iecelts par galma mācītāju Jelgavā
  • 1638.gadā valdīt Kurzemes un Zemgales hercogistē sāk hercogs Jēkabs, ievērojamākais no Ketleru dzimtas hercogiem.
  • 1642.gada 16.augustā nomira hercogs Frīdrihs un tika apglabāts Jelgavā pils baznīca kapenēs, Hercogs Jēkabs oficiāli kļūst par valdnieku.
  • 1645.gadā Kurzemes muižnieku landtāgs pieņēma lēmumu, ka jaunais finansu gads sākas 24.jūnijā. Tā Jelgavā aizsākās Jāņu dienas, tirgus, līgumu slēgšanas laiks, izprieca, teātris.
  • 1648.gadā ap Jelgavas pili un pilsētu tiek izbūvēti nocietinājumi.
  • 1652.gadā izgatavots 1.pilsētas plāns.
  • 1656.gadā hercoga galmā pirmo reizi kā īpašs ēdiens pasniegti kartupeļi.
  • 1658.gada 9.oktobrī Jelgavas pili ieņem zviedru karaspēks un sagūsta hercogu Jēkabu un ģimeni. Pilsēta tiek izlaupīta.
  • 1659.gadā Jelgavu ieņem poļu, lietuviešu karaspēks.
  • 1660.gadā No zviedru gūsta atgriežas hercogs Jēkabs ar ģimeni.
  • 1665.gadā sākas pilsētas apgāde ar dzeramo ūdeni pa Jēkaba kanālu, kas savieno Svēti ar Driksu, kanāls ir 4 verstis garš.
  • 1667.gadā sāk darboties pirmā grāmatu spiestuve Jelgavā, to vada Mihaels Karnals.
  • 1670.gadā Jelgavā sāk darbību jezuītu misija ko vada no Austrijas atbraukušais Ernsts Šturms.
  • 1681.gada 31.decembrī mirst hercogs Jēkabs. Viņš tiek apglabāts Jelgavā hercogu kapenēs.
  • 1684.gadā par hercoga grāmatiespiedēju kļūst Georgs Radeckis, Jelgavā sāk iespiest pirmās grāmatas latviešu valodā.
  • 1688.gadā uzcelts Sv.Trīsvienības baznīcas zvanu tornis.
  • 1693.gadā pirmie bruģēšanas darbi Jelgavas tirgus laukumā.
  • 1693.gadā Jelgavā pirmais piemineklis – Sv. Trīsvienības baznīcas pagalmā (kapos?) uzcelts piemineklis pilsētas kādreizējam fogtam Jostam Mölleram un viņa ģimenei.
  • 1697.gada pavasarī hercoga Frīdriha Kazimira galmā Jelgavā viesojas lielā krievu sūtniecība, kuras sastāvā inkognito ir Krievijas valdnieks Pēteris I. Otrreiz viņš Jelgavu apmeklē

 

  • 1709.gadā, lai vienotos par savas brāļa meitas Annas precībām ar troņmantinieku Fridrihu Vilhelmu.
  • 1700.gadā izgatavots kokgrebums - Jelgavas panorāma. Vecākais attēls par Jelgavu. Šis attēls līdz 1740.gadam bija Kurzemes kalendāra titullapā.
  • 1701.gada 23.jūlijā Jelgavu ieņem zviedru karaspēks.
  • 1705.gada 16.jūlijā Jelgavu aplenc krievu karaspēks Pētera I vadībā. Zviedru garnizons kapitulē 4.septembrī.
  • 1706.gada 24.martā krievu armija spiesta atkāpties un uzspridzina pilsētas vaļņus un pili.
  • 1710.gada 21.jūlijā starp Kurzemes un Zemgales hercogu Frīdrihu Vilhelmu un Krievijas cara Pētera I pusbrāļa meitu Annu Ivanovnu tiek parakstīts laulību līgums. Pēc kāzām Pēterburgā atceļa uz Jelgavu jaunais hercogs mirst un hercogiene Anna Ivanovna ierodas Jelgavā kā atraitne.
  • 1711.gadā Jelgavā par mācītāja palīgu strādā Vilhelms Šteineks, pirmais latviešu izcelsmes dzejnieks.
  • Līdz 1730.gadam hercogiene Anna Ivanovna dzīvo Jelgavā un pamet to, kad tiek izraudzīta par Krievijas ķeizarieni.
  • 1737.gada 22.jūnijā par Kurzemes un Zemgales hercogu muižnieki izraudzījās Annas Ivanovnas favorītu Ernestu Johannu Bīronu. Kurzemes un Zemgales hercogistes tronī dinastiju maiņa – Ketleru vietā nāk Bīroni.
  • 1737.gadā tiek saspridzināta vecā Jelgavas pils un uzsākta jaunas baroka pils celtniecība, pieaicinot par arhitektu itāli Frančesko Bartolomeo Rastrelli.
  • 1738.gadā svinīgi ieliek pamatakmeni un sudraba piemiņas plāksni Bīronu pilij Jelgavā.
  • 1739.gadā atver Svētās Trīsvienības baznīcas skolu.
  • 1740.gada 20.novembrī, kad Krievijā pēc Annas Ivanovnas nāves notiek galma apvērsums, Ernestu Johannu Bīronu arestē un izsūta trimdā.
  • 1740.gadā Rātskungi nolemj celt jaunu rātsnamu, kuru 1743.gada 21.augustā iesvēta, bet 24.augustā rātskungi te sanāk uz pirmo sēdi. Rātsnams, vēlāk pilsētas domes un valdes nams tiek izmantots līdz 1944.gada vasarai, kad kara darbības rezultātā ēka iet bojā.
  • 1754.gadā nodibināta brīvmūrnieku loža „Pie trim kronētiem zobeniem”.
  • 1758.gadā Jelgavā iznāk pirmais kalendārs latviešu valodā „Laiku Grāmata”, kas aizsāk laicīgo un praktisko zināšanu popularizāciju Latvijā.
  • 1759.gadā Jelgavā ierodas un īsu brīdi valda Polijas karaļa Augusta II dēls Kārlis.
  • 1762.gadā no Austrumprūsijas Jelgavā ierodas Johans Frīdrihs Hartknohs – pirmais grāmatu tirgotājs Baltijā.
  • 1763.gada 22.janvārī Jelgavā atgriežas un hercogu Kārli padzen Ernests Johans Bīrons. Atsākas Jelgavas pils celtniecības darbi, kuros arhitektam Frančesko Bartolomeo Rastrelli palīdz jaunais dāņu arhitekts Severīns Jensens.
  • 1764.gadā Ernsts Johans savā pilsētas pilī uzņem Krievijas carieni Katrīnu II
  • 1764.gada oktobrī Jelgavā ierodas Eiropā labi pazīstamais blēdis Kazanova, kurš šeit uzdodas par lietpratēju dažādās inženierzinātnēs.
  • 1766.gadā sāk iznākt pirmā avīze Jelgavā – „Mitauische Nachrichten”, tās redaktors ir filozofs Johans Georgs Hāmanis
  • 1769.gadā vara hercogistē tiek nodota Pēterim Bīronam.
  • No 1769.gada līdz 1919.gadam darbojas Stefenhāgena tipogrāfija – 19.gs. tā ir lielākā Baltijā, tajā apprecot hercoga Ernsta Johana galma grāmatizdevēja Līdtkes atraitni savu karjeru grāmatizdevniecībā aizsāk hercoga bārddzinis Johans Frīdrihs Stefenhāgens (1744 – 1812).
  • 1772.gada 8.decembrī nepabeigtajā Jelgavas pilī ar savu ģimeni iegāja Johans Ernests Bīrons un jaunajā pilī pēc 20dienām varenais hercogs mirst. Apglabāts viņš tiek pils kapenēs līdzās Ketleru dzimtas hercogiem.
  • 1773.gadā savu darbību beidz jezuītu misija.
  • 1775.gadā Jelgavā tiek atvērta augstskola Academia Petrina. Jaunās ēkas autors arhitekts Severīns Jensens. Skolas projektu izstrādāja šveiciešu akadēmiķis Georgs Zulcers.
  • 1778.gadā Jelgavu apmeklē Eiropā pazīstamais brīnumārsts un kāršu blēdis Magno Kavallo.
  • 1779.gadā Jelgavā ierodas blēdis un brīvmūrnieks Kaliostro, kurš nodibina Jelgavā brīvmūrnieku ložu „Loze de Adaption”. Par šo blēdi savu grāmatu „Ziņojums par bēdīgi slavenā Kaliostro uzturēšanos Jelgavā 1779.gadā un tur izdarītajām maģiskajām operācijām” saraksta rakstniece Eliza fon der Reke, saņemot kā dāvanu pateicībā no Krievijas ķeizarienes Katrīnas II Falcgrāves muižu.
  • 1783.gadā pie Academia Petrina izveido observatoriju, kas ir 1. Latvijā un 2. Baltijā.
  • 1785.gadā Jelgavā tiek atvērta publiskā bibliotēka.
  • 1785.gada 26.jūnijā mehāniķis Johans Ernets Bīnemanis palaiž pirmo gaisa balonu.
  • 1788.gadā Jelgavā uzcēla namnieku teātri.
  • 1790.gada 24.aprīlī jelgavnieki Francija salielās revolūcijas ietekmēti pilsētas valdes namā sastādīja sarakstu, prasot no hercoga Pētera pilsoņiem lielākas tiesības. Daudzi pilsoņi izveidoja ūniju „Mākslinieku un profesionāļu pilsonība”. To vadīt uzņēmās reformatoru baznīcas mācītājs Johans Tilings.
  • 1791.gadā sabiedrības izklaidei nodibina Kazino biedrību, kura savām vajadzībām iesāk celt namu – vēlāko Kurzemes bruņniecības namu
  • 1791.gadā 28.oktobrī hercoga Pētera rīkojums, kas liek Jelgavas pilsoņiem bruģēt ielas.
  • 1792.gadā 13. decembrī Jelgavā notiek dzirnavnieku dumpis, ko apspiež pielietojot šaujamieročus. Nogalina 14 un ievaino 9 cilvēkus.
  • 1793.gadā tieslietu padomnieks advokāts K.L.Tečs sagatavo testamentu, kas paredz izveidot Mīlestības aleju – tā savienotu viņa un viņa drauga galma padomnieka S.G.Švandera kapus. Katru gadu pirmā amatnieka meita, kas iziet pie vīra saņemtu nelielu naudas summu, bet par to viņai ir jāiestāda 12 bērzi alejā. Tradīcija ir spēkā līdz 2.pasaules karam.
  • 1795.gada 17.martā Kurzemes muižnieku landtāgs pieņēma deklarāciju par pakļaušanos Krievijai.
  • 1795.gada 28.martā hercogs Pēteris spiests parakstīt Pēterburgā savu atteikšanos no troņa.
  • 1795.gada 27.maijā beidz pastāvēt Kurzemes un Zemgales hercogiste, Jelgava kļūst par Krievijas guberņas Kurzemes guberņas centru. Pirmais gubernators ir Pēteris fon der Pālens.
  • 1795.gada augustā notiek pirmā Jelgavas iedzīvotāju skaitīšana. Saskaita 9948 iedzīvotājus, no tiem 3546 latvieši, 5120 vācieši, 243 krievi, 1039 ebreji. Dzīvošanai derīgas 630 mājas, no kurām 493 atradās iekšpus pilsētas vaļņiem, 137 ārpus.
  • 1796.gadā rīkojums visiem Kurzemes iedzīvotājiem, braucot uz Jelgavu ņemt līdzi bruģakmeņus, ko izmantoja Jelgava ielu bruģēšanai.
  • 1797.gadā Jelgavā dzīvo 10 093 iedzīvotāji.
  • 1798.gada martā Jelgavā ierodas Francijas karalis Luijs XVIII, kurš franču revolūcijas laikā ir izdzīts trimdā. Viņš uzturas Jelgavā līdz 1801.gada janvārim. Atkārtoti viņš kā Liles grāfs ar nelielu svītu atgriežas 1804.gadā un paliek te līdz 1807.gadam.

 

  • 1800.gada 6.martā – Uz pieņemšanu pie Luija XVIII pirms sava Alpu karagājiena ierodas Aleksandrs Suvorovs.
  • 1801.gadā Krievijas cars Pāvils I izdeva likumu, paredzot Jelgavā Academia Petrina vietā izveidot universitāti. Jaunais cars Aleksandrs I šo likumu atcēla. Universitāte formāli pastāv 109 dienas.
  • 1802. gadā Staļļu laukuma (Staļļplača) rietumu malā uzceļ lielu teātra namu, pirmo speciāli būvēto teātra ēku Latvijā. Tajā 1500 vietas, t.sk. 1090 sēdvietas.
  • 1802.gadā Jelgavā dzīvo 9 395 iedzīvotāji.
  • 1805.gada janvārī atkal Jelgavā ierodas Francijas karalis Luijs XVIII un uzturas pilsētā līdz 1807.gada septembrim.
  • 1810.-1823. gads Vaļņus ap pili nojauc, to vietā izveido parku, tā saukto Pilsdārzu, un apstādījumus.
  • 1812.gadā Jelgavā nodibina pirmo meteoroloģisko staciju
  • 1812.gada franču armijai un tās sabiedrotajiem iebrūkot Krievijā Kurzemē ienāk prūšu karaspēks, kas okupē Jelgavu 21.jūlijā. Franči paziņo par Kurzemes un Zemgales hercogistes atjaunošanu.
  • 1812.gada 27.septembrī pie Jelgavas notiek kauja starp prūšu un krievu karaspēku, kas mēģina iekļūt Jelgavā pa Lielupi ar liellaivām. Franči un to sabiedrotie pamet Jelgavu 19.decembrī.
  • 1815.gada 23.novembrī Jelgavā nodibina Kurzemes Literatūras un mākslas biedrību.
  • 1818.gada 30.augustā, klātesot Krievijas caram Aleksandram I, Jelgavā tiek pasludināta zemnieku brīvlaišana no dzimtbūšanas Kurzemē.
  • 1818.gada 18.novembrī Ģenerālgubernators marķīzs Pauluči apstiprina Kurzemes provinces muzeja un Ateneum biedrības (priekšlasījumu klubs) dibināšanas aktu – radies otrs vecākais muzejs Latvijā.
  • 1819.gadā dibināta zemākās pakāpes skola meitenēm – Dārtas skola.
  • 1820.gada 1.augustā Jelgavas ielas visas nolīdzinātas vienā līmenī un nobruģētas.
  • 1820.-1825. gads Jelgavas pils austrumu spārnā ierīko hercogu kapenes.
  • 1822.gada 5.janvārī pēc Kurzemes literatūras un mākslas biedrības biedra mācītāja Kārļa Fridriha Vatsona (Watson) (1777 – 1826) ierosinājuma Jelgavā sāk iznākt pirmais laikraksts latviešu valodā – „Latviešu Avīzes”.
  • 1826.gadā Jelgavā ir 10 130 iedzīvotāju
  • 1830.gadā uzsāk šosejas starp Jelgavu un Rīgu izbūvi.
  • 1838.gadā „Academia Petrina” vietā izveido guberņas ģimnāziju.
  • 1840.gadā Latvijā uzņemts pirmais dagerotips, attēlota Academia Petrina.
  • 1849.gadā pirmā latviešu teātra izrāde Jelgavā.
  • 1856.gadā ar J.Alunāna „Dziesmiņu” publicēšanu uz sabiedriskās skatuves „uznāk” jaunlatvieši.
  • 1862.gadā Sv.Trīsvienības baznīcas zvanu tornis paaugstināts līdz 74.4 m augstumam, kļūstot par galveno pilsētas dominanti un trigonometrisko atskaites punktu.
  • 1864.gadā Jelgavas iedzīvotāju skaits sasniedzis 22 901.
  • 1868.gadā pie Svētās Annas baznīcas latviešu lauku draudzes nodibina kori „Līgo”.
  • 1868.gada 30.augustā Jelgavas latvieši nolemj sakarā ar latviešu brīvlaišanas 50 gadadienu svinēt svētkus, ko sauc par brīvlaišanas svētkiem. Šie svētki cēla latviešu nacionālo pašapziņu.
  • 1868.gada 21.novembrī svinīgi atklāj Jelgavas – Rīgas dzelzceļu.
  • 1872.gadā dibināta „30.augusta Svētku komiteja” - par piemiņu dzimtbūšanas atcelšanai Kurzemē, tās priekšsēdētājs Pēteris Alunāns.
  • 1873.gada 3.novembrī atklāj dzelzceļu Jelgava – Reņģe.
  • 1880.gada 7.maijā Krievijas iekšlietu ministrs apstiprina statūtus Jāņa Neimaņa un Jura Mātera dibinātajai Jelgavas latviešu biedrībai, kas savu darbību ar dibināšanas sapulci sāk 10.jūnijā.
  • 1880.gadā tiek atklāts pirmais ūdensvada tornis Jelgavā.
  • 1883.gadā Annas baznīcas dārzā un Sv.Trīsvienības baznīcas skvērā iestādīts ozols Mārtiņa Lutera 400.dzimšanas dienas piemiņai.
  • 1887.gadā Jelgavā mācītājs Ludvigs Katerfelds dibina Tabora iestādi – slimnīcu garīgi slimajiem, kas apvienojoties ar 1901.gadā dibināto Ģintermuižas slimnīcu 1921.gadā kļūst par Republikas Jelgavas psihoneiroloģisko slimnīcu.
  • 1889.gada 30.augustā brīvlaišanas svētkos uzceļ speciālu ēku, kurā var pulcēties 4000 klausītāju un 800 dziedātāju.
  • 1889.gadā Jelgavā sākas galveno ielu pārbruģēšana ar kaltiem akmeņiem un namu pievienošana kanalizācijai.
  • 1893.gadā Jelgavas Latviešu biedrības Rakstniecības nodaļas organizētajā priekšlasījumā J.Jansons-Brauns vairāk kā 1000 klausītājiem nolasa savu referātu „Domas par jaunlaiku literatūru” – to uzskata par „jaunās strāvas” idejisko aizsākumu Latvijā.
  • 1895.gadā Jelgavā notiek IV Vispārējie latviešu dziesmu svētki, pagaidām pirmie un vienīgie Vispārējie dziesmu svētki ārpus Rīgas.
  • 1895.gadā agronoma Jāņa Bisenieka vadībā notiek vispārējās lauksaimniecības izstādes ierīkošana Jelgavā.
  • 1898.gadā atklāj baroka stilā projektēto Kurzemes Provinces muzeja ēku ( arh. Vilhelms Neimanis (1849-1919), kas ir pirmā speciāli muzejam projektēta ēka Latvijā. ( Šo projektu Neimanis vēlāk izmanto Mākslas muzeja ēkai Rīgā).

 

  • 1900.gadā izdod Latvijā pirmo sievietēm adresēto žurnālu latviešu valodā „Modes Vēstnesis”.
  • 1906.gadā Jelgavas cietumā pusgada cietumsodu izcieš Jānis Čakste, kurš no 1905.-1907.gadam aizstāv revolucionārus kā advokāts un darbojas Krievijas Valsts domē, parakstot Vīborgas uzsaukumu.
  • 1906.gadā komponista Ata Kauliņa redakcijā Jelgavā iznāk Latvijā pirmais mūzikas mēnešraksts „Mūzikas druva” latviešu valodā.
  • 1910.gada 30.janvāri tiek atklāts jaunuzceltais Jelgavas latviešu biedrības nams.
  • 1910.gadā uzcelta gāzes iestāde un sākas ielu apgaismošana ar gāzes laternām. Jelgavā ir 59 ielas ar gandrīz 2000 dzīvojamām ēkām.
  • 1915.gada maija sākumā pirmais pasaules karš ir sasniedzis Jelgavas pievārti.
  • 1915.gada 4.maijs – Jelgavā notiek manifestācija par godu latviešu zemessargu uzvarai pār vāciešiem pie Ruļļiem. J.Čakste izvirza ideju par latviešu brīvprātīgo vienību izveidošanu cara armijā, bet Krievijas Valsts Domes deputāti J.Goldmanis un J.Zālītis panāk , ka drīkst organizēt latviešu strēlnieku bataljonus.
  • 1916. un 1917.gadā Jelgavā ierodas Vācijas ķeizars Vilhelms II.
  • 1918.gada 15.martā vācieši izsludina Kurzemes hercogistes atjaunošanu ieceļot princi Joahimu par hercogu.
  • 1919.gada 2.janvārī no Rīgas uz Jelgavu pārcēlās Latvijas Pagaidu valdība ar Kārli Ulmani priekšgalā, kas 6.janvārī pārcēlās tālāk uz Liepāju. Savu pirmo kaujas pavēli Pagaidu valdībai uzticamajam karaspēkam deva pulkvedis Oskars Kalpaks. Jelgava bija neoficiālā Latvijas galvaspilsēta un ieguva tiesības savā pilsētas ģerbonī nest Latvijas Republikas mazo valsts ģerboni.
  • 1919.gada 5.janvārī Jelgavā ierodas Oskars Kalpaks un izdod savu pirmo pavēli Latvijas armijai, tiek saformēts t.s. Kalpaka bataljons. (Tā virsnieku rezerves rotu komandē Jānis Balodis, vēlākais Atbrīvošanās kara varonis
  • Līdz 1919.gada 18.martam pilsētā valda lielinieki un sarkanais terors.
  • 1919.gada 21.jūnijā Jelgavā ieradās Pihnoss Bērmanis, kurš sevi dēvēja par pulkvedi un kņazu Bermontu Avālovu. Jelgava kļūst par Rietumu Krievijas atbrīvošanās armijas galveno mītni. No Jelgavas tiek vadīta šīs armijas uzbrukums Rīgai oktobrī.
  • 1919.gada 21.novembris – Jelgava tiek atbrīvota no Bermonta karaspēka. (Oficiālās bermontiādes beigas)
  • 1920.gadā Jelgavā dzīvoja 19 640 cilvēki
  • 1922.gada 15.oktobrī uzstādīts piemineklis Brīvības karā pie Jelgavas kritušo un tur apbedīto karavīru piemiņai Meža kapos, (meta aut. Aleksandrs Strekavins). Tas ir pirmais piemineklis Brīvības karā kritušajiem Latvijā.
  • 1924.gada 9.novembris – Meža kapos iekārtots nodalījums angļu karavīru kapiem, tajos apglabāti visi Latvijas teritorijā I pasaules kara laikā mirušie angļu karavīri.
  • 1926.gadā Jelgavā darbu uzsāk pirmā Latvijā uzceltā cukurfabrika.
  • 1929.gadā Jelgavas teātrī uzbūvē Latvijā pirmo skatuvi ar grozāmo ripu.
  • 1930.gada 31.augustā atklāj pieminekli Latvijas valsts pirmajam prezidentam Jānim Čakstem (tēlnieks K.Jansons).
  • 1932.gadā stacijas laukumā atklāj tēlnieka K.Jansona veidoto pieminekli Jelgavas atbrīvotājiem no bermontiešiem “Lāčplēsis un Melnais bruņinieks”.
  • 1935.gadā Jelgavā iedzīvotāju skaits pieaudzis  līdz 34 099.
  • 1937.gada 5.septembris – Jelgavā svin Pļaujas svētkus, kas vienlaicīgi ir arī K.Ulmaņa 60.dzimšanas dienas svinības.
  • 1939.gadā pēc Jelgavas pils atjaunošanas un nosaukšanas par Viestura piemiņas pili Jelgavā izveido jaunu augstskolu – Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju.
  • 1940.gada 17.jūnijā Jelgavā ienāk Padomju Savienības karaspēks – tanku kolonnas.
  • 1940.gada 30.septembrī – Jelgavas 1.vidusskolas audzēkņa Friča Skursteņa dzīvoklī Slimnīcas ielā nodibina organizāciju „Brīvā Latvija” , kas cīnījās pret padomju okupāciju.
  • 1941.gada 14.jūnijā arī no Jelgavas stacijas savu Golgāta ceļu uzsāka vairākos etapos aptuveni 8000 Latvijas pilsoņu.
  • 1941.gada 22.jūnijā sākoties otrajam pasaules karam vācu aviācija bombardē Jelgavas aerodromu. Vācu karaspēks ieņem Jelgavu 29.jūnijā.
  • Līdz 1941.gada 13.oktobrim nacisti nobendējuši Jelgavas apkārtnē 3576 cilvēkus. Holokaustā iet bojā ap 2000 Jelgavas ebreji.
  • 1944.gada 4.jūnijs – Lūcijas Garūtas kantātes „Dievs, Tava zeme deg” pirmatskaņojums Sv.Trīsvienības baznīcā. (solisti Ā.Kaktiņš, M.Vētra. L.Garūta un Reitera koris).
  • 1944.gada 27.jūlijā Jelgavai sākas padomju aviācijas uzlidojumi. Kaujās par pilsētu tā tiek nodedzināta. Frontes līnija pie Jelgavas ir līdz 10.oktobrim, kaut padomju laikā 31.jūliju uzskata par Jelgavas atbrīvošanas dienu no vācu varas.Šajās kaujās tiek sagrauti 90% no pilsētas apbūves.
  • 1945.gada 5.februārī no Jelgavas uz Sibīriju dodas pirmais arestēto mierīgo iedzīvotāju ešelons.
  • 1948.gada 29.augustā – atklāj Raiņa parku, 1957.g. tajā uzstāda K.Zemdegas veidoto Raiņa krūšutēlu.
  • 1949.gada maijs – vietējās varas lēmums novākt visus pieminekļus, kuri atgādinātu par Latvijas Republikas laiku.
  • 1949.gada 25.martā no Jelgavas atkal tiek vesti uz Sibīriju izsūtītie.
  • Līdz 1950.gadam padomju varas iestādes tur Jelgava vācu karagūstekņus.
  • 1951. gada 7. aprīlī Jelgavā novērots augstākais ūdens līmeis palu laikā (383 cm virs nulles), appludinot 40% no Jelgavas teritorijas.
  • 1965.gadā darbu uzsāk Jelgavas Ādolfa Alunāna Tautas teātris.
  • 1969. gada 12. janvārī gāzes noplūdes rezultātā notiek sprādziens dzīvokļu mājā Raiņa ielā 9, kā rezultātā bojā iet 39, bet ievainoti 11 cilvēki.
  • 1975.gadā uzcelta RAF rūpnīca.
  • 1981.gadā Jelgavā dzīvoja 69,5 tūkstoši iedzīvotāju. Jelgava ir ceturtā lielākā pilsēta Latvijā. Jelgava ir liels rūpnieciskās ražošanas centrs, lielākais uzņēmums ir RAF – Rīgas autobusu fabrika, kas ražo Padomju Savienībā populāros mikroautobusus. Jelgava ir ievērojams dzelzceļa mezgls, ko NATO paredz savos Padomju Savienības ātombombardēšanas plānos kā vienu no mērķiem.
  • 1987.gadā atklāts piemineklis latviešu glezniecības vecmeistaram Ģedertam Eliasam.
  • 1987.gadā – aktrisei, jelgavniecei Elzai Radziņai piešķirts Jelgavas Goda pilsones tituls
  • 1988.gadā jelgavnieki aktīvi iesaistās Latvijas Tautas frontes sadarbībā un palīdz tai iegūt varu Jelgavas pašvaldībā 1989.gadā.
  • 1988.gada 18.novembrī Academia Petrina ēkas tornī paceļ Latvijas valsts karogu.
  • 1989.gads – pēc 55 gadu pārtraukuma notiek demokrātiskas vēlēšanas, kurās uzvar Latvijas TF kandidāts Jānis Bunkšs.
  • 1989.gadā izveido piemiņas vietas padomju represijās cietušajiem
  • 1990.gadā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Jelgavā sākas lielas pārmaiņas, kas ietekmē pilsētas padomju laikos izveidojušos ekonomisko dzīvi. Darbu beidz daudzas padomju laika rūpnīcas, tiek izvests padomju karaspēks.
  • 1992.gadā atklāts atjaunotais K.Jansona piemineklis „Lāčplēsis un melnais bruņinieks".

 

  • 2000.gadā beidzas stagnācijas un ekonomiskās krīzes laiks pilsētā, pilsētā palēnām sāk atjaunoties ražošana, tiek celti jauni uzņēmumi, ražotnes, renovētas izglītības, kultūras un sporta iestādes.
  • 2000.gadā atjaunots hercoga Jēkaba laukuma nosaukums.
  • 2002.gadā apstiprināts Jelgavas ģerbonis.
  • 2003.gada 14.novembrī atklāts piemineklis Latvijas valsts pirmajam prezidentam Jānim Čakstem.
  • 2004.gada maijā lielāka daļa Jelgavas iedzīvotāju atbalsta Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai.
  • 2007.gadā tiek atklāts pārbūvētais Uzvaras parks. Tas kļūst par vienu no nozīmīgākajām lielo kultūras pasākumu norises vietām pilsētā.
  • 2010. gada 25. augustā atklāta autobusu rūpnīca AMO Plant, kas ir mēģinājums atjaunot autobūves industriju Latvijā.
  • 2010.gada 2. septembrī atklāj Zemgales Olimpisko centru ar modernu vieglatlētikas stadionu, futbola laukumu, slēgto halli ar 2000 sēdvietām, BMX trasi.
  • 2010.gada 16. novembrī atklāj renovēto Svētās trīsvienības baznīcas torni, kurā izvietotas vēstures ekspozīcijas par pilsētu un Jelgavas reģionālais tūrisma centrs.
  • 2011. gada 16. jūnijā oficiāli atklāj Lielupes labā krasta aizsargdambi no Lielupes tilta līdz dzelzceļa tiltam, uz kura izbūvēta promenāde, kā arī pilsētnieku atsaucību izpelnās labiekārtotā peldvieta.
  • 2012. gada 15. novembrī atklāts gājēju tilts pār Driksu, kas savienu pilsētas centru ar Pasta salu. Pēc iedzīvotāju balsojuma internetā tiltam piešķirts Mītavas vārds.
  • 2013. gada 24. jūlijā Nacionālie bruņotie spēki saņēma patruļkuģi vārdā "Jelgava".
  • 2013. gada 2. septembrī pie Mītavas tilta svinīgi atklāta skulptūra Jelgavas students.
  • 2013. gada 11. septembrī atklāta lielākā biomasas koģenerācijas stacija Latvijā, kas var nodrošināt līdz 85% pilsētas centralizētās siltumapgādes slodzes.

 

Tas pirmoreiz notika Jelgavā

• 1574. gadā uzcelta Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīca – tā tiek uzskatīta par pirmo uzcelto protestantu draudzes (luterāņu) baznīcu Eiropā.
• 1738. gadā ielikti pamati pirmajai no divām F.B.Rastrelli būvētajām pilīm Latvijā – Jelgavas pilij (otra ir Rundāles pils).
• 1775. gadā nodibināta Pētera akadēmija – pirmā augstskola Latvijā.
• 1783. gadā pie «Academia Petrina» izveidota pirmā observatorija Latvijā.
• 1785. gada 26. jūnijā pirmo reizi Latvijas debesīs pacēlās gaisa balons.
• 1802. uzcelta Latvijā pirmā speciāli teātrim domātā ēka.
• 1815. gadā nodibināta Kurzemes Literatūras un mākslas biedrība, kas bija sākotne Latvijas Zinātņu akadēmijai.
• 1818. gadā dibināts Kurzemes Provinces muzejs, kas bija pirmais muzejs ārpus Rīgas un otrais Latvijā.
• 1822. gadā 5. janvārī iznāca pirmais laikraksts latviešu valodā «Latviešu Avīzes», kas turpināja iznākt līdz 1915. gadam.
• 1860. gadā Kurzemes Ekonomiskā biedrība (vācu) sarīkoja pirmo brīvdabas lauksaimniecības izstādi Latvijā.
• 1891. gadā izdoti Konversācijas vārdnīcas pirmie sējumi.
• 1894. gadā iznāca K.Barona «Latvju dainu» pirmizdevums.
• 1895. gadā notika vienīgie Vispārējie latviešu dziesmu un mūzikas svētki ārpus Rīgas. Te pirmo reizi kopkora izpildījumā skanēja Latvijas himna «Dievs, svētī Baltiju (Latviju)».
• 1898. gadā Kurzemes Provinces muzeja izvietošanai uzcēla pirmo speciāli muzejam domāto ēku Latvijā (arhitekts V.Neimanis).
• 20. gadsimta sākumā Jelgavas drukātavas bija pirmās, kuras pārgāja uz tā saukto latīņu garnitūru (jauno druku).
• 1919. gada 5. janvārī pulkvežleitnants O.Kalpaks apvienoja visas latviešu vienības Latviešu atsevišķajā bataljonā, kas 1919. gada 21. martā radīja pamatu 1. latviešu atsevišķajai brigādei.
• 1922. gada 15. oktobrī atklātais piemiņas akmens Jelgavas Meža kapos bija pirmais Latvijas Neatkarības karam veltītais piemineklis Latvijā.
• 1926. gadā atklāta pirmā cukurfabrika Latvijā.
• 1929. gadā uzbūvēta pirmā grozāmā teātra skatuve Latvijā.
• 1930. gada 1. augustā atklāts pirmais piemineklis mūsu Valsts prezidentam Jānim Čakstem pie «Academia Petrina», bet atjaunoto pieminekli atklāja 2003. gada 14. novembrī pie Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas torņa.
• 1939. gadā Jelgavā darbu uzsāka Latvijas Lauksaimniecības akadēmija (tagadējā LLU) – vienīgā augstskola Latvijā, kurā var iegūt augstāko izglītību lauksaimniecības zinātnēs.

www.jelgava.lv

Smilšu skulptūra - Nākotnes atlanti (Agnese Rudzīte-Kirillova)

Kods: V-850-15
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2015. gada 13. augustā
PAR
BRĪVU
1000 x 667 px
72 dpi
137 KB
S 2000 x 1333 px
2.02 MB
M 2480 x 1653 px
21 x 14 cm / 300 dpi
L 3888 x 2592 px
33 x 22 cm / 300 dpi
6.4 MB
REĢISTRĒJIES
30 dienas
IEGŪSTI S IZMĒRA
FOTOGRĀFIJAS
PRIVĀTPERSONĀM
sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI
LIETOŠANAI

sākot ar 5 EUR
Augstas kvalitātes bildes
5 € = 5 FOTO
10 € = 20 FOTO
Portālu www.redzet.lv un www.gotobaltic.com veidotāju grupas darbības sākums meklējams jau 2004. gadā, kad pulciņš domubiedru – 4 jaunieši un viens pieaugušais – brauca pa Latviju muzicēdami un iepazīdami Latvijas dabu un atklādami ceļotprieku. Tolaik arī radās interese par fotografēšanu, kā rezultātā laika gaitā sakrājās liels fotoarhīvs. Radās jautājums, kur to likt, kā izmantot, lai tam būtu kāda jēga? Tāpēc arī dzima ideja par portāla izveidošanu, un nu jau dažus gadus tā ir sekmīgi realizēta, jo portālā www.redzēt.lv līdz šim ir ievietots vairāk par 20000 bildēm, ik dienas tam ir ap 600 unikālo skatījumu un ir bilžu bezmaksas lejuplādes iespēja, kas tiek plaši izmantota.
Apceļojot Latviju, radās secinājums, ka mums ir ļoti daudz skaistu, bet neapzinātu vietu un ceļotājam nebūt nav viegli ātri un ērti atrast sev vajadzīgo informāciju, kas kurā vietā būtu apskates vērts. Sākām vākt materiālus dažādās interneta vietnēs, un vajadzība atkal deva jaunu ideju – veidot ceļotājam ērtu portālu, kurā vienuviet būtu iespējams atrast visu vajadzīgo informāciju – ko attiecīgajā vietā apskatīt, kur paēst, kur pārnakšņot, kur vērsties dažādu tehnisku nepieciešamību un kļūmju gadījumos. Pašreiz esam šīs idejas īstenošanas sākumā, un mūsu mērķis ir ar portāla www.gotobaltic.com palīdzību veidot tūrismam pievilcīgu Latvijas un vēlāk visas Baltijas tēlu, kā arī reklamēt mūsu organizācijas, uzņēmējus, individuālos ražotājus u.c., palīdzot viņiem piesaistīt klientus.
Sākumā plānojam parādīt kartē Latviju, sadalītu pa reģioniem un novadiem. Reģionu kartē būs redzamas interesantākās apskates vietas. Novados varēs redzēt plašāku informāciju par apskates vietām un sociāli nozīmīgiem objektiem.
Savu mērķi sākam īstenot ar Kurzemes novadiem.
Ērtības labad piedāvājam divus apskates veidus:
1. Uzklikšķinot atveram novada karti un izvēlamies sev interesējošo objektu apskati.
2. Sev interesējošas vietas aplūkošanai izvēlamies no saraksta.
Papildus kartei un apskates vietu sarakstam portālā atradīsiet attiecīgo vietu fotogrāfijas un informatīvus aprakstus. Tas jums palīdzēs izvēlēties savu ceļojumu pieturas un galamērķus.
Mūsu lielais mērķis ir šādā veidā parādīt visu Baltiju.
Perspektīvā plānojam portālu tulkot angļu, krievu, vācu, ķīniešu un poļu valodās, tādējādi piedāvājot lielisku produktu šo valstu tūristiem.

Tā kā uzdevums ir ļoti liels, aicinām katru interesantu uz sadarbību.


Turpināt lejuplādēt

Sākot ar 1 eiro atbalstu
saņemsiet iespēju 30 dienas
LEJUPLĀDĒT FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px)
bez www.redzet.lv logo

UZZINĀT VAIRĀK
REĢISTRĒJIES

un
30 dienas
iegūsti
JEBKURAS FOTOGRĀFIJAS FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px) bez www.redzet.lv logo
Reģistrēties
PRIVĀTPERSONĀM sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI LIETOŠANAI sākot ar 5 EUR
Reģistrējoties saņemsi piekļuvi
lejuplādes pogai

Varēsi lejuplādēt jebkuras izvēlētās fotogrāfijas!
Garantējam Jūsu sniegtās informācijas konfidencialitāti.
Jautājumu gadījumā sazinieties ar mums: info@redzet.lv
IEGŪSTI AUGSTAS KVALITĀTES FOTOGRĀFIJAS

5 € = 5 FOTO vai 10 € = 20 FOTO
iegūsti FOTOGRĀFIJAS AUGSTĀ KVALITĀTĒ
L izmērs, 3888 x 2592 px, vai XL izmērā


Raksti mums uz:
info@redzet.lv
un iegūsti izvēlētās fotogrāfijas!

Izvēlieties jebkuras 5 fotogrāfijas neatkarīgi no lieluma un kvalitātes par 5 eiro, vai jebkuras 20 fotogrāfijas par 10 eiro.

Ielogoties

Jūs neaizpildījāt abus laukus.

Reģistrēties

Jūs neaizpildījāt visus laukus.