0
info@redzet.lv

Skrunda

Skrundas muižas strūklakaSkrundas muiža
Lasīt aprakstu
Skrundas muiža, Skrundas muižas pils, Skrunda, Klasicisms

Skrundas muiža

Kods: V-016-17
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2017. gada 12. augustā
PAR
BRĪVU
1000 x 542 px
72 dpi
224 KB
S 2000 x 1083 px
2.5 MB
M 3053 x 1653 px
25.85 x 14 cm / 300 dpi
L 4837 x 2619 px
40.95 x 22.17 cm / 300 dpi
10.5 MB
REĢISTRĒJIES
30 dienas
IEGŪSTI S IZMĒRA
FOTOGRĀFIJAS
PRIVĀTPERSONĀM
sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI
LIETOŠANAI

sākot ar 5 EUR
Augstas kvalitātes bildes
5 € = 5 FOTO
10 € = 20 FOTO
Skrunda
Pilsēta
Karogs: Skrunda
Karogs
 Valsts  Latvija
 Novads  Skrundas novads
 Pilsētas tiesības  kopš 1996. gada
 Vēsturiskie nosaukumi  vācu: Schrunden
 Platība  7,9 km2
 Augstums  35 m
 Iedzīvotāji (01.01.2016.)  2 232
 Iedzīvotāju blīvums  282,5/km²
 Pasta indeksi LV-3326
 Mājaslapa  www.skrunda.lv

Skrunda ir pilsēta Kurzemes centrālajā daļā, Ventas upes krastos, vienlaikus šī pilsēta ir arī Skrundas novada centrs. Atrodas 151 km attālumā no Latvijas galvaspilsētas Rīgas. Pilsēta aizņem 7,9 km2 lielu teritoriju, to šķērso autoceļi A9, P116, P117 un Rīgas - Liepājas dzelzceļš.

Skrundā atrodas novada administratīvās iestādes, vidusskola, arodvidusskola, mūzikas skola, bērnudārzs, kultūras nams, 2 bibliotēkas, aptieka, ģimenes ārsta prakse, 2 viesu nami, luterāņu baznīca.

Ievērojami cilvēki
  - Arturs Heniņš (1932—2014), prozaiķis
  - Edgars Račevskis (1936), diriģents
  - Alberts Kauls (1938—2008), lauksaimnieks un politiķis, Latvijas Republikas zemkopības ministrs (1995—1996)
  - Maija Amoliņa (1939), TV žurnāliste, diriģente
  - Raimonds Gerkens (1952), uzņēmējs
  - Normunds Naumanis (1962—2014), teātra kritiķis un žurnālists
  - Gints Grāvelis (1980), aktieris
  - Jānis Buķelis (1980), mūzikas izpildītājs

lv.wikipedia.org

Vēsture
Vēstures avotos Skrunda pirmo reizi minēta 1253. gadā, bet 1368. gadā pašā Ventas kreisajā krastā celta vācu feodāļu pils. Mūsu dienās nekas no pils nav saglabājies, tikai pils vieta pilskalnā, kur atrodas skaists parks un estrāde. Dažādos vēstures posmos Skrundas pilsēta ar lauku teritoriju ietilpusi Livonijas ordeņa valstī, Kurzemes un Zemgales hercogistē, cariskās Krievijas Kurzemes guberņā. 17. gs. Skrundā darbojās manufaktūras (stikla ceplis, pulvera dzirnavas, naglu, lielgabalu un šauteņu darbnīcas). Ziemeļu karā (1700.-1721.g.) Livonijas ordeņa pils Skrundā tika nopostīta. Pēc tam Skrundā tika izveidota muiža. Līdz mūsdienām saglabājusies bijušās muižas dzīvojamā māja.

1. pasaules kara laikā Skrundu, tāpat kā visu Kurzemi, ieņēma ķeizariskās Vācijas karaspēks. Latvijas Brīvības cīņu laikā 1919. gada 22. janvārī lielinieku 2. Padomju Latvijas strēlnieku pulks ieņēma Skrundu. Pēc nedēļas, 29. janvārī, notika Skrundas kauja, kurā īpaši varonīgi cīnījās Latviešu atsevišķais bataljons komandiera pulkveža O. Kalpaka vadībā. Pēc smagas kaujas, kurā piedalījās Kalpaka bataljona Cēsu rota un Virsnieku rota, Skrunda tika ieņemta. Šai kaujai bija liela nozīme, jo bataljons nostiprinājās stratēģiski izdevīgajā līnijā gar Ventas krastu. Bataljona galvenie spēki izvietojās Rudbāržos, galvenokārt muižas pilī, un tam bija uzticēta Ventas aizsardzība, sākot no Lēnām līdz Skrundai. 1919. gada 3. martā sākās plašs uzbrukums Sarkanajai Armijai un Latvijas atbrīvošana Pulkveža Kalpaka vadībā.

Skrundas ciemats sācis veidoties 20. gs. 20. gados, kad 1926. gadā bijušās muižas zemes tika sadalītas apbūves gabalos. Pēc dzelzceļa līnijas Glūda-Liepāja izbūves 1929. gadā Skrundas saimnieciskā attīstība paātrinājās. 1935. gadā Skrundā bija ~ 50 sīktirdzniecības uzņēmumi, kā arī vairāki rūpniecības uzņēmumi - ūdensdzirnavas, linu apstrādāšanas darbnīca, divas kokzāģētavas, divas mehāniskās darbnīcas.

2. pasaules kara beigās 1945. gada maijā Skrundā ienāca padomju okupācijas karaspēks. PSRS varas iestāžu rīkotajās deportācijas un arestos cieta daudzi iedzīvotāji. 1998. gadā, atceroties gan 1941. gada jūnija, gan 1949. gada marta traģiskos notikumus, pie Skrundas dzelzceļa stacijas vietā, no kuras deportēja 2916 nevainīgus iedzīvotājus, tika uzstādīts piemiņas akmens un četrasu vagons – deportāciju atceres muzejs.

1950. gadā Skrundai piešķirtas pilsētciemata tiesības. Laika posmā no 1950. līdz 1959. gadam Skrunda bija rajona centrs. 1969. gadā Skrundā tika uzcelts rūpnīcas VEF cehs. Padomju laikā darbojās Aizputes kūdras fabrikas iecirknis, ģeoloģiskā un hidroģeoloģiskā ekspedīcija, PMK iecirknis, sadzīves pakalpojumu kombināta darbnīcas, zivsaimniecība "Skrunda", kokapstrādes kombināta "Vulkāns" pārkraušanas bāze.
www.skrundasnovads.lv

Skrundas muiža

Kods: V-016-17
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2017. gada 12. augustā
PAR
BRĪVU
1000 x 542 px
72 dpi
224 KB
S 2000 x 1083 px
2.5 MB
M 3053 x 1653 px
25.85 x 14 cm / 300 dpi
L 4837 x 2619 px
40.95 x 22.17 cm / 300 dpi
10.5 MB
REĢISTRĒJIES
30 dienas
IEGŪSTI S IZMĒRA
FOTOGRĀFIJAS
PRIVĀTPERSONĀM
sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI
LIETOŠANAI

sākot ar 5 EUR
Augstas kvalitātes bildes
5 € = 5 FOTO
10 € = 20 FOTO
Portālu www.redzet.lv un www.gotobaltic.com veidotāju grupas darbības sākums meklējams jau 2004. gadā, kad pulciņš domubiedru – 4 jaunieši un viens pieaugušais – brauca pa Latviju muzicēdami un iepazīdami Latvijas dabu un atklādami ceļotprieku. Tolaik arī radās interese par fotografēšanu, kā rezultātā laika gaitā sakrājās liels fotoarhīvs. Radās jautājums, kur to likt, kā izmantot, lai tam būtu kāda jēga? Tāpēc arī dzima ideja par portāla izveidošanu, un nu jau dažus gadus tā ir sekmīgi realizēta, jo portālā www.redzēt.lv līdz šim ir ievietots vairāk par 20000 bildēm, ik dienas tam ir ap 600 unikālo skatījumu un ir bilžu bezmaksas lejuplādes iespēja, kas tiek plaši izmantota.
Apceļojot Latviju, radās secinājums, ka mums ir ļoti daudz skaistu, bet neapzinātu vietu un ceļotājam nebūt nav viegli ātri un ērti atrast sev vajadzīgo informāciju, kas kurā vietā būtu apskates vērts. Sākām vākt materiālus dažādās interneta vietnēs, un vajadzība atkal deva jaunu ideju – veidot ceļotājam ērtu portālu, kurā vienuviet būtu iespējams atrast visu vajadzīgo informāciju – ko attiecīgajā vietā apskatīt, kur paēst, kur pārnakšņot, kur vērsties dažādu tehnisku nepieciešamību un kļūmju gadījumos. Pašreiz esam šīs idejas īstenošanas sākumā, un mūsu mērķis ir ar portāla www.gotobaltic.com palīdzību veidot tūrismam pievilcīgu Latvijas un vēlāk visas Baltijas tēlu, kā arī reklamēt mūsu organizācijas, uzņēmējus, individuālos ražotājus u.c., palīdzot viņiem piesaistīt klientus.
Sākumā plānojam parādīt kartē Latviju, sadalītu pa reģioniem un novadiem. Reģionu kartē būs redzamas interesantākās apskates vietas. Novados varēs redzēt plašāku informāciju par apskates vietām un sociāli nozīmīgiem objektiem.
Savu mērķi sākam īstenot ar Kurzemes novadiem.
Ērtības labad piedāvājam divus apskates veidus:
1. Uzklikšķinot atveram novada karti un izvēlamies sev interesējošo objektu apskati.
2. Sev interesējošas vietas aplūkošanai izvēlamies no saraksta.
Papildus kartei un apskates vietu sarakstam portālā atradīsiet attiecīgo vietu fotogrāfijas un informatīvus aprakstus. Tas jums palīdzēs izvēlēties savu ceļojumu pieturas un galamērķus.
Mūsu lielais mērķis ir šādā veidā parādīt visu Baltiju.
Perspektīvā plānojam portālu tulkot angļu, krievu, vācu, ķīniešu un poļu valodās, tādējādi piedāvājot lielisku produktu šo valstu tūristiem.

Tā kā uzdevums ir ļoti liels, aicinām katru interesantu uz sadarbību.


Turpināt lejuplādēt

Sākot ar 1 eiro atbalstu
saņemsiet iespēju 30 dienas
LEJUPLĀDĒT FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px)
bez www.redzet.lv logo

UZZINĀT VAIRĀK
REĢISTRĒJIES

un
30 dienas
iegūsti
JEBKURAS FOTOGRĀFIJAS FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px) bez www.redzet.lv logo
Reģistrēties
PRIVĀTPERSONĀM sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI LIETOŠANAI sākot ar 5 EUR
Reģistrējoties saņemsi piekļuvi
lejuplādes pogai

Varēsi lejuplādēt jebkuras izvēlētās fotogrāfijas!
Garantējam Jūsu sniegtās informācijas konfidencialitāti.
Jautājumu gadījumā sazinieties ar mums: info@redzet.lv
IEGŪSTI AUGSTAS KVALITĀTES FOTOGRĀFIJAS

5 € = 5 FOTO vai 10 € = 20 FOTO
iegūsti FOTOGRĀFIJAS AUGSTĀ KVALITĀTĒ
L izmērs, 3888 x 2592 px, vai XL izmērā


Raksti mums uz:
info@redzet.lv
un iegūsti izvēlētās fotogrāfijas!

Izvēlieties jebkuras 5 fotogrāfijas neatkarīgi no lieluma un kvalitātes par 5 eiro, vai jebkuras 20 fotogrāfijas par 10 eiro.

Ielogoties

Jūs neaizpildījāt abus laukus.

Reģistrēties

Jūs neaizpildījāt visus laukus.