0
info@redzet.eu

Pilsēta » Arhitektūra » Skaista, interesanta arhitektūra

Rīga, Balasta dambis 20/22Latvijas Nacionālā bibliotēka, Gaismas Pils
Lasīt aprakstu
Skats uz Swedbank centrālo ēku, Ķīpsala, Swedbank centrālā ēka, E-F dambis, Rīga, Rīga (pilsēta)

Skats uz Swedbank centrālo ēku

Kods: R-101-14
Fotogrāfijas autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2014. gada 01. augustā
PAR
BRĪVU
1000 x 528 px
72 dpi
125 KB
XL 5376 x 2839 px
45.52 x 24.04 cm / 300 dpi
11.0 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai

Skats uz Swedbank centrālo ēku

Kods: R-101-14
Fotogrāfijas autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2014. gada 01. augustā
PAR
BRĪVU
1000 x 528 px
72 dpi
125 KB
XL 5376 x 2839 px
45.52 x 24.04 cm / 300 dpi
11.0 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai
Bildes fragmenti:
Ķīpsala 
 Pilsēta     Rīga
 Priekšpilsēta Kurzemes rajons
 Platība  1,975 km²
 Iedzīvotāju skaits (2010)  823
 Ievērojamas celtnes Saules akmens
Preses nams
Vanšu tilts
 Ūdenstilpnes Daugava, Zunds, Āzene
Āgenskalna līcis, Roņu dīķis
 Pasta indekss LV-1048
LV-1081

Ķīpsala (agrāk saukta par Žagaru salu) ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, vidēji liela sala Daugavas lejteces kreisajā krastā, Kurzemes rajonā. Ķīpsala ir arī kā atsevišķa apkaime. Ķīpsalu no kreisā krasta atdala Zunds, jeb Zundas kanāls un salas DR daļā Āzene. Salas garums ir aptuveni 2,7 km, bet platums aptuveni 500 metri — platība aptuveni 1 km². Vidējais salas augstums ir aptuveni 3—5 metri virs Daugavas ūdens līmeņa. Salas augstākā daļa ir balasta dambja pusē, bet zemākā salas vieta ir Ķīpsalas Z daļa un josla gar Zundu, bet paaugstināta uzskalojot smiltis.

Ķīpsalu galvenokārt veido 8—15 metrus biezs aluviālo smilšu nogulumu slānis ar dūņainu smilšu starpkārtām. Apakšdaļā grants, bet gar Zundu dūņaina smilts, bet pamatu veido devona dolomīts. Galvenās Ķīpsalas ielas ir Krišjāņa Valdemāra, Āzenes, Ķīpsalas, Zvejnieku, Matrožu, Ogļu ielas, kā arī Balasta dambis.
lv.wikipedia.org


Ķīpsala līdzīgi kā Zaķusala ir aptuveni 300 gadus veca. Ķīpsala izveidojusies saplūstot Ķīpsalai ar Burkānu salu un citām mazām salām. Salas iedzīvotāji vēsturiski bija zvejnieki un koku pludinātāji. Nosaukums cēlies no kādas zvejnieku dzimtas uzvārda Ķīpas. Zvejniekiem šī vieta bija izdevīga, jo ātri varēja sasniegt pilsētu, bet koku pludinātāji ērti varēja aizsniegt papīra dzirnavas vai kokzāģētavas.

Ķīpsalā tagad nelielā teritorijā sastopama daudzveidīga un savā starpā kontrastējoša apbūve. divstāvu dzīvojamās koka ēkas - 19. gs. beigās Ķīpsalas iedzīvotāji kļuva bagāti, kā rezultātā cēla šādas ēkas. Turpat līdzās ir padomju varas gados celtās Rīgas Tehniskās universitātes fakultāšu un studentu viesnīcu ēkas, Starptautiskais izstāžu komplekss Ķīpsala, kas ir lielākais Baltijā, kā arī Preses nama ēka un Swedbankas centrālais birojs – Saules akmens.
www.citariga.lv




View Larger Map

Ķīpsalas vēsturiskais apraksts
Ķīpsala ir sala Daugavas lejtecē, kuru no pārējās Pārdaugavas atdala Zunds. Salas garums ir 2,7 km un platums - 0,5 km. Sala pastāv un tiek apdzīvota aptuveni 300 gadu, jo sākotnēji veidojusies kā upes sanesto smilšu sēklis ar dūņainām starpkārtām.

Līdz 17. gs. otrajai pusei Ķīpsalu dēvēja par Žagarsalu – kāda uz salas dzīvojoša zvejnieka vārdā, kuram pie Daugavas atradusies zvejas vieta. Taču pamazām Žagarsalas vārds izgāja no aprites un sala tika pārsaukta par Ķīpsalu. 17. gs. beigās uz salas atradās nedaudz vairāk kā desmit zvejnieku sētu, tostarp arī Pētera Ķipja sēta, no kuras cēlies salas tagadējais nosaukums. Izcelsme skaidrota arī ar veclejasvācu ,,kip’’- ķīpa, ādu sainis, saistīts ar salas kādreizējo izmantošanu.

Tagadējo konfigurāciju Ķīpsala ieguvusi, saplūstot vairākām mazām salām. 17. gadsimtā Ķīpsalas teritorija bija daudz mazāka nekā šobrīd, bet 18. gs. līdz ar uzcelto dambi, kas savienoja Ķīpsalu ar Mazo Klīversalu un Burkānu salu, Daugavas straume mainījās un ap Ķīpsalu radās smilšu sēkļi, veicinot Ķīpsalas teritorijas paplašināšanos, kā rezultātā tā saplūda ar Mazo Klīversalu un Burkānu salu. 18. gs. Ķīpsalai konfigurāciju izmainīja arī blakus esošā no Daugavas sanesumiem izaugusī Darvas sala, kur bijušas pilsētas darvas noliktavas, pievienojoties salu grupai.

Pilnībā Ķīpsalas teritorija nostiprinājās 20. gs. sākumā, kad aizbēra agrāko atteku paliekas starp Burkānu salu un Mazo Klīversalu, lai gan līdz pat Otrajam pasaules karam par Ķīpsalu dēvēja tikai salas rietumu galu, bet pārējās daļas – atbilstoši vēsturiskajiem nosaukumiem. Salas iedzīvotāju nodarbošanās pamatā bija saistīta ar jūru un Daugavas ūdeņiem – salu apdzīvoja zvejnieki, jūrnieki, loči, enkurnieki, pārcēlēji, tādēļ arī liela daļa ielu iemantojušas ar atbilstošus nosaukumus – Matrožu, Tīklu, Enkuru, Kaiju, Zvejnieku, Loču, Ogļu.

Salas ielu tīkls nostabilizējies 19. un 20. gs. mijā, un ar šajā pašā laikā iegūtajiem ielu nosaukumiem palicis nemainīgs kopš 20.gs. sākuma, kad salā bija 13 ielas. Satiksmi ar Pārdaugavu nodrošināja pārceltuve cilvēkiem un pajūgiem, kas savienoja Ķīpsalas vidusdaļu ar Iļģuciemu. Rīdzinieki, izmantojot šo pārceltuvi, ērti varēja sasniegt Slokas, Buļļu un Daugavgrīvas ceļu. Attīstīta bija arī ūdens satiksme ar citām Rīgas daļām, jo līdz Otrajam pasaules karam no Ķīpsalas uz citām pilsētas daļām regulāri kursēja tvaikonītis, kam Daugavmalā, Enkura ielas galā atradās speciāli izbūvēta piestātne – 1891. gadā izbūvētais FG dambis- laukakmeņiem pildīta koka pāļu rinda, kas ir būtisks 19. gadsimta hidrotehnisko būvju piemērs.

18. gadsimtā Rīgā ienākošajiem kuģiem bija nepieciešama vieta lielā balasta izkraušanai, un šim nolūkam Rīgas rāte ierādīja teritoriju Ķīpsalā, kur no gadsimtu gaitā izkrautā balasta materiāla izveidojies Balasta dambis – Ķīpsalas lielākā un arī arhitektoniski bagātākā iela. 18. gs. notika dambja celtniecības darbi pēc G.E. Veismaņa projekta, gadsimtu vēlāk norisa atjaunošanas darbi. Ilgus gadus Balasta dambis bija vienīgā bruģētā iela Ķīpsalā.

Dzīvojamā apbūve izvietojusies ielas vienā pusē, jo pretējo malu apskalo Daugava. Lai nostiprinātu krastu gar ielu, 1885. gadā uzbūvēta laukakmeņu nostiprinājumu konstrukcija. Daugavas krastā pie Balasta dambja 20.gs. 30. gados bija ierīkota pilsētas peldētava.

Zunda grāvis – Daugavas atteka, kas Ķīpsalu atdalīja no sauszemes, bija praktiska strūgu piestātnes vieta, pateicoties aizvējam un upes rimtajam plūdumam. Liela daļa Rīgā iebraukušo strūgu tika izjaukta un lietotas kā celtniecības materiāls, līdz ar to ,,Ķīpsalā vēl joprojām atrodas vismaz trīs no strūgu plankām celtas saimniecības ēkas’’.

Lai gan ,,17.gs. t.s. kāpostu dārzi aizņēma lielāko daļu no gruntsgabalu platības Ķīpsalā’’, uz salas atradās arī noliktavas un sala tika pakāpeniski apbūvēta ar nelielām viensētas dzīvojamajām ēkām. ,,Mājiņas bija mazas, celtas pēc senas tradīcijas, segtas ar lubu jumtiem’’. Pieaugot turībai, kādreizējās zvejnieku sīkās guļbūvītes nomainīja nelieli divstāvu koka īres nami un pat lepnas savrupmājas, pēc tā laika modes celtas vai nu eklektisma vai jūgenda garā. Gandrīz visos šo namu pagalmos bija ledus pagrabi zivju glabāšanai un no vecu burinieku apšuvuma plankām celtas saimniecības ēkas, daudziem piederēja arī lielākas vai mazākas zivju kūpinātavas.

19. un 20. gs. mijā salas ziemeļu daļā izveidojusies mazstāvu dzīvojamā apbūve, kas šobrīd ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis, turklāt Ķīpsalas teritorija ietilpst UNESCO Pasaules Kultūras un dabas mantojuma vietas- Rīgas vēsturiskā centra- aizsargjoslā. Ķīpsalas 17. gs. un 18. gs koka apbūve cieta 1822. gada priekšpilsētu dedzināšanas laikā, tāpat salas iedzīvotājiem bīstams bija arī Daugavas ūdens līmeņa maiņas, piemēram, 1786. gadā ledus sastrēgums pārpludinājis salu un izpostīja Mazajā Klīversalā esošās kaņepju noliktavas. Neskatoties uz to, Ķīpsala vēsturiski ir viena no apdzīvotākajām vietām Pārdaugavā. Ūdens tuvums tomēr izrādījies ļoti nozīmīgs Ķīpsalas vēsturiskajā attīstībā un nodrošināja iztiku salas iedzīvotājiem.

Iedzīvotāju skaitam pieaugot, 1773.gadā Ķīpsalā atvērta skolu. 19. gs. salas apbūve vairs nebija pakārtota tikai dzīvošanai- Ķīpsalā darbojās arī rūpnīcas un kokzāģētavas. Salas vidū, A. Augsburga kuģu rūpnīcā, tika būvēti un remontēti tvaikonīši, kas uzturēja satiksmi Daugavā, savukārt salas vidusdaļā 1863.gadā tika dibināta krīta ražotne – vēlākā Celma & Bēma ģipša fabrika. Pakāpeniski attīstoties ražošanai, 19. gs. beigās koka ēkas tikai aizvietotas ar mūra apbūvi tā sauktajā ,,ķieģeļu stilā’’ ar polihromi figurālu ķieģeļu mūri. Fabrikas darbība aprāvās līdz ar Otro pasaules karu, padomju varas gados telpas piemēroja saimnieciskai darbībai. Savu atdzimšanu bijusī rūpnieciskā objekta teritorija piedzīvoja 2003. gadā, kad pēc Zaigas un Māra Gaiļu iniciatīvas tā tika pārveidota par modernu dzīvojamo kompleksu, kļūstot par pirmo piemēru Latvijā, kur agrāka rūpnieciskā ražotne top par ekskluzīva plānojuma un dizaina dzīvokļu ēku.

Ķīpsalas dienvidu galā pie Āgenskalna līča atrodas Rīgas jahtkluba (dib. 1878) ēka, kas celta tā dēvētajā vasarnīcu stilā pēc arhitekta Vilhelma Neimaņa projekta 1898. gadā. Arī Vidzemes jahtklubs (dib. 1895) par savu bāzes vietu izvēlējās Ķīpsalu, ceļot klasicisma stila koka namu pēc E. Fon Trompovska projekta Balasta dambī 20/22.

Būtisku attīstību Ķīpsalas koka arhitektūras mantojuma saglabāšanā devusi arhitekte Zaiga Gaile, pēc kuras iniciatīvas tika restaurētas četras vēsturiskas ēkas - ,,Ķīpsalas kolekcija’’. To veido 19.gs. vidus klasicisma stila ēka, kas pārcelta no Baznīcas ielas un šobrīd atrodas Balasta dambī nr. 60a, 19.gadsimtā celtais nams Balasta dambī 60, barokālā stila dzīvojamā māja Ogļu ielā 6, kas pārvietota no A.Briāna ielas. Kolekcijas ietvaros restaurēts arī jūgendstila un nacionālā romantisma sintēzē pēc arhitekta Eižena Laubes projekta 1909. gadā celtais īres nams Zvejnieku ielā 5a, kam raksturīgs īpaši krāšņs eksterjers, bagātināts ar konsolēm, stilizēta pildrežģa formām un citām dekoratīvām detaļām, mūra cokola stāvs atvēlēts veikaliem. Balasta dambī 68b atrodas vēl kāds Z. Gailes restaurēts nams – bijusī zivju žāvētava.

20. gs. 20. un 30. gados Ķīpsala bija pamesta un nekopta vieta pašā Rīgas centra pievārtē, daļēji klāta ar privātu apbūvi un noliktavām, taču lielākā platība bija neizmantoti smilšu klajumi. 1925. g. arhitekts Arnolds Lamze izstrādāja Rīgas ģenerālplānu, kas paredzēja Ķīpsalā būvēt valdības centru un sabiedriskās ēkas, iecerot salas savienošanai ar Rīgas centru celt tiltu. Tā kā plāns netika īstenots, Ķīpsalas attīstība līdz pat sešdesmitajiem gadiem palika iekonservēta, līdz padomju varas gados tika izstrādāts Ķīpsalas detāļplānojums, paredzot dzīvojamo apbūvi ar piecstāvu ēkām tipiskā sociālistiskā garā, taču šis projekts tika noraidīts, līdz septiņdesmitajos gados izlēma Ķīpsalā būvēt Rīgas Tehniskās universitātes (toreiz – Rīgas Politehniskā institūta) studentu pilsētiņu (arhitekti D.Danneberga, K.Alksnis, Z. Lazdiņš u.c.). Lai gan iecerēts bija visu salas teritoriju pārvērst par studentu pilsētiņu, ierobežoto materiālo iespēju dēļ mācību korpusi un dienesta viesnīcas aizņem tikai agrāk neapdzīvoto salas daļu.

Līdz ar Preses nama ēkas uzcelšanu (arh. J.Vilciņš) 1978. gadā Ķīpsala arvien straujāk attīstījās kā sabiedrisks centrs, līdz ar to loģiska kļuva arī tilta izbūve, lai savienotu salu ar pilsētas centru. Ķīpsalas teritoriālo vienotību un telpiski vizuālo struktūru izmainīja 1981. gadā atklātais Vanšu tilts pār Daugavu, vizuāli un funkcionāli atšķeļot dienvidu galu no pārējās salas teritorijas. Salas dienvidu daļā lokalizējas sabiedriskā apbūve – Preses nams, „Swedbank” ēka, RTU fakultātes. Būtiskas sabiedriskās celtnes ir arī 1997. gadā atvērtais Starptautiskais izstāžu centrs ,,Ķīpsala’’, kurā regulāri notiek izstādes, konferences un dažādi sarīkojumi, kā arī Ķīpsalas peldbaseins. Tam blakus esošas Māra Gaiļa celtās rindu mājās kalpo kā norobežojums, atdalot salas vēsturisko apbūvi no neizteiksmīgās padomju arhitektūras. Nozīmīgs Latvijas keramikas mākslas centrs ir Ķīpsalas keramiķu darbnīcas izstāžu zāle un studija (dib.1964), kas atrodas Balasta dambī nr. 34.

Šobrīd Ķīpsalā vērojamas krasas pretrunas starp jauno un veco arhitektūru, nepārdomāti tiek celtas jaunas biroju ēkas un veikta sabiedriskā apbūve. Vērojama fragmentāras attīstības aina, kur ekskluzīvi restaurēti projekti mijas ar pamestām koka būdām un nesakoptu teritoriju. Ķīpsala vilina ar burvīgo skatu uz Vecrīgas panorāmu un brīnišķīgi restaurēto koka arhitektūru.
www.apkaimes.lv


Ķīpsalas fizģeogrāfiskais raksturojums

Robežas
Ķīpsalas apkaime atrodas Rīgas centrālajā daļā starp Zunda kanālu un Daugavu. Pa tiltiem šī apkaime ir savienota ar Dzirciema, Āgenskalna, Centra un Vecpilsētas apkaimēm, bet ar pārējām tās robežapkaimēm - Iļģuciemu, Spilvi un Andrejsalas – Pētersalas apkaimi tai sauszemes savienojuma nav. Robežas - Daugava, Āgenskalna līcis, Āzene, Zunds, Roņu dīķis.

Ķīpsalas apkaimes kopējā platība ir 197,5 ha. Apkaimi, kas turklāt ir skaidra fizģeogrāfiska vienība – sala, ir viegli asociēt ar vienotu telpisku un funkcionālu vienību. Pašas Ķīpsalas garums ir līdz 2,7 km, bet platums 0,5 km.

Reljefs
Maksimālais reljefa virsmas augstums apkaimē ir 6 m v.j.l. Kopumā Ķīpsalas augstākā daļa ir Balasta dambja pusē (t.i. salas dienviddaļā). Ķīpsalas lejasgals (Z) un josla gar Zunda kanālu dabiski ir zemāka, bet tā tagad ir paaugstināta, uzskalojot smiltis, un zemes virsmas augstums vidēji ir 2-3 m v.j.l.

Inženierģeoloģija
Sakarā ar to, ka Ķīpsalas gruntis (dabiskās gruntis pārsvarā pārsegtas vēl ar tehnogēno nogulumu kārtu) līdz pat vairāk nekā 15 m dziļumam ir ar zemām nestspējas īpašībām, tad lielākajā salas daļā ir celtniecībai nelabvēlīgi apstākļi. Visapgrūtinātākie celtniecības apstākļi ir salas Z galā, kur ir ļoti augsts gruntsūdeņu līmenis (
Ūdeņi
Daugava (Ķīpsalas A pusē) vai tās atsevišķās daļas apņem Ķīpsalu no visām pusēm - Zunda kanāls Ķīpsalas R pusē (platums ir no 50-200 m, bet dziļums 3-7 m), Āzene Ķīpsalas DR (tā ir Zunda attekas aukšgals ar platumumu 40-50 m), Āgenskalna līcis apkaimes DA, kā arī Roņu dīķis apkaimes ZR, caur kuru Zunda kanāls pievienojas Daugavas galvenajai straumei.

Zaļumi
Dabas un apstādījumu teritorijas Ķīpsalā aizņem tikai 2,9 ha un izvietotas Ķīpsalas D daļā pie Vanšu tilta un tirdzniecības centra „Olimpija”. Realitātē apstādījumi aizņem lielāku platību nekā iepriekšminētais rādītājs, taču tie atrodas citu teritorijas izmantošanas veidu zonās.

Teritorijas izmantošana
20,5 ha Ķīpsalā aizņem centru apbūves teritorijas. To attīstība tiek plānota apkaimes Z daļā, kā arī ap Valdemāra ielu apkaimes D daļā. Jauktas, dzīvojamās un savrupmāju apbūves teritorijas Ķīpsalā aizņem aptuveni līdzīgas platības (4,5-6,9%). Savrupmāju apbūves teritorijas izvietotas Ķīpsalas vēsturiskās apbūves daļā salas A pusē, kamēr dzīvojamās apbūves teritorijas ir plānotas attīstīt salas R pusē uz Z no izstāžu kompleksa. Savukārt jauktas apbūves teritorijas izvietotas galvenokārt salas Z, ZA daļā gar tās piekrasti.
www.apkaimes.lv

Šī vietne izmanto sīkdatnes lai uzlabotu vietnes lietošanas pieredzi un nodrošinātu tās darbību un funkcionalitāti.
Sapratu
Priecājamies dalīties ar savām fotogrāfijām! (Par mums)

Turpināt lejuplādēt

Portāla darbību varat atbalstīt, nopērkot kādu no fotogrāfijām augstākā kvalitātē vai ar brīvprātīgo ziedojumu:
PayPal:
vai
Bankas pārskaitījums:
Aivars Gulbis
Konts: LT503250065545151024
REVOLT21