0
info@redzet.lv

Pilsēta » Arhitektūra » Pilis, pilsdrupas, muižas

Kokneses pilsdrupu fragmentsKokneses pilsdrupu fragments
Lasīt aprakstu
Kokneses pilsdrupu panorāma, Kokneses pilsdrupas, Daugava, Koknese, Kokneses novads

Kokneses pilsdrupu panorāma

Kods: DA-256-10
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2010. gada 23. septembrī
PAR
BRĪVU
1000 x 229 px
72 dpi
89 KB
S 2000 x 457 px
1.18 MB
M 7236 x 1653 px
61.27 x 14 cm / 300 dpi
13.5 MB
L 11268 x 2574 px
95.4 x 21.79 cm / 300 dpi
27.7 MB
REĢISTRĒJIES
30 dienas
IEGŪSTI S IZMĒRA
FOTOGRĀFIJAS
PRIVĀTPERSONĀM
sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI
LIETOŠANAI

sākot ar 5 EUR
Augstas kvalitātes bildes
5 € = 5 FOTO
10 € = 20 FOTO

Kokneses pilsdrupas ir viens no populārākajiem apskates objektiem Latvijā. Valsts nozīmes kultūras piemineklis.

Mūsdienās, atjaunojot sendienu slavu un godu, Kokneses pilsdrupās notiek teatralizēti uzvedumi, koncerti, naudas kalšana, kāzu ceremonijas viduslaiku un senlatviešu stilā un par tradīciju izveidojušies Sama modināšanas svētki.

Kokneses pils bijusi Rīgas bīskapa, arhibīskapa vasaļu pils. Kokneses pils celta 1209. gadā uz senākā latgaļu pilskalna. Sākumā vasaļa pils kalpojusi tikai aizsardzībai, bet sākot ar 14. gadsimtu to iekārtoja dzīvošanai. Zviedru laikos 17. gadsimta 20. gados pils tiek pārbūvēta. Sava novietojuma dēļ pils bija praktiski neieņemama, tā pastāvēja līdz 1701. gadam, kad četrus metrus biezos mūrus atkāpjoties no uzbrucējiem sakši uzspridzināja. Pēc tam pils nav atjaunota. Kad tika uzbūvēts HES 1965. gadā, ūdens līmenis Daugavā pacēlās līdz pils pamatiem.

Pilsdrupu apmeklējums:
- pieaugušajiem - 1.60 EUR
- pensionāriem, skolēniem, studentiem ( uzrādot apliecību) - 1.20 EUR
- represētajām personām - 0.80 EUR

- ģimenei (2 pieaugušie un 2 vai vairāk bērni līdz 18 gadu vecumam) - 5.00 EUR
- gada karte (novada iedzīvotājiem (2 pieaugušie un 2 vai vairāk bērni līdz 18 gadu vecumam)) - 4.00  EUR

Atlaides grupām:
20 un vairāk personas  - 10%

Bezmaksas ieeja:
* Pirmsskolas vecuma bērniem;
* Invalīdiem ( uzrādot apliecību);

Vēsture
Kokneses viduslaiku pili cēla bīskapa Alberta valdīšanas laikā virs senāka latgaļu pilskalna neilgi pēc 1209. gada. Pēc Kokneses valsts pakļaušanas trešdaļa no pils zemēm palika Rīgas bīskapijas rīcībā, divas trešdaļas tika izlēņotas bruņiniekam Rūdolfam no Jerihovas. 1213. gadā bīskaps Alberts ieguva savā īpašumā visu pili. 1269. gadā pils tika izlēņota Tīzenhauzeniem, kuru pārziņā pils palika līdz 1397. gadam, kad pili savā tiešā pārziņā pārņēma Rīgas arhibīskaps. Kokneses pils kļuva par vienu no trim arhibīskapa galma pilīm. Šeit uzturējās līdz 900 cilvēkus lielais galms un ik nedēļu maizei un alum patērēja 3900 pūrus labības. Kopš 13. gadsimta līdzās pilij veidojās arī pilsapmetne, ap kuru tika izbūvēts mūris. Pils guva peļņu no muitas - iekasējot samaksu no garām braucošajiem plostiem un kuģiem.

15. gadsimta pirmajā ceturksnī arhibīskapa Heninga Šarpenberga laikā pils tika pārbūvēta un šai laikā tika uzcelts arī visaugstākais pils tornis - t.s. Garais Henings. Rīgas arhibīskapijas un Livonijas ordeņa savstarpējos konfliktos Kokneses pils brīžiem nonāca Livonijas ordeņa kontrolē un šeit pat gūstā tika turēti divi Rīgas arhibīskapi.

Poļu-zviedru kara laikā 1601. gadā Zviedrijas karaspēks nesekmīgi centās ieņemt Kokneses pili, kas tam izdevās tikai 1621. gadā. Pili pamatīgi pārbūvēja un nostiprināja un 1636. gadā Koknesi izsludināja par Zviedru Vidzemes apriņķa pilsētu līdzās Rīgai, Pērnavai un Tērbatai. Otrā Ziemeļu kara laikā 1656. gadā pili ieņēma Krievijas caristes karaspēks un ap pili sāka ierīkot Krievijas eksportpreču centrālās noliktavas. 1661. gadā pili atkal kontrolēja zviedri. Lielā Ziemeļu kara sākumā 1700. gadā pili ieņēma sakšu karaspēks. 1701. gada 25. jūlijā sakšu pulkvedis Bose pavēlēja uzspridzināt abus pils rietumu torņus - un kopš šī laika pils vairs nav apdzīvota.

1780. gadā pilsdrupas un apkaimi nopirka Oto fon Lēvenšterns, viņa dzimtas īpašumā tā palika līdz 1920. gada agrārajai reformai. 1862. gadā nobruka pils ziemeļaustrumu gals pret Pērsi. Netālu uzcēla Kokneses muižas kungu māju, kurā no 1885. līdz 1887. gadam dzīvoja rakstnieks Rūdolfs Blaumanis[3]. Kādreizējās pilsētas dienvidaustrumu stūrī pašā krastmalā uzcēla mūra paviljonu, ko sauca par baronu tējas namiņu. Iespējams, ka tas bija celts uz kādas senlaiku celtnes pamatiem, jo vairākos senos zīmējumos tai vietā ir kāda celtne vai vismaz tās atliekas. Ap 1950. gadu pēc izremontēšanas un piebūves uzcelšanas šeit izvietojās Jēkabpils novadpētniecības muzeja filiāle. Būvējot Pļaviņu spēkstaciju, šo celtni nācās nojaukt.

Broce paskaidrojumā zem 1797. gada zīmējuma rakstīja, ka, uzspridzinot pili, vairāki lielgabali no pils tikuši aizmesti līdz Daugavas krastam netālu no Pērses ietekas. 1868. gada sausajā vasarā tos izvilka malā un uzstādīja kalnā pils rietumu galā uz dabīgas terases, kur tie stāvēja līdz appludināšanai. Viens no tiem jau pirms pirmā pasaules kara bija nogāzts zemē, un ap 1950. gadu kāds lūžņu vācējs Rubenis aizveda to uz staciju. Tikai ar sabiedrības iejaukšanos tika panākts, ka lielgabalu atveda atpakaļ un nosvieda ceļmalā. Tad sākās spēkstacijas būve, lielgabalus savāca un aizveda pie Kokneses luterāņu baznīcas. Baznīca tolaik bija tapusi par mākslas un vēstures muzeju. Kad vietējā draudze atguva savu īpašumu, lielgabali atkal bija jāpārvieto, un tos nokrāva Jāņkalnā pie vecajiem krustiem.

Pēc tam, kad tika uzpludināta HES ūdenskrātuve, ūdens līmenis pacēlās līdz pils pamatiem, un 20. gs. 90. g. beigās tika veikti pils pamatu stiprināšanas darbi. Vienlaicīgi notika pils virsējo mūra daļu atrakšana un konservēšana. Paceltie Daugavas ūdeņi izskaloja krastus, un sāka atsegties seni apbedījumi ar rotaslietām. 1980. gados, lai visu šo krastmalu pasargātu no tālākas izskalošanas, to nobēra ar dolomīta šķembām un bluķiem. Mūsdienās divu stāvu augstumā ir saglabājušās divas pils ārējās sienas un daļa pagalmu sienu. Pils būvgružu un kultūrslānis vietām sasniedz pat līdz 7 m biezumu. Pils mūros ir saglabājušās un izrakumos atrastas daudzas kaltas akmens būvdetaļas.


Apraksts
Ceļot Kokneses mūra pili, ir ticis saglabāts senās latgaļu pils trīsstūrveida plānojums. Pils ir celta gotiskā stilā, vizuāli askētiska, bez izteiktiem rotājumiem. Kokneses pils bija varena divstāvu mūra ēka. Pilij bija 5 torņi, no kuriem 3 atradās rietumu pusē un garākais no tiem bijis nosaukts arhibīskapa Henninga vārdā. Pili no priekšpils atdalīja ap 3 m dziļš grāvis, pār kuru bija uzvelkamais tilts. Pils apakšējos stāvos bija pulvera pagrabi, vairāki cietumi, virtuve un alus istaba, augšstāvu kapela, zāle un dzīvokļi, bet gar visu otro stāvu pagalma pusē, stiepās koka galerija. Priekšpili no pilsētas atdalīja torņiem nocietināti mūri un 2 m dziļš grāvis. Pilij bijuši trīs vārti: Ūdens, Zemes un Pils vārti, no kuriem pēdējie veda pilsētā. Pilsēta, kuras ēkas bija celtas no dolomīta bluķiem (pēc 1577. gada krievu iebrukuma jaunās ēkas cēla no koka), savukārt bija apjozta ar mūri un aizsargāta ar grāvi un bastionu. Pilsētā bijušas piecas baznīcas, lielākās no tām - Pāvila un 17. gs. celtā Dimitrija katedrāle. Loga ailes pils Daugavas puses austrumu galā esot uzmūrētas tikai Lēvenšternu veiktās pilsdrupu pārbūves laikā.


Arheoloģija
Arheoloģiskajos izrakumos Kokneses pilskalna senākās apdzīvotības pazīmes konstatētas no 1. gt. p.m.ē. un 1. gt. sākumā. 5. — 9. gs. pilskalns tika apbūvēts blīvāk, konstatētas guļbūves, dzelzs ieguves krāsnis u.c. A. Rasiņa dati par Kokneses pilskalna dažādajos slāņos atrastajām kultūraugu sēklām vēsta, ka tur ir atrastas auzas, sākot ar vēlo dzelzs laikmetu, rāceņi atrasti vidējā dzelzs laikmeta slāņos, lauku pupas — jau dzelzs laikmeta sākumā. Mieži — vissenākā kultūra Latvijā — pazīstami jau neolītā, zirņi — agrajā dzelzs laikmetā. Rudzu graudi atrasti Kokneses pilskalna agrā dzelzs laikmeta slāņos. Gundegu māju apkārtnē 1986. un 1987. gadā atklāja un izpētīja 11. — 12. gs. kapulauku ar 68 skeletkapiem un 5 ugunskapiem. Mirušie bijuši latgaļi un sēļi, arī lībieši. No 12. gs. vidus atrastas mūra ēkas paliekas. No tā var secināt, ka kaļķu dedzināšana sākusies jau pirms Livonijas krusta kariem. Celtnes tuvumā atrastas bronzas baznīcas zvana atliekas, iespējams, ka pilī bijusi pareizticīgo baznīca. Arī priekšpilī atsegtas 13. gs. koka celtnes, to vidū vairāki staļļi un lopu kūtis. Atklāts arī kāds mūrēts pagrabs pārtikas glabāšanai. Interesanti fakti par dzīvi pilskalnā 11. — 13. gs. atklājās 1961. gadā un vēlākajos gados veiktajos arheoloģiskajos atradumos priekšpils teritorijā. Pirms mūra pils būves iepriekšējā apbūve piecas reizes gājusi bojā. Šajos slāņos labi saglabājušies ādas priekšmeti, auduma paliekas, saglabājušies daudzi un dažādi koka saimniecības priekšmeti un rīki. Dzīvojamās ēkas bijušas ar cirvi darinātas koka guļbūves, kaut arī šajā laikā jau pazina zāģi. Tās nav daudz atšķīrušās no iepriekšējā gadsimtā celtajām ēkām, vienīgi bijušas mazākas. Atrasti dažādi vērpjamo vārpstiņu skriemeļi, daļa no tiem ievesti — virpoti Volīnijas šīfera. Koka virpošana bija pazīstama Koknesē, jo atrasts virpots koka šķīvis[6]. 13. gs. sākumā bijusi apbūvēta visa ar aizsargvalni ierobežotā pilskalna vidusdaļa. Bez koka dzīvojamām ēkām bijušas arī saimniecības ēkas — kūtis un klētis. Telpās bijušas parastās akmeņu vai māla kleķa krāsnis bez dūmvadiem. Pagalma centrālajā daļā bijusi aka.
lv.wikipedia.org

Kokneses pilsdrupu panorāma

Kods: DA-256-10
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2010. gada 23. septembrī
PAR
BRĪVU
1000 x 229 px
72 dpi
89 KB
S 2000 x 457 px
1.18 MB
M 7236 x 1653 px
61.27 x 14 cm / 300 dpi
13.5 MB
L 11268 x 2574 px
95.4 x 21.79 cm / 300 dpi
27.7 MB
Bildes fragmenti:
REĢISTRĒJIES
30 dienas
IEGŪSTI S IZMĒRA
FOTOGRĀFIJAS
PRIVĀTPERSONĀM
sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI
LIETOŠANAI

sākot ar 5 EUR
Augstas kvalitātes bildes
5 € = 5 FOTO
10 € = 20 FOTO
Portālu www.redzet.lv un www.gotobaltic.com veidotāju grupas darbības sākums meklējams jau 2004. gadā, kad pulciņš domubiedru – 4 jaunieši un viens pieaugušais – brauca pa Latviju muzicēdami un iepazīdami Latvijas dabu un atklādami ceļotprieku. Tolaik arī radās interese par fotografēšanu, kā rezultātā laika gaitā sakrājās liels fotoarhīvs. Radās jautājums, kur to likt, kā izmantot, lai tam būtu kāda jēga? Tāpēc arī dzima ideja par portāla izveidošanu, un nu jau dažus gadus tā ir sekmīgi realizēta, jo portālā www.redzēt.lv līdz šim ir ievietots vairāk par 20000 bildēm, ik dienas tam ir ap 600 unikālo skatījumu un ir bilžu bezmaksas lejuplādes iespēja, kas tiek plaši izmantota.
Apceļojot Latviju, radās secinājums, ka mums ir ļoti daudz skaistu, bet neapzinātu vietu un ceļotājam nebūt nav viegli ātri un ērti atrast sev vajadzīgo informāciju, kas kurā vietā būtu apskates vērts. Sākām vākt materiālus dažādās interneta vietnēs, un vajadzība atkal deva jaunu ideju – veidot ceļotājam ērtu portālu, kurā vienuviet būtu iespējams atrast visu vajadzīgo informāciju – ko attiecīgajā vietā apskatīt, kur paēst, kur pārnakšņot, kur vērsties dažādu tehnisku nepieciešamību un kļūmju gadījumos. Pašreiz esam šīs idejas īstenošanas sākumā, un mūsu mērķis ir ar portāla www.gotobaltic.com palīdzību veidot tūrismam pievilcīgu Latvijas un vēlāk visas Baltijas tēlu, kā arī reklamēt mūsu organizācijas, uzņēmējus, individuālos ražotājus u.c., palīdzot viņiem piesaistīt klientus.
Sākumā plānojam parādīt kartē Latviju, sadalītu pa reģioniem un novadiem. Reģionu kartē būs redzamas interesantākās apskates vietas. Novados varēs redzēt plašāku informāciju par apskates vietām un sociāli nozīmīgiem objektiem.
Savu mērķi sākam īstenot ar Kurzemes novadiem.
Ērtības labad piedāvājam divus apskates veidus:
1. Uzklikšķinot atveram novada karti un izvēlamies sev interesējošo objektu apskati.
2. Sev interesējošas vietas aplūkošanai izvēlamies no saraksta.
Papildus kartei un apskates vietu sarakstam portālā atradīsiet attiecīgo vietu fotogrāfijas un informatīvus aprakstus. Tas jums palīdzēs izvēlēties savu ceļojumu pieturas un galamērķus.
Mūsu lielais mērķis ir šādā veidā parādīt visu Baltiju.
Perspektīvā plānojam portālu tulkot angļu, krievu, vācu, ķīniešu un poļu valodās, tādējādi piedāvājot lielisku produktu šo valstu tūristiem.

Tā kā uzdevums ir ļoti liels, aicinām katru interesantu uz sadarbību.


Turpināt lejuplādēt

Sākot ar 1 eiro atbalstu
saņemsiet iespēju 30 dienas
LEJUPLĀDĒT FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px)
bez www.redzet.lv logo

UZZINĀT VAIRĀK
REĢISTRĒJIES

un
30 dienas
iegūsti
JEBKURAS FOTOGRĀFIJAS FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px) bez www.redzet.lv logo
Reģistrēties
PRIVĀTPERSONĀM sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI LIETOŠANAI sākot ar 5 EUR
Reģistrējoties saņemsi piekļuvi
lejuplādes pogai

Varēsi lejuplādēt jebkuras izvēlētās fotogrāfijas!
Garantējam Jūsu sniegtās informācijas konfidencialitāti.
Jautājumu gadījumā sazinieties ar mums: info@redzet.lv
IEGŪSTI AUGSTAS KVALITĀTES FOTOGRĀFIJAS

5 € = 5 FOTO vai 10 € = 20 FOTO
iegūsti FOTOGRĀFIJAS AUGSTĀ KVALITĀTĒ
L izmērs, 3888 x 2592 px, vai XL izmērā


Raksti mums uz:
info@redzet.lv
un iegūsti izvēlētās fotogrāfijas!

Izvēlieties jebkuras 5 fotogrāfijas neatkarīgi no lieluma un kvalitātes par 5 eiro, vai jebkuras 20 fotogrāfijas par 10 eiro.

Ielogoties

Jūs neaizpildījāt abus laukus.

Reģistrēties

Jūs neaizpildījāt visus laukus.