Turpināt lejuplādēt

Samaksājot vismaz 1 eiro saņemat iespēju 3 mēnešus
LEJUPLĀDĒT FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px)
bez www.redzet.lv logo

VAIRĀK
REĢISTRĒJIES UN IEGŪSTI
LABAS KVALITĀTES FOTO LEJUPLĀDI

Samaksājot vismaz 1 eiro saņemat iespēju 3 mēnešus
LEJUPLĀDĒT FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px) bez www.redzet.lv logo


Reģistrēties
Lai lejuplādētu izvēlētās fotogrāfijas, REĢISTRĒJIES, atbalsti mūs un saņem piekļuvi lejuplādes pogai S izmēra bildēm =

Tas aizņem 4. soļus:
1. Reģistrēšanās
2. E-pasta apstiprināšana
3. Ielogošanās
4. Pārskaitījums
Garantējam Jūsu sniegtās informācijas konfidencialitāti, izmantosim to vienīgi, lai salīdzinātu ziedotāju un reģistrējušos personu vārdus.
Bildes varat izmantot personīgām vajadzībām, bet komerciāliem nolūkiem sazinieties ar mums: info@redzet.lv
IEGŪSTI LABAS KVALITĀTES FOTO LEJUPLĀDI

Samaksājot 5 eiro, saņemat iespēju 3 mēnešus
lejuplādēt fotogrāfijas un tās izmantot savai komercdarbībai
LEJUPLĀDĒT FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px) bez www.redzet.lv logo


Reģistrēties
Lai lejuplādētu izvēlētās fotogrāfijas, REĢISTRĒJIES, atbalsti mūs un saņem piekļuvi lejuplādes pogai S izmēra bildēm =

Tas aizņem 4. soļus:
1. Reģistrēšanās
2. E-pasta apstiprināšana
3. Ielogošanās
4. Pārskaitījums
Lai iegūtu rēķinu, raksti mums uz info@redzet.lv
IEGŪSTI AUGSTAS KVALITĀTES FOTOGRĀFIJAS

5 € = 5 FOTO vai 10 € = 20 FOTO
iegūsti FOTOGRĀFIJAS AUGSTĀ KVALITĀTĒ
L izmērs, 3888 x 2592 px, vai XL izmērā


Raksti mums uz:
info@redzet.lv
un iegūsti izvēlētās fotogrāfijas!

Izvēlieties jebkuras 5 fotogrāfijas neatkarīgi no lieluma un kvalitātes par 5 eiro, vai jebkuras 20 fotogrāfijas par 10 eiro.
Staltbrieža mātītes skrien pāri ceļamAlnis Līgatnes dabas takā
Lasīt aprakstu
Staltbrieža mātītes, Staltbriedis (Cervus elaphus), Brieži
Staltbrieža mātītes
Kods: D-002-17
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2017. gada 01. maijā
PAR
BRĪVU
1000 x 667 px
72 dpi
313 KB / JPEG
S 2000 x 1333 px
3.11 MB / JPEG
M 2480 x 1653 px
21 x 14 cm / 300 dpi
MB / JPEG 1.75 €
L 3192 x 2128 px
27.03 x 18.02 cm / 300 dpi
6.94 MB / JPEG 2.75 €
PIEDĀVĀJUMS / Nr. 1
REĢISTRĒJIES
atbalsti www.redzet.lv
un iegūsti
KVALITATĪVAS FOTOGRĀFIJAS
PIEDĀVĀJUMS / Nr. 2
MEDIJIEM
5 € uz 3 mēnešiem
un iegūsti
KVALITATĪVAS FOTOGRĀFIJAS
savai komercdarbībai
PIEDĀVĀJUMS / Nr. 3
5 € = 5 FOTO
vai
10 € = 20 FOTO
un iegūsti
AUGSTAS KVALITĀTES
FOTOGRĀFIJAS
Staltbriedis (Cervus elaphus) 
Klasifikācija 
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Zīdītāji (Mammalia)
Kārta Pārnadži (Artiodactyla)
Apakškārta Atgremotāju apakškārta (Ruminantia)
Dzimta Briežu dzimta (Cervidae)
Apakšdzimta Briežu apakšdzimta (Cervinae)
Ģints Brieži (Cervus)
Suga Staltbriedis (Cervus elaphus)

Staltbriedis (latīņu: Cervus elaphus; angļu: red deer; vācu: Rothirsch Edelhirsch; krievu: благородный олень)

Staltbriedis (Cervus elaphus) ir liela auguma briežu dzimtas (Cervidae) pārnadzis (Artiodactyla), kas pieder briežu ģintij (Cervus).

Staltbriedis ir sastopams lielākajā daļā Eiropas, Latviju ieskaitot, Mazāzijā, Kaukāza reģionā, dažos reģionos Āzijas rietumos un Centrālāzijā, kā arīAtlasa kalnu reģionā starp Maroku un Tunisiju Ziemeļāfrikā. Staltbriedis ir vienīgā briežu dzimtas suga, kas dzīvo Āfrikā. Tas ir ticis introducētsAustrālijā, Jaunzēlandē, Argentīnā un Čīlē. To audzē briežu fermās, pamatā, lai iegūtu gaļu. Eiropā dzīvojošās staltbrieža pasugas ir piemērojušās dzīvei mežā.

Vēl nesenā pagātnē tika pieņemts, ka staltbriedis un vapiti (Cervus canadensis) ir vienas sugas divas pasugas, bet veicot DNS pētījumus, noskaidrojās, ka tās ir divas atšķirīgas sugas. Daudzos informācijas avotos tās abas joprojām tiek sauktas par Cervus elaphus. Zinātnieki uzskata, ka suga ir izveidojusies un attīstījusies Centrālāzijā pirms tā izplatījās tālāk uz rietumiem. Iespējams, ka Austrumāzijā dzīvojošais plankumainais briedis(Cervus nippon) ir tuvu radniecīgs staltbriedim.

Staltbriedis Latvijā

Staltbrieži Baltijas teritorijā sāka ieceļot pirms apmēram 9000 gadu. To vislielākais skaits mūsu teritorijā bija pirms 5000 – 6000 gadiem, tad to skaits samazinājās. Ap mūsu ēras 1. gadu tūkstoša beigām staltbrieži Latvijas teritorijā bija izzuduši. Vācu muižnieki sugu Latvijā introducēja no jauna, ierīkojot iršu dārzus (briežu aplokus). Pirmie iršu dārzi tika ierīkoti jau 16. gadsimtā. Līdz 20. gadsimta sākumam Latvijas teritorijā īsāku vai garāku laiku pastāvēja vismaz 13 iršu dārzi. Lielākā daļa no tiem bija ierīkoti Kurzemē un Zemgalē. No vairākiem aplokiem Cīravā, Tomē un citur 19. gadsimta beigās savvaļā izkļuva vairāki staltbrieži, kas izdzīvoja un sekmīgi vairojās. Vēlākos gados staltbrieži ir tikuši vairākkārtīgi introducēti Latvijas dabā.

Arī mūsdienās Latvijā darbojas vairāk nekā 40 briežu dārzu, kuros bez staltbriežiem tiek audzēti arīdambrieži, baltie staltbrieži, stirnas, ziemeļbrieži un mufloni, kas pieder dobradžu dzimtai (Bovidae). Sakarā ar to, ka Latvijā staltbriežus ieveda no dažādām Eiropas vietām, un to sākotnējās ģeogrāfisko formu atšķirības ir pilnībā izzudušas, ir pieņemts, ka Latvijā sastopamais staltbriedis pieder Rietumeiropas staltbrieža (Cervus elaphus elaphus) pamatpasugai.

Izskats un īpašības

Staltbriedis ir viens no lielākajiem dzīvniekiem briežu dzimtā. Tas ir mazāks tikai par alni,sambarbriedi un vapiti. Ārēji tas ir ļoti līdzīgs vapiti, tādēļ tos ilgu laiku uzskatīja par vienu sugu. Staltbriedim ir īsa aste, salīdzinot ar citiem briežu dzimtas dzīvniekiem. Tā pasugas viena no otras atšķiras gan augumā, gan ragu formā. Vismazākā staltbrieža pasuga ir Korsikas staltbriedis (Cervus elaphus corsicanus). Tam ir visīsākās kājas un garākā aste. Arī tā ragi ir vienkārši un samērā īsi. Korsikas staltbrieža tēviņš sver 100—110 kg. Lielākais ir maralbriedis (Cervus elaphus maral), kura tēviņš sver apmēram 250 kg. No Eiropā dzīvojošām pasugām vislielākais ir Karpatu Centrāleiropas staltbriedis (Cervus elaphus hippelaphus). Tēviņi kopumā ir krietni lielāki nekā mātītes. Vidēji staltbrieža tēviņa ķermenis ir 175—230 cm garš, un tā svars ir 160—240 kg. Mātītes ķermeņa garums ir 160—210 cm, svars 120—170 kg. Augstums skaustā ir 105—120 cm, astes garums 12—19 cm.

Staltbrieža apmatojums vasarā ir sarkanbrūns, dažiem indivīdiem uz muguras ir nelieli gaiši lāsumi. Rudeņos daudzu staltbrieža pasugu tēviņiem uzaug kakla krēpes. Visbiezākās un garākās krēpes augBritu salu Skotijas staltbriedim (Cervus elaphus scoticus) un Norvēģijas staltbriedim (Cervus elaphus atlanticus). Maralbriedim (Cervus elaphus maral) un Spānijas staltbriedim (Cervus elaphus hispanicus), kā arī visu pasugu mātītēm kakla krēpes neaug. Kopumā visu pasugu tēviņiem kakli ir spēcīgāki un masīvāki kā mātītēm.

Atnākot vēsākam laikam rudenī, abiem dzimumiem izaug biezs ziemas kažoks. Ziemā kažoks ir pelēkāks, gaišāks, ne tik sarkans. Atnākot pavasarim, staltbrieži nomet ziemas kažoku, un tiem izaug jauns vasaras matojums. Lai ātrāk atbrīvotos no ziemas matojuma, tie rīvējas gar koku stumbriem un citiem raupjiem objektiem.

Kā visiem pārnadžiem un atgremotājiem, tā pēda atbalstās uz 2 pirkstiem un kuņģim ir 4 kambari.

Ragi

Ragi aug tikai tēviņiem. Katru pavasari staltbriedim izaug jauni ragi, un katru gadu ziemas beigās ragi tiek nomesti. Ragi aug ātri, dienā izaug apmēram 2,5 cm. Sākumā tie ir mīksti un klāti ar pūkainu, samtainu ādu, kas jaunos ragus pasargā no ārējiem apstākļiem. Rudenī pirms riesta ragi nokaļķojas un kļūst cieti. Salīdzinot ar alni, staltbriedim ragu kronis veidojas no samērā cilindriskas formas ragu zariem. Dažām pasugām neveidojas žuburs — kronis, kā, piemēram, Korsikas staltbriedim. Tā ragi ir samērā taisni un stāvi. Arī Kaspijas staltbrieža ragi, salīdzinot ar Rietumeiropas staltbrieža (Cervus elaphus elaphus) ragiem, ir mazāk žuburoti. Tie aug slīpi uz atpakaļu ar nelielu žuburojumu, vairāk atgādinot vapiti ragus.

Ragu augšanu ietekmē testosterona līmenis asinīs. Kad ziemā pēc riesta testosterona līmenis krītas, tēviņš nomet ragus, un kādu laiku jauni ragi neaug. Jo vecāks briedis, jo krāšņāki tā ragi, bet tā žuburojumu neietekmē tikai vecums. Tas ir atkarīgs arī no pasugas un individuālām īpašībām.

Uzvedība

Mātītes dzīvo baros — ģimenēs, kurās vadošā loma ir vecākajai mātītei. Riesta laikā brieži veido jauktos barus, kurus vada spēcīgākais tēviņš. Ārpus riesta perioda vecākie briežu buļļi ir vientuļnieki, bet jaunie veido vecpuišu barus.

Riesta laikā spēcīgākie tēviņi izveido 3—5 mātīšu harēmus. Spēcīgam bullim var būt arī lielāks harēms. Riests ilgst apmēram mēnesi, un tā kulminācija ir septembra beigās, oktobra sākumā. Starp pieaugušiem tēviņiem notiek riesta cīņas. Pirms uzsākt saķeršanos ar ragiem, brieži staigā viens gar otru un salīdzinās ar augumiem un ragiem. Ja neviens no pretiniekiem neatkāpjas, tad sākas cīņa. Reizēm kāds no pretiniekiem tiek nopietni savainots vai nogalināts. Harēmu spēj izveidot tikai spēcīgs, nobriedis staltbrieža bullis. Tēviņš visur seko savām mātītēm un sargā tās no citiem konkurentiem.

Tēviņam ir ļoti skaļš sauciens, ko var salīdzināt ar lauvas rēkšanu. Mātītes izvēlas tādu tēviņu, kas sauc skaļi un bieži. Bullis zemē izkasa bedri, kurā urinē, un tad izvārtās "aromatizētajos" dubļos. Jo spēcīgāk tēviņš smird, jo interesantāks un iekārojamāks tas ir mātītēm.

Barība

Staltbriedis ir augēdājs. Galvenā barība vasarā un rudenī ir lakstaugi: graudzāles, augļi un sēklas, koku jaunie dzinumi, lapas, bet ziemā sīkkrūmi — mētras, koku zariņi un miza, brūklenāji, mellenāji, skuju koku dzinumi. Reģistrētas apmēram 226 barības augu sugas, no tām 146 zālaugu, 51 kokaugu, 8 ķērpju, 6 mētru, 3 paparžu un 2 sēņu sugas. Staltbriedis vasarā diennaktī patērē 9—30 kg, ziemā 1,5—6 kg barības.

Vairošanās

Dzimumbriedumu staltbrieži sasniedz 2—3 gadu vecumā. Bet pirms tēviņš spēj izveidot savu harēmu, tam ir bijuši 12 vai vairāk mēģinājumu to izdarīt. Staltbriežiem dzimst 1 vai 2 mazuļi, pirmajā grūsnībā parasti tikai viens. Grūsnības periods ilgst 240—262 dienas. Piedzimstot mazulis sver 15 kg, un tā kažoks ir sarkanbrūns ar gaišiem lāsumiem. Vasaras beigās lāsumi parasti ir izzuduši, lai gan reizēm lāsumi saglabājas arī pieaugušiem indivīdiem.

Dzemdības notiek klusā, vientuļā vietā, prom no bara. Kamēr mazulis ir mazs un nevarīgs tas tiek slēpts drošā vietā, arī māte pie tā pavada laiku tikai, lai pazīdītu. Apmēram pēc 2 nedēļām, kad briedēns ir paaudzies un nostiprinājies, māte ar mazuli pievienojas ģimenes baram. Māte to baro ar pienuapmēram 5 mēnešus, un mazulis kopā ar māti dzīvo 11 mēnešus līdz nākamā mazuļa dzimšanai.

Dzīves ilgums 10–15 gadi, nebrīvē līdz 20 gadiem.

Klasifikācija

Staltbriedim ir 10 pasugas:

  • Rietumeiropas staltbriedis (Cervus elaphus elaphus) — Rietumeiropa;
  • Centrāleiropas staltbriedis (Cervus elaphus hippelaphus) — Centrāleiropa, Balkāni, Austrumeiropa;
  • Buhāras staltbriedis (Cervus elaphus bactrianus) — Afganistāna, Kazahstāna, Turkmenistāna, Uzbekistāna un Tadžikistāna;
  • Jarkandas staltbriedis (Cervus elaphus yarkandensis) — Centrālāzija, Siņdzjanas provinve Ķīnā;
  • Kašmiras staltbriedis (Cervus elaphus hanglu) — Kašmira;
  • Korsikas staltbriedis (Cervus elaphus corsicanus) — Korsika, Sardīnija;
  • Skotijas staltbriedis (Cervus elaphus scoticus) — Britu salas;
  • Maralbriedis (Cervus elaphus maral) — Mazāzija, Krima, Kaukāzs un Irānas ziemeļrietumi;
  • Spānijas staltbriedis (Cervus elaphus hispanicus) — Pireneju pussala;
  • Norvēģijas staltbriedis (Cervus elaphus atlanticus) — Skandināvija.
 
Pēdu nospiedumi
Nagu nospiedumi sirdsveida. Ejot pa cietu substrātu, atbalstās uz vidējo pirkstu nagiem, to nospiedumu garums pieaugušiem [t] 8-12 cm, platums 6-9 cm, jaunajiem [m] garums 8-10 cm, platums 6-7 cm, pieaugušām [m] garums 7-8 cm, platums 4,5-5 cm. Malējie pirkstu nagi zemei pieskaras tikai ejot pa mīkstu substrātu vai skrienot; [t] tie platāki nekā [m] . Priekškājām nagi lielāki ( [m] nedaudz, [t] par 1/10) nekā pakaļkājām, tāpēc, pat trāpot pēdu pēdā, pakaļkājas nospiedums nekad pilnībā nenosedz priekškājas nospiedumu. [t] vidējie nagi vairāk sakļauti, to iespiedumi ievērojami platāki un noapaļotāki nekā [m]
Mēsli
Cilindriska (zīļveida) forma, konsistence sausa, samērā cieta, krāsa zaļi melna; [t] tās 0,8 x 0,6 cm, viens gals mazliet izstiepts, otrs - ieliekts vai saplacināts; [m] spiras sīkākas, garenākas (0,9 x 0,5 cm), viens gals izstiepts, otrs - noapaļots. Parasti - irdenās kaudzītēs. [P] un [V] forma vairāk noapaļota; konsistence samērā mīksta, guļ ciešās kaudzītēs. Krāsa zaļganbrūna vai brūna. Vasarā tumšāki nekā ziemā. Spiru viens gals izstiepts (pagarināts). [V] beigās - pirmsriesta (intensīvās barošanās) periodā - spiras ir nenoteiktas formas, gļotainas, saķepušas kopā. Riesta laikā (oktobrī - novembrī) tēviņiem spiras nelielas, arī nenoteiktas formas, taču bez gļotām. [m] grūsnības beigu periodā ( [P] ) spiras stipri ūdeņainas. Saturā sīkas dažādu augu daļiņas. Tā kā staltbrieži ir atgremotāji, augu masa labi pārstrādāta. Atrodamas dažādās vietās.
Staltbrieža mātītes
Kods: D-002-17
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2017. gada 01. maijā
PAR
BRĪVU
1000 x 667 px
72 dpi
313 KB / JPEG
S 2000 x 1333 px
3.11 MB / JPEG
M 2480 x 1653 px
21 x 14 cm / 300 dpi
MB / JPEG 1.75 €
L 3192 x 2128 px
27.03 x 18.02 cm / 300 dpi
6.94 MB / JPEG 2.75 €
PIEDĀVĀJUMS / Nr. 1
REĢISTRĒJIES
atbalsti www.redzet.lv
un iegūsti
KVALITATĪVAS FOTOGRĀFIJAS
PIEDĀVĀJUMS / Nr. 2
MEDIJIEM
5 € uz 3 mēnešiem
un iegūsti
KVALITATĪVAS FOTOGRĀFIJAS
savai komercdarbībai
PIEDĀVĀJUMS / Nr. 3
5 € = 5 FOTO
vai
10 € = 20 FOTO
un iegūsti
AUGSTAS KVALITĀTES
FOTOGRĀFIJAS

Ielogoties

Jūs neaizpildījāt abus laukus.

Reģistrēties

Jūs neaizpildījāt visus laukus.