Jūsu grozs
0 bildes
info@redzet.lv

Pilsēta » Arhitektūra » Rūpnieciskās ēkas un konstrukcijas

Sankaļu HES (hidroelektrostacija)Ķeguma HES ēka
Lasīt aprakstu
Enerģētiķu iela 2, Aizkraukle, Pļaviņu HES, Aizkraukle, Aizkraukles novads

Enerģētiķu iela 2, Aizkraukle

Kods: V-317-13
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2013. gada 15. jūnijā
PAR
BRĪVU
1000 x 667 px
72 dpi
163 KB
S 2000 x 1334 px
2.27 MB
M 2480 x 1653 px
21 x 14 cm / 300 dpi
MB
L 3601 x 2401 px
30.49 x 20.33 cm / 300 dpi
6.59 MB
PIEDĀVĀJUMS / Nr. 1
REĢISTRĒJIES
atbalsti www.redzet.lv
un iegūsti
KVALITATĪVAS FOTOGRĀFIJAS
PIEDĀVĀJUMS / Nr. 2
MEDIJIEM
5 € uz 3 mēnešiem
un iegūsti
KVALITATĪVAS FOTOGRĀFIJAS
savai komercdarbībai
PIEDĀVĀJUMS / Nr. 3
5 € = 5 FOTO
vai
10 € = 20 FOTO
un iegūsti
AUGSTAS KVALITĀTES
FOTOGRĀFIJAS

Pļaviņu HES ir hidroelektrostacija Latvijā, Daugavas baseinā. Izbūvēta uz Daugavas pie Aizkraukles pilsētas. Ar desmit hidroagregātiem uzstādītās jaudas ziņā ir lielākā hidroelektrostacija Baltijā un otra lielākā Eiropas Savienībā. Šī celtne ir savā ziņā unikāla – HES uzceļot, pirmo reizi praksē tika pierādīts, ka ir iespējams būvēt vidēja krituma elektrostaciju uz mīkstas grunts.

Latvijas energosistēmā Pļaviņu HES ir ļoti būtiska nozīme – tā ir lielākā elektroenerģijas ražotne.

Pirmais Pļaviņu HES hidroagregāts tika iedarbināts 1965. gada decembrī, savukārt pilnīgā ekspluatācijā Valsts komisija elektroražotni pieņēma 1968. gadā.




Pļaviņu HES tehniskie rādītāji
izraktās grunts apjoms 4590 tūkst. m3
uzbērtās grunts apjoms 2000 tūkst. m3
uzskalotā grunts 1688 tūkst. m3
betons un dzelzsbetons 545 tūkst. m3
stiegrojums 34 tūkst. t

hidroagregātu skaits 10 gab.
Hidroagregātu tips: "Francis" turbīnas
projektētā jauda 825 MW
uzstādītā jauda (2010. g. pēc modernizācijas) 883,5 MW
galveno 330 kV transformatoru skaits 5 gab.
vidējā izstrāde gadā 1604 milj. kWh

vidējais gada caurplūdums 615 m3/ s
ūdenskrātuves virsmas platība 35 km2
ūdenskrātuves garums 56 km
vidējais ūdenskrātuves platums 300 m
maksimālais ūdenskrātuves platums pie HES 2,5 km
vidējais ūdenskrātuves dziļums 15 m
maksimālais ūdenskrātuves dziļums 47 m
ūdenskrātuves pilns tilpums 509 milj. m3
ūdens līmeņa paaugstinājums, strādājot 10 hidroagregātiem 4,00 m
Maksimālais kritums: 40 metri

viena ūdens pārgāznes aizvara atvēruma caurplūdes spēja 787 m3/ sek.
ūdens pārgāznes aizvaru skaits 10 gab.

labā krasta dambja garums 1342 m
kreisā krasta dambja garums 1892 m

tuneļa autoceļa braucamās daļas platums 7,0 m
tuneļa augstums 4,40 m
tuneļa garums 188,2 m

Pļaviņu HES vēsture
Daugavas ūdens varenais spēks elektroenerģijas ražošanai tiek izmantots trīs hidroelektrostacijās, kas kopā veido Daugavas hidroelektrostaciju kaskādi. Pirmās lielās hidroelektrostacijas – Ķeguma HES celtniecība ilga no 1936. līdz 1939. gadam. Šī spēkstacija ar četrām turbīnām tolaik bija viena no modernākajām Eiropā. 1979. gadā ekspluatācijā tika nodota Ķeguma HES otrā kārta ar trīs hidroagregātiem un kopējo uzstādīto jaudu 192 MW. Jaunākā no Daugavas hidroelektrostacijām ir Rīgas HES pie Doles salas, tā ar uzstādītiem 6 hidroagregātiem un ar kopējo jaudu 402 MW tika nodota ekspluatācijā 1974. gadā.

Kā trešā kaskādes pakāpe 107 km no Daugavas grīvas atrodas jaudīgākā no visām Daugavas hidroelektrostacijām – Pļaviņu HES. Rajonā, kur šobrīd atrodas Pļaviņu HES, bija paredzēts uzcelt 3 hidroelektrostacijas: pie Aizkraukles ar 8,4 m kritumu, pie Kokneses ar 21,4 m kritumu un pie Pļaviņām ar 16,7 m kritumu. 1947. gadā Maskavas projektēšanas institūts Hidroenergoprojekts izstrādāja Daugavas izmantošanas komplekso programmu, kura laika gaitā vairākkārt tika mainīta, līdz 1955. gadā tika pieņemts lēmums mazos HES projektus apvienot vienā – Pļaviņu HES pie Miemēniem. Apvienotajai HES piešķīra Pļaviņu nosaukumu. Pēdējā projekta versijā HES ēku paredzēja celt uz morēnas gruntīm pirmsledus laikmeta upes gultnē ar kritumu 40 m.

Jaupēc tam, kad bija uzsākti būvbedres vietas attīrīšanas darbi 1961. gadā, tika pieņemts lēmums palielināt sākotnējā projektā plānoto hidroagregātu skaitu un jaudu, tas ir, uzstādīt 10 hidroagregātus ar kopējo jaudu 825 MW. Pļaviņu HES uzcēla ļoti īsā laikā – piecos gados (1961 – 1966). Par spīti tam, ka celtnes būvēšana notika sarežģītos ģeoloģiskos un hidroģeoloģiskos apstākļos, tika panākts samērā augsts kritums, nodrošinot lielāku hidroelektrostacijas jaudu. Pļaviņu HES būvniecības prakse pirmo reizi hidroelektrostaciju būvniecības vēsturē apstiprināja faktu, ka ir iespējams uzbūvēt vidēja krituma hidroelektrostaciju uz mīkstas grunts. Lai arī katra hidroelektrostacija ir unikāla celtne, Pļaviņu HES būtiski atšķiras no līdzīgas jaudas elektrostacijām ar to, ka tās ēka, ņemot vērā elektrostacijas lielo jaudu, ir ļoti kompakta un tās ūdens pārgāznes un ražošanas telpas apvienotas vienotā blokā, kurā ir ierīkots arī autotransportam paredzēts tunelis.

Pirmās turbīnas palaišana tukšgaitā notika 1965. gada 4. decembrī. Pilnīgā ekspluatācijā ar novērtējumu labi Valsts komisija elektroenerģijas ražotni pieņēma 1968. gada 15. jūlijā.

Pļaviņu HES ir lielākais elektroenerģijas ražotājs Latvijā, jaudas ziņā tā ir lielākā hidroelektrostacija Baltijā un otra lielākā Eiropas Savienībā. Hidroelektrostacija strādā vienotā valsts energosistēmā, ko 330 kV augstsprieguma līnijas saista ar Igaunijas, Lietuvas un Krievijas energosistēmām. Baltijas reģionā tai ir nozīmīga loma energosistēmas stabilitātes nodrošināšanā, proti, tā izpilda visas Baltijas energosistēmas avārijas rezerves lomu bāzes staciju neplānotas atslēgšanās vai avāriju gadījumos. Pļaviņu HES pamatuzdevums ir nodrošināt elektroenerģijas apgādi patēriņa maksimumstundās, kad elektroenerģijas patēriņš ir vislielākais. HES darbību regulē Centrālais dispečeru dienests, bet HES operatīvo darbību uzrauga Pļaviņu HES dispečers un divi maiņas HES operatori. Visas hidroagregātu palaišanas, regulēšanas un apstādināšanas operācijas veic automātiskas ierīces, pārslēgšanās notiek ļoti operatīvi – aptuveni desmit sekundēs.

Lai palielinātu atjaunojamo energoresursu izmantošanu un paaugstinātu ražošanas efektivitāti, plānveidīgi notiek hidroelektrostacijas būvju un ražošanas iekārtu atjaunošana. Pirmais lielākais rekonstrukcijas projekts Pļaviņu HES vēsturē tika īstenots no 1991. līdz 2001. gadam, kad notika sešu hidroagregātu atjaunošana. Pēdējā atjaunošanas posmā no 2007. līdz 2010. gadam rekonstruēti trīs hidroagregāti. Modernizācijas rezultātā stacijas kopējā jauda ir pieaugusi līdz 883,5 MW un agregātu kalpošanas laiks pagarināts par vismaz 30 gadiem, par 40% samazinot uzturēšanas remontu izmaksas.

Pļaviņu HES ļoti liela uzmanība tiek veltīta hidrotehnisko būvju drošumam. Šim nolūkam ierīkota vērienīga automātiskā hidrotehniskās būves stāvokļa monitoringa sistēma, kas darbojas tiešsaistē, nodrošinot nepārtrauktu agrās brīdināšanas režīmu, tiek izmantotas modernākās tehnoloģijas, sensori un automātiskā datu apkopošanas un apstrādes programma. Sistēma ir unikāla izvietoto sensoru skaita un to daudzveidības ziņā. Iegūtie dati tiek izmantoti hidroloģisko procesu izpētei un analīzei, kā arī hidrotehniskās būves tehniskā stāvokļa novērtējumam. Tas ir hidrobūves drošības garants.

Interesanti fakti
1963. gadā HES celtniecības laikā būvlaukumā bija nepieciešams saspridzināt milzīgos laukakmeņus, lai tos varētu izvest. Pirmais organizētais sprādziens bijis tāds, ka pat apkārtējā ciematā logiem izbiruši stikli. Vēlāk izrādījās, ka spridzinātājs lādiņu lielumu aprēķinājis pēc formulas, taču aprēķinos kļūdījies par vienu nulli, tas ir – lādiņi ievietoti desmit reizes spēcīgāki. Pēc šī pasākuma spridzinātājs norīkots miermīlīgākā darbā – par P. Stučkas ciemata apzaļumotāju.

Aizkraukle ir jaunākā pilsēta Latvijā. Tā radās 20. gs sešdesmitajos gados kā celtnieku ciemats, jo notika rosīga Pļaviņu HES celtniecība. Celtnieku ciematam augot, 1967. gadā tas ieguva pilsētas statusu un vienlaikus kļuva par rajona centru. Līdz 1990. gadam to sauca par Stučku, bet 1990. gada 25. septembrī ar Augstākās padomes lēmumu pilsēta ieguva Aizkraukles nosaukumu.

Pļaviņu HES ir vienīgais autotransporta tunelis Latvijā, 188,2 m.

Viens ūdenspārgāznes aizvars sver 85 tonnas. Lielākā mašīnzāles tilta celtņa celtspēja ir 250 t, bet augšas bjefa pastatņu celtņiem tā ir 2 X 210 t.

AS “Latvenergo” ražotnē Pļaviņu HES strādā apmēram 80 darbinieku.

Ūdens līmeņa starpība abās aizsprosta pusēs ir 40 m, tas atbilst deviņstāvu mājas augstumam. Arī dziļums pie HES augšas bjefā ir 40 m, lejas bjefa ūdens līmenis mainās atkarībā no tā, cik hidroagregāti tiek darbināti, tas ir – no 30,50 m līdz 35,90 m virs jūras līmeņa. Atverot visus ūdens pārgāznes aizvarus, ūdens līmenis var paaugstināties līdz 39 m atzīmei virs jūras līmeņa.

Pļaviņu HES uzstādītā jauda atbilst vidējam elektroenerģijas patēriņam Latvijā, attiecīgi viens no 10 PHES uzstādītajiem hidroagregātiem saražo 1/10 daļu no Latvijā patērētās elektroenerģijas.

Adrese: AS ”Latvenergo” Pļaviņu HES, Aizkraukle, Enerģētiķu iela 2, LV 5101

latvenergo.lv

Enerģētiķu iela 2, Aizkraukle

Kods: V-317-13
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2013. gada 15. jūnijā
PAR
BRĪVU
1000 x 667 px
72 dpi
163 KB
S 2000 x 1334 px
2.27 MB
M 2480 x 1653 px
21 x 14 cm / 300 dpi
MB
L 3601 x 2401 px
30.49 x 20.33 cm / 300 dpi
6.59 MB
PIEDĀVĀJUMS / Nr. 1
REĢISTRĒJIES
atbalsti www.redzet.lv
un iegūsti
KVALITATĪVAS FOTOGRĀFIJAS
PIEDĀVĀJUMS / Nr. 2
MEDIJIEM
5 € uz 3 mēnešiem
un iegūsti
KVALITATĪVAS FOTOGRĀFIJAS
savai komercdarbībai
PIEDĀVĀJUMS / Nr. 3
5 € = 5 FOTO
vai
10 € = 20 FOTO
un iegūsti
AUGSTAS KVALITĀTES
FOTOGRĀFIJAS

Ielogoties

Jūs neaizpildījāt abus laukus.

Reģistrēties

Jūs neaizpildījāt visus laukus.
Portālu www.redzet.lv un www.gotobaltic.com veidotāju grupas darbības sākums meklējams jau 2004. gadā, kad pulciņš domubiedru – 4 jaunieši un viens pieaugušais – brauca pa Latviju muzicēdami un iepazīdami Latvijas dabu un atklādami ceļotprieku. Tolaik arī radās interese par fotografēšanu, kā rezultātā laika gaitā sakrājās liels fotoarhīvs. Radās jautājums, kur to likt, kā izmantot, lai tam būtu kāda jēga? Tāpēc arī dzima ideja par portāla izveidošanu, un nu jau dažus gadus tā ir sekmīgi realizēta, jo portālā www.redzēt.lv līdz šim ir ievietots vairāk par 20000 bildēm, ik dienas tam ir ap 600 unikālo skatījumu un ir bilžu bezmaksas lejuplādes iespēja, kas tiek plaši izmantota.
Apceļojot Latviju, radās secinājums, ka mums ir ļoti daudz skaistu, bet neapzinātu vietu un ceļotājam nebūt nav viegli ātri un ērti atrast sev vajadzīgo informāciju, kas kurā vietā būtu apskates vērts. Sākām vākt materiālus dažādās interneta vietnēs, un vajadzība atkal deva jaunu ideju – veidot ceļotājam ērtu portālu, kurā vienuviet būtu iespējams atrast visu vajadzīgo informāciju – ko attiecīgajā vietā apskatīt, kur paēst, kur pārnakšņot, kur vērsties dažādu tehnisku nepieciešamību un kļūmju gadījumos. Pašreiz esam šīs idejas īstenošanas sākumā, un mūsu mērķis ir ar portāla www.gotobaltic.com palīdzību veidot tūrismam pievilcīgu Latvijas un vēlāk visas Baltijas tēlu, kā arī reklamēt mūsu organizācijas, uzņēmējus, individuālos ražotājus u.c., palīdzot viņiem piesaistīt klientus.
Sākumā plānojam parādīt kartē Latviju, sadalītu pa reģioniem un novadiem. Reģionu kartē būs redzamas interesantākās apskates vietas. Novados varēs redzēt plašāku informāciju par apskates vietām un sociāli nozīmīgiem objektiem.
Savu mērķi sākam īstenot ar Kurzemes novadiem.
Ērtības labad piedāvājam divus apskates veidus:
1. Uzklikšķinot atveram novada karti un izvēlamies sev interesējošo objektu apskati.
2. Sev interesējošas vietas aplūkošanai izvēlamies no saraksta.
Papildus kartei un apskates vietu sarakstam portālā atradīsiet attiecīgo vietu fotogrāfijas un informatīvus aprakstus. Tas jums palīdzēs izvēlēties savu ceļojumu pieturas un galamērķus.
Mūsu lielais mērķis ir šādā veidā parādīt visu Baltiju.
Perspektīvā plānojam portālu tulkot angļu, krievu, vācu, ķīniešu un poļu valodās, tādējādi piedāvājot lielisku produktu šo valstu tūristiem.

Tā kā uzdevums ir ļoti liels, aicinām katru interesantu uz sadarbību.


Turpināt lejuplādēt

Samaksājot vismaz 1 eiro saņemat iespēju 3 mēnešus
LEJUPLĀDĒT FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px)
bez www.redzet.lv logo

VAIRĀK
REĢISTRĒJIES UN IEGŪSTI
LABAS KVALITĀTES FOTO LEJUPLĀDI

Samaksājot vismaz 1 eiro saņemat iespēju 3 mēnešus
LEJUPLĀDĒT FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px) bez www.redzet.lv logo


Reģistrēties
Lai lejuplādētu izvēlētās fotogrāfijas, REĢISTRĒJIES, atbalsti mūs un saņem piekļuvi lejuplādes pogai S izmēra bildēm =

Tas aizņem 4. soļus:
1. Reģistrēšanās
2. E-pasta apstiprināšana
3. Ielogošanās
4. Pārskaitījums
Garantējam Jūsu sniegtās informācijas konfidencialitāti, izmantosim to vienīgi, lai salīdzinātu ziedotāju un reģistrējušos personu vārdus.
Bildes varat izmantot personīgām vajadzībām, bet komerciāliem nolūkiem sazinieties ar mums: info@redzet.lv
IEGŪSTI LABAS KVALITĀTES FOTO LEJUPLĀDI

Samaksājot 5 eiro, saņemat iespēju 3 mēnešus
lejuplādēt fotogrāfijas un tās izmantot savai komercdarbībai
LEJUPLĀDĒT FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px) bez www.redzet.lv logo


Reģistrēties
Lai lejuplādētu izvēlētās fotogrāfijas, REĢISTRĒJIES, atbalsti mūs un saņem piekļuvi lejuplādes pogai S izmēra bildēm =

Tas aizņem 4. soļus:
1. Reģistrēšanās
2. E-pasta apstiprināšana
3. Ielogošanās
4. Pārskaitījums
Lai iegūtu rēķinu, raksti mums uz info@redzet.lv
IEGŪSTI AUGSTAS KVALITĀTES FOTOGRĀFIJAS

5 € = 5 FOTO vai 10 € = 20 FOTO
iegūsti FOTOGRĀFIJAS AUGSTĀ KVALITĀTĒ
L izmērs, 3888 x 2592 px, vai XL izmērā


Raksti mums uz:
info@redzet.lv
un iegūsti izvēlētās fotogrāfijas!

Izvēlieties jebkuras 5 fotogrāfijas neatkarīgi no lieluma un kvalitātes par 5 eiro, vai jebkuras 20 fotogrāfijas par 10 eiro.