0
info@redzet.lv

Skrundas muižas pils

Skrundas muižas strūklakaSkrundas muiža
Lasīt aprakstu
Skrundas muižas strūklaka, Skrundas muižas pils, Skrunda, Klasicisms, Strūklaka

Skrundas muižas strūklaka

Kods: V-017-17
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2017. gada 12. augustā
PAR
BRĪVU
1000 x 667 px
72 dpi
268 KB
S 2000 x 1333 px
2.93 MB
M 2480 x 1653 px
21 x 14 cm / 300 dpi
L 3831 x 2554 px
32.44 x 21.62 cm / 300 dpi
9.12 MB
REĢISTRĒJIES
30 dienas
IEGŪSTI S IZMĒRA
FOTOGRĀFIJAS
PRIVĀTPERSONĀM
sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI
LIETOŠANAI

sākot ar 5 EUR
Augstas kvalitātes bildes
5 € = 5 FOTO
10 € = 20 FOTO

Muižas ēka celta klasicisma stilā 19. gadsimta sākumā, un arhitektūras un vizuālo aprišu dēļ tā tiek dēvēta par Mežotnes pils miniatūru kopiju. Skrundas muiža, kungu nams, skrundinieku vidū saukta arī par pili, tika celta nomnieka grāfa Gustava fon Lamsdorfa saimniekošanas laikā, kurš te ieradās no Sanktpēterburgas pavadīt skaistas vecumdienas.

Laika gaitā muiža tikusi ievērojami pārbūvēta, jo pēc muižkungu mājvietas un nežēlībā kritušu augstmaņu patvēruma kalpojusi arī kā cietums, nabagmāja, aptieka, skola un internāts. Lielākie postījumi muižai tika nodarīti 1915. gadā, kad Venta pie Skrundas bija robeža, kur krievu armija gribēja apstādināt vācu uzbrukumu. Savukārt 1931. gada rudenī muižas pilī tika atvērta pirmsskolas klase, 1938. gadā tā bija kļuvusi par pilnu sešu klašu pamatskolu un savu misiju pildīja 30 gadus.

Muižas atjaunošana tika uzsākta 2009. gadā, bet jau 2012. gadā no Latvijas Būvnieku asociācijas tika saņemta bronzas balva nominācijā “Rekonstrukcija”. Skrundas muiža ir pilnībā renovēta un atbilst visaugstākajiem kvalitātes standartiem, kļūstot par nozīmīgu objektu Latvijas kultūras vidē.

Šodien Skrundas muižā viesiem ir pieejama viesnīca ar 12 labiekārtotiem numuriem, kā arī banketu zāles un konferenču telpas. Skrundas muižas restorāns apkalpo gan banketus, gan arī individuālos viesus. Skrundas muižas patīkamā vēsturiskā atmosfēra, apvienojumā ar mūsdienīgām tehnoloģijām un iekārtojumu, ļauj izbaudīt pagātnes auru, neatraujoties no mūsdienām.

Adrese: Pils iela 2, Skrunda, Skrundas novads
Tālrunis: 22113355
E-pasts: office@skrundasmuiza.lv
Mājas lapa: www.skrundasmuiza.lv

Vēsture
Skrundas muiža atrodas augstā Ventas krastā, un tā celta klasicisma stilā 19. gadsimta sākumā. Muižu pamatoti dēvē arī par Mežotnes pils miniatūrkopiju – tās arhitektūras un vizuālo aprišu dēļ, kas Latvijas vēsturnieka Artura Heniņa pētījumos, tostarp izdevumā „Ventas sakta” skaidrots ar muižas celtniecībā izmantoto Johana Georga Ādama Berlica Mežotnes pils projektu. Dažādās hronikās un pašvaldības nekustamā īpašuma sarakstos Skrundas muiža minēta arī kā pils.

Skrundas muižas pils – „klasicisma saulrieta pēdējais stars”
Skrundas muiža ir raksturīgs arhitektūras klasicisma stila modelis – simetrisks, proporcionāls, harmonisks un vienkāršs. Muiža celta ar tiem pašiem kompozīcijas klucīšiem, ar kādiem kungu mājas veidotas Blīdenē, Durbē, Laidos, Padurē, Pastendē, Lēnās, Mežotnē, Svitenē, Vircavā, Elejā u.c.

Skrundas muižas pils arhitektūra glabā daļu no pasaules kultūras. Proti, laika periodā, kad grāfs Žano Mēdems gatavojās celt Elejas pili, piesaistot pasaulslaveno itāļu arhitektu Džakomo Kvarengi, Elejas grāfa no Berlīnes ataicinātais arhitekts un būvdarbu vadītājs Johans Georgs Ādams Berlics pasteidzās izpalīdzēt Mežotnes īpašniekam Frīdriham fon Līvenam, Mežotnei nokopēdams Elejai domāto projektu. Savukārt Mežotnes pils otrā stāva plāns, forma un izmēri precīzi atbilst 45 gadus vēlāk celtās Skrundas pils pamatstāva visu telpu izkārtojumam.

Abām ēkām un iekštelpām ir ne tikai vienāda forma, bet arī vienādi izmēri. Atšķirībā no Mežotnes pils, Skrundas pilij nav pirmā stāva – tā vietā zem abu galu korpusiem pamatos ir pagrabi. Tāpat Skrundas pilī nav trešā stāva – tā vietā ir bēniņi, kuros izbūvētas tikai divas telpas ar logiem portika kolonnu fasādē.

Ēkai raksturīgas fasādes portika kolonnas, lieli un stāvi sešrūtšu logi pamat stāvā un mazi četrrūšu kvadrātlodziņi augšas stāvos. Tāpat ēkai ir tik raksturīgie šķērskorpusi, izteikti flīģeļi, kam augšā lieli pusloka logi. Savukārt apakšā galvenajiem logiem un durvīm abās pusēs ir šauri un gareni sānu logi. Johana Berlica iezīmētie lokveida puslogi sānu korpusa galos bija redzami vien senākajās fotogrāfijās. Visos jumtgales zelmiņos ir apaļi caurumi.

Skrundas pils tapa vēl desmit gadus pēc Johana Berlica nāves, un vēsturnieka A. Heniņa vārdiem runājot, Latvijas arhitektūras vēsturē tā iezīmē klasicisma saulrieta pēdējo staru.

No kungu nama ar diviem flīģeļiem līdz aptiekai un skolai
Skrundas muiža atšķiras no daudzām citām ar to, ka šeit nav valdījis konkrēts barons. Tā ir kroņa muiža, t.i. - bijusi valsts īpašumā, un katrā (parasti 12 gadu) laika periodā to ir pārvaldījis valsts  noteikts rentnieks.

Skrundas muiža kā saimniecība pastāvējusi jau Kurzemes hercogistes (1562.-1795.) laikos - toreiz tai piederēja zemes vairāk kā 5000 hektāru platībā.

Ar 1795. gadu, kad Kurzemes hercogiste kļuva par Krievijas guberņu, muižas rentes nauda nonāca Krievijas valsts kasē.

Būves gads uz Skrundas muižas ēkas fasādes nav iekalts, taču saskaņā ar dokumentāciju tā celta 1849. gadā – no ķieģeļiem, uz akmens pamatiem, zem dakstiņu jumta. Skrundas muiža, kungu nams, skrundinieku vidū saukta arī par pili, tika celta nomnieka grāfa Gustava fon Lamsdorfa saimniekošanas laikā, kurš te ieradās no Sanktpēterburgas pavadīt skaistas vecumdienas.

No 1862. līdz 1866. gadam Skrundas muižā dzīvojis un strādājis latviešu publicists un literāts Māteru Juris. Skrundas muižu autors vēlāk ņēmis par prototipu savā romānā “Sadzīves viļņi” (1879.) aprakstītajai Uplejas muižai, savukārt toreizējo Skrundas muižas rentnieku, Leonu fon Koskulu - par prototipu romānā aprakstītajam baronam fon Kronšildam.

Laika gaitā muiža tikusi ievērojami pārbūvēta, jo pēc muižkungu mājvietas un nežēlībā kritušu augstmaņu patvēruma kalpojusi arī kā cietums, nabagmāja, aptieka, skola un internāts. Piemēram, 1870. gada 24. martā izziņoja Skrundas muižas renti uz 12 gadiem, obligāti paredzot telpas arī pasta stacijai.

1901. gadā par Skrundas muižu ieinteresējas Krievijas cars Nikolajs II - tiek meklēta vieta, kur ārpus Pēterburgas galma izmitināt cara tēvoci, lielkņazu Pāvilu, kura mīlas romāns ar brāļa Vladimira adjutanta sievu, ir galmam nepieņemams. Tobrīdējais muižas rentnieks, Jevgēņijs Šveicers, tiek pierunāts atteikties no rentes līguma; tas tiek pārtraukts - taču tikmēr lielkņazs Pāvils labprātīgi emigrē uz Parīzi, un cara interese par Skrundas muižu noplok.

Skrundas muiža pārdzīvojusi arī 1905. gadu, kad te uzturējās karaspēks, un abus pasaules karus. Lielākie postījumi muižai tika nodarīti 1915. gadā, kad Venta pie Skrundas bija robeža, kur krievu armija gribēja apstādināt vācu uzbrukumu.

1919. gadā ar Skrundu saistītas pulkveža Oskara Kalpaka cīņas par Latvijas brīvvalsti. To ietvaros, 1919. gada 5. martā, Skrundas muižā nakšņojusi Jāņa Baloža Neatkarības rota.

Savukārt 1931. gada rudenī muižas pilī tika atvērta pirmsskolas klase, 1938. gadā tā bija kļuvusi par pilnu sešu klašu pamatskolu un savu misiju pildīja 30 gadus.  Muižas viducī ar logiem un durvīm uz Ventas pusi atradās vienīgā zāle svinībām un rīta lūgšanām, starpbrīžu pastaigām un vingrošanai, kora dziedāšanai, kā arī gala eksāmenu telpa. Pēcāk tur atradās internāta mācību telpas ar soliem un tāfelēm.  Par pasniedzēju šajā skolā strādājis gleznotājs Jānis Lauva. Šeit mācījies rakstnieks un vēsturnieks Artūrs Heniņš.

Pēc tam kad 1968. gadā Skrundā, Liepājas ielā tika atklāta jaunā vidusskola, muiža turpināja kalpot kā nakšņošanas vieta apkārtējo ciematu bērniem, kas brauca uz Skrundu skolas gaitās. Muižā tika rīkotas sporta skolu nometnes, piemēram Lāsmas Kaunistes vadītā ātrslidošanas skola.

1998. gadā ēkai iegrūst jumts, un tā nonāk avārijas stāvoklī.

2005. gada 23. novembrī, Skrundas dome pieņem lēmumu muižu pārdot izsolē.

Tā notiek 2006. gada 24. aprīlī, un Skrundas muižu iegādājas šobrīdējais īpašnieks, SIA "Anderson Baltic".

Skrundas Muižas rekonstrukcija
Rekonstrukcijas projekta izstrāde tika uzsākta 2006. gadā, ar ēkas arhitektoniski māksliniecisko inventarizāciju un tehnisko ekspertīzi. Tās laikā tika noskaidrots, ka 1. un 2. stāva pārsegumu izliece pārsniedz pieļaujamo, un līdz ar to ēkas iekšējās konstrukcijas bija jāmaina. Savukārt  muižas pamatu stiprināšanā izmantotas betona injekciju tehnoloģijas.

Muižas rekonstrukcijas projekta autori ir SIA Lauku dzīve arhitekti Ulvis un Karīna Ābiķi.

Būvdarbi tika uzsākti 2009. gada vasarā; ēka nodota ekspluatācijā 2011. gada novembrī.

Galvenais būvuzņēmējs – SIA „Armostil”.

Daļa  rekonstrukcijas darbiem nepieciešamo līdzekļu tika piesaistīti no ES līdzfinansējuma programmas tūrisma attīstībai.     

Latvijas Būvnieku asociācija, vērtējot 2011. gada labākās būves Latvijā, Skrundas Muižai nominācijā "Rekonstrukcija" piešķīra trešo vietu (pirmo vietu šajā nominācijā saņēma Rīgas Birža).

2012. gada novembrī, SIA "Anderson Baltic" līdzīpašnieki Arvis Šteinbergs un Ligita Šteinberga apbalvoti ar Skrundas novada domes goda rakstu "Par ieguldījumu Skrundas Muižas atjaunošanā, Skrundas vārda popularizēšanā, kultūras un sabiedrisko pasākumu organizēšanā un atbalstīšanā, vēsturnieka Artūra Heniņa grāmatas izdošanā".
skrundasmuiza.lv

Skrundas muižas strūklaka

Kods: V-017-17
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2017. gada 12. augustā
PAR
BRĪVU
1000 x 667 px
72 dpi
268 KB
S 2000 x 1333 px
2.93 MB
M 2480 x 1653 px
21 x 14 cm / 300 dpi
L 3831 x 2554 px
32.44 x 21.62 cm / 300 dpi
9.12 MB
REĢISTRĒJIES
30 dienas
IEGŪSTI S IZMĒRA
FOTOGRĀFIJAS
PRIVĀTPERSONĀM
sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI
LIETOŠANAI

sākot ar 5 EUR
Augstas kvalitātes bildes
5 € = 5 FOTO
10 € = 20 FOTO
Portālu www.redzet.lv un www.gotobaltic.com veidotāju grupas darbības sākums meklējams jau 2004. gadā, kad pulciņš domubiedru – 4 jaunieši un viens pieaugušais – brauca pa Latviju muzicēdami un iepazīdami Latvijas dabu un atklādami ceļotprieku. Tolaik arī radās interese par fotografēšanu, kā rezultātā laika gaitā sakrājās liels fotoarhīvs. Radās jautājums, kur to likt, kā izmantot, lai tam būtu kāda jēga? Tāpēc arī dzima ideja par portāla izveidošanu, un nu jau dažus gadus tā ir sekmīgi realizēta, jo portālā www.redzēt.lv līdz šim ir ievietots vairāk par 20000 bildēm, ik dienas tam ir ap 600 unikālo skatījumu un ir bilžu bezmaksas lejuplādes iespēja, kas tiek plaši izmantota.
Apceļojot Latviju, radās secinājums, ka mums ir ļoti daudz skaistu, bet neapzinātu vietu un ceļotājam nebūt nav viegli ātri un ērti atrast sev vajadzīgo informāciju, kas kurā vietā būtu apskates vērts. Sākām vākt materiālus dažādās interneta vietnēs, un vajadzība atkal deva jaunu ideju – veidot ceļotājam ērtu portālu, kurā vienuviet būtu iespējams atrast visu vajadzīgo informāciju – ko attiecīgajā vietā apskatīt, kur paēst, kur pārnakšņot, kur vērsties dažādu tehnisku nepieciešamību un kļūmju gadījumos. Pašreiz esam šīs idejas īstenošanas sākumā, un mūsu mērķis ir ar portāla www.gotobaltic.com palīdzību veidot tūrismam pievilcīgu Latvijas un vēlāk visas Baltijas tēlu, kā arī reklamēt mūsu organizācijas, uzņēmējus, individuālos ražotājus u.c., palīdzot viņiem piesaistīt klientus.
Sākumā plānojam parādīt kartē Latviju, sadalītu pa reģioniem un novadiem. Reģionu kartē būs redzamas interesantākās apskates vietas. Novados varēs redzēt plašāku informāciju par apskates vietām un sociāli nozīmīgiem objektiem.
Savu mērķi sākam īstenot ar Kurzemes novadiem.
Ērtības labad piedāvājam divus apskates veidus:
1. Uzklikšķinot atveram novada karti un izvēlamies sev interesējošo objektu apskati.
2. Sev interesējošas vietas aplūkošanai izvēlamies no saraksta.
Papildus kartei un apskates vietu sarakstam portālā atradīsiet attiecīgo vietu fotogrāfijas un informatīvus aprakstus. Tas jums palīdzēs izvēlēties savu ceļojumu pieturas un galamērķus.
Mūsu lielais mērķis ir šādā veidā parādīt visu Baltiju.
Perspektīvā plānojam portālu tulkot angļu, krievu, vācu, ķīniešu un poļu valodās, tādējādi piedāvājot lielisku produktu šo valstu tūristiem.

Tā kā uzdevums ir ļoti liels, aicinām katru interesantu uz sadarbību.


Turpināt lejuplādēt

Sākot ar 1 eiro atbalstu
saņemsiet iespēju 30 dienas
LEJUPLĀDĒT FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px)
bez www.redzet.lv logo

UZZINĀT VAIRĀK
REĢISTRĒJIES

un
30 dienas
iegūsti
JEBKURAS FOTOGRĀFIJAS FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px) bez www.redzet.lv logo
Reģistrēties
PRIVĀTPERSONĀM sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI LIETOŠANAI sākot ar 5 EUR
Reģistrējoties saņemsi piekļuvi
lejuplādes pogai

Varēsi lejuplādēt jebkuras izvēlētās fotogrāfijas!
Garantējam Jūsu sniegtās informācijas konfidencialitāti.
Jautājumu gadījumā sazinieties ar mums: info@redzet.lv
IEGŪSTI AUGSTAS KVALITĀTES FOTOGRĀFIJAS

5 € = 5 FOTO vai 10 € = 20 FOTO
iegūsti FOTOGRĀFIJAS AUGSTĀ KVALITĀTĒ
L izmērs, 3888 x 2592 px, vai XL izmērā


Raksti mums uz:
info@redzet.lv
un iegūsti izvēlētās fotogrāfijas!

Izvēlieties jebkuras 5 fotogrāfijas neatkarīgi no lieluma un kvalitātes par 5 eiro, vai jebkuras 20 fotogrāfijas par 10 eiro.

Ielogoties

Jūs neaizpildījāt abus laukus.

Reģistrēties

Jūs neaizpildījāt visus laukus.