Turpināt lejuplādēt

Samaksājot vismaz 1 eiro saņemat iespēju 3 mēnešus
LEJUPLĀDĒT FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px)
bez www.redzet.lv logo

VAIRĀK
REĢISTRĒJIES UN IEGŪSTI
LABAS KVALITĀTES FOTO LEJUPLĀDI

Samaksājot vismaz 1 eiro saņemat iespēju 3 mēnešus
LEJUPLĀDĒT FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px) bez www.redzet.lv logo


Reģistrēties
Lai lejuplādētu izvēlētās fotogrāfijas, REĢISTRĒJIES, atbalsti mūs un saņem piekļuvi lejuplādes pogai S izmēra bildēm =

Tas aizņem 4. soļus:
1. Reģistrēšanās
2. E-pasta apstiprināšana
3. Ielogošanās
4. Pārskaitījums
Garantējam Jūsu sniegtās informācijas konfidencialitāti, izmantosim to vienīgi, lai salīdzinātu ziedotāju un reģistrējušos personu vārdus.
Bildes varat izmantot personīgām vajadzībām, bet komerciāliem nolūkiem sazinieties ar mums: info@redzet.lv
IEGŪSTI LABAS KVALITĀTES FOTO LEJUPLĀDI

Samaksājot 5 eiro, saņemat iespēju 3 mēnešus
lejuplādēt fotogrāfijas un tās izmantot savai komercdarbībai
LEJUPLĀDĒT FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px) bez www.redzet.lv logo


Reģistrēties
Lai lejuplādētu izvēlētās fotogrāfijas, REĢISTRĒJIES, atbalsti mūs un saņem piekļuvi lejuplādes pogai S izmēra bildēm =

Tas aizņem 4. soļus:
1. Reģistrēšanās
2. E-pasta apstiprināšana
3. Ielogošanās
4. Pārskaitījums
Lai iegūtu rēķinu, raksti mums uz info@redzet.lv
IEGŪSTI AUGSTAS KVALITĀTES FOTOGRĀFIJAS

5 € = 5 FOTO vai 10 € = 20 FOTO
iegūsti FOTOGRĀFIJAS AUGSTĀ KVALITĀTĒ
L izmērs, 3888 x 2592 px, vai XL izmērā


Raksti mums uz:
info@redzet.lv
un iegūsti izvēlētās fotogrāfijas!

Izvēlieties jebkuras 5 fotogrāfijas neatkarīgi no lieluma un kvalitātes par 5 eiro, vai jebkuras 20 fotogrāfijas par 10 eiro.
Aicinām uzņēmējus, individuālos ražotājus, organizācijas, pašvaldības, tūrisma centrus u.c izmantot iespēju celt savu atpazīstamību un sūtīt savu informāciju un fotomateriālus, kā arī papildinājumus vai labojumus jau ievietotajai informācijai uz epastu info@redzet.lv.
Talsu novads

Pilis, muižas

Vandzenes muižas pils

Vandzenes muiža pirmo reizi tiek minēta 17.gadsimtā.

Vandzenes (Wandsen) muižas ansamblis veidots baronu Heikingu dzimtai 19. gadsimtā kā simetrisks komplekss ar uzsvērtu centrālo asi ap parādes pagalmu. Abās pusēs iebraucamam ceļam ir stallis un klēts ar klasicisma stila iezīmēm, parādes pagalma otrā pusē pils. Tai abās pusēs ir nelieli vienstāvīgi namiņi, jeb flīģeļi, kurus ar pili savienoja mūra žogs ar vārtiem.

Vandzenes muižas pils celta 19. gadsimta sākumā klasicisma stilā. Pils priekšā uzejas kāpņu stūros ierakti 17.gadsimta čuguna lielgabali, kas šeit uzstādīti 19.gs. beigās. Pagrabā un vienā no pirmā stāva telpām saglabājusies krusta velve. Pie muižas ēkas vērojams gleznains dīķis, kura ūdeņos spoguļojas viena no izteiksmīgākajām saimniecības ēkām - brūzis, kas celts 19. gs. otrajā pusē.

No pils aleja ved uz ainavu parku ar eksotiskiem kokiem un krūmiem, dīķi un muižas īpašnieku kapenēm. Parku 19.gs. vidū ierīkojis barons Heikings. Muižas pēdējais īpašnieks Nikolajs fon Heikings. Pils dārza pusē kādreiz bijusi vaļēja terase ar masīvām kāpnēm. Te sākas pils parks (17 ha), kas ir viens no tipiskākajiem Latvijas ainavu parkiem, savukārt pils priekšā atrodas Rīgas dārzu arhitekta Andreja Zeidaka 1937.gadā projektētais priekšdārzs.

No 1937.gada pilī atrodas Vandzenes skola, dibināta 1866.gadā. 1920. gadā pils pārgāja valsts īpašumā. 1937. gadā skolai pievienoja Skreites pamatskolu un izveidojās sešklasīgā pamatskola, kurai telpas ierādīja pilī. No 1945. gada skola kļuva par septiņgadīgo pamatskolu, bet 1955. gada sākumā rajona Tautas izglītības nodaļa izlēma, ka Vandzenes skola pārveidojama par vidusskolu. No 2011. gada Vandzenes muižas ēkā atrodas Vandzenes pamatskola.


Vandzenes skola, Vandzenes pagasts, Talsu novads, LV-3281
+371 63225081, 26113095
vandzenespamatskola@talsi.lv
www.talsitourism.lv

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Nurmuižas pils

Tagadējā Nurmuižas pils celta 16.gs. otrajā pusē. Tiek izteikts pieņēmums, ka Nurmuižas pils varētu būt celta vecākas ordeņa vasaļa pilsvietā. Pils būvēta lauksaimniecības nolūkos. Nurmuiža, kā arī plaši apkārtnes īpašumi, līdz ekspropriācijai bija Nurmuižas Firksu dzimtas īpašums gandrīz četrus gadsimtus. Nurmuižas pils ir nocietināta ēka ar mazu iekšējo pagalmu, kas sastāv no galvenā taisnstūrveida divstāvu korpusa un pagarinātiem dienvidaustrumu fasādes spārniem.

Pārbūvēta 17.gs. beigās, 19.gs. trīsdesmitajos, astoņdesmitajos gados un 1909.- 1912. gadā pēc arhitekta Vilhelma Bokslafa projekta. Bokslafa rekonstrukcijā saglabājies ap logailu apmalēm, sandrikiem un stūru rustiem sgrafito tehnikā veidots manierisma stila dekors. Pēdējā pārbūvē pils ieguva arī vairākas neoklasicisma garā stilizētas telpas, sākot ar vestibilu un kāpņu telpu un beidzot ar vairākām plašām parādes telpām. 2. stāvā saglabājušās pils reprezentācijas telpas - ēdamistaba, zāle un muzikantu istaba - kurās redzamas kolonnas, balti glazētas klasicisma laikmeta krāsnis, bagātīgi rotāts kamīns, sienu un griestu dekoratīvā apdare.

Nurmuižas pils telpas uzskatāmas par vienu no efektīgākajām neoklasicisma interjeru paraugiem Latvijas pilīs. Muižas apbūves kompleksu veido vairākas 18.-19. gadsimtā celtas ēkas, to papildina ainavu parks. Kopš 2005.gada notiek vērienīgi atjaunošanas darbi. Rekonstruēta dīķu sistēma. Atjaunoti tilti. Izkopts pils parks. Atjaunotas daudzas ēkas. Klēts, Lielais zirgunstallis, Vārtu tornis, Dārznieka māja, Kalpu māja, Smēde, Darba zirgu stallis un putnu māja. Privātīpašums, bet iespējams apskatīt.
www.talsitourism.lv

Spāres muižas pils

Spāres muižas (Spahren) pils celta ap 1790. gadu.

 

Spāres muiža, vēsturiski Spārnes muiža (vācu: Spahrenhof, Spahren) ir 18. gadsimtā Spārē (mūsdienās Talsu novada Ģibuļu pagastā) celts saimniecības komplekss — muiža — Spāres ezera krastā.

 

20. gadsimta 1960. gados muižas centrālā ēka ievērojami tika pārbūvēta, kad telpas piemēroja skolas vajadzībām. Spāres skola šajā ēkā atradās no 1940. - 2012. Šobrīd ēka  nodota tautas nama vajadzībām, un te veidojas kultūras, tūrisma, sporta un sabiedrisko aktivitāšu centrs. Pie ēkas piekļaujas savdabīga plānojuma parks. Plānojuma ziņā tas ir viens no skaistākajiem muižu centriem Kurzemē.

Darba laiks
P-Pk 10:00 - 16:00, S, Sv - apmeklējumu pieteikt

Cena
Vienošanās

Pakalpojumi un īpašie piedāvājumi
Telpas pasākumiem un nometnēm, virtuve, WC, duša, gultasvietas, telts vietas, sporta laukums, estrāde.

Piedāvājumi grupām
Ekskursijas, teatralizētas ekskursijas un uzvedumi, programmas jaunlaulātajiem, "slīcināto" kliņģeru cepšana.

"Spāres muiža",
Spāre, Ģibuļu pagasts, Talsu novads, LV-3298
Tālrunis: 28620076, 28688563
E-pasts: tabita.kalnina@talsi.lv
tabitaspare@inbox.lv
www.talsitourism.lv

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Tiņģeres muižas pils

Tiņģeres muižas ēku, kas saglabājusies līdz mūsdienām, 1805. gadā cēlis Pēterburgas baņķieris Johans Bahs. No 19. gs. beigām līdz 1920. gada agrārreformai muiža bija Ostenzakenu (Osten-Sacken) dzimtas īpašums.

Pils ēka būvēta ar  klasicisma stila iezīmēm un kādreiz lepojusies ar ziemas dārzu labajā spārnā, vēl šobrīd pils apkārtnē var apskatīt muižas laika saimniecības ēku izkārtojumu, zirgu stalli, kalpu māju u.c.

Reizē ar jauno pils ēkas celtniecību ierīkots arī parks ar vairākiem savstarpēji saistītiem dīķiem, grotu, Mīlestības saliņu, mūra valni.

No 1927.-2008. gadam pils ēkā atradās Tiņģeres pamatskola.

Cenas
Gida pakalpojumi  – sākot no 7 €
Pils lielās zāles noma – 7,11 €/h vai 42,69 €/diennaktī + PVN
Mazās zāles noma – 4,27 €/h vai 21,34 €/diennaktī + PVN

Pakalpojumi un īpašie piedāvājumi

Kalpu maltīte pils pagrabos (ar iepriekšēju pieteikšanos) – 3,50 €
Kāzu programma (ar iepriekšēju pieteikšanos) – 30,00 - 50,00 €
Nodarbības Radošo amatu un mākslas studijā (gleznošana, zīmēšana, grafikas tehnikas, aušana (grupām līdz 6 cilvēkiem) – sākot no 1,50 € no personas (par materiāliem)

Tiņģeres muiža, Tinģere, Īves pagasts, Talsu novads
+371 63254055, 26324662
ive.parvalde@talsi.lv
www.talsitourism.lv

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Pastendes muiža

Pastendei ir vairāk nekā 700 gadu vēsture. Muižas varenību, ieskaitot muižnieku dzīvojamo māju un parku ar eksotiskajiem augiem, savulaik radīja vācu baronu fon Hānu dzimta (1476 — 1920). Tā tika celta galvenokārt 18. gadsimtā ar klasicisma stila iezīmēm, bet muižnieku dzīvojamās ēkas vecākā daļa — 17. gadsimtā. Ap 1780. un 1800. gadu veikta lielākā pārbūve. Pastendes muiža Hānu dzimtai piederēja līdz pat 1920. gada zemes reformai 444 gadus 14 muižturiem 13 paaudzēs. Pirmais Pastendes muižturis bija barons Heinrihs fon Hāns (dzīvojis vismaz līdz 1518.), bet pēdējais — barons Eberhards Edmunds Teodors Vilhelms Nikolass fon Hāns (1893—1945), kurš 1939.gadā izceļoja uz Vāciju. Pavisam Hāniem Kurzemē piederējušas 14 muižas.

Muižas apbūves ansambli veido muižnieku dzīvojamā ēka, divas kavalieru ēkas, kas novietotas simetriski pret dzīvojamo ēku viena otrai pretim, vairākas saimniecības ēkas, kā staļļi, kūtis, kas samērā stipri pārbūvētas. Arī spirta brūzis atrodas avārijas stāvoklī. Divstāvu muižas kungu ēkā daļēji saglabājies sākotnējais simetriskais telpu plānojums, kā arī dažas interjera detaļas no griestu gleznojumiem.

20. gadsimta 20. gados muiža konfiscēta un nonāca Latvijas valsts īpašumā. No 1938. gada janvāra līdz 1941. gada maijam Pastendes muižā bija dislocētas Latvijas armijas 2.Ventspils kājnieku pulka daļas. Otrā pasaules kara gados laikā no 1941. gada jūlija līdz novembrim Vācijas okupācijas varas iestādes iekārtoja muižā koncentrācijas nometni, kur turēja vidēji ap 200 ieslodzīto. No 1944. gada oktobra līdz 1945. gada 8. maijam Pastendes muižā un Pastendes pamatskolā atradās vērmahta kara lazarete. Kopš 1945. gada muižas ēkā atrodas Pastendes pamatskola.

Muižas ansamblis ar ēku savstarpējo simetrisko izvietojumu un fasāžu veidojumu ir spilgts klasicisma stila arhitektūras paraugs Latvijā, turklāt saglabājies bez ievērojamām pārbūvēm.
manasvietas.blogspot.com

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Vīcežu muiža

Vīceži, Lībagu pagasts, Talsu novads

Vīcežu vārds rakstos lasāms jau 1331. gadā lielās un bagātās Stendes muižas teritorijas robežu aprakstā. No 1561. gada muiža piederēja Fišeriem (Von Vischer), to apliecina Talsu evaņģēliski luteriskās baznīcas sienā iemūrētā kaļķakmenī kaltā Fišeru ģimenes piemiņas plāksne ar uzrakstu "Še dus Fišera ģimene no Vīcežiem. Pēdējam no šīs cilts - Evaldam Fridrikam Fišeram, miris 1794. gadā, pateicīgais audžudēls E. S. B. V. Ašenberg". Tagadējā muižas dzīvojamā ēka celta 19. gadsimta beigās kā vienkārša vienstāva laukakmens mūra māja ar caurbrauktuvi (tagad aizmūrēta). Zem viena jumta bijusi dzīvojamā daļa un klēts. No baronu godības palikušas klēts durvis ar vecajiem kalumiem, klēts grīda no platiem, gariem dēļiem, senās graudu lādes, labi pagrabi un apvalkdūmenis. 

Privātīpašums. Apskatāma no ārpuses.


www.talsitourism.lv

Stendes (Dižstendes) muiža

Stendes muiža (arī Lielstendes, Dižstendes muiža; vācu: Groß-Stenden) atrodas Talsu novada Lībagu pagasta Dižstendē.

 

Muižas centra senākā daļa ir daļa no 16. gadsimtā būvētas nocietinātas pils, tautā saukta par Veco pili jeb Bruņinieku pili. Zem tās ir neliela pagraba velve. Pagrabā redzamas ieejas ailas un mūrēti pakāpieni, kas ved lejup, taču tālāk viss ir aizgruvis.

 

Vecā pils atradusies uz nelielas, 0,5 ha mākslīgi veidotas saliņas. Pils būvformās saskatāmas romāniskas un, iespējams, arī gotiskas iezīmes. Veco pili aiz aizsarggrāvja apjoza augsta akmens mūra sēta. Vienīgais piekļūšanas ceļš veda pa dīķa dambja uzbērumu pāri ārējo vārtu torņa paceļamajam tiltam. Apakšzemes ejas no pils pagrabiem kalpojušas ārkārtēju briesmu gadījumiem un atkāpšanās vajadzībām.

 

1925. gadā Vecajā pilī ierīkoti dzīvokļi.

 

Jaunā muižas kungu ēka celta 19. gadsimta sākumā (ap 1820.—1848. gadiem) vēlā klasicisma stilā. Tā bija vienstāva celtne. Virtuves telpas bijušas atsevišķā trīsstāvu celtnē. Staļļi, ratnīca un citas saimniecības ēkas celtas vēlā klasicisma stilā. Kungu māja pārbūvēta 19. gadsimta beigās, 30. vai 40. gados nojaukta virtuves ēka un izbūvēts tagadējais virtuves spārns. Tas ir par metru šaurāks nekā daudz vecākais guļamistabu spārns.

 

No 1848.—1858. gadiem uzbūvēts vidus ēkas 2. stāvs, pārveidotas fasādes. Ēka ieguva pilastrus, arkveida lokus ēkas galos pie jumta korēm, kā arī baltos logu rāmjus. Celtnes arhitekta vārds nav zināms. 1880. gadu vidū ierīkots ziemas dārza paviljons, kas nojaukts 1908. g. Tad arī ierīkota koka veranda, nojaucot veco nelielo balkonu rietumu pusē.

 

Pēc 1920. gada agrārreformas Stendes muižā izveidoja Stendes selekcijas staciju. Veco pili 1925. - 1926. gados pārbūvēja par strādnieku mājokli. Tika uzcelta arī piebūve pie ēkas ziemeļrietumu sienas. 1941. gadā daļēji mainīja otrā stāva plānojumu. Pēc Otrā pasaules kara ēku izmantoja dzīvokļiem. Ēka, lai gan ar plaisām ziemeļu sienā un cauru jumtu, bija apdzīvota vēl 1999. gadā.

lv.wikipedia.org

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Iģenes muiža

Iģene, Vandzenes pagasts, Talsu novads


Pie Iģenes muižas saglabājušās ēkas eltas 19.gs 70.-80.gados - klēts, kalte, lopu kūts, kalēja māja ar saimniecības ēkām, smēde, brūzis (1873.) muižas pirts, zirgu staļļi (1884.) ratnīca, barona vieglās automašīnas garāža.


Centrālā ēka ir neliela kungu māja, kas celta 19.gadsimta beigās. Tās galvenās būvformas saglabājušās, bet iekštelpu plānojums Padomju laikā pārbūvēts, piemērojot to pansionāta vajadzībām. Aiz muižas plešas vecie muižas dārzi. Muižas kompleksu apskauj koku alejas. Aiz alejas atrodas barona dzimtas kapi.


Muižas teritorijā atrodas unikāla koka Iģenes baznīca, kas šobrīd ir Valsts nozīmes kultūras piemineklis, būvēta 1757.gadā par muižas īpašnieka Aleksandra fon Brinkena līdzekļiem. Kancele un altāris ir vecāki par pašu baznīcu un ir pārvietoti savulaik no Vecodres baznīcas, kad tā sagruva. Pašlaik notiek izpētes darbi pirms muižas atjaunošanas.

www.talsitourism.lv


Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Firkspedvāles muiža

Abavas senlejas kreisajā krastā iepretim Sabiles pilsētai atrodas Pedvāles muižu komplekss, ko veido Firkspedvāles muiža (Firksu Pedvāle) , Briņķpedvāles muiža (Briņķu Pedvāle vai Briņķu muiža) un Sabiles mācītājmuiža. Pirmais zināmais Pedvāles zemes īpašnieks bija Hanss Kuke, kurš šo īpašumu 14. gadsimta beigās saņēma no Livonijas ordeņa. Līdz 1939. gadam, kad uz Vāciju repatriējās Firkspedvāles muižas barons Volfgangs fon Firkss, Pedvālei bija 34 īpašnieki. 1991. gadā muižu īpašumā ieguva tēlnieks Ojārs Feldbergs, kurš šeit iekārtojis Pedvāles Brīvdabas mākslas muzeju. Firkspedvāles muižas apbūvi veido kungu māja, saimniecības ēkas (vairākas zudušas) un parks, kas izvietojies dziļā un gleznainā gravā.
manasvietas.blogspot.com

Briņķpedvāles muiža

Briņķpedvāles muiža ir apjomīgs centrs ar izvērstu saimniecību. Apbūvē ietilpst kungu māja, kalpu māja, staļļi, kūtis, dāre, spirta dedzinātava un ūdensdzirnavas. Šīs ēkas izceļas ar īpaši sabalansētām proporcijām, bet diemžēl dažas no tām ir drupās, citas avārijas stāvoklī. Ansambļa centrā ir kungu māja, kas celta 18. gadsimta beigās. Tajā bijuši dažādi sienu gleznojumi, bet 1956.gadā ēkā ierīkoja Sabiles konservu fabrikas strādnieku kopmītni un tā ir krietni postīta. Kādreiz aiz kungu mājas atradās barokāls dārzs, no kura pavērās plaša panorāma uz Abavas ieleju. Netālu no muižas saglabājusies smēde, kuru sauc par Briņķu kalvi. Tagad tā ir dzīvojamā māja.

Pie muižas kungu mājas novietota piemiņas zīme dzejniecei un Brinkenu dzimtas piederīgajai Ģetrūdei fon den Brinkenai. Viņas dzejolis ir iegrebts divos akmeņos - viens vācu, otrs latviešu valodā. To ir pārtulkojis Valdis Bisenieks. Šobrīd gan teksts ir kļuvis nesalasāms.

Vēl diezgan nesenā pagātnē Briņķpedvāles muižas ēkās notikusi rosība, te rīkotas izstādes, jo saimnieks ir mākslinieks Ojārs Feldbergs. Cik nojaušams, tad tagad rosība vairāk notiek Firkspedvāles muižā, bet te viss pamests.
manasvietas.blogspot.com

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Strazdes muiža

Strazdes muiža – muižas kungu māja, kalte, spirta brūzis (1886), kalpu mājas, saimniecības ēkas, klēts un ainavu parks ar vērtīgām introducēto koku sugām un lapegļu audzi. Gadu gaitā muižas ēku komplekss papildināts ar vairākām jaunām ēkām un saimniecības būvēm. Muižas centrālā ēka ir divstāvu garenbūve ar cokolstāvu un divslīpju jumtu ar nošļauptiem galiem. Stipri pārbūvēta, piemērojot skolas (no 1922) vajadzībām, pārbūvēs zaudējusi sākotnējo izskatu un proporcijas. Strazdes muižu ieskauj skaists parks, un tā atrodas Rīgas – Ventspils šosejas malā (1 km). Muižā ir jauniešu naktsmītnes (līdz 40 personām), svinību zāle (līdz 100 personām) un konferenču telpa (līdz 20 personām). Īpašais pasākums „Strazdes muižas rūķu burziņš”. Muižas rūķus var satikt iepriekš piesakoties grupās (līdz 35 personām).

 

Strazdes muiža, Strazde, Strazdes pagasts, Talsu novads
Talrunis: +371 20266761
E-pasts: inga.dombrovska@talsi.lv

Talsu mācītājmuiža

Mācītājmuiža, Laidzes pagasts, Talsu novads, 4 km no Talsiem Šķēdes virzienā, apm. 2 km aiz Talsu apvedceļa, Oktes ceļa kreisajā pusē.

Amendas māja - Talsu mācītājmāja celta 18. - 19.gs. mijā. Tā ir koka celtne ar dēļu apšuvumu, dakstiņu jumtu un vaļēju lieveni Mācītājmuižas ēku kompleksā ietilpst nedaudz pārbūvēta kalpu māja, stallis, kūts un klēts.

Mācītājmuižā dzīvojis Talsu evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs un vijolnieks Karls (Kārlis) Ferdinands Amenda (1771 - 1836). Mūziķu pilsētā Vīnē tieši Amenda kļuva par nelaiķa V.A. Mocarta bērnu mūzikas skolotāju, un Vīnē aizsākās arī Amendas un izcilā komponista Ludviga van Bēthovena draudzība. Galvenās Bēthovena un Amendas draudzības liecinieces ir vēstules. Kad Bēthovens vairs nespēja klusēt par savu nedziedināmo slimību - kurlumu, Amenda bija viens no diviem draugiem, kuriem komponists uzticēja savu noslēpumu: "Cik bieži es vēlos Tevi pie sevis, jo Tavs B. ir ļoti nelaimīgs...Zini, ka mana cēlākā daļa, mana dzirde ir stipri pavājinājusies. Jutu pazīmes jau toreiz, kad Tu vēl biji pie manis, bet noklusēju..."

Netālu no Mācītājmuižas, augstā pakalnā atrodas Amendas atdusas vieta.
travelnews.lv


Šobrīd Mācītājmuiža ir Talsu evaņģēliski luteriskās baznīcas draudzes īpašums, un tajā izveidota K.F.Amendas piemiņas istaba.
Adrese: Mācītājmuiža, Laidzes pagasts, Talsu novads
Tel.: 63223135, 26208929
www.talsupauguraine.lv

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Popervāles muižas pils drupas

Popervāles muiža ar 9 mājām pirmo reizi rakstos minēta 1582. gadā, kad hercoga Magnusa laikā izlēņota Piltenes rakstvedim P. Geckem, pēc tam Embūtes pilskungam Fr. Krīdeneram. Tad to nopērk Jaunpils barons Matīss Reke. Vēlākie īpašnieki: Trota-Traidens no 1646., Nolde - 1663., Tīdevics - 1668., Brigens - 1702., Sakeni - līdz 1777., Mēršeiti-Hillesemi 1777.-1792., Korfe 1792.-1803., Ārlavas Firkss 1803.-1805., J. H. Bachs 1805.-1896., barons Šillings 1896.-1920. Agrārreformas laikā zeme sadalīta. No 1921. Gada pilī Valdemārpils virsmežniecība un Ārlavas mežniecība, pārējās ēkas sadalītas Lāču, Plūdumu un Popnieku saimniekiem. 2. pasaules kara laikā - vācu armijas lazarete. Pēc kara Lubes ciema padome, tad kolhozs "Cīņa".
Patreizējā muižas ēkas pils celta 1808. gadā kā divstāvu garenbūve ar pagraba stāvu, gala un centrālajiem rizalītiem ēkas augstumā. Dārza pusē, ēkas vidējā daļā, piebūvēta vaļēja veranda. Sienas celtas no ķieģeļiem, apmestas, līmeniski koka pārsegumi. Ēkas četrslīpņu jumts kādreiz bijis iesegts ar kārniņiem.

20. gadsimta sešdesmitajos gados iekšā vēl bijušas klasicisma stilā veidotās podiņu krāsnis, kas atgādināja apaļas kolonnas, ozolkoka parkets, ornamentēti bronzas durvju rokturi, otrā stāva balkons, kas balstījās uz koka kolonnām.

Kolhozs kungu māju, cerot uz saglābšanu, ar Latvijas Kultūras fonda ziņu 1990. gadā pārdevis kooperatīvam "Gotika", tas tālāk 1991. gadā SIA "Dimassko". Kopš tā laika pils zaudējusi dakstiņu jumtu, greznās krāsnis u.c. vērtības.
manasvietas.blogspot.com

Šobrīd (2018.g. aprīlī) ēka ir daļēji sabrukusi, bez jumta.

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv


Baznīcas

Valdemārpils luterāņu baznīca

Valdemārpils jeb Sasmakas luterāņu baznīca ir luterāņu dievnams Talsu novada Valdemārpilī. Esošais mūra dievnams celts 1646. gadā. Baznīca tika celta pēc Sasmakas muižas īpašnieka, Piltenes landrāta Kristofera fon Hoenastenberga - Vīganta pasūtījuma. 1663. gadā viņš deva atļauju tajā apbedīt arī fon Noldes dzimtas locekļus. 1847. gadā baznīca tika remontēta. 1927. gadā tika aizbērtas un aizmūrētas zem baznīcas izveidotās kapenes. 1928. gadā tika veikts baznīcas iekštelpu remonts. Abos pēdējos karos baznīca nav būtiski cietusi. Ar Kurzemes apvienotā fonda (Vācijā) un barona fon Hoenastenberga - Vīganta līdzdalību no 2004. gada līdz 2006. gadam draudze veica plašus remontdarbus. Tika atjaunots baznīcas tornis, notekas, grīdas un ārsienu krāsojums. Baznīcā ir piemiņas plāksne Krišjānim Valdemāram.
lv.wikipedia.org


Valdemārpils evaņģēliski luteriskā draudze

Dievkalpojumi notiek: svētdienās plkst. 11:30
Valdemārpils baznīcā, Lielā ielā 2, Valdemārpilī, Talsu novads, LV-3260

Draudzes priekšniece Ingrīda Kaire, tālr. 26483121
Mācītājs Mareks Ignats, tālr. 26363966; marexlv@inbox.lv

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Stendes luterāņu baznīca

Tagadējās Stendes baznīcas celšana iesākta 1668. gadā, taču lielās mēra epidēmijas dēļ būvdarbi tika apturēti uz 80 gadiem. 1748. gadā būvdarbi atkal atsākās un piecpadsmitajā svētdienā pēc Vasarsvētku atsvētes - 1751. gada 12. septembrī - 83 gadus būvētā Stendes baznīcas mūra ēka tika iesvētīta. Baznīcas dibinātāji — fon der Brigenu (Brüggen) dzimta. Raksturīga 17. gadsimta Kurzemes baznīca — vienkārša vienjoma garenbūve ar poligonālu altārdaļu un torni ar poligonālu jumta smaili, ko rotā gailis un krusts, sakristeja piebūvēta vēlāk. Līdz pat mūsdienām baznīca nav nedz paplašināta, nedz pārbūvēta, tikai ik pa laikam remontēta (1803., 1868., 1929., 1933.-1937. gadā, arī pašlaik baznīcā notiek remontdarbi).

Baznīcas iekārta raksturo savdabīgu procesu 18. gadsimta vidus baznīcu interjera mākslā — klasisko tendenču ieviešanu dienvidkatoliskā baroka altāra tipam. Interesantas ir Latvijā mazākās E. F. Valkera (E. F. Walker) firmas būvētās ērģeles (1898). Kaut arī ir nelielas, tās akustiski labi piepilda telpu, pateicoties vairākiem meistariski intonētiem reģistriem. 1934. gadā baznīcā atklāta piemiņas plāksne 43 Latvijas brīvības cīņās un Pirmajā pasaules karā kritušajiem Stendes draudzes dēliem.

Ap baznīcu - laukakmeņu žogs, kas ietver kapliču un apbedījumus. Mācītāju K.F. Hartmaņa un J.F. Urbena piemineklis, darināts 1803. gadā.

Baznīca ar kapliču, ērģeles, altāris, kancele un vēl 8 baznīcas priekšmeti ir valsts nozīmes arhitektūras un kultūras pieminekļi.
www.lelb.lv
www.kandavasiecirknis.lv
www.talsitourism.lv

Stendes evaņģēliski luteriskā draudze
Stendes baznīcā, Dižstendē, Lībagu pag., Talsu novads, LV-3258

Dievkalpojumi notiek: svētdienās plkst. 11:00

Draudzes priekšnieks Viktors Romaško, tālr. 28820495

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Iģenes koka baznīca

Iģenes baznīca ir viena no nedaudzajām Latvijas koka baznīcām, kas būvēta 18. gadsimta vidū un joprojām sekmīgi kalpo sākotnējam mērķim. Baznīcas apjoma forma, plānojums un proporcijas ir arhaiskas, kas liecina par senu koka amatniecības tradīciju saglabāšanos.

Dievnams celts 1757. gadā par Iģenes muižas īpašnieka Aleksandra fon den Brinkena (Alexander von Brincken) līdzekļiem. Vienjoma koka guļbūve apšūta ar horizontāli kārtotiem dēļiem, poligonāla apsīda, sakristeja un no apjoma izvirzīts kvadrātplāna zvana tornis ar poligonālu jumta smaili. Iekštelpas glabā baroka laika iekārtu, ir pamats domāt, ka baznīcas interjers ir vecāks par pašu ēku un atradies Vecdores baznīcā. Kanceles pildiņu gleznojumos attēloti evaņģēlisti Jānis, Lūka, Marks, Matejs, altāra centrālā glezna - "Golgāta", baznīcēnu soliem barokālās formas durvju pildņi.

Ēka remontēta 1877., 1932. gadā. 1996. — 2004. gadā veikts apjomīgs kapitālais remonts — nostiprināti baznīcas pamati, restaurētas sienu guļbūves konstrukcijas, uzlikts jauns dakstiņu jumts, atjaunots tornis, ielikti jauni logi, kā arī tiek restaurēts interjers. Saglabājušies vairāki vērtīgi iekārtas priekšmeti: altāris (1752) un kancele, kuri 1932. gadā ne visai veiksmīgi krāsoti. Restaurācijas gaitā, attīrot virsējā melnā krāsojuma kārtu, atsedzās gleznojumi, kas ļauj spriest, ka kancele un altāris ir vecāki par pašu baznīcu. Savdabīgs ir durvju atslēgas apkalums (18. gs.) un koka tornī sēdošais vēja gailis (1757).

Pateicoties Iģenes pēdējā īpašnieka barona K. fon Brinkena mazdēla barona O. fon Grothusa līdzdalībai un palīdzībai, kā arī Vācbaltu fonda finansējumam no Vācijas, baznīca tika paglābta no sabrukšanas, restaurāciju atbalstījusi arī pašvaldība. 1998. gadā O. fon Grothuss baznīcai uzdāvināja K. Teivānes gleznu "Mārtiņš Luters" - veltījumu savu vecvecāku K. fon Brinkena (1861.-1937.) un V. fon Brinkenas (1878.-1950.) piemiņai. Unikālie arhitektūras piemineklis iekļauts UNESCO arhitektūras un vēstures pieminekļu sarakstā. 1995. gadā un 1999. gadā Iģenes baznīca piedalījusies Eiropas kultūras mantojuma dienu pasākumos.
www.talsitourism.lv
www.zudusilatvija.lv

Iģenes evanģēliski luteriskā draudze
Iģenes baznīca, Iģene, Vandzenes pag., Talsu nov., LV-3281
Tālrunis: +371 26435630
E-pasts: guntapence@inbox.lv

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Strazdes luterāņu baznīca

Strazdes luterāņu baznīca celta no 1591. gada līdz 1596. gadam, tā ir viena no vecākajām Kurzemē. Altāris no 1664. gada. Baznīcas tornis celts 1872. gadā.
www.zudusilatvija.lv

Strazdes baznīca — īsts baznīcu arhitektūras šedevrs. Viena no retajām Kurzemes baznīcām, kuras vienkāršajā, tautas koka arhitektūrai radniecīgajā koncepcijā iekļaujas gan gotikas, gan agrīnā baroka stila iezīmes. Celtnes apjomi saglabājušies bez ievērojamām pārbūvēm. Vienīgi ieejas portāls, kā arī torņa frontoni un koka daļa attiecināmi uz 19. gs. Ar proporciju vienotību un atturīgo dekoru celtne ir īpatnēji harmoniska un labi iekļaujas apkārtējā ainavā. Iekštelpās līdzās lietuviešu mākslinieka P. Kalpoka altārgleznai «Kristus» (1904) ievērību pelna arī divi 1612. gadā no koka darinātie baznīcēnu soli ar dekoratīvajiem gliemežnīcu galiem. Uz baznīcas zvana (1890) ir uzraksts ar gadskaitli “1591”. 1885. gadā darinātās ērģeles ir Jēkabpils ērģeļu būvētāja Mārtiņa Krēsliņa darbs.
www.talsitourism.lv


Strazdes draudze
Adrese:    Strazdes pag., Talsu raj., LV-3291
Dievkalpojumi:    mēneša 1., 3. svētdienā 11:00
Kalpo:    Mācītājs Valdis Podziņš
Kontakti:    Tālr. 29171129; podzins.valdis@gmail.com

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Dārtes luterāņu baznīca

Dievkalpojumi notiek: 2., 4. svētdienā plkst. 10:00
Dārtes baznīcā, Vandzenes pag., Talsu novads, LV-3281

Draudzes priekšniece Māra Āle, tālr. 63200426
Mācītājs Juris Veidenieks, tālr. 28696529; veidenieks@inbox.lv
www.kandavasiecirknis.lv


Tagadējais Dārtes dievnams (1895 — 1896) ir neliela, no laukakmeņiem celta ainavā iederīga vienkārša lauku baznīca ar askētisku interjeru. Tā ir smagnēja vienjoma garenbūve ar poligonālu altārdaļu, galā piebūvētu sakristeju un masīvu, apjomā izvirzītu taisnstūra plāna zvana torni.

Interjera iekārta saglabājusies no 19. gadsimta beigām. Altāris veidots klasiskās formās, kokā, ir vienkāršs, ar zeltītām kontūrām rotātiem pildiņiem. Altārglezna «Kristus» gleznota 19. gs. beigās. 1899. gadā darinātās ērģeles ir Jēkabpils ērģeļu būvētāja Mārtiņa Krēsliņa darbs.

Dārtes baznīcas mūrī (pa labi no ieejas) redzams akmens ar gadskaitli 1600 — hipotētisks pieņēmums, ka akmens ir no pirmās baznīcas. Ziemeļu stūrī — no sīkiem akmentiņiem veidoti ornamenti.
www.talsitourism.lv
www.lelb.lv

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Nurmes luterāņu baznīca

Pateicoties baznīcas dibinātāja Georga fon Firksa (Georg von Fircks) un viņa pēcnācēju rūpēm, Nurmuižas baznīca (1594) visā Ziemeļkurzemē uzskatāma par izcilāko.

Nurmes baznīca
Lauciene, Laucienes pagasts, Talsu novads, LV-3285
Tālrunis: +371 29243745
E-pasts: nurmesbaznica@inbox.lv

Tā ir taisnstūrveida plāna trīsjomu būve ar poligonālu apsīdu, sakristeju un neogotiskās formās būvētu 47 metrus augstu zvanu torni. Askētiskais korpuss ar piecām logu ailām sānu sienās pārsegts ar stāvu kārniņu jumtu, šaurāka un zemāka apsīdas daļa piekļaujas korpusa austrumu galam, tās pārsegums un logi tādi pat kā korpusam – iedziļināti mūrī, pārsegti ar pusaploces ailu. Līdz pat pēdējam laikam logos vēl vizmoja sīkrūšu stiklojums svina ietvaros - unikāls 17. gadsimta amatniecības piemineklis. Baznīcas sienas klāj apmetums, kurā ap logu ailām veidotas grafiskas dekoratīvas apmales, bet korpusa stūros bijis dekoratīvs rustojums. Baznīcas dārzu ar kapsētu ietver no laukakmeņiem mūrēts, apmests un kārniņiem pārsegts žogs ar vārtu arku uz baznīcas centrālās ass.

Vairāk: garamuzika.lv

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Spāres luterāņu baznīca

Spāres evaņģēliski luteriskā baznīca ir Valsts nozīmes kultūras piemineklis. Tā atrodas 24 km attālumā no Talsiem, Rīgas - Ventspils šosejas malā.

Dievkalpojumi notiek 2. un 4. svētdienā Plkst. 11:00
Svētdienas skola Svētdienās plkst. 15:30

 

Vēsture
Pirmā Spāres baznīca tiek celta 1658. gadā par oberburggrāfa Georga fon Fišera līdzekļiem. Tagadējā mūra ēka celta 1747. gadā par Medzes un Spāres muižas īpašnieka kapteiņa Georga Kristofa fon Rādena un viņa sievas Luīzes Šarlotes, dzimušas fon der Osten-Zakenas, līdzekļiem. Tā atšķiras ar savu vizuālo tēlu, tā ir centriska astoņstūru "šķērsbaznīca" bez torņa, patreiz altāris un kancele izvietoti pretī ieejai, bet sākotnēji ieeja bijusi sānu sienā.

Baznīcai nav torņa, bet dārza vārtu stabu vietā katrā pusē ir pa koka tornim. Labajā tornī ievietots zvans. Tā oriģināls kara laikā aizvests un atpakaļ nav dabūts. Baznīcas logu ailas sedz barokam raksturīgas loka arkas, un altāris ir ļoti vienkāršs vēlā baroka stila provinciālā veidojumā.

Altāra gleznu "Krustā sistais" darinājis O. Herners 1867. gadā. 1933. gada aprīlī Spāres baznīca ar iebūvēto iekārtu tika ierakstīta valsts aizsargājamo pieminekļu sarakstā. Otrā pasaules kara laikā baznīca bombardēta, griestos bijis bumbas radīts bojājums. Padomju laikā baznīca bija slēgta, izdemolēta, tajā bija ierīkota kolhoza kartupeļu noliktava.

Draudze atjaunota 1988. gadā. Baznīcas ēkas remonti notika ar Čikāgas latviešu draudzes atbalstu. 

Spāres baznīcas ērģeles 19. gadsimta piecdesmitajos gados būvējis Liepājas ērģeļbūvētājs Karls Pauls Otto Hermanis. Ērģelēm bijuši 6 reģistri. Pēc Otrā pasaules kara Spāres baznīca tika slēgta un izpostīta, bojā gāja arī ērģeles, ir palicis vienīgi ērģeļu balkons. 2014. gada jūlijā no Zviedrijas tika atvestas ērģeles, kuras tika piedāvātas Spāres evaņģēliski luteriskajai baznīcai. Spāres baznīca ir ideāli piemērota šīm ērģelēm, jo lieluma ziņā tā ir ļoti tuva Saulkrastu Pēterupes baznīcai, kurai tās sākotnēji tika būvētas. Arī ērģeļu izgatavošanas laiks ir apmēram tas pats, kas Spāres ērģelēm. Šo ērģeļu vēsture ir sarežģīta - vairākas pārbūves, izpostīšanas un atjaunošanas un 10 gadus ilga pabūšana Zviedrijā netālu no Stokholmas Sundbibergas pilsētas mazajā Albi baznīcā. Spāres baznīcā ērģeles ir uzstādītas oriģinālajā variantā – ar vienu manuāli un pedāli, jo balkons ir pārāk mazs divmanuāļu ērģelēm.

2015. gada 17. maijā notika Spāres baznīcas ērģeļu iesvētīšanas dievkalpojums. Dievkalpojumu vadīja Piltenes prāvests Valters Ozoliņš, ērģeles spēlēja profesionāla ērģelniece no Rīgas Ilze Sprance.
www.gibulupagasts.lv
lv.wikipedia.org

Leprozorija luterāņu baznīca

Nelielā leprozorija baznīca (celta 1936. — 1938. gadā, arhitekts Jūlijs Biķis) padara slimnīcas apbūvi par unikālu būvju kompleksu mūsdienu Eiropas dziednīcu vidū.

Baznīca celta tradicionālās, taču samazinātās formās neoklasicisma stilā. Tā ir kā garīguma akcents visā leprozija ēku grupā, un šo izjūtu radījuši arhitektoniski paņēmieni. Žaņa Sūniņa altārglezna «Kristus dziedina slimos» (1938) gan sižetiski, gan stilistiski iekļaujas šai vietā un ansamblī.

Baznīcā iekārtots muzejs, kas ir mācību bāze medicīnas studentiem. Uzmanību saista spitālīgo seju vaska mulāžas, kas daiļrunīgāk par vārdiem raksturo šo cilvēku šausmīgo likteni un slimības izraisītās kroplības. Baznīcā atrodas Baltijā vienīgais balta marmora autopsijas galds, kur sākas lepras slimnieku ceļš uz tuvējo kapsētu.

Zvanu baznīcai 1938. gadā dāvināja Liepājas drāšu fabrika. Uz tā ir uzraksts «Jēzus, mīļais Kungs, apžēlojies par mums!».

 

Talsu leprozorijs tika dibināts 1896. gadā. 2007. gadā slimnīca tika reorganizēta un pievienota Latvijas Infektoloģijas centram. Vienā no bijušā leprozorija galvenajām ēkām šobrīd darbojas Latvijas Sarkanā Krusta sociālās aprūpes centrs «Stūrīši».

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Sabiles luterāņu baznīca

Sabiles evaņģēliski luteriskā baznīca Abavas ielejas labajā krastā bijusi jau 16. gadsimtā. Vairākkārt pārbūvēta. Tagadējo veidolu ar romāņu stila iezīmēm celtne ieguva 1876. gadā. Vienjoma garenbūve ar altārdaļu, sakristeju un kvadrātveida torni ar piramidālu noslēgumu.

Interjera lielākais dārgums ir kancele (16. gs. b.,n1676), kas saglabājusies no sākotnējās 16. gadsimta iekārtas manierisma stilā un ir senākais Latvijas luterāņu baznīcu iekārtas priekšmets. Vācu meistara F. Volfa (F. Wolf) darinātā altārglezna «Kristus pie krusta» (1860) barbariski izzagta, atgūta, restaurēta (1996) un, no jauna iesvētīta, atkal ir baznīcas altārī. Soli arngotiskā stila iezīmēm ir 19. gadsimta 2. puses darbs. Interesants ir kapakmens ar mājas zīmi. Unikāls ir baznīcā saglabātais 1450.ngadā lietais zvans, kura skaņas vēl šodien aicina uz ik svētdienas dievkalpojumu, un 1651. gada vējrādis baznīcas tornī.
www.talsitourism.lv

Sabiles baznīca, Ventspils iela 6/8, Sabile, Talsu novads, LV- 3294

Dievkalpojumi notiek:
Svētdienās plkst. 11:00 Sabiles baznīcā.
Svētbrīdis Svētdienas skolas bērniem svētdienās plkst. 10:30.

Draudzes priekšniece Inese Krastiņa, tālr. 28825297

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Jāņa Kristītāja Valdemārpils pareizticīgo baznīca

Lielā iela 26, Valdemārpils, Talsu novads
Tālrunis: +371 26096090

19. gs. pēdējos gadu desmitos un 20. gs. sākumā strauji izplatījās pareizticība. To atbalstīja cariskās impērijas valdība, finansējot dievnamu celtniecību, to skaitā Jāņa Kristītāja pareizticīgo baznīcas kompleksa būvi Sasmakas miestā. No 1884. līdz 1889. gadam 243 Sasmakas evaņģēliski luteriskās draudzes locekļi latvieši pārgāja pareizticībā. Laukakmens mūra baznīca ar sarkano ķieģeļu dekorējumu celta no 1889. – 1890. gadam. Ēkas būvētas par draudzes līdzekļiem un bijušās Krievijas Sinodes atbalstu. 1965. gadā baznīcu rekonstruēja, pielāgojot kluba darbībai. Ap 1970. gadu ēkā ierīkoja kinoteātri «Elektra», to slēdza 1990. gadu sākumā. 1990. gadu otrajā pusē Latvijas Pareizticīgo baznīcas sinode atguva Valdemārpils pareizticīgo baznīcas nekustamos īpašumus. Ēkā darbojas adventistu un vasarsvētku draudzes.

www.talsitourism.lv

Balgales evaņģēliski luteriskā baznīca

Balgales evaņģēliski luteriskā baznīca ir luterāņu dievnams Talsu novada Balgales pagastā. Atrodas pie vietējā Balgales — Zentenes ceļa (V1364) apmēram 2 km no Balgales. Netālu atrodas Vecmuiža jeb Pēterciems (Petendorf). Balgales baznīcas senākais nosaukums ir Pēterciema, vēlāk — Pēterciema-Balgales baznīca. Balgales baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Dievkalpojumi notiek 2. un 4. svētdienā. Evaņģēlists — Valdis Iljuhins.

 

Balgale, Balgales pagasts, Talsu novads
Tālrunis: +371 29422202

 

Vēsture
Pirmo reizi rakstītajos avotos Balgales (Petendorfas) baznīca minēta 1727. gadā. Vizitācijas protokolā tiek minēta pussagruvusi koka baznīca. To līdz 1784. gadam apkalpoja Ārlavas draudzes mācītāji. Dievkalpojumi notikuši otrdienās. Pēc tam šo baznīcu apkalpoja Kandavas draudzes mācītāji (katru 6. svētdienu). Kad 1804. gadā Balgales muižu un Pētermuižu savā īpašumā ieguva firsts Karls Kristofs Līvens, viņš vecās pussagruvušās koka baznīcas vietā nolēma uzcelt jaunu mūra baznīcu. Jaunā baznīca ar 300 vietām tika iesvētīta 1809. gadā. 1834. gada 31. maijā tika dibināta Balgales draudze ar savu mācītāju. Tā ietvēra sevī Balgales, Pēterciema un Zentenes muižu ļaudis. Pirmais mācītājs bija Georgs Vilhelms Lezevics (Losewitz). 1843. gadā viņu nomainīja Heinrihs Augusts Krauze. No 1876. līdz 1886. gadam desmit gadus Balgales draudzei sava pastāvīga mācītāja nebija. No 1879. gada to apkalpoja Zemītes draudzes mācītāji. No 1886. līdz 1891. gadam par draudzes mācītāju kalpoja Alberts Frīdrihs Grīns (Gruhn). No 1892. līdz 1904. gadam bija Johans Alfrēds Jirgensons. No 1905. līdz 1912. gadam par draudzes mācītāju bija Kārlis Fridrihs Traugots Tempels. No 1912. līdz 1930. gadam draudzes mācītāja vieta bija vakanta. Kādu laiku tur kalpoja Nurmuižas mācītājs Jirgensons. 1907. gadā Balgales draudzē bija 600 draudzes locekļu. Pēc Pirmā pasaules kara 1925. gadā bija reģistrēti 464. locekļi. Bet jau 1933. gadā draudzes locekļu skaits atkal sasniedza 600.

 

Eksterjers
Baznīca ir klasicisma stilā veidota balti krāsota vienjoma akmens-ķieģeļu mūra celtne ar poligonālu altātdaļu. Garenfasādēs augstas logailas ar segmentarku un sīkrūšu rūtojumu. Priekšējā galā atodas izvirzīts smagnējs tornis ar piramidālu četrstūra smaili. Galveno ieeju akcentē portāls ar trīsstūra frontonu un luneti. Torņa smaili grezno krustu krusts un saules simbols ar zeltītu centru, kas nav raksturīgi luterāņu baznīcām. Baznīcu sedz 2005. gadā atjaunotais skārda jumts (pārklāts ar pretkorozijas krāsu). Būves kopējā platība ir 404,2 m² (būvtilpums 2562 m3). Nākotnē tiek plānota ēkas siltināšana. Baznīcas pagalmu apjož masīvs apmestu ķieģeļu mūra žogs. Pagalmā atrodas Līvenu dzimtas apbedījumi. Šeit apbedīts ir arī firsts Karls Kristofs Līvens, Tērbatas un Irlavas skolotāju semināru dibinātājs, Krievijas izglītības ministrs (1828—1833), Krievijas evaņģeliski luteriskās Bībeles biedrības prezidents.

lv.wikipedia.org

Ķūļciema Sv. Arsēnija pareizticīgo baznīca

Pareizticīgo draudze Ķūļciemā savu dievnamu ieguva 1896. gadā. Pirmais pasaules karš un vācu okupācija izpostīja baznīcu — tika sašauti torņi un ēka izmantota par zivju sālītavu. Pēc kara draudzi dažus gadus pārzināja Sasmakas priesteris, 1930. gadu vidū tajā bija 300 locekļu, draudze pastāvēja līdz 1950. gadu beigām.

2017. gada 4. maijā Sv. Arsēnija pareizticīgo baznīcai Ķūļciemā uzlikts jauns torņa jumts ar krustu. Todien baznīcā uz palikšanu ienests arī Latvijas sarkanbaltsarkanais karogs.

Torņa segums veidots astoņus mēnešus. Baznīcas krusts ir taisīts no speciāla metāla, kas apzeltīts.

Plānota pie baznīcas iztīrītā dīķa labiekārtošana, kā arī baznīcas griestu daļēja sakārtošana.
www.talsitourism.lv
www.talsuvestis.lv

Dzedru Mārtiņa evaņģēliski luteriskā baznīca

Dzedri, Ķūļciema pagasts, Talsu novads
Tālrunis: +371 28783552

Baznīcas pamatakmens iesvētīts 1937. gada 11. septembrī, tas notiek ar arhibīskapa - profesora T. Grīnberga svētību. Pirms tam dievkalpojumi notiek Dzedru jeb Mārtiņskolā. Pamatakmens beidzas ar vārdiem: „ ... jo citu pamatu neviens nevar likt kā to, kas jau likts, proti - Jēzus Kristus." 1. Kor.3.11. Baznīca celta pēc profesora P. Kundziņa projekta, spāru svētku reizē Valsts Prezidents K. Ulmanis ziedo Ls 5000, ziedojumu vāc arī vietējie iedzīvotāji, draudzes mācītāja P. Namgauda svētīti. Baznīca iesvētīta 1940. gada 21. jūlijā, kad virs Latvijas jau samilzuši drūmie laikmetu griežu padebeši. Svinīgo gājienu no Mārtiņskolas uz Mārtiņa baznīcu pavada milicijas darbinieki, cilvēku acīs asaras, taču ļaudis iepriecina jaukais, vienkāršais dievnama veidols. Griestus grezno 24 zaru kroņlukturis, tas darināts pēc arhitekta T. Rezevska projekta, kuru 2000. gadā nolaupa garnadži.

Baznīca ir vienkārša, ļoti pievilcīga un mājīga ar izcili labu akustiku. Ir ērģeles. Baznīcas darbība izbeigta 1965. gadā, kādu laiku to izmanto kā kapliču. 

www.talsitourism.lv


Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Neivakenas (Virbu) vecticībnieku baznīca

Skolas iela 9, Jaunpagasts, Virbu pagasts, Talsu novads

Virbos vecticībnieki uz dzīvi apmetās ap 1908. gadu, kad tika pabeigta Rīgas — Ventspils dzelzceļa būve. 20. gadsimta sākumā, realizējot zemes reformu, Latvijas valdība iepirka no barona Hāna simtiem hektāru zemes un pārdeva to bezzemniekiem, pārsvarā vecticībniekiem. Dziļi ticīgie vecticībnieki dievkalpojumus sākumā noturēja Jevseja Dembovskova un Feodoseja Stepanova mājās, vēlāk uzceltajā baznīcā, uz zemes, kuru bez atlīdzības kopienai bija atdevis Kaļļistrats Stepanovs. Dievnams iesvētīts 1928. gadā. Tā ir taisnstūra vienjoma celtne ar galvenajā fasādē piebūvētu torni. Ap 1990. gadu vidū draudze vairs nedarbojās, dievnams pamests, izdemolēts. Šobrīd norit atjaunošanas darbi.

www.talsitourism.lv

Ārlavas evaņģēliski luteriskā baznīca

Senākās liecības par Ārlavas baznīcu atrodamas jau 1383. gadā. 1665. gadā uzcelta jauna baznīca, 1728. gadā tā pārbūvēta, 1777. gadā atzīta par sabrukušu. Tagadējo mūra ēku cēla 1793. gadā, bet pašreizējo izskatu ar gotiskā stila iezīmēm - gara stiepta vienjoma celtne, poligonāla altārdaļa, sakristeja un taisnstūrveida zvana tornis ar poligonālu jumta smaili - tā ieguva 1862./63. gada pārbūvē.

 

Baznīcas valdzinājums ir tās iekārtā (19. gs.). K. Šēnherta (C. Schönherr) altārglezna «Kristus apraudāšana» (1908; kopija no J. Rētermaņa (J. Rötermann) oriģināla). Baznīcas griesti - īpatnējas segmenta velves, veidotas koka konstrukcijā. Milzīgi liels metāla kroņlukturis (1893) ar greznu kaltu vijumu. Otra - mazāka, grezna misiņa lustra ar 4 eņģeļiem, kas pūš tauri, noslēgumā.

 

Ērģeles (1865), ievērojamā meistara Augusta Martina darbs, ir ļoti nozīmīgas Latvijas ērģeļbūves vēsturē. Tās pieder pie vecākajiem saglabātajiem meistara instrumentiem. Ārlavas baznīca pamatoti uzskatāma par Ziemeļkurzemes lepnumu, jo tā ir lielākā lauku baznīca. Ap baznīcu - kapi.

 

Ārlavas pagasts, Talsu novads
Tālrunis: +371 29145305

www.talsitourism.lv

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv


Dzirnavas

Mordangas dzirnavas

Dzirnavu ēka celta 20.gs. sākumā. Daļa no vecās ēkas, kur agrāk bijusi zāģētava un noliktava, sagruvusi. Dzirnavas nestrādā no 1960. gada.
www.ezeri.lv

Mordanga (izrunā: [muőrdanga]) ir mazciems Talsu novada Ģibuļu pagastā pie Kāņupes Mordangas-Kāņu ezera rietumu krastā. Dažkārt Mordangai pieskaita visu apvidu ap tuvējajiem ezeriem kopā ar Kāņciemu. 18. gadsimtā Mordangā bijusi tiem laikiem ievērojama stikla fabrika, vēlāk ierīkotas ūdensdzirnavas. 20. gadsimta otrajā pusē darbojusies podniecība.
lv.wikipedia.org

Kāņupe iztek no Mordangas ezera ziemeļrietumiem. Tās augštecē atrodas Mordangas HES ar jaudu 80 kW, izstrāde gadā 67,7 MWh (2004.). HES ierīkots bijušo ūdensdzirnavu vietā; nav informācijas, vai pašlaik darbojas.
lv.wikipedia.org

Valdgales dzirnavas

Valdgales dzirnavas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Tās atrodas 3 km no Talsiem. Kā laukakmens mūra vējdzirnavas tās tika uzceltas aptuveni 1868. gadā. Dzirnavas bija daļa no lielā Valdgales muižas kompleksa un līdz 1921. gadam tās piederēja baronu fon Firksu (Fircks) dzimtai. 2000. gadā dzirnavas bija saglabājušās ļoti sliktā stāvoklī. Tad tās iegādājās un atjaunoja itālis Džuzepe Rikardi. Atjaunotās dzirnavas slejas astoņpadsmit metru augstumā un noslēdzas ar skatu torni, no kura paveras panorāma 360 grādu leņķī, īpaši skaisti tas ir saulrietā. Tornī vienā reizē var uzkāpt līdz 20 cilvēkiem. Dzirnavu telpas piemērotas arī svinībām un viesu izmitināšanai.
www.talsitourism.lv


"Valdgales dzirnavas", Valdgale, Valdgales pagasts, Talsu novads, LV-3253
Tālrunis uzziņām: 26678889

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Sventes ūdensdzirnavu drupas

Netālu no Sabiles, aiz Virbupes ietekas Abavā, atradušās 1909. gadā celtas dzirnavas, kuru īpašnieks bijis Ādolfs Štrauss. Dzirnavas bijušas 3-stāvu ēka un darbojušās no 1910. līdz 1962. gadam un apkalpojušas 250 apkārtējās saimniecības. Bija paredzēts ierīkot arī vilnas vērptuvi, krāsotavu un sīrupa fabriku. Lepnās dzirnavas bija projektētas īpašas, ar sešiem stūriem. Arī pats saimnieks ir bijis savādnieks, visu darījis citādi nekā pārējie. Vēlāk gan izrādījies, ka sešstūru ēkā nevar ievietot standartiekārtas un tas apgrūtinājis saimniecisko darbību. Tagad no dzirnavām vairs pāri palikušas tikai drupas.

Iemesls, kāpēc šeit brauc tūristi, ir trošu ceļš pāri Abavai jeb tā sauktais ”trulītis”  - gaisa tramvajs. Agrāk “trulīti” izmantojuši kā ierīci, lai vieglāk varētu pārvest miltus uz otru Abavas krastu.
manasvietas.blogspot.com

Adrese: Talsu novads, Abavas pagasts, "Sventes"
Tālr.: 26321906

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Īves vējdzirnavas

Īves vējdzirnavas ir 1871. gadā celtas holandiešu tipa vējdzirnavas ar trīs malšanas gaņģiem. Dzirnavas ap 10 metrus augstas, sienu biezums pie pamatnes sasniedz 1 metrus. Vējdzirnavas nedarbojas, daļēji sagrautas.
www.zudusilatvija.lv

2018. gada aprīlī apmeklējot dzirnavas, apskatīju dzirnavu iekšpusi, iekārtas ir vēl saglabājušās, bet jau ļoti bīstamā stāvoklī, kurā katrā mirklī augšstāvs gatavs sabrukt, tāpēc iekšpusē atrasties kategoriski nedrīkst.

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv


Muzeji, vēsturiskas ēkas

Valdemārpils sinagoga

Ezera iela 1, Valdemārpils, Talsu novads

Pirmā ziņa par to, ka Sasmakas ciemā ir sinagoga, atrodama Ulriha fon Šlipenbaha ceļojumu aprakstā, kas publicēts 1807. gada žurnālā "Rutēnija". Iespējams, ka tagadējā mūra sinagoga būvēta ap 1830. gadiem. Sinagogas komplekss kā kulta objekts darbību pārtrauca 1941. gada jūlijā. Vispirms ēka kļuva par nogalināto iedzīvotāju mantu noliktavu, padomju laikā tajā iekārtoja otrreizējo izejvielu savāktuvi, augļu un ogu iepirkšanas punktu. 1990. gadu otrajā pusē Latvijas ebreju kopiena atguva īpašumtiesības uz sinagogas kompleksu. Tagad sinagogas ēka ir privātīpašums.

www.talsitourism.lv

Sabiles sinagoga

Sabiles sinagoga ir ebreju sinagoga Sabilē. Tā celta 1890. gadā. Sinagoga kā dievnams tika izmantota līdz Otrajam pasaules karam, kad sākās nacistiskais genocīds pret ebrejiem.

PSRS laikā sinagogā ir bijusi ierīkota sporta zāle, bet vēlāk ilgu laiku tā stāvējusi tukša. 1990. gadu sākumā O. Feldbergs un fonds "Abavas ieleja" sinagogu nopirka no Sabiles ADK (augļu un dārzeņu kombināts). Sinagogas restaurācijai nepieciešamos līdzekļus sniedza Zviedrijas Nacionālā kultūras mantojumu pārvalde un Latvijas Valsts kultūras pieminekļu inspekcija.

Mūsdienās šeit ir izveidots "Mūsdienu mākslas un kultūras centrs", kurā tiek organizētas mākslas izstādes, koncerti, konferences u.c. pasākumi.
lv.wikipedia.org

 

Adrese: Strautu ielā 4, Sabile, Talsu novads
Tālr.: +371 29133374

Viļa Veldres piemiņas istaba

"Rezidence", Vandzene, Talsu novads

+371 63291170
vandzene@navigator.lv

Vilis Veldre (īstajā vārdā Fricis Gulbis) dzimis 1908. gadā Tukuma rajonā, bet viņa ģimene pārcēlās uz Vandzenes pagasta Kalēju mājām, kur rakstnieks pavadījis gan savas bērnības gadus, gan arī vēlāk radījis vairākus savus darbus. Vilis Veldre tiek uzskatīts par apraksta žanra aizsācēju latviešu literatūrā. Viņam patika staigāt pa tuvēju un tālāku apkārtni, pierakstot savus piedzīvojumus un novērojumus, kas vēlāk tiek izdoti vairākās grāmatās. 1988. gadā Vandzenes pagasta Kalēju mājās Vilim Veldrem tika ierīkota piemiņas istaba, kur iespējams iepazīties ar rakstnieka dzīves gājumu un literārajiem darbiem. Šobrīd kolekcija apskatāma viesnīcā "Rezidence" Vandzenē.

Stendes Kultūras krātuve

Lielā iela 12, Stende, Talsu novads
Tālrunis: +371 26314135
E-pasts: inta.ulmane@gmail.com

Stendes Kultūras krātuve ir vieta, kur satiekas pagātne ar tagadni. Šeit var iepazīt Stendes pilsētas vēsturi, uzzināt filologa, valodnieka, trimdas zinātnieka Kārļa Draviņa dzīves līkločus. Kultūras krātuvē ir apskatāmi stendenieku lietoti sadzīves priekšmeti, fototehnikas kolekcija un citi interesanti sadzīves priekšmeti. Pie Kultūras krātuves var atpūsties, iekurt ugunskuru un izvārīt tēju. Ceļotājiem ir iespēja apskatīt tuvumā esošo Saules pulksteni. Piedāvājumā ekskursija Stendes pilsētā.

www.talsitourism.lv

Veco laiku muzejs

Ventspils iela 44, Sabile, Talsu novads

Tālrunis: +371 26513136
E-pasts: igocelms@gmail.com

Pastāvīgā ekspozīcija
• Apavu darbnīca 19.gs.b.-20.gs.s.
• Pūra lādes 1773.g – 1861.g.
• Mākslinieka Igora Celma „antīka performance”
• Akmens un betona robežu zīmes, dzirnavu zobrati, enkuri un citas interesantas lietas.

Izstādes
No 1. maija – 21.jūnijam
• Māla trauki 19.gs.b.-20.gs.v.
• Cirvis no akmens laikmeta līdz mūsdienām

No 1. Jūlija – 21.septembrm
• Pinumi 19.gs.b.-20.gs.v.
• Galdnieku instrumenti 19.gs.b – 20.gs.v.
• Aužšanas darbnīca 19.gs.v – 20.gs.v.
• Velosipēdi 20.gs – 20.gs.v

"Esmu mēģinājis pieturēt laiku (aiz astes), pieturot lietas. Ir priekšmeti, kuriem laiks rādās rūsā, sūbējumā. Pat ķirmju caurumos dus laiks. Laiks izplaukst pūralādes puķēs, gada skaitļos. Laiku atnes stārķi, izkliedz gaiļi, putni, zivis uz skapja durvīm. Dzirnavu zobrati pagalmā lēnām maļ laiku (kafijas dzirnaviņas steidzas). Akmens stabi apaug ar sūnu, apsnieg – kilometri, verstis, kvartāli. Saule uzsmaida 6 tonnīga enkura kvalitātes zīmei, sniegs nokūst – un laiks aiziet pa 8. kvartālu mūžībā.”

Sabiles koka rotaļlietu muzejs

Ideja par koka rotaļlietu muzeju pieder aktīvam sabilniekam Andrim Milleram, kura tagad ar palīgu – meistaru Ziedoni Nierliņu tikusi īstenota. Līdzīgi kā ar bērniem, tiem augot, regulāri mainās un tiek papildināta arī rotaļlietu ekspozīcija. Šobrīd muzejā apskatāmas vairāk nekā 1000 rotaļlietas.

 

Muzejs atvērts: par apmeklējumu var vienoties pa tālruni.
Ieejas maksa: 1,- €.
Adrese: Kuldīgas iela 1, Sabile, Talsu novads
Tālr.: +371 26542227

www.visit.sabile.lv

Ugunsdzēsības materiālu kolekcija

"Rezidence", Vandzene, Talsu novads

Tālrunis: +371 63291170
E-pasts: vandzene@navigator.lv

Ugunsdzēsības materiālu kolekcija atrodas Vandzenē, viesnīcas „Rezidence" telpās Tur apskatāmi materiāli un priekšmeti, kuri stāsta par ugunsdzēsības vēsturi Latvijā 19.-20. gadsimtā.

Skatu torņi

Kamparkalna skatu tornis

Talsu paugurainē uz Kamparkalna, kas ir Ziemeļkurzemes augstākā vieta (174 m vjl.), ir uzbūvēts 29.6 m augsts koka skatu tornis. No torņa visos gadalaikos var vērot gan Talsu pauguraines mežu, pakalnu ainavas un ezerus, gan arī tālākus pagastus un objektus, kuru atrašanās vietu dabā palīdz saskatīt torņa skatu platformā uzstādītie attēli. Ziemā šeit darbojas arī divas apgaismotas slēpošanas trases. Kamparkalna pakājē atrodas viesu nams, kas klientiem piedāvā iznomāt viesu namu ar pirti, banketu zāli, virtuvi un naktsmītnes. www.kamparkalns.lv
www.talsupauguraine.lv

Skatu tornis pieejams 24 stundas diennaktī 7 dienas nedēļā

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Ūdru kalna skatu tornis

26 m augstais koka tornis atrodas Talsu novada Ūdru kalnā (58 m virs jūras līmeņa), Usmas ezera ziemeļaustrumu krastā (nepilnu km no ezera). AS Latvijas valsts meži torni uzbūvējuši 2006. gadā, līdz tornim ved grantēta taka un koka kāpnes.

No torņa skatu laukuma lieliski var redzēt Usmas ezeru, tā salas un Usmas ieplakas plašos mežu masīvus, saskatīt Stendi, Mundigciemu, skaidra laikā arī Talsus.

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv


Pieminekļi, vides objekti

Piemineklis Krišjānim Valdemāram

Piemineklis Krišjānim Valdemāram – jūrniecības pamatlicējam Latvijā, skolotājam Sasmakas miestā. Piemiņas akmens atklāts Valdemārpilī, blakus Luterāņu baznīcai 1993. gada 18. novembrī (tēlniece Dz. Jansone).

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Mākslas dārzs "Nekurienes vidū"

"Vijolītes", Abavas pagasts, Talsu novads
Tālrunis: +371 27841827

Netālu no Sabiles, Abavas pagasta „Vijolītes”, izveidots mākslas dārzs ar savdabīgu nosaukumu „Nekurienes vidū”. Šeit saimnieko mākslinieks Artūrs Riņķis ar sievu Ināru. Pamati šim dārzam ielikti 1996. gadā. Saimnieki viesiem piedāvā apskatīt dažādus kinētiskās mākslas objektus, šī ir vienīgā vieta Latvijā, kur izveidoti mākslas darbi šādā stilā. Audiovizuālajā zālē iespējams atslābināties, klausoties mūzikas skaņās, un vienlaicīgi baudīt dažādu krāsu kustību, kas pielāgota mūzikai. Neaizmirstamas un pārsteidzošas izjūtas ikkatrā radīs meditācijas lauks, kā arī citi mākslas dārza objekti. Apmeklējuma beigās viesus gaida izbrauciens ar stīmpanka stilā veidoto Enigmu. Vēl interesantāku šo vietu apskatei padara fakts, ka mākslas dārza „Nekurienes vidū” apmeklējums iespējams tikai diennakts tumšajā laikā.

Darba laiks: 20. jūlija līdz 10. oktobrim diennakts tumšajā laikā, apmeklējumu iepriekš pieteikt.

www.talsitourism.lv

Brīvnieku graudberzis

Lauciene, Laucienes pagasts, Talsu novads

Laucienes centrā, pie Laucienes pamatskolas skvērā novietots Brīvnieku graudberzis, tas uz šejieni pārvests no Brīvnieku mājām. Akmens garums un platums apm. 1 m, tas atgādina sili.

Bronzas laikmetā (1500.-500.g.pr.Kristus) uzlabojās akmens darbarīku kvalitāte, urbtie un pulētie akmens darbarīki kokapstrādē bija jūtami efektīvāki nekā pirms tam lietotie. Šajā laikā notiek pāreja no kapļa uz arkla zemkopību, radušies un līdz mūsu dienām saglabājušies - graudberži - akmeņi, uz kuriem ar graudu beržamo akmeni saberza labību. Uzskata, ka šie akmeņi ir dzirnakmeņu priekšteči. Graudberžu apakšējie, riteņa lieluma akmeņi ir ar plakanu vai nedaudz iedobtu darba virsmu, tie atgādina akmens siles ar gludi izslīpētu muldu; turpretī augšējiem, dūres lieluma akmeņiem ir ieapaļas formas, tie ir labi saņemami rokā. Miltu pagatavošana bija fiziski ļoti smags darbs. Eksperimenti pierādījuši, ka vienas stundas laikā, lietojot graudberzi, varēja pārvērst par miltiem tikai nepilnu puskilogramu sausu rudzu graudu.

www.talsitourism.lv

Pedvāles Brīvdabas mākslas muzejs

Pedvāles Brīvdabas mākslas muzejs, kas atrodas Abavas senlejas kreisajā krastā pretim Sabilei Firkspedvāles un Briņķpedvāles muižu apkārtnē, ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, kas apmeklētājiem piedāvā aplūkot vairāk nekā 150 mākslas darbu brīvā dabā.

Muzeja pastāvīgo kolekciju veido dažādu mākslinieku darbi, kas radīti simpoziju, plenēru un darbnīcu laikā, muzeja dibinātāja tēlnieka Ojāra Feldberga darbi, kā arī Latvijas un ārzemju mākslinieku darbu izstādes, kas regulāri tiek papildinātas un mainītas. Mākslinieki, kas piedalās muzeja radošajos projektos, tiek aicināti smelt iedvesmu no apkārtnes un izmantot tajā pieejamos dabas materiālus.

Pedvāles Brīvdabas mākslas muzejs ietilpst īpaši aizsargājamā kultūrvēsturiskajā dabas teritorijā "Abavas senleja". Muzeja teritoriju 100 hektāru platībā veido ainaviska vide – ziedošas pļavas, lēzenas nogāzes, dziļas ielejas un līkumaina upīte. Tā ir ideāla vieta, kurā izpausties visdažādāko nozaru radošiem cilvēkiem, izmantojot parka teritoriju kā brīvdabas telpu izstādēm, koncertiem, uzvedumiem un citām mākslinieciskām izpausmēm.

Muzejam piešķirta UNESCO balva par kultūrainavas saglabāšanu un attīstību, bet Pasaules kultūras mantojuma fonds 1996. un 1998. gadā Abavas ieleju kopā ar Pedvāles muižu kompleksu iekļāvis 100 Pasaules apdraudēto kultūras pieminekļu sarakstā.

Talsu novads, Abavas pagasts, Pedvāle, Pevāles Brīvdabas mākslas muzejs, LV-3294
Talrunis: +371 63252249,
               +371 29133374
E-pasts: pedvale@pedvale.lv
www.pedvale.lv

Laiks:
1 Jan - 30 Apr     10:00 - 16:00
1 Mai - 25 Okt     10:00 - 18:00
26 Okt - 30 Dec  10:00 - 16:00

Ieejas maksa:
No 11. oktobra līdz 29. maijam:
Pieaugušajiem: 2,50 EUR;
Skolniekiem, studentiem, pensionāriem: 1,50 EUR;

No 30. maija līdz 10. oktobrim:
Pieaugušajiem: 3 EUR;
Skolniekiem, studentiem, pensionāriem: 2,50 EUR;

Pirmsskolas vecuma bērniem: bez maksas.
www.latvia.travel/lv

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Saules pulkstenis

Brīvības iela, Stende, Talsu novads

Šis saules pulkstenis rāda Stendes vietējo laiku – t.i. tādu laiku, kādu lietoja pirms tika ieviestas standartizētās laika joslas. Saskaņā ar vietējo laiku pusdienas vidus vienmēr ir plkst. 12.00. Dienas vidus sadala divās vienādās daļās daļās laiku, kad spīd Saule.

Periodā no 20.marta un līdz 22.septembrim riteņa ass ēnu ir iespējams nolasīt uz riteņa augšējās ciparnīcas, bet ziemas periodā – uz riteņa apakšējās ciparnīcas.

Lai pārvērstu saules pulksteņa rādīto laiku par joslas laiku, katrā mēnesī jāpieskaita cits minūšu skaits:

JAN 39 min
FEB 43 min
MAR 38 min
APR 29 min
MAI 26 min
JŪN 30 min
JŪL 35 min
AUG 34 min
SEP 25 min
OKT 15 min
NOV 14 min
DEC 24 min

www.talsitourism.lv


Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv


Apskates un atpūtas vietas

Jātnieku sporta klubs "Potenciāls"

„Sūniņi-1”, Spāre, Ģibuļu pag., Talsu nov.
Tālrunis: +371 26868379
E-pasts: jsk.potencials@gmail.com
www.zirgipotencials.lv

Jātnieku sporta klubs „Potenciāls” piedāvā dažāda veida jāšanas nodarbības ikvienam! Pamatdarbība tiek veikta Spārē, bet izbrauc arī uz privātiem vai publiskiem pasākumiem pēc pieprasījuma.

Piedāvājumā:
- Jāšanas apmācība
- Izjādes
- Vingrošana bērniem uz ponija
- Ekskursijas
- Dāvanu kartes
- Zirgi pasākumos

 

www.talsitourism.lv

Izjādes ar zirgiem "Vēži"

Lauku sēta "Vēži", Laucienes pagasts.
Tālrunis: +371 26339169
E-pasts: andaszirgi@inbox.lv

Jāšanas apmācība, izjādes bērniem, skolēnu ekskursijas, izjādes apvidū, atpūta, relaksācija, zirgu turēšana.

www.talsitourism.lv

Savvaļas lopi dabas parkā "Engures ezers"

Dabas parkā „Engures ezers” savvaļas lopu aplokos Krievragā un pie Engures Ornitoloģisko pētījumu centra bāzes ganās vairāk kā 50 savvaļas liellopi – Latvijas zilās govis, Šarolē un Hailandes liellopu šķirnes lopi, kā arī Polski Conic šķirnes zirgi.


Engures ezera dabas parks dibināts 1998.g. un tajā iekļauts Engures ezers ar apkārtējo teritoriju, jūras piekrastes posmā no Engures līdz Mērsragam. Engures ezerā un tā apkārtnē atrodas nozīmīgas putnu atpūtas un ligzdošanas vietas. Parka teritorijā aug ap 800 augu sugu. Engures ezera dabas parkā ir vairākas dabas takas, putnu vērošanas torņi, informācijas stendi un centrs. Dabas parku vērts iepazīt vietējā gida pavadībā. Piejūras pļavas un seklā piekraste pie Bērzciema un Mērsraga ir piemērota vieta putnu vērošanai.

Mini Zoo "Rančo"

"Saules", Lībagu pagasts, Talsu novads
Tālrunis: +371 26479669, 26710583
E-pasts: minizoo.rancho@gmail.com
https://www.facebook.com/minizooranco/

Mini Zoo "Rančo" - lieliska atpūtas vieta ģimenēm, kur iespējams iepazīties ar eksotiskiekm mājdzīvniekiem. Šeit sastopami ķenguri, pāvi, ēzelītis, jenots, savvaļas zirgs, poniji, nūtrijas, burunduki, pundurkaziņas, punduraitiņas, angoras un pundurtrusīši, pundurpīlītes, pundurvistiņas, fazāni, tītari, paipalas, dekoratīvie baloži un citi eksotiskie putni un dzīvnieki.

Mini zoo „RANČO” piedāvā:

 

  • Apskate un kontakts ar dzīvniekiem
  • Dzīvniekus var pabarot
  • Pastaigas ar dzīvniekiem pa zoodārzu
  • Fotografēšanās ar dzīvniekiem
  • Jaunums! Vizināšanās ar poniju!
  • Dzimšanas dienas un ballītes kopā ar zoo iemītniekiem
  • Piknika vieta
  • Ekskursijas
 

Darba laiks:
No maija līdz oktobrim (ieskaitot):
O - Sv 10:00 – 19:00 
P - brīvs
No novembra līdz aprīlim:
S - Sv 11:00 – 15:00

Pārējā laikā apmeklējumu pieteikt.
Lūgums iepriekš zvanīt!

www.talsitourism.lv

Šinšillu audzētava "Upeskalni"

"Upeskalni", Ārlavas pagasts, Talsu novads
Tālrunis: +371 29154018, 63200437
E-pasts: upeskalni@inbox.lv

Z/S „Upesklani" ir viena no pirmajām šinšillu audzētavām Latvijā. Tajā ir apskatāmi vairāki simti šinšillu, kuras iespējams paņemt rokās, paglaudīt un pabarot. Saimniecībā var iepazīties ar šinšillas audzēšanas apstākļiem profesionāla gida pavadībā. Šinšillas brīvā dabā dzīvo klinšainajos Andu apvidos Dienvidamerikā. No bargajiem klimatiskajiem apstākļiem zvēriņus pasargā biezā un ārkārtīgi smalkā vilna. Tieši greznā kažoka dēļ šinšillas savvaļā ir gandrīz iznīcinātas. Ja Jums iepatiksies šinšillas izskats, kažoks, mīlīgais raksturs, varēsiet iegādāties savu mājas mīluli, kurš spēs labi piemēroties Jūsu dienas režīmam. Saimniecībā vēl, bez šinšilām ir truši, zosis, dažādas vistas, gaļas govis, tītari, kazas, aitas. Apmeklējumu pieteikt iepriekš.

www.talsitourism.lv

Lauku sēta "Kalnmalas"

"Kalnmalas", Ārlavas pagasts, Talsu novads
Tālrunis: +371 26416010
E-pasts: kalnmalasav@inbox.lv
www.kalnmalas-av.lv

Cena (pieaugušajiem): 2.50 €

Saimniecība "Kalnmalas" Saimniecībā ir pāvi, fazāni, savdabīgi mājputni, pundurkaziņas, ponijs un truši. „Kalnmalas” ir lauku māja skaistas dabas un klusuma cienītājiem. Varēsiet baudīt tīru lauku gaisu, skaistu ainavu, izjust makšķerēšanas prieku piemājas dīķos. Lauku sētā “Kalnmalas” piedāvājam aplūkot daudz un dažādus dzīvniekus (pāvi, fazāni, savdabīgi mājputni, pundurkaziņas, ponijs un truši). 

Saimnieces interesanto stāstījumu par šinšillām papildina atraktīvais šinšillu puisis Marsiņš. Iespējams apskatīt dažādu šķirņu dekoratīvos baložus, fazānus, vistas un pāvu ģimeni. Ar spalgu svilpienu viesus sagaidīs stepes murkšķu ģimenes galva Dikijs un mammīte Doriņa, kuru lepnums šogad ir 2 smieklīgi un mīļi murkšķu bērni. Jautrus brīžus sagādās arī pundurkaziņas Morics un Magone, bet nopietni un svarīgi pa būri ļepatos pundurtrušu pāris.

Tuvumā atrodas pastaigu takas Bašķiņkalna pilskalnā, Labirints, Rūķu māja un rotaļu laukums. 
Pieejamas arī nakstmītnes un piknika vieta. 

Apmeklējumu pieteikt iepriekš.

www.talsitourism.lv

Putnu dārzs "Apsīši"

"Apsīši", Ķūļi, Ķūļciema pagasts, Talsu novads
Tālrunis: +371 63254404, 29421081
E-pasts: apsisi@inbox.lv
www.apsisi.viss.lv

Putnu dārzs „Apsīši” – dažādi mājputni (fazāni, vistas, cekulpīles, zosis, pāvi u.c.), truši un bites. Apmeklētājus pieņem no 15. aprīļa līdz 15. oktobrim.

Darba laiks no 15. aprīļa līdz 15. oktobrim.
11:00 - 20:00. Apmeklējumu vēlams pieteikt iepriekš. 

www.talsitourism.lv

Pļavmuižas Saieta nams

Pļavu skola, Laucienes pagasts, Talsu novads
+371 26559775
plavmuiza@inbox.lv

Pļavmuižas saieta namā ir apskatāma metālmākslinieka Miervalža Zibeņa darbu kolekcija.

Darba dienās no 8.00 - 16.00 kolekcija pieejama pat bez īpašas pieteikšanās, pārējā laikā gaidīsim zvanu, lai vienotos.

Iepriekš piesakoties, iespējams izpaudīt čigānu pirti.

www.talsitourism.lv

Birznieku Velna laiva

Birznieku Velna laiva - senkapi atrodas Valdemārpils lauku teritorijā, 1 km no Nogales - Dārtes ceļa, tā labajā pusē, ap 80 m dienvidaustrumos Birznieku mājām, meža malā. 

1863.gadā šeit izrakumus izdarījis Jelgavas gleznotājs un senatnes pētnieks J.Dērings. Toreiz tā bijusi labi saglabājusies 14,5 m gara un 3,05 m plata ar no astoņiem akmeņiem sastāvošu 5,1 m garu "stūres" vietu dienvidu galā. Izrakumos tika atrastas trauku lauskas un deguši cilvēku kauli, kā arī viens vesels māla trauks. Šī "velna laiva", tāpat kā citas Ziemeļkurzemē zināmās, datējama ar 1.g.t.p.m.ē. pirmo pusi.

www.talsitourism.lv

Bīlavu Velna laiva

Bīlavu Velna laiva - senkapi atrodas Lubes pagastā, ap 300 m uz ziemeļrietumiem no Bīlavu mājām, 15 m no Nogales - Lubes ceļa, tā labajā pusē, t.s. Vidzera mežā. 

1863.gadā, kad šeit izrakumus izdarīja Jelgavas mākslinieks un senatnes pētnieks J.Dērings, te atradās divi, viens aiz otra izvietoti, ZR-DA virzienā orientēti no lieliem laukakmeņiem veidoti laivas formas apbedījumi. J. Dērings plašāk pētīja labāk saglabājušos ZR laivu (garums - 15 m, platums - 3,1 m). Izrakumos tika konstatētas 10 -12 no plānām akmens plāksnēm veidotas kameras, kas novietotas cita virs citas trijos līmeņos. To pildījumā atradās ar degušiem cilvēku kauliem, oglītēm un trauku lauskām sajauktas smiltis. 

1999. gadā arheologa A.Vaska vadībā veikta DA "laivas" (garums - 15,8 m, platums - 3,1 m) izpēte un rekonstrukcija. Ziemeļkurzemes "Velna laivas" uzskatāmas par skandināvu, domājams, Gotlandes imigrantu, apbedījumu vietām un datējamas ar 1.g.t.p.m.ē. 1.pusi. 

Par šo "laivu" apkārtnes iedzīvotāji zinājuši teiku, kura vēsta par to, ka vietējā novada vecākais Vidzers noslēdzis līgumu ar velnu, lai tas aizber ar smiltīm jūras šaurumu starp Sāmsalu un Kolkas ragu. Tādā veidā vācu kuģiem būtu slēgta ieeja jūras līcī un līdz ar to atņemta iespēj piestāt Kurzemes krastā. Lai to izdarītu, velns koka kuģos vedis smiltis, taču naktī, trešā brauciena laikā, to pārsteigusi gaiļa dziesma, un velns aizbēdzis uz elli, bet kuģi pārvērtušies ar akmeņiem. Tādējādi izveidojušās "velna laivas", bet mežs, kurā tās atrodas, ieguvis nosaukumu "Vidzera mežs".

www.talsitourism.lv

Lielzeltiņu observatorija

"Lielzeltiņi", Balgales pagasts, Talsu novads
Tālrunis: 22 082 212 Sūtīt ziņu, parasti atbild dienas laikā
Grupām pieteikties pa tālruni +371 22082212, 24902730
https://www.facebook.com/deepskyseeing.site/

Darba laiks: Piektdien 19:00 – 24:00, sestdien 12:00 – 24:00.

Observatorija Balgales pagasta „Lielzeltiņos” ir lauku teritorijai savdabīgs objekts, kura iniciators ir Sergejs Kļimanskis, uzņēmējs no Rīgas, kam astronomija ir vaļasprieks jau no skolas gadiem. Balgale ir ļoti atbilstoša vieta observatorijas būvniecībai, jo atrodas tālu no pilsētām ar spēcīgu apgaismojumu, kas citā situācijā būtu zaudējums, bet astronomijai ieguvums.

Astronomijas popularizēšana Kurzemē un Latvijā ir jaunuzceltās observatorijas mērķis. Patlaban observatorijas tehniskais aprīkojums ļauj veikt vizuālos novērojumus. Pabeidzot iesākto, teleskops būs pilnībā automatizēts. Tad būs iespējama ne tikai vizuālā novērošana, bet varēs, sēžot mājās pie datora, redzēt debesis virs „Lielzeltiņiem”, būs iespējama arī fotografēšana.

Observatorijas kupols ir trīs metru diametrā, kas nostiprināts ar stikla šķiedru. Kupols ir automatizēts, vadāms ar tālvadības pulti. Nākamajā gadā plānots pilnībā autorizēt teleskopa vadību, lai to varētu pārvaldīt caur internetu. Savukārt teleskopa diametrs ir 30 centimetru, kas ir gana nopietns izmērs, lai veiktu zinātniskus pētījumus.

Lielzeltiņu observatorija ir piemērotākā vieta Latvijā, kur sākt jūsu zvaigžņu ceļojumu. Tās iniciators ir Sergejs Kļimanskis, uzņēmējs no Rīgas, kam astronomija ir vaļasprieks jau no skolas gadiem. Šeit var sajust debess juma varenību un apzināties, ka cilvēce tikai tāds niecīgs puteklītis vien ir. 

www.talsitourism.lv

Peintbols pie Jāņiem

Darbnīcas-Pastari, Balgale, Talsu novads
Tālrunis: +371 20295485
E-pasts: info@paintballjani.lv
paintballjani.lv

Cena: 9 EUR, 1 personai (papildus 100 bumbiņas - 3 EUR)

Jauna izklaide piedzīvojumu meklētājiem Kurzemē, Talsu novadā - izmēģini savas dzīves un video spēļu iemaņas peintbolā pie Jāņiem!

Mežs, svaigs gaiss, adrenalīns, aktīvi pavadīts laiks – viss, kas nepieciešams peintbola kaujai ir Talsu novada Balgales pagasta „Darbnīcas-Pastaros”. Dabiskā meža vidē izveidoti šķēršļi no automašīnām, riepām un citiem otrreiz izmantojamiem materiāliem.

Visa pamatā ir drošība un uzmanība. Peintbols pie Jāņiem ir tikai par pozitīvām emocijām, tieši tāpēc piedāvā aizsargvestes gan daiļajam dzimumam, gan mazajiem kareivjiem! Katra ieroča stiprumu ir iespējams regulēt, līdz ar to - bumbiņas sitiens nebūs stiprāks par mazas bites dzēlienu.

Pieejamas peintbola izbraukuma spēles! Organizē sacensības savā piemājas mežiņā, kartupeļu laukā vai omes šķūnī, un instruktors ar nepieciešamo ekipējumu aizbrauks pie jums. Lieliska ideja dzimšanas dienas vai vecpuišu balles izklaidēm!

www.talsitourism.lv

Sventes Dzirnavas Trošu Ceļš

"Sventes Dzirnavas Trošu Ceļš" atpūtas komplekss
Sventes dzirnavas, Sabile, Talsu nov., LV-3294
Tālrunis: 26321906

Divus kilometrus lejpus Rumbas no labā krasta pietek mazupīte Virbupe (arī Kārona, Jāšupe, Svente). Uz tās netālu no ietekas var apskatīt 1909.gadā būvēto Sventes dzirnavu drupas. Pārsimt metru iepriekš, Abavas labajā krastā ir bijušās dzirnavnieka mājas "Sventes" - tagad atjaunotas. Iepretim šīm mājām pār Abavu 1948.gadā ierīkots trosu pārcēlājs, saukts arī par Sabiles gaisa tramvaju. Asāku izjūtu cienītājiem šeit iespējams par simbolisku samaksu šķērsot upi iekaroties pārcēlāja trīša siksnās. Tepat arī labiekārtota nometnes vieta.
www.campo.laivas.lv

Sveču darbnīca un medus Bandeniekos

„Bandenieki", Valdgales pagasts, Talsu novads
Tālrunis: +371 29129832
E-pasts: izviedrina@gmail.com
bitesbandeniekos.mozello.lv

Lauku sēta "Bandenieki" gaida Tevi ciemos, ja vēlies iemācīties no bišu saražota vaska rituļa izveidot smaržīgas un veselīgas vaska sveces un izliet dažāda izmēra figūras, kā arī nogaršot bišu produktus. Sveču liešanas prasmi palīdzēs apgūt Inga un Raimonds Zviedriņi. Ir iespēja iegādāties un nogaršos bišu produktus un medu.

Piedāvājumā braucienu pa bezceļu taku, izbaudot ekstrēmas izjūtas un jautrību. Brauciena ilgums aptuveni 10 min. Vienā braucienā var piedalīties 4 cilvēki. Piedāvājumā arī pirts pakalpojumi (līdz 10 personām), naktsmājas un kamīntelpa.

Viesiem pieejama arī pirts un nakstmītne un iespēja makšķerēt.

Apmeklējumu pieteikt.

www.talsitourism.lv

Virvju trase un kvadraciklu noma

"Godeļdangas", Ģibuļu pagasts, Talsu novads
Tālrunis: +371 29289349, 29429748, 28338717
E-pasts: godeli@tvnet.lv
www.godelpols.lv

Virvju trase "Godeļpols" ierīkota kokos un uz zemes un piedāvā aktīvu atpūtu gan lieliem, gan maziem. Pieejama kvadraciklu noma un izbraucieni pa trasēm. Ziemā ekstrēmu izjūtu cienītājiem iespēja izmēģināt ledus trasi Usmas ezerā. Ūdenstūrisma cienītāji var izbaudīt braucienu ar ūdens motociklu, braukt ar piepūšamo aiz motorlaivas vai izbaudīt Usmas ezera skaistumu no airu laivas. Usmas ezers ir populārs makšķernieku galamērķis. Ceļotāji var atpūsties un atjaunoties pirtī un pārnakšņot.

www.talsitourism.lv

No graudaugiem gatavotu produktu degustācija Dižstendē

"Dižzemes", Dižstende, Lībagu pagasts, Talsu novads
Tālrunis: +371 63291288, 29265347
E-pasts: stende@arei.lv
www.arei.lv

Zinātnieki interesentus iepazīstina ar graudaugu selekciju, piedāvā apskatīt kolekciju, ko veido novadpētnieka Z.Kalmaņa savāktie materiāli par selekcijas stacijas dibinātāju Jāni Lielmani un Dižstendi. Piedāvājums grupām - lekcija „Graudaugi - možumam un veselībai" un no graudiem gatavotu produktu (auzu tējas, kailo graudu saldie un sāļie salāti un citu veselīgu našķu) degustācija. Mācību ekskursijas skolēnu un jauniešu grupām - „Institūta vēsture un darbība", „Kas ir augu selekcija jeb kā top graudaugu šķirnes", „Graudaugu sugas un šķirnes", „No grauda līdz maizei un „‘Fredis' aicina iepazīties". AREI (Agroresursu un ekonomikas institūts) Stendes pētniecības centrs sekmīgi turpina pirmās valsts dibinātās (1922.g.) selekcijas stacijas Latvijā uzsāktos darbības virzienus un tradīcijas. Graudaugu selekcija, sēklkopība un laukkopība ir nozīmīgākie pētījumu virzieni institūtā arī mūsdienās.

www.talsitourism.lv

Ārlavas bānītis amatnieka sētā "Kauliņi"

Lielā iela 27, Valdemārpils, Talsu novads

Tālrunis: +371 29430282
E-pasts: igurds.bankis@inbox.lv
www.meistarsigurds.lv

Darba laiks:
Apmeklējumu pieteikt.

Īpašie piedāvājumi:
Iespēja svinēt svētkus - kāzas, dzimšanas dienas, izlaidumus.

Latvijas Amatniecības Kameras meistara Igurda Baņķa darbnīca "Zeļļi" iepazīstina ar kokgriezēju darbu, piedāvā dažādus koka suvenīrus, apmāca jauniešus galdniecībā, izgatavo mēbeles. Darbnīca atrodas vēsturiskā ēkā Ārlavas pagasta lauksaimniecības biedrības namā, kurā apskatāma K. Valdemāra piemiņas zāle.

Lai arī Igurds ir patiesi talantīgs amatnieks, viņa īstā sūtība ir darbs ar jauniešiem, tāpēc viņš ir izveidojis savu meistardarbnīcu „Zeļļi”, kurā jaunieši apgūst ne tikai galdnieka amata prasmes, zīmēšanu, rasēšanu, ēvelēšanu, grebšanu, bet arī dzīves gudrības. Ne velti Valdemārpils pilsētas domes piešķīrusi Igurdam atzinības rakstu par ieguldījumu jauniešu izglītībā un pagasta labiekārtošanā.

Igurds ir ieguvis titulu „Meistaru Meistars Latvijā” Star FM rīkotajā akcijā "Latvijas štelle", kurai viņu, pašam nezinot, pieteica meistardarbnīcas audzēkņi. Viņš ir bijis viesis bijušā Latvijas valsts prezidenta Valda Zatlera inaugurācijas ceremonijā. Igurds Baņķis uzņemts Gundara Jākobsona dokumentālajā filmā "Pūt d***ā!" (2010). „Sakoptākais pagasts/pilsēta Talsu novadā” viņš atzīts par „Talsu novada radošāko novadnieku 2011”, kā arī ieguvis Kurzemes tūrisma asociācijas balvu „Lielais Jēkabs 2011” nominācijā „Ražots Kurzemē”. Šobrīd Igurds Baņķis ir Latvijas Amatniecības kameras prezidija loceklis un Talsu Amatnieku biedrības vadītājs, bet viņa vislielākais ieguldījums ir neviltotā mīlestība, kuru viņš sniedz apkārtējiem cilvēkiem.

Amata meistara darbi, vējdzirnavas, mazbānītis "Ronis", koka auto "Sirmais Žiperis" un savdabīgi ierīkotā atpūtas vieta, daudzveidīgās puķu dobes un plašās skatu perspektīvas ierindo Baņķu ģimenes 3 ha plašo teritoriju Kurzemes izcilāko sētu vidū. "Kauliņu" sēta 2001. gadā ieguva lielo tencinājumu "Gudra ir lauku sēta".

Leļļu dārzs

Netālu no Vīna kalna, nelielā laukumiņā Rīgas ielas malā, aplūkojama salmu leļļu kolekcija – Leļļu dārzs.

Aptuveni 200 dažādi ģērbtas, dažāda lieluma lelles piesaista garāmgājēju un garāmbraucēju uzmanību un tie piestāj, lai apskatītu šo kolekciju tuvāk un izvaicātu kolekcijas īpašnieci par šīs idejas un kolekcijas rašanās vēsturi un uzdotu citus interesējošos jautājumus.

Darba laiks: lelles iespējams apskatīt katru dienu.
Ieeja: par ziedojumiem.
Adrese: Rīgas iela 17, Sabile
Tālr.: +371 27017696

www.visit.sabile.lv

Ekspedīcija Sabilē ar Māri Lāci

Sabile, Abavas pagasts, Talsu novads
Tālrunis: +371 29616605
E-pasts: maris.lacis@apollo.lv

Vides gids Māris Lācis jeb kā viņš sevi dēvē tūristu vadātājs, sabilnieks, veterinārs, „cilvēks-enciklopēdija”, piedāvā aizraujošus piedzīvojumus Sabilē un apkārtnē – Militāro pārgājienu, ekspedīciju dabā, sīkbūtņu pētīšanu „Pa kaķu gaitām” un orientēšanos Sabilē.  

www.talsitourism.lv

Lēnā laika parks "Līdumkalni"

„Līdumkalni", Ķurbe, Īves pagasts, Talsu novads
Tālrunis: +371 29567279
E-pasts: lidumkalni@inbox.lv
lidumkalni.1w.lv

Ķurbē starp lielo silu un Dundagas mežiem - zaļo pauguru klusumā vari atrast "Līdumkalnus" jeb lēnā laika parku. Tu varēsi, gleznojot kopā ar īstu gleznotāju, radīt pats savu mākslas darbu. Bez steigas uzsliesi savu telti zaļā pļavā un piedzīvosi krāšņu saulrietu. Saullēktā izstaipīsi savus kaulus, rasā nomazgāsi muti un, klausoties putnu un varžu koros, vērosi dīķa spoguli, kur gubeņu spoguļošanas laiku pa laikam iztraucē kāda lēkājoša forele. Varēsi atrast profesionālu pavārīti, kura palīdzēs pagatavot gardu maltīti lauku virtuvē vai uz ugunskura. Ja vēlēsimies, sakravāsim mugursomas un kopā dosimies 15 km garā ceļā cauri siliem un mežiem uz jūru.

www.talsitourism.lv

Slēpošanas trases atpūtas bāzē „Kamparkalns”

"Dziļlejas", Lībagu pagasts, Talsu novads
Tālrunis: +371 29518415, 29860075, 29992933
E-pasts: kamparkalns@inbox.lv
www.kamparkalns.lv

Tikai 6 km no Talsiem, Kamparkalna pakājē atrodas divas apgaismotas slēpošanas trases 260 un 350 metru garumā, to augstums ir 60 un 25 metri. Darbojas pacēlāji ar tablet šķīvīšiem. Mazajiem ziemas prieku baudītājiem par prieku ierīkots bērnu kalniņš ar 80 metru nobraucienu. Pieejama aprīkojuma īre, arī kameras un sniega dēļi. Blakus slēpošanas trasei atrodas Ziemeļkurzemes augstākā vieta – Kamparkalns (174 m vjl.). Uz tā uzbūvētais skatu tornis ir 28 metrus augsts. No torņa var vērot Talsu pauguraines mežu un pakalnu ainavas, kā arī tālākus pagastus un objektus, kuru atrašanās vietu dabā palīdz saskatīt skatu platformā uzstādītie attēli. Pie skatu torņa ir piknika vieta. Atpūtniekiem pieejams arī viesu nams ar pirti, banketu zāli, virtuvi un naktsmītnēm.

www.talsitourism.lv

Ielogoties

Jūs neaizpildījāt abus laukus.

Reģistrēties

Jūs neaizpildījāt visus laukus.