0
info@redzet.lv

Pilsēta » Arhitektūra » Bākas, moli, ostas

Ventspils osta saulrietāJahtas Mērsraga ostā
Lasīt aprakstu
Jahtas Mērsraga ostā, Mērsraga osta, Mērsrags, Jahtas

Jahtas Mērsraga ostā

Kods: U-015-18-AP
Autors: Aija Pastare
Bildēts 2018. gada 19. jūlijā
PAR
BRĪVU
1000 x 667 px
72 dpi
108 KB
S 2000 x 1333 px
1.29 MB
M 2480 x 1653 px
21 x 14 cm / 300 dpi
L 3888 x 2592 px
32.92 x 21.95 cm / 300 dpi
5.9 MB
XL 5580 x 3720 px
47.24 x 31.5 cm / 300 dpi
11.8 MB
REĢISTRĒJIES
30 dienas
IEGŪSTI JEBKURAS
S IZMĒRA
FOTOGRĀFIJAS
PRIVĀTPERSONĀM
sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI
LIETOŠANAI

sākot ar 5 EUR
Augstas kvalitātes bildes
5 € = 5 FOTO
10 € = 20 FOTO

Mērsraga osta atrodas Rīgas jūras līča piekrastē, četrus kilometrus uz dienvidiem no Mērsraga zemes raga. Osta ir mākslīgi izveidots līcis, kuru ierobežo ziemeļu un dienvidu moli. Mērsraga ostas teritorijas platība ir 78,35 ha, no tiem 12, 48 ha aizņem akvatorija.

Mērsraga osta ir viena no Latvijas mazajām ostām, kas dinamiski attīstās, gan strauji piesaistot jaunas komerckravas (koksne, zāģmateriāli, šķelda, kūdra u.c.), gan nostiprinot vietējās tradīcijas zivju pārstrādē. 1994. gadā no Mērsraga ostas tika uzsākts papīrmalkas kravu eksports. Sākot ar 1996. gadu, nosūtītās papīrmalkas apjomi caur Mērsraga ostu ir pakāpeniski palielinājušies, 2000. gadā sasniedzot jau 214,6 tūkst. tonnu gadā jeb 30,5% no Latvijas mazo ostu kopējā koksnes kravu apgrozījuma. Par otru nozīmīgāko kravas veidu šobrīd ir uzskatāma koksnes šķelda, kuras eksports Mērsraga ostā tika uzsākts 2000. gadā. Ostā regulāri tiek pārkrauts noteikts zivju produkcijas apjoms.

Ostas darbības galvenie virzieni ir:

  1. kravu apstrāde;
  2. zvejas kuģu bāzēšana un zivju pārstrāde;
  3. jūras jahtu apkalpošana;
  4. uzņēmējdarbības veicināšana.

Ostas atrašanās vieta: līdz Talsiem - 45km, līdz Tukumam - 45 km, līdz Rīgai – 95 km. Tuvākās dzelzceļa stacijas Stende – 50 km, Tukums - 45 km . Mērsraga pagasta teritoriju šķērso republikas nozīmes autoceļi: Tukums – Kolka un Stende – Lauciene – Mērsrags.

Mērsraga ostas teritorijas kopējā platība ir 78,35 ha, no tiem 10,19 ha aizņem akvatorija. Ostas piestātņu kopējais garums sasniedz 763 metrus.
Mērsraga ostā var pieņemt ledus klases kuģus ar iegrimi līdz -6,5 m. Ostā ir izveidots jahtu servisa centrs ar jahtu piestātnēm un piestātni 1a ar dziļumu līdz -2,0 m.

Mērsraga ostas pārvaldes rīcībā ir 2 velkoņi, kuri asistē kuģiem droši ienākt ostā un iziet no ostas. Velkonis “Henriks” tiek izmantots ziemas navigācijas nodrošināšanai. Mērsraga ostā ir iespējams nodot kuģa bilžūdeņus un ir pieejama ūdens ņemšanas vieta kuģiem.


Mērsraga osta
Lielā iela 62, Mērsrags
Tālr.: + (371) 63235696
info@mersragsport.lv
www.mersragsport.lv

Vēsture:
Mērsrags pirmo reizi hronikās minēts 15. gadsimtā, kā neliels zvejnieku ciemats.

Agrāk Mērsrags dēvēts par Mārgrūbi (Mortgrubi- nāves bedre), jo te gar jūrmalu dzīvojuši jūras laupītāji, kas vilinājuši krastā kuģus, kurus izlaupījuši, bet ļaudis nogalinājuši.
 
Mērsrags, kā ostas vieta Rīgas jūras līcī tiek atzīmēta ar 1842. - 1843.gadu, kad pēc Engures ezera apkārtnes muižnieku iniciatīvas pabeidza rakt kanālu ezera notekai uz jūru. Kanāls padziļināts 1900.gadā. Mērsraga kanāla garums ir 4km. Līdz ar kanāla izrakšanu Engures ezera līmenis pazeminājās par ~ 1,5m.

1873.gadā Rīgas biržas komitejas lūdza Jūrlietu ministrijas Hidrogrāfijas dienestam Pēterburgā pēc iespējas ātrāk ierīkot bāku Mērsragā, jo akmeņainais sēklis apdraud tos kuģus, kas kaut nedaudz novirzījušie no līnijas starp Kolkas ugunskuģi un Daugavas grīvu. Rīgas biržas komiteja sedz visus ar bākas uzstādīšanu saistītos izdevumus. Metāla tornis, laterna un optiskais aparāts tika iegādāts Parīzē. Mērsraga bāka tika iesvētīta 1875.gada 10.septembrī. Bākas uguns augstums ir 21,3m.

Mērsraga piekrastē 19. gadsimta 60. un 70. gados strauji attīstījās burinieku būve. Sākumā vairāki turīgi zvejnieki un saimnieki kopā būvēja vienu kuģi un uz tā paši brauca. Dažiem kuģu īpašniekiem ar laiku izdevās iekrāt kapitālu un tikt pie vairākiem kuģiem. Tā Miķelim Barasam piederēja divmastnieks „Pauls" un „Eden", kā arī trīsmastu ārzemnieks „Karalis".

1880. gadā vietējā kuģu būvētavā uzbūvē pirmo tālbraucēju kuģi. Mērsragā pavisam uzbūvēti 22 jūras kuģi. Viens no lielākajiem kuģu būves centriem Kurzemē bija Upesgrīva, kur no 1860.-1915.g. uzbūvēja 66 buriniekus.
 
1927.gadā Mērsragā uzsāka ostas būvi zvejniecības un kuģniecības vajadzībām, izbūvējot jūras 800m un 790m garus viļņu lauzējus molus. Ziemeļu mola būve uzsākta 1926.gada rudenī. 1927.gada februārī, jau liela daļa no materiāliem ir sagatavoti un pievesti pie darba vietas. Tiek veikta pāļu dzīšana. Šos darbus veic uz ledus. Lielāko daļu no būves darbiem veic ziemas mēnešos, kas iznāk lētāk un sekmīgāki, jo darbus ledus dēļ netraucē biežās vētras un viļņi. Uz jūras krasta ceļ akmeņu dambi 140 m. garumā. Darbus izved a/s „Būve".

800 m garā ziemeļu mola un 790 m garā dienvidu mola kopējās izmaksas sastādīja 325000 Ls.
Darbi pie ostas izbūves (ieskaitot abus molus) pabeigti 1935 gadā.
www.mersragsport.lv

Mērsraga ostas pārvalde tika izveidota 1994. gadā, un tajā pašā gadā Mērsraga ostā uzsākta komerckravu apstrāde. Jau 1995. gadā kravu apgrozījums sasniedza 117 000 t. Uzsākot komerckuģu apkalpošanu Mērsraga ostā, radās nepieciešamība pēc radikālas rekonstrukcijas un tā 1998. gada oktobrī tika uzsākta Mērsraga ostas pirmās kārtas rekonstrukcija un jau 1999. gada decembrī šis projekts tika nodots ekspluatācijā, sevī ietverot jaunu dienvidu mola izbūvi, piestātnes Nr. 7 un rampas izbūvi, dienvidu krasta stiprinājumu izbūvi, kanāla un akvatorijas padziļināšanu līdz -6,5 m.

Mērsraga ostas otrās kārtas rekonstrukcija tika uzsākta 2003. gadā ar piestātnes nr. 6. celtniecību, kas tika nodota ekspluatācijā 2004. gadā. Šis projekts bija īpaši izaicinošs tādēļ, ka uz 6. piestātnes atradās zivju rūpnīcas ēkas un iekārtas, kas traucētu kravu pārkraušanai. Ēkas vajadzēja nojaukt un uzbūvēt no jauna, neietekmējot zivju rūpnīcas darbu, kas arī tika paveikts. Paralēli piestātnes celtniecībai tika izveidots 7 ha liels kravas laukums ar pievedceļiem. Savlaicīgi, 2004. maijā tika izveidota darba grupa jauna velkoņa izbūvei (J. Budreika, O. Veinbergs, A. Šteinbergs, G. Rožkalns), un 2005. gada martā tika uzbūvēts jauns velkonis ar šādiem parametriem: kuģa garums 14 m, platums 4 m, dzinēja jauda 430 Z/S un iegrime 1,5 m.

Izmantojot “Phare” programmas fondu līdzekļus un Mērsraga ostas pārvaldes līdzfinansējumu 2004–2006. gadā tika uzbūvēts Informācijas centrs/caurlaides ēka, un 2007. gadā tur tika ierīkots sanitārais robežkontroles punkts. Lai pabeigtu ostas aizsargbūvju izbūvi, bija nepieciešams rekonstruēt arī ziemeļu molu, tādējādi pasargājot ostas akvatoriju no valdošo Z, ZR virziena viļņu ienākšanas ostā, kas traucēja kuģu stāvēšanu pie piestātnēm. Izmantojot Eiropas struktūrfondu naudu 75% apmērā no projekta vērtības un Ostas pārvaldes līdzfinansējumu, 2005. gada septembrī tika uzsākti darbi pie Ziemeļu mola rekonstrukcijas un pagarināšanas, un jau 2007. gada septembrī mols tika nodots ekspluatācijā. Rekonstruētā un pagarinātā mola kopējais garums ir 430 m. Līdz ar mola nodošanu ekspluatācijā Mērsraga ostas otrās kārtas rekonstrukcija tika veiksmīgi pabeigta.

2011.gadā tika pabeigta virkne vērienīgu ostas modernizācijas projektu, tai skaitā veikta ostas padziļināšana līdz -6,5m , izbūvētas piestātnes 6A un 9.

No 2010.līdz 2015.g. Ostas pārvalde sadarbībā ar uzņēmējiem (SIA “IMS”, “Tobago MD”, “Fineks MT”, “Mērsrags Termināls”, Jūras ģeoloģijas centrs, uzņēmējs Jānis Porītis) rekonstruēja un uzbūvēja 10 noliktavas.

Ostas pārvalde turpina aktīvu darbu pie ostas attīstības.
www.mersragsport.lv

Jahtas Mērsraga ostā

Kods: U-015-18-AP
Autors: Aija Pastare
Bildēts 2018. gada 19. jūlijā
PAR
BRĪVU
1000 x 667 px
72 dpi
108 KB
S 2000 x 1333 px
1.29 MB
M 2480 x 1653 px
21 x 14 cm / 300 dpi
L 3888 x 2592 px
32.92 x 21.95 cm / 300 dpi
5.9 MB
XL 5580 x 3720 px
47.24 x 31.5 cm / 300 dpi
11.8 MB
REĢISTRĒJIES
30 dienas
IEGŪSTI JEBKURAS
S IZMĒRA
FOTOGRĀFIJAS
PRIVĀTPERSONĀM
sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI
LIETOŠANAI

sākot ar 5 EUR
Augstas kvalitātes bildes
5 € = 5 FOTO
10 € = 20 FOTO
Portālu www.redzet.lv un www.gotobaltic.com veidotāju grupas darbības sākums meklējams jau 2004. gadā, kad pulciņš domubiedru – 4 jaunieši un viens pieaugušais – brauca pa Latviju muzicēdami un iepazīdami Latvijas dabu un atklādami ceļotprieku. Tolaik arī radās interese par fotografēšanu, kā rezultātā laika gaitā sakrājās liels fotoarhīvs. Radās jautājums, kur to likt, kā izmantot, lai tam būtu kāda jēga? Tāpēc arī dzima ideja par portāla izveidošanu, un nu jau dažus gadus tā ir sekmīgi realizēta, jo portālā www.redzēt.lv līdz šim ir ievietots vairāk par 20000 bildēm, ik dienas tam ir ap 600 unikālo skatījumu un ir bilžu bezmaksas lejuplādes iespēja, kas tiek plaši izmantota.
Apceļojot Latviju, radās secinājums, ka mums ir ļoti daudz skaistu, bet neapzinātu vietu un ceļotājam nebūt nav viegli ātri un ērti atrast sev vajadzīgo informāciju, kas kurā vietā būtu apskates vērts. Sākām vākt materiālus dažādās interneta vietnēs, un vajadzība atkal deva jaunu ideju – veidot ceļotājam ērtu portālu, kurā vienuviet būtu iespējams atrast visu vajadzīgo informāciju – ko attiecīgajā vietā apskatīt, kur paēst, kur pārnakšņot, kur vērsties dažādu tehnisku nepieciešamību un kļūmju gadījumos. Pašreiz esam šīs idejas īstenošanas sākumā, un mūsu mērķis ir ar portāla www.gotobaltic.com palīdzību veidot tūrismam pievilcīgu Latvijas un vēlāk visas Baltijas tēlu, kā arī reklamēt mūsu organizācijas, uzņēmējus, individuālos ražotājus u.c., palīdzot viņiem piesaistīt klientus.
Sākumā plānojam parādīt kartē Latviju, sadalītu pa reģioniem un novadiem. Reģionu kartē būs redzamas interesantākās apskates vietas. Novados varēs redzēt plašāku informāciju par apskates vietām un sociāli nozīmīgiem objektiem.
Savu mērķi sākam īstenot ar Kurzemes novadiem.
Ērtības labad piedāvājam divus apskates veidus:
1. Uzklikšķinot atveram novada karti un izvēlamies sev interesējošo objektu apskati.
2. Sev interesējošas vietas aplūkošanai izvēlamies no saraksta.
Papildus kartei un apskates vietu sarakstam portālā atradīsiet attiecīgo vietu fotogrāfijas un informatīvus aprakstus. Tas jums palīdzēs izvēlēties savu ceļojumu pieturas un galamērķus.
Mūsu lielais mērķis ir šādā veidā parādīt visu Baltiju.
Perspektīvā plānojam portālu tulkot angļu, krievu, vācu, ķīniešu un poļu valodās, tādējādi piedāvājot lielisku produktu šo valstu tūristiem.

Tā kā uzdevums ir ļoti liels, aicinām katru interesantu uz sadarbību.


Turpināt lejuplādēt

Samaksājot vismaz 1 eiro saņemat iespēju 30 dienas
LEJUPLĀDĒT FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px)
bez www.redzet.lv logo

VAIRĀK
REĢISTRĒJIES

un
30 dienas
iegūsti
JEBKURAS FOTOGRĀFIJAS FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px) bez www.redzet.lv logo
Reģistrēties
PRIVĀTPERSONĀM sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI LIETOŠANAI sākot ar 5 EUR
Reģistrējoties saņemsi piekļuvi
lejuplādes pogai

Varēsi lejuplādētu jebkuras izvēlētās fotogrāfijas! Pateicoties Jūsu atbalstam, spējam attīstīt šo mājas lapu un plānot nākotnes ieceres. Paldies!
Garantējam Jūsu sniegtās informācijas konfidencialitāti.
Jautājumu gadījumā sazinieties ar mums: info@redzet.lv
IEGŪSTI AUGSTAS KVALITĀTES FOTOGRĀFIJAS

5 € = 5 FOTO vai 10 € = 20 FOTO
iegūsti FOTOGRĀFIJAS AUGSTĀ KVALITĀTĒ
L izmērs, 3888 x 2592 px, vai XL izmērā


Raksti mums uz:
info@redzet.lv
un iegūsti izvēlētās fotogrāfijas!

Izvēlieties jebkuras 5 fotogrāfijas neatkarīgi no lieluma un kvalitātes par 5 eiro, vai jebkuras 20 fotogrāfijas par 10 eiro.

Ielogoties

Jūs neaizpildījāt abus laukus.

Reģistrēties

Jūs neaizpildījāt visus laukus.