Dzīvnieki » Putni » Zvirbuļveidīgo kārta

ĶivulisĶivulis
Lasīt aprakstu
Ķivulis, Ķivulis (Carduelis spinus), Ķivulis, Putni

Ķivulis

Kods: D-009-12
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2012. gada 08. martā
PAR
BRĪVU
1000 x 668 px
72 dpi
131 KB
S 2000 x 1334 px
1.8 MB
M 0 x 0 px
0 x 0 cm / 0 dpi
MB 0.00 €
L x px
x cm / dpi
MB 0.00 €
PIEDĀVĀJUMS / Nr. 1
REĢISTRĒJIES
atbalsti www.redzet.lv
un iegūsti
KVALITATĪVAS FOTOGRĀFIJAS
PIEDĀVĀJUMS / Nr. 2
MEDIJIEM
5 € uz 3 mēnešiem
un iegūsti
KVALITATĪVAS FOTOGRĀFIJAS
savai komercdarbībai
PIEDĀVĀJUMS / Nr. 3
5 € = 5 FOTO
vai
10 € = 20 FOTO
un iegūsti
AUGSTAS KVALITĀTES
FOTOGRĀFIJAS

Ķivulis (Spinus spinus)

 

Klasifikācija
 
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Zvirbuļveidīgie (Passeriformes)
Dzimta Žubīšu dzimta (Fringillidae)
Ģints Ķivuļi (Spinus)
Suga Ķivulis (Spinus spinus)

 

Ķivulis (Latīņu v. – Spinus spinus;  Angļu v. – siskin; vācu v. – Erlenzeisig,  krievu v. – чиж)

Ķivulis (Spinus spinus) ir maza auguma žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas plaši sastopams Eiropā un Āzijā, kā arī pašosZiemeļāfrikas ziemeļos Vidusjūras krastā.

Ķivuļa populācija dalās divās daļās, kas katra ligzdo Palearktikas ekozonas abos galos (rietumos un austrumos). Eiropas populācija ligzdo Eiropas centrālajā un ziemeļu daļā, bet Austrumāzijas populācija ligzdo Āzijas austrumos. Centrāleiropā ķivulis ir nometnieks, bet Ziemeļeiropas populācijas ir daļēji nometnieki - daļai populācijas migrējot uz dienvidiem. Migrējošie ķivuļi ziemo Vidusjūras un Melnās jūras krastos. Austrumāzijas ķivuļi ligzdoĶīnas Hingana kalnos Iekšējā Mongolijā un nelielā skaitā Dzjansu provincē. Tie ziemo Taivānā, Jandzi upes ielejā un kontinenta dienvidaustrumos. Laiku pa laikam ķivulis ieklejo arī Ziemeļamerikā,kur mājo viens no tā tuvākajiem radiniekiem - priežu ķivulis (Carduelis pinus).


Latvijā
Lai arī Latvijā ķivulis ir parasts ligzdotājs,tomēr tas ir starp sugām, kuru skaitam ir tendence samazināties. Tā ir izteikta meža suga, kas mājo skujkoku un jauktu koku mežos. Nozīmīga populācijas daļa Latvijā ziemo. Apstākļos, kad silto ziemu dēļ izdzīvotībai vajadzētu būt augstai, šīs sugas populācijas samazināšanās liecina, ka mežā iet mazumā piemērotas dzīvesvietas. Ķivulis migrācijas laikā novērojams lielos baros.

 

Izskats
Ķivulis ir maza auguma putniņš ar īsu astīti un, salīdzinot ar zvirbuli, ir mazāks par to. Tā ķermeņa garums ir 11 - 12,5 cm, spārnu izplētums 20 - 23 cm, svars 10 - 18 g. Ķivulim piemīt dzimumu dimorfisms. Lai arī abi dzimumi ir apmēram vienādi lieli, apspalvojums tiem ir atšķirīgs. Vienādi pelēkbrūnas ir tikai kājas un spēcīgie, konusveidīgie knābji. Acis ir tumši brūnas vai melnas.

Tēviņam mugura ir pelēkzaļa, bet sejas un krūšu apspalvojums dzeltens, virs acs izceļoties košidzeltenajai "uzacij". Pavēderē tas ir gaiši pelēks, bet vēdera beigu daļā virzienā uz asti tam ir tumšāk pelēkas garensvītras. Tā galvas virsa ir melna, kā arī pazodē ir neliela, melna "bārdiņa". Zoda melnais laukumiņš katram īpatnim var būt atšķirīgs, ko skaidro ar putna dominanci. Jo zods melnāks un laukumiņš lielāks, jo tēviņš spēcīgāks un putna vieta bara hierarhijā augstāka. Pleci tāpat kā mugura ir pelēkzaļi, bet spārni melni ar dzeltenām šķērsjoslām. Arī aste ir melna ar dzeltenām malām.

Mātītes apspalvojums uz muguras ir zaļganāks ne tik dzeltens kā tēviņam. Galvas virsa un vaigi zaļgani ar nelieliem baltiem raibumiņiem, bet krūtis un vēders ir gaiši pelēki ar tumšāk pelēkām garensvītrām. Vēdera centrā bieži garensvītras iztrūkst vispār. Jaunie putni ārēji izskatās līdzīgi mātītēm, bet to apspalvojums ir pelēcīgāks. Lidojums ķivuļiem līdzīgi kā citiem žubīšu dzimtas putniem ir ātrs un viļņveidīgs (augšā, lejā), mijoties ātrai spārnu sasišanai un planēšanai ar piekļautiem spārniem.


Uzvedība
Ķivulis ir ļoti aktīvs un nenogurdināms putniņš, tas ir arī ļoti sabiedrisks, kas rudenī un ziemā pulcējas lielos baros. Ķivulis nav bailīgs, tas uzticas cilvēkam un to var samērā viegli novērot no neliela attāluma. Tomēr ligzdošanas laikā tas kļūst uzmanīgs un kautrīgs, un to tikpat kā nekur nevar redzēt. Saistībā ar šo novērojumu vāciešiem ir leģenda, ka ķivulis savā ligzdā apsargā burvju akmeni, kas to padara neredzamu. Šai sugai piemīt īpatnējs citu bara locekļu barošanas ieradums - hierarhijā zemāk esošajiem īpatņiem barojot sava dzimuma bara locekļus, kas atrodas hierarhijā augstāk. Šis ieradums norāda uz ļoti stingru hierarhisko kārtību ķivuļu barā

Ķivuļiem ir īpatnējs arī migrācijas ieradums - masveida migrācija nenotiek katru gadu, bet ik pēc vairākiem gadiem, kad no ziemeļu reģioniem tie lielos baros migrē uz dienvidiem. Dabas pētnieki šo ieradumu nav līdz galam izpratuši, bet to saista ar ziemas bargumu un pieejamās barības daudzumu. Ziemojošām populācijām kopumā ir raksturīga klejošana, kas saistīta ar barības resursiem.


Barība
Ķivulis pamatā barojas ar dažādām koku sēklām, īpaši iecienītas ir alkšņu, bērzu, gobu, apšu un skujkoku čiekuru sēkliņas. Ķivulis barojas arī ar dažādu lakstaugu sēklām, piemēram, pieneņu, dadžu, vībotņu un balandu sēklām. Ķivuļu barus bieži var novērot barojamies kultivētos lauksaimniecības tīrumos. Tie labprāt apmeklē arī putnu barotavas. Ķivulis ir veikls akrobāts un spēj karāties augos ar kājām gaisā, vienlaicīgi barojoties. Tas cenšas izvairīties no barošanās uz zemes un jūtas drošāk, barojoties tieši no auga. Ķivulis vairošanās sezonas laikā barojas un savus putnēnus baro ar kukaiņiem, pamatā ar dažādām vabolītēm. Olbaltumvielām bagātā barība palīdz putnēniem ātri izaugt.


Ligzdošana
Ziemas periodā pirms atgriešanās ligzdošanas teritorijās ķivuļi izveido pārus. Tēviņi savā starpā agresīvi sacenšas par mātītes uzmanību. Riesta laikā tēviņš arī dzied mātītei dziesmas un izrāda savas spalvas, sabožoties lielāki un izplešot asti. Tas veic arī riesta lidojumu no koka uz koku, demonstrējot savu veiklību. Ligzda tiek būvēta skujkoku augšējos zaros, labi maskētā un grūti ieraugāmā vietā. Tā ir maza un tai ir kausveida forma, būvēta no zariņiem, sausas zāles, sūnām un ķērpjiem, bet no iekšpuses izklāta ar dūnām. Ķivuļiem ir raksturīgi ligzdot nelielās kolonijās, kurās ir apmēram 6 pāri. Ligzdas atrodas salīdzinoši tuvu viena otrai.

Gadā ir 2 perējumi (aprīlī un jūnijā/jūlijā). Dējumā ir 2-6 baltas vai gaiši pelēkas olas ar nelieliem, brūniem raibumiņiem. Inkubācijas periods ilgst 10-14 dienas, perē tikai mātīte. Kad putnēni izšķiļas, tie ir nevarīgi, akli un kaili, bet tie aug ātri un, lai gan apspalvojums ir izaudzis tikai daļēji, jau pēc 15 dienām tie atstāj ligzdu. Putnēni uzturas ligzdas tuvumā apmēram vienu mēnesi līdz apspalvojums ir attīstījies pilnībā. Retos gadījumos ķivulis savvaļā hibridizējas ar kanārijputniņu.
lv.wikipedia.org

 

 

Ķivulis

Kods: D-009-12
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2012. gada 08. martā
PAR
BRĪVU
1000 x 668 px
72 dpi
131 KB
S 2000 x 1334 px
1.8 MB
M 0 x 0 px
0 x 0 cm / 0 dpi
MB 0.00 €
L x px
x cm / dpi
MB 0.00 €
PIEDĀVĀJUMS / Nr. 1
REĢISTRĒJIES
atbalsti www.redzet.lv
un iegūsti
KVALITATĪVAS FOTOGRĀFIJAS
PIEDĀVĀJUMS / Nr. 2
MEDIJIEM
5 € uz 3 mēnešiem
un iegūsti
KVALITATĪVAS FOTOGRĀFIJAS
savai komercdarbībai
PIEDĀVĀJUMS / Nr. 3
5 € = 5 FOTO
vai
10 € = 20 FOTO
un iegūsti
AUGSTAS KVALITĀTES
FOTOGRĀFIJAS

Ielogoties

Jūs neaizpildījāt abus laukus.

Reģistrēties

Jūs neaizpildījāt visus laukus.
Portālu www.redzet.lv un www.gotobaltic.com veidotāju grupas darbības sākums meklējams jau 2004. gadā, kad pulciņš domubiedru – 4 jaunieši un viens pieaugušais – brauca pa Latviju muzicēdami un iepazīdami Latvijas dabu un atklādami ceļotprieku. Tolaik arī radās interese par fotografēšanu, kā rezultātā laika gaitā sakrājās liels fotoarhīvs. Radās jautājums, kur to likt, kā izmantot, lai tam būtu kāda jēga? Tāpēc arī dzima ideja par portāla izveidošanu, un nu jau dažus gadus tā ir sekmīgi realizēta, jo portālā www.redzēt.lv līdz šim ir ievietots vairāk par 20000 bildēm, ik dienas tam ir ap 600 unikālo skatījumu un ir bilžu bezmaksas lejuplādes iespēja, kas tiek plaši izmantota.
Apceļojot Latviju, radās secinājums, ka mums ir ļoti daudz skaistu, bet neapzinātu vietu un ceļotājam nebūt nav viegli ātri un ērti atrast sev vajadzīgo informāciju, kas kurā vietā būtu apskates vērts. Sākām vākt materiālus dažādās interneta vietnēs, un vajadzība atkal deva jaunu ideju – veidot ceļotājam ērtu portālu, kurā vienuviet būtu iespējams atrast visu vajadzīgo informāciju – ko attiecīgajā vietā apskatīt, kur paēst, kur pārnakšņot, kur vērsties dažādu tehnisku nepieciešamību un kļūmju gadījumos. Pašreiz esam šīs idejas īstenošanas sākumā, un mūsu mērķis ir ar portāla www.gotobaltic.com palīdzību veidot tūrismam pievilcīgu Latvijas un vēlāk visas Baltijas tēlu, kā arī reklamēt mūsu organizācijas, uzņēmējus, individuālos ražotājus u.c., palīdzot viņiem piesaistīt klientus.
Sākumā plānojam parādīt kartē Latviju, sadalītu pa reģioniem un novadiem. Reģionu kartē būs redzamas interesantākās apskates vietas. Novados varēs redzēt plašāku informāciju par apskates vietām un sociāli nozīmīgiem objektiem.
Savu mērķi sākam īstenot ar Kurzemes novadiem.
Ērtības labad piedāvājam divus apskates veidus:
1. Uzklikšķinot atveram novada karti un izvēlamies sev interesējošo objektu apskati.
2. Sev interesējošas vietas aplūkošanai izvēlamies no saraksta.
Papildus kartei un apskates vietu sarakstam portālā atradīsiet attiecīgo vietu fotogrāfijas un informatīvus aprakstus. Tas jums palīdzēs izvēlēties savu ceļojumu pieturas un galamērķus.
Mūsu lielais mērķis ir šādā veidā parādīt visu Baltiju.
Perspektīvā plānojam portālu tulkot angļu, krievu, vācu, ķīniešu un poļu valodās, tādējādi piedāvājot lielisku produktu šo valstu tūristiem.

Tā kā uzdevums ir ļoti liels, aicinām katru interesantu uz sadarbību.


Turpināt lejuplādēt

Samaksājot vismaz 1 eiro saņemat iespēju 3 mēnešus
LEJUPLĀDĒT FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px)
bez www.redzet.lv logo

VAIRĀK
REĢISTRĒJIES UN IEGŪSTI
LABAS KVALITĀTES FOTO LEJUPLĀDI

Samaksājot vismaz 1 eiro saņemat iespēju 3 mēnešus
LEJUPLĀDĒT FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px) bez www.redzet.lv logo


Reģistrēties
Lai lejuplādētu izvēlētās fotogrāfijas, REĢISTRĒJIES, atbalsti mūs un saņem piekļuvi lejuplādes pogai S izmēra bildēm =

Tas aizņem 4. soļus:
1. Reģistrēšanās
2. E-pasta apstiprināšana
3. Ielogošanās
4. Pārskaitījums
Garantējam Jūsu sniegtās informācijas konfidencialitāti, izmantosim to vienīgi, lai salīdzinātu ziedotāju un reģistrējušos personu vārdus.
Bildes varat izmantot personīgām vajadzībām, bet komerciāliem nolūkiem sazinieties ar mums: info@redzet.lv
IEGŪSTI LABAS KVALITĀTES FOTO LEJUPLĀDI

Samaksājot 5 eiro, saņemat iespēju 3 mēnešus
lejuplādēt fotogrāfijas un tās izmantot savai komercdarbībai
LEJUPLĀDĒT FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px) bez www.redzet.lv logo


Reģistrēties
Lai lejuplādētu izvēlētās fotogrāfijas, REĢISTRĒJIES, atbalsti mūs un saņem piekļuvi lejuplādes pogai S izmēra bildēm =

Tas aizņem 4. soļus:
1. Reģistrēšanās
2. E-pasta apstiprināšana
3. Ielogošanās
4. Pārskaitījums
Lai iegūtu rēķinu, raksti mums uz info@redzet.lv
IEGŪSTI AUGSTAS KVALITĀTES FOTOGRĀFIJAS

5 € = 5 FOTO vai 10 € = 20 FOTO
iegūsti FOTOGRĀFIJAS AUGSTĀ KVALITĀTĒ
L izmērs, 3888 x 2592 px, vai XL izmērā


Raksti mums uz:
info@redzet.lv
un iegūsti izvēlētās fotogrāfijas!

Izvēlieties jebkuras 5 fotogrāfijas neatkarīgi no lieluma un kvalitātes par 5 eiro, vai jebkuras 20 fotogrāfijas par 10 eiro.