info@redzet.lv
Aicinām uzņēmējus, individuālos ražotājus, organizācijas, pašvaldības, tūrisma centrus u.c izmantot iespēju celt savu atpazīstamību un sūtīt savu informāciju un fotomateriālus, kā arī papildinājumus vai labojumus jau ievietotajai informācijai uz epastu info@redzet.lv.
Saldus, Skrundas un Brocēnu novads

Ūdeņi, peldvietas

Satiņu-Sesiles karjers

Satiņu-Sesiles karjers atrodas Saldus novada Novadnieku pagastā starp Sātiņiem un Sesili. Karjerā tika iegūts Kaļķakmens. Karjers ir applūdis.

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Saldus ezers

Gleznainas ainavas ap ezeru veido tā novietojums ielejā - starp vairākiem pakalniem. Saldus ezers atrodas pilsētas ZA malā. Ezera ZR un DA krasti ir stāvi. Ieteka - Vēršāda, izteka - Kaļķupīte. Ezera DR ir ierīkota peldvieta ar laipu,ģērbšanās kabīnēm, volejbola laukumiem. Tā ir iecienīta atpūtas vieta Saldus iedzīvotājiem, kā arī viesiem. Pats ezers izveidojies ledāja kušanas ūdeņu izskalotā ielejas padziļinājumā jeb ieplakā, kur no upītes (tagadējās Vēršādas) uzkrājies ūdens. No Ezera iztekošā Kaļķupīte (Vēršādas upes turpinājums) ietek Cieceres upē. Ezers veido skaistu ainavu pie pilsētas.

Ezera platība ir 11,9 ha, vidējais dziļums ir 2.5 metri, bet maksimālais dziļums - 4.6 metri.

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Saldus ezera peldvieta

Caur ezeru tek Vēršādas upīte (lejpus Saldus ezera to sauc arī par Kaļķupīti), kas tālāk ietek Cieceres upē. Pie tā iekārtota peldvieta. Ezers veido skaistu ainavu pie pilsētas.

Cieceres upe

Cieceres upe 6 km garumā izvijas cauri pilsētai, tā saglabājot plašu zaļo zonu pilsētas centrā un veidojot daudz jauku atpūtas vietu un romantisku stūrīšu.

Šodien, vērojot upi, liekas gluži neticami, ka 17.gs. tā bijusi kuģojama. Taču vēstures ziņas liecina, ka hercoga Jēkaba valdīšanas laikā Ciecere izmantota produkcijas pārvadāšanai no dažādajām Saldus apkārtnes ražotnēm. Savukārt 19.gs. beigās uzņēmējs Vicinskis pat uzbūvējis īpašu kuģīti Frauenburg izpriecas braucienam pa Cieceri - no pilsētas līdz Upesmuižai.

Ciecere ir 51 km gara Ventas labā krasta pieteka. Tā iztek no Cieceres ezera un sava tecējuma gaitā uzņem 52 pieteku ūdeņus. Upes vidējais platums ir 10 m, tā stipri līkumo un dažos posmos veido salas.

turisms.saldus.lv

Ezeres dzirnavezers

Ezers atrodas Saldus novada, Ezeres pagasta administratīvajā teritorijā uz Ezeres - 0.5 km no ietekas Vadakstē, mākslīgi uzstādināts. Maksimālais dziļums ir 4.0 metri, spoguļa laukuma platība 6.0 ha.

 

Ezeres dzirnavu HES jauda 150 kW; HES nodota ekspluatācijā 2001.g., uz esošas ūdenskrātuves.

www.ezeri.lv

Zvārdes ezers

Zvārdes ezers atrodas Saldus novada, Novadnieku pagasts administratīvajā teritorijā. Vidējais dziļums ir 4.6 metri, bet maksimālais dziļums - 5.1 metri, spoguļa laukuma platība 20.0 hektāri.

 

Šeit mīt asaris, līdaka, plaudis, rauda, kā arī zutis.

www.ezeri.lv

Svētaiņu ezers

Svētaiņu ezers (Čunku, Sila) atrodas Saldus novada, Novadnieku pagasta administratīvajā teritorijā. Vidējais dziļums ir 11.8 metri, bet maksimālais dziļums - 15.3 metri.

 

Svētaiņu ezers pieder pie Ventas lielbaseina un Ezerupes – Vadakstes baseina. Ezers ir caurtekošs. Tajā ietek Ezerupe (Ezere) un daži sīki strauti, bet iztek tā pati Ezerupe. Ezera dibens ir līdzens, smilšains, dažviet arī dūņains. Krasti lēzeni, smilšaini, vietām mālaini. Gultņu eitrofā ezera virsūdens aizaugšana novērtēta ap 10 % (VMPI 1972. gada dati). Ezerā galvenokārt aug niedres, meldri, grīšļi, glīvenes u.c. ūdensaugi.

 

Ezerā galvenokārt dzīvo līdakas, asari, līņi, raudas un brekši. Diezgan daudz ir vēži.

 

Šī ūdenstilpe ir privāts kopīpašums.

 

Pēc Valsts meliorācijas projektēšanas institūta 1972. gada datiem ezeram piemīt šādi lielumi:

  • ūdens virsas platība - 30 ha
  • sateces baseins - 12,6 km2
  • lielākais dziļums - 15 m
  • garums - 2,2 km
  • lielākais platums - 0,2 km
  • krasta līnijas garums - 4,6 km
  • augstums virs jūras līmeņa – ap 102,6 m

www.copeslapa.lv

www.ezeri.lv

Ķerkliņu ezers

Ezers atrodas Lielauces paugurienē, Saldus novada Zvārdes pagastā, uz DA no Saldus un uz D no Rīgas – Liepājas ceļa.

 

Ķerkliņu ezers pieder pie Ventas lielbaseina un Ezerupes – Vadakstes baseina. Ezers ir caurtekošs. Tajā ietek Ezerupe (Ezere) un vairāki strauti, bet iztek Ezerupe. Ezera dibens ir līdzens, smilšains, dažviet arī celmains. Krasti stāvi, vietām lēzeni, smilšaini, dažviet arī akmeņaini. Ezera virsūdens aizaugums ir 10 %, bet kopējais – 25 % (VMPI 1972. gada dati). Ezerā galvenokārt aug niedres, meldri, grīšļi, glīvenes u.c. ūdensaugi.

 

Ezerā galvenokārt dzīvo līdakas, asari, līņi, raudas un brekši. Ezerā sastopami arī vēži.

 

Ķerkliņu ezers pieder pie publiskajām ūdenstilpēm.

 

Pēc Valsts meliorācijas projektēšanas institūta 1972. gada datiem ezeram piemīt šādi lielumi:

  • ūdens virsmas platība - 50 ha
  • ezera platība - 50 ha
  • sateces baseins - 29,8 km2
  • vidējais dziļums - 5 m
  • lielākais dziļums - 32 m
  • garums - 2,6 km
  • lielākais platums - 0,35 km
  • krasta līnijas garums - 5,6 km
  • augstums virs jūras līmeņa - 101 m
  • ūdens tilpums - 2,5 milj. m3

www.copeslapa.lv

Cieceres ezers

Cieceres ezers ir ezers Brocēnu novada Cieceres pagastā. Ezers atrodas subglaciālajā vagā, izteiksmīgākais šāda veida ezera piemērs Latvijā. Vietām atgādina upi. Gultne - smilšaina, dūņaina. Krasti vietām krauji. Viena liela sala - Ozolu sala (14 ha), aizsargājama no 1977. gada. Konstatētas 7 zivju sugas.

 

Agrāk tika uzskatīts, ka ezers ir daudz dziļāks - 50 m, taču 2000. gadā veiktie mērījumi liecina, ka tas nav dziļāks par 22 m.

lv.wikipedia.org

 

Cieceres ezers pieder pie Cieceres baseina un Ventas lielbaseina. Ezers ir caurtekošs. Tajā ietek Dūņupe, Mazupe (Ciecere), vairāki grāvji un strauti. No ezera iztek Cieceres upe (51 km). Ezerdobe ir vagas veidā. Tajā ir sliekšņi un bedres. Ezera krasti ir sausi, slīpi, tālāk stāvi. Ezera galos un strautu ieteku vietās tie ir zemi un slapji. Ūdenstilpes virsūdens aizaugums ir tikai 5 %, bet kopējais – 10 % (VMPI 1972. gada dati). Ezerā galvenokārt aug niedres, meldri, lēpes un glīvenes.

 

Ezera ihtiofaunu galvenokārt veido brekši, līdakas, asari, raudas, karpas, zuši, ālanti un sapali.

 

Cieceres ezerā atrodas viena sala – Ozolu sala, kuras platība ir 14 ha (VMPI 1972. gada dati). No 1923. gada tā ir dabas piemineklis, bet kopš 1977. gada – liegums. Uz salas aug veci ozoli, no kuriem 12 ir dižozoli, kuru apkārtmērs > 4 m. Cieceres ezers pieder pie publiskajiem ūdeņiem.

 

Pēc Valsts meliorācijas projektēšanas institūta 1972. gada datiem ezeram piemīt šādi lielumi :

  • ūdens virsmas platība – 276,8 ha
  • ezera platība – 290,8 ha
  • sateces baseins – 121 km2
  • vidējais dziļums – 7,2 m
  • lielākais dziļums – 22 m
  • garums – 9,5 km
  • lielākais platums – 0,7 km
  • krasta līnijas garums – 21,5 km
  • augstums virs jūras līmeņa – 99,7 m
  • ūdens tilpums – 19,8 milj. m3

www.copeslapa.lv

Sātiņu dīķi

Sātiņu dīķi ir dabas liegums Saldus novadā. Izvietojies dienvidrietumos no Saldus pilsētas, administratīvi ietilpst Pampāļu, Zirņu, Kursīšu un Novadnieku pagastos. Dabas liegums izveidots 1999. gadā teritorijā ar zivju dīķiem, kas ir nozīmīgi ligzdojošiem un migrējošiem ūdensputniem. Lielākie ir Liekna, Silzemju dīķis, Kurpnieku dīķis, Pļavnieku dīķis un vairāki mazāki zivju dīķi. Apkārtējie meži ir ligzdošanas vieta plēsējputniem un melnajam stārķim. Konstatētas vairākas retas sikspārņu sugas. Natura 2000 teritorija.

lv.wikipedia.org

Vecsatiķu dzirnavu dīķa pludmale

Pie Vecsatiķu dzirnavu dīķa ir izveidota pludmale, kur var peldēties, sauļoties, uzspēlēt volejbolu, vai vienkārši atpūsties, pārrejot pāri koka tiltiņam apmeklēt Satiķu dabas taku, kas vairākkārt veidota izstrādājot projektus. Tā tūristus var pārsteigt ar skaistām dabas ainavām, īpatnējo apkārtnes veidojumu- te grava, paugurs un ieleja, te atkal grava un avots. Šāda ainava ir raksturīga Gaiķu pagastā.

www.broceni.lv

Brocēnu pludmale

Cieceres ezera pludmale ik gadu kļūst pievilcīgāka gan novada iedzīvotājiem, gan viesiem. Šeit lieliski var baudīt ne tikai mieru un skaistu dabu, bet arī sportot un aktīvi pavadīt brīvo laiku, jo pludmalē ir ierīkots gan volejbola laukums, gan basketbola laukums.


Atsegumi, pilskalni, akmeņi

Saldus pilskalns

Saldus pilskalns atrodas Saldus pilsētas malā, Saldus ezera R krastā, pie Kaļķupītes iztekas. Pilskalns ierīkots savrupā, 12-15 m augstā, iegarenā kalnā. Pilskalna ZA gals bijis nocietināts ar nelielu valni un diviem grāvjiem, kas tagad stipri aizmilzuši. Iespējams, ka arī pilskalna D galā bijis vēl viens grāvis. Pilskalna plakums plānā ir ovāls, 45×15 m liels.

 

Pilskalns kopš sendienām arts, tāpēc tā kultūrslānis ir noarts, un plakumā tas ir visai plāns. Intensīvāks kultūrslānis konstatēts pilskalna nogāzē, kur tas sasniedz gandrīz metra biezumu. Pilskalna A pusē konstatētais kultūrslānis iezīmē tur bijušo pilskalna apmetni. Arheoloģiskajos pārbaudes izrakumos (vadītājs A. Vasks, 1973) pilskalnā iegūtas švī- kātās, gludās un apmestās bezripas keramikas lauskas, kas ļauj Saldus pilskalnu datēt ar agro dzelzs laikmetu. Apdzīvotība Saldus pilskalnā bijusi arī 12. gs.

www.latvijas-pilskalni.lv

Ātraiskalns (Ātrās klintis, Straujais kalns)

Ātraiskalns (Ātrās klintis, Straujais kalns) ir izcili ainaviskas, līdz 20 metru augstas un ap 300 metru platas klintis, no kurām paveras krāšņs skats uz Ventas līkumu. Te atsedzas augšdevona smilšakmeņi un dolomītiski smilšakmeņi, apakškarbona Šķērveļa svītas Nīkrāces ridas stratotips. Atseguma zemākajā daļā atsedzas rupjgraudains, vidēji cementēts smilšakmens. Virs tā ieguļ ciets, masīvs dolomīts ar sīkiem, tukšiem kanāliem – tie, iespējams, ir zemāko aļģu aktivitāšu darbības rezultāts.

Ātraiskalns atrodas dabas lieguma “Ventas un Šķerveļa ieleja” teritorijā – Ventas kreisajā krastā, 1 km augšpus kempinga “Varkaļi”, kura stāvvietā par simbolisku samaksu var novietot transportlīdzekļus. Ātrākalna meklējumos nav ieteicams doties personām, kuras slikti orientējas apvidū – norādes un informatīvās zīmes nav izvietotas! Aicinām izturēties saudzīgi pret dabu!
www.skrunda.lv

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Gobdziņu klintis

Gobdziņu klintis ir gandrīz nepārtraukta, ap 400 m gara Šķerveļa svītas  cementēta smilšakmens un dolomītu atsegumu siena. Atsegumu augstums mainās no apmēram 3 m līdz 9 m, kopējais sienas augstums sasniedz apmēram 16 m virs Ventas līmeņa, bet kraujas krotes maksimālais augstums sasniedz apmēram 20 m.

Apmēram 120 m uz dienvidrietumiem no atsegumu joslas lejasgala atrodas Gobdziņu ala, kuras garums ir līdz 26 m. Alas platums pie ieejas ir 3,6 m un augstums – 1,1 m. Alā atrodas avots un no tās iztek neliels strauts ar debitu līdz 1 l/sek. Ala izveidojusies vāji cementētā smilšakmenī virs vidēji stipri ar dolomītu cementēta smilšakmens. Kraujas pakājē, aptuveni 70 m augšpus alas atrodas nobrukuši vidēji cieti cementēto smilšakmeņu akmeņu blāķi ar kopējo apjomu apmēram 3 kubikmetri.

Atseguma apakšējā daļā vairāk kā 10 m biezumā atsedzas Gobdziņu ridas smalkgraudains, slīpslāņots, plankumaini ar dolomītu cementēts smilšakmens, vietām ar krama cementu. Sākot ar atseguma vidusdaļu un virzienā uz dienvidrietumiem, virs smilšakmeņiem ieguļ Nīkrāces ridas ciets, neregulāri slāņots kavernozs dolomīts.

Gobdziņu ridas smilšainie nogulumi ir uzkrājušies ūdens straumēs, par ko liecina granulometriskais sastāvs un slīpslāņojuma tekstūras. Pazīmes, kas norāda uz smilšakmeņu subaerālo atsegšanos un karsta procesiem sedimentācijas pārtraukumu laikā ir nelīdzens kontakts starp atsevišķiem slāņiem, nevienmērīgi izplatīts dolomīta cements, kā arī atsevišķos slāņos sastopamās slāņojuma virzienā orientētas dolomīta garoziņas. Nīkrāces ridu veidojošie zilgani pelēcīgie un brūnganie neregulāri slāņotie dolomīti, kuriem bieži ir šūnveida tekstūra, domājams, veidojušies kā dolokrēti tuksnešu apstākļos pēc devona baseina atkāpšanās.    

Būtiska ir atseguma kā tūrisma objekta vērtība. Iepretim atsegumam Ventā ir straujtece un par nelielas krāces.
Teritorijas stāvoklis ir no viduvēja līdz labam. Atsegumam ir tendence aizaugt, jo tā pakājē augošie zālaugi un krūmi netiek izpļauti vai izcirsti. Citu nozīmīgu bojājumu nav.
www.daba.gov.lv


Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Zoslēnu atsegumi

Vidusjuras Kelovejas stāva balto kvarca smilšu un iesarkanā smilšakmens atsegumi. Izteiktākie atsegumi Dzeldas kreisajā krastā augšpus tās ietekas Šķervelī. Atsegumi ir 3 upes līkumos, kur tā piekļaujas pamatkrastam. Augstākais (14 m) pazīstams, kā Zoslēnu rags.

Pa upi augstākajā atsegumā redzams iesarkans labāk sacementētu smilšu atsegums, visos trijos atsegumos vāji cementētas baltas smiltis. Smiltis ir slīpslāņotas, baltas, retāk dzeltenīgas vai pelēcīgas. Smiltīm raksturīga pret dēdēšanu noturīga minerālu asociācija - kvarcs, rūdu minerāli, turmalīns, cirkons, rutils, distens. Raksturīgi, ka kvarca saturs vieglajā frakcijā sasniedz gandrīz 100%. Nelielas brūnogļu lēcas un māla oļi, līdz 10 cm biezas ogļaina māla un aleirolīta starpkārtas, retumis arī sulfīdu konkrēcijas. Smilšu nogulsnēšanās laikā straumes plūdušas no ZZR. Vidusjuras Kelovejas stāva balto kvarca smilšu un iesarkanā smilšakmens atsegumi.

GPS koordinātes: N 56° 33.503 E 021° 56.748 

Zoslēnu atsegumi atrodas dabas lieguma “Ventas un Šķerveļa ieleja” teritorijā. Zoslēnu atsegumu meklējumos nav ieteicams doties personām, kuras slikti orientējas apvidū – norādes un informatīvās zīmes nav izvietotas! Aicinām izturēties saudzīgi pret dabu! 

www.skrunda.lv

Šķērveļa akmens

Virszemes tilpums - 18 m3, augstums 2,9m, garums 5,1m, platums 4,6m, apkārtmērs 15,5m. Garums pēc citiem datiem - 6,9m. Akmenim neregulāra forma, tas ieaudzis papardēs, avenājos, krūmos. Atrodas upes ielejā - erozijas reljefa formā. 

Teika stāsta, ka tuvumā aprakti daudzi karā kritušie, izveidots neliels uzkalniņš, bet zem akmens parakta naudas lāde. 

Šķērveļa akmens atrodas dabas lieguma “Ventas un Šķerveļa ieleja” teritorijā. Šķērveļa akmens meklējumos nav ieteicams doties personām, kuras slikti orientējas apvidū – norādes un informatīvās zīmes nav izvietotas! Aicinām izturēties saudzīgi pret dabu! 

GPS koordinātes: N 56° 33.601 E 021° 57.251 

www.skrunda.lv

Sudmalkalnu (Nīkrāces) akmens

Virszemes tilpums - 20 m3, 1,7m augsts, 7,5m garš, 5m plats, apkārtmērs 21m. Stipri sadēdējuša tumša biotīta kvarcīta akmens ar slānekļu starpkārtām. Atrodas upes ielejā - erozijas reljefa formā. 

Sudmalkalnu akmens atrodas dabas lieguma “Ventas un Šķerveļa ieleja” teritorijā. Sudmalkalnu akmens meklējumos nav ieteicams doties personām, kuras slikti orientējas apvidū – norādes un informatīvās zīmes nav izvietotas! Aicinām izturēties saudzīgi pret dabu! 

GPS koordinātes: N 56° 34.675 E 021° 57.090 

www.skrunda.lv

Rozentāla akmens

Cieceres gleznainie līkumi iedvesmojuši ne vienu vien Saldus apkaimes mākslinieku, bet savs akmens Cieceres krastā ir tikai Janim Rozentālam.
Tas atrodas Cieceres labajā krastā, ūdens malā pie tilta balstiem. 20. gadsimta 60. gadu sākumā akmens sašķelts un pārvietots, būvējot tiltu pār Cieceri Jelgavas ielā. 

Uz akmens bieži sēdējis un gleznojis mākslinieks Janis Rozentāls. Akmens redzams viņa gleznās "Pie strauta" un "Ziemas ainava". Tuvākās apkaimes ainas attēlotas arī citās dzimtajai pusei veltītās gleznās.

Meldzeres dobumakmens

Atrodas Saldus novadā, Nīgrandes pagastā, Lētīžas upes labā krasta sāngravā, apmēram 9,5 km no Nīgrandes un 1,3 km uz ZZA no Meldzeres kapsētas. Dobumakmens atrodas neapdzīvotā apvidū.

Dobumakmens pēc tipoloģijas ir bļodakmens. Rupji apskaldītā rapakivi granīta bluķa virspusē ir cilindrveida dobums, kura diametrs 55–56cm, dziļums 6–15 cm. Dobuma dibenā iekalta grope-rieva — 0,5–3,2 cm dziļa un ap 1,5 cm plata. Otrs, iekšējais aplis ar rievas platumu 1,4–3,2 cm, dziļumu 0,1–2,7 cm. Pats akmens, kura augstums 0,75 m virs zemes, ir cilindrveida, 1,35 m diametrā, malas apkaltas ar metāla instrumentu. Domājams, ka tas apkalts un izmantots 15.–18. gs. Bļodakmeņiem tipiskās sānu rievas akmens malās — dažāda garuma, 17–53 cm garas. Rievu platums no 3,5 līdz 5,5 cm, dziļums 0,9 līdz 1,5 cm, dažās vietās izdrupumos tās ir līdz 2–3 cm dziļas. Dobumakmens virsma daļēji līdzināta, bet pa pusei palikusi dabiski līdzena. Var pieņemt, ka līdzināta tikai mazliet. Šis akmens nevar būt izmantots graudu beršanai, kā dažkārt par bļodakmeņiem domā, jo bļoda tam noteikti neder, kā arī neder akmens novietojums gravā. Ir ziņas, ka akmens kādreiz bijis kaut kur augšā, līdzenumā, un gravā ievelts, bet ir daudz pazīmju, kas liek domāt, ka akmens atrodas savā sākotnējā vietā. Tas ir iegrimis zemē. Tas ir pārāk smags, lai to kāds varētu vienkārši pārvelt. Ja tas būtu noripināts gravā, tad arī neatrastos tik labā novietojumā. Arī akmens sānu rievu dažādie garumi līdz zemes līmenim liecina, ka akmens atrodas sākotnējā vietā. DR pusē bļodakmenim atšķelts gabals, kas atrodas turpat blakus, vēl kāds cits atšķelts gabals ir pazudis.
www.ancientsites.eu

Lētīžas dižakmens

Lētīžas upītes labajā krastā, Nīgrandes pagastā atrodas  iespaidīgs un neskarts dabas piemineklis – Lētīžas dižakmens. Akmens atrodas daļēji upītē, tā garums ir vairāk nekā 4 m un platums vairāk nekā 3 m. Akmens tilpums ir apmēram 15 kubikmentri. Dižakmenim iespējams piekļūt no Vaiņodes novada Embūtes pagasta „Viļņu” mājām, kuru saimnieki viesiem labprāt izrāda savu lauku sētu un apkārt esošo dabas skaistumu.


Papildu informācija, zvanot pa tālr. 26523474

Gaiķu akmens

Braucot pa Saldus - Vānes ceļu, pēc 6.8 km veiksmīgi esam nokļuvuši Gaiķu pagastā, par to liecina akmenī iekalts uzrakts “GAIĶI”.


Gaiķu pagasta kopējā platība 1058,3 ha. Pagasta centrs, kurš atrodas Satiķu ciemā - 20 km attālumā no Brocēniem un 140 km no Rīgas. Tas robežojas ar Saldus, Jaunpils un Kandavas novadu. Iedzīvotāju pamatnodarbošanās ir lauksaimniecība, augkopība, lopkopība. No 1058,3 ha lielas zemes paltības 52.1% ir lauksaimnieciski izmantojamā zeme, 38.9% aizņem meži.


Skatu, atpūtas vietas, takas

Cieceres dabas taka

Dabas un pastaigu taka vijas gar Cieceres upi no Kuldīgas ielas tilta līdz bērnu rotaļu laukumam. Upes tuvumā ierobežoto teritoriju un zemo vietu dēļ taka ierīkota laipas veidā, ko var izmantot arī pastaigām ar bērnu ratiņiem un ratiņkrēsliem. Pie takas izvietota informācija par upes krastā redzamajiem augiem. Dabas taka iekārtota ar Vides aizsardzības fonda un pilsētas domes atbalstu. Tās garums ir 370m.

turisms.saldus.lv

Kalnu dabas taka

Takas garums ir 1,5km, tā sākas pie Kanavišķu ūdenskrātuves un ved gar Loša upi. Takā izvietotas norādes un informācija par apskates objektiem - brūnogļu transportēšanai izveidoto dzelzceļa uzbērumu, zilā māla stāvkrastu un Airīšu dižakmeni.


Iekārtotas vairākas atpūtas un skatu vietas, viena no tām atrodas pie dižozola. Taka piemērota gan nesteidzīgām pastaigām, gan pārgājieniem - apmeklētāju ērtībām ir izveidotas laipas, tiltiņi un stāvākās vietās arī kāpnes. Takas galā ir iekārtota ugunskura vieta un nojume piknikam.


Kalnu dabas taku 2015. gadā izveidojusi biedrība "Rožupe", īstenojot ELFLA LEADER projektu. Projektu līdzfinansējusi Saldus novada pašvaldība. Takas izveidē piedalījušies arī daudzi brīvprātīgie.

turisms.saldus.lv

"Zaņas līkloči" dabas taka

Zaņas lejteces atsegumu teritorijā izveidota lieliska taka garākai pastaigai šajā īpašajā teritorijā. Takas sākums Zaņas līkloču atklāšanai meklējams pie Zaņas dzirnavu aizsprosta, kas būvēts 1864. gadā. Tālāk tā ved gar stāvajiem Zaņas upes krastiem Ventas virzienā.


Soļojot pa taku, paskaties apkārt – šeit ieraudzīsi virkni retu un aizsargājamu augu sugu. Ja rūpīgi ieskatīsies Zaņas upē, uz tās grunts, iespējams, samanīsi upes gliemeņu koloniju vai pie debesīm saskatīsi kādu melnā stārķa siluetu. Lai droši šķērsotu Zaņas upes pietekas ar dziļajām gravām, nāksies soļot pa kāpnēm, pārejām un tiltiņiem, pa ceļam pamielojot acis krāšņajā ainavā ar skatu uz upes senkrastu, pakalniem un, piemēram, Friča pļavu.


Zaņas līkloču taka ir apskatīšanas vērta ne tikai rudenī, pavasarī un vasarā. Aicinām šo gravu un stāvo upes krastu sistēmu izstaigāt arī ziemā, kad sarma apklāj koku zarus, - tad Zaņas līkloči mēdz būt vēl krāšņāki un neierastāki, nekā vasarā.

www.daba.gov.lv

Satiķu dabas taka

Apskates objekts ikvienam, kas vēlas atpūsties, izbaudīt mieru un klusumu pie Imulas senlejas. Piedāvajam paviesoties pie Upura ozola, Aitu kalna, veldzēties pie Avotiņa, atpūsties Vigvamā, vairāk lasiet www.broceni.lv.

 

Takas labākai izzināšanai piedāvājam teatralizētu uzvedumu, kurā tiek iesaistīti apmeklētāji.

Zvaniet +371 29198001, +371 26808054

www.broceni.lv


Parki, koki

Ventas un Šķerveļa ieleja

Ventas un Šķerveļa ieleja ir dabas liegums Skrundas un Saldus novados. Izvietojies Ventas upes un tās pietekas Šķērveļa ielejā; administratīvi ietilpst Skrundas, Nīkrāces un Pampāļu pagastos. Liegums izveidots 1957. gadā, lai aizsargātu izcilu Ventas ielejas un tās pietekas Šķērveļa posmu. Konstatēti vairāki Eiropas Savienības aizsargājamie biotopi, no kuriem nozīmīgākie ir smilšakmens atsegumi, nogāžu un gravu meži, upju straujteces un dabiski upju posmi. Lieguma teritorija ietver vairākus dabas pieminekļus: Ātraiskalns, Gobziņu klintis, Ketleru atsegums, Plieņu atsegums, Šķērveļa akmens, Šķērveļa lejteces dolomīta atsegums, Zoslēnu atsegumi. Lētīžas krastā ir izteiktākā juras perioda brūnogļu iegula Latvijā. Natura 2000 teritorija.


Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Skrundas estrādes parks

Skrundas pilskalnā, pašā Ventas kreisajā krastā, no XIV līdz XVIII gadsimtam slējās vācu feodāļu celtā pils. Tās vietā 1987. gadā tika uzbūvēta estrāde (rekonstruēta 2012. gadā), kas ir būtiska vietējās kultūras dzīves sastāvdaļa. Te notiek amatiermākslas kolektīvu un viesmākslinieku koncerti, zaļumballes, kopīgi tiek svinēti Skrundas svētki, Jāņi un citi pasākumi.

Ap estrādi ir izveidots parks, kurā izvietoti tēlnieka Ģirta Burvja veidotie pirmo Skrundas kuršu ķoniņu – Ērmaņa Pilāta, Jākoba Sigitara, Veisena un Santiķa – krēsli. Tie tapuši par godu Skrundas 750. gadadienai kopš tā pirmo reizi minēta vēstures avotos.

Pateicoties Skrundas novada domes deputātam un Z/S "Kamenes" īpašniekam Ivaram Grundmanim, 2012. gada aprīlī pilskalna estrāde ieguva stabilas koka kāpnes un skatu laukumu, no kura paveras gleznaina ainava uz Ventas upi. Ne viens vien pāris jāvārdu teicis tieši šai skaistajā vietā Ventas krastā. 

Atrašanās vieta: Saldus iela 23, Skrunda

www.skrunda.lv

Kalnsētas parks

Pie Kalnmuižas atrodas 19.gs beigās stādīts ainavu parks. To ierīkojis Kalnmuižas barons fon Reke.

Kalnsētas parka malā, gravas nogāzē atrodas Mīlestības kaps jeb Johannas kaps. Kapakmens uzraksts vēsta: "Mīlestība - tā lai dzīvo vēl pēc manis". Teikas stāsta par barona meitas Johannas un muižas kalpa Kārļa mīlestību. Jauniešiem nav ļauts satikties, un abi izdarījuši pašnāvību. Nelaimīgie mīlētāji apglabāti stāvajā Cieceres krastā. Kopš tā laika jaunieši te allaž liek ziedus, lai gūtu laimi mīlestībā.

Cieceres krastos iekārtotais parks ir kļuvis par vienu no iecienītākajām atpūtas vietām. Parkā atrodas brīvdabas estrāde, kurā vasarās notiek pilsētas sarīkojumi, koncerti, festivāli, kā arī novada Dziesmu un deju svētki.

turisms.saldus.lv

Lielezeres parks

Parks (24ha) atrodas pie Ezeres muižas, Latvijas-Lietuvas robežupes Vadakstes labajā krastā. Parks veidots 19.gs. vidū, tajā ir apmēram 36 svešzemju koku un krūmu stādījumi. Netālu no kādreizējā paviljona pamatiem atrodas priede ar 1.5 m lielu vēja slotu. Parka dienvidrietumu daļā atrodas tā sauktais Lielais akmens (4,2m augsts), kurš tiek dēvēts arī par Vadakstes valdnieku. Akmenī iekalts muižas pārvaldnieka barona fon Tolla vārds un gada skaitļi "1845-1855". Pēc nostāstiem gada skaitli akmenī norāda tā velšanas ilgumu vai arī laika posmu kurā ierīkots parks. Akmens šurp atvelts no Vadakstes krasta.Turpat netālu iespējams nogaršot divu avotu ūdeni.


Gleznainajā parkā labi iekļaujas neliela brīvdabas estrāde. Estrādes rajonā skaistas lazdas, sorbārijas, spirejas, filadelfi, rietumu pusē paveras skats uz lapegļu grupu. Vadakstes palienē aug lieli grimoņi, kam ziemas beigās un pavasarī ļoti skaisti sarkani zari. Parkā izveidota dabas un vēstures taka „Pa sentēvu pēdām”.

ezere.saldus.lv

Jaunauces pils parks

Parks ir Jaunauces muižas ēku komleksa daļa, kas ieskauj kungu māju un to norobežo no saimniecības ēkām. Parks, visticamāk, veidots reizē ar pils celtniecību 1815. gadā, bet iespējams, ka paplašināts un modernizēts senāks parks, kurš atradies pie vecās kungu mājas.

Jaunauces muižas parks ir vidēja vecuma parks Latvijas kultūrvēsturiskajā kontekstā. Latvijā ir ļoti maz 19. gs. parku, kas laika gaitā nav sabojāti, tos nepareizi kopjot un veicot nepamatotus pārveidošanas darbus, zaudējot vēsturisko parku dendroloģisko un stilistisko savdabību.

Jaunauces parks un visa muižas apbūves centra plānojums izceļas ar skaidru, nesabojātu telpisko struktūru un māksliniecisko kvalitāti. Parkā saglabājušies muižas laika stādījumi un pašreizējās lauces pilnībā atbilst 19. gs. ainavu parkam, kas līdz pat 20. gs. sākumam nepārtraukti uzturētas bez radikāliem uzslāņojumiem.

Muižas parka ceļu tīkls kārtots pēc universāla un kopš ainavu parku pirmsākumiem 18. gs. otrā pusē praktizēta principa – lielais parka ceļu loks aptver visu platību pa perimetram tuvinātu maršrutu, bet mazāki loki satīklo šo platību, virzoties pārmaiņus caur stādījumu grupām un pa klajām vietām vai lauču malām.

Galvenie skatu punkti atradušies uz pils terases, saliņā, abos paviljonos, uz tiltiņiem un uz pastaigu ceļiem tajās vietās, kur kājāmgājējs tuvojas celiņa līkumam. Šādi parka ainavas vienmēr uztveramas pietiekami dinamiski un, krūmu grupām atrodoties telpiski pareizajās vietās, jebkura ainava skatāma stādījumu ietvarā.

Lai gan Jaunauces muižas parka dīķi un kanāls ir nelieli, no skatu punktiem kādreizējo parka ceļu līkumos paveras dažāda garuma perspektīvas pār dīķiem un kanālu. Turklāt vairums skatu perspektīvu ir pilnīgi vai daļēji abpusējas.

Par parku kopš 1930. gada rūpējās Jaunauces skola. 2007. gadā, saskaņā ar ainavu arhitektes I. M. Janelis izstrādātu rekonstrukcijas plānu, tika uzsākti parka labiekārtošanas darbi, kurus pēc skolas slēgšanas 2009. gadā turpina biedrība „Mēs – Jaunaucei”.

Parkā izzāģēti bojātie un pašizsējas koki, rekonstruēts celiņu tīkls, atjaunoti koku un krūmu stādījumi, uzbūvēti tiltiņi, lapene un soli, iztīrīts dīķis.

Ir būtiski saglabāt nākamajām paaudzēm sakārtotu 19. gadsimta parku, kurš veicinās sabiedrības izpratni par pareizu seno parku apsaimniekošanu un izmantošanu 21. gadsimtā.

Parks ir gan atpūtas vieta, gan tūrisma objekts, gan skaists un daudzveidīgs mācību līdzeklis kultūras un dabas interesentiem.

Pils dīķis
Sastopama retā Purva Sermulīte (Hottonia palustris) – Jebkura uzmanību pievērsīs skaisti ziedošais dabas retums, kas zied no maija līdz jūlijam.

jaunaucespils.lv

Šķēdes muižas ainavu parks

19.gs. vidū Šķēdes upītes krastos pie muižas tika ierīkots angļu stila ainavu parks, bet pils priekšā nogāzē - daļēji regulāra plānojuma romantisks dārzs ar celiņiem un strūklaku. Tagad Dzirnavu lejā aiz Šķēdes ūdensdzirnavām iekārtota jauna, privāta estrāde brīvdabas pasākumiem. Parka malā aug Šķēdes dižozols (5,7 m).

turisms.saldus.lv

Kalnziednieku dižozols

Jaunlutriņu pagasts, Ošenieki

Dižozols redzams netālu no ceļa un Ošenieku centra. Tas ir Saldus novada varenākais dižozols – tā apkārtmērs ir 7,9 m.

Zvārdes meži

Zvārdes meži ir dabas parks Saldus novadā. Izvietojies Saldus pauguraines austrumu daļā un aizņem lielāko daļu no kādreizējā aviobombardēšanas vingrinājumiem izmantotā Padomju Armijas Zvārdes poligona; administratīvi ietilpst Jaunauces, Rubas un Zvārdes pagastos. Ziemeļaustrumos robežojas ar Zvārdes dabas liegumu. Aizsargājamā teritorija izveidota 2004. gadā esošo dabas vērtību aizsardzības nodrošināšanai vienlaikus ar teritorijas ilgspējīgas attīstības veicināšanu. Nozīmīgākā dabas vērtība teritorijā ir apdraudētās putnu sugas, it īpaši mazais ērglis. Pateicoties teritorijas unikālajai vēsturei — gandrīz pilnīgai izslēgšanai no saimnieciskās darbības Padomju armijas poligona laikā, tajā veidojies savdabīgs biotopu komplekss. Netraucētā bebru darbība ir viens no galvenajiem iemesliem, kas veicinājis ievērojamo biotopu un sugu daudzveidībai, kas šobrīd raksturīga teritorijai. Natura 2000 teritorija.

lv.wikipedia.org

Vecsatiķu liepu aleja

Valsts aizsardzības dabas objekts, atrodas Satiķu ciema centrā. Apmēram 300 liepas stādītas divās rindās. Liepu alejas galā atrodas bijusī Vecsatiķu muiža ar parku un trīs dīķīšiem un bruģētu ceļu. Uz muižas pamatiem ir uzcelta pagastmāja ar piebūvēm, dzīvojamo ēku un tautas namu. 

Vecsatiķu, Alberta parki

Vecsatiķu, Alberta parkiatrodas Satiķu ciemata centrā. Vecsatiķu parkā daudzi koki ir izkrituši, jo stādīti muižas laikos, saglabājies purpursarkanais dižskābardis, sēru osis. Alberta parks ir 20 gadu vecs, to kolhoza laikā stādīja kolhoznieki un skolnieki dārznieka Alberta Štāla vadībā. Parkā atrodas 119 dažādu koku un krūmu. Ir izveidoti soliņi, atpūtas vietas, rīkotas parka sakopšanas talkas. 2006. gada 1. jūlijā notika parka atklāšanas un iesvētīšana. Parks tika nosaukts dārznieka Alberta vārdā.

www.broceni.lv

Brocēnu mežaparks

Meža burvība un miers. Tas ir tas, ko varat baudīt pastaigā pa Mežaparku. Ik gadu to papildinām ar jaunām takām un objektiem, lai ik pa laikam vairotu pārsteigumus, labo auru tajā un jūsu vēlmi tajā atgriezties un uzkavēties, pavadot laiku svaigā gaisā, mierā un harmonijā. Parkā ir arī piknika vieta ar lielu galdu, soliem un ugunskura vietu.

 

Mežaparks tagad tas ir pārvērties par pilsētnieku iecienītu atpūtas vietu, ar takām, soliņiem un virvju trasi. Turklāt ar divu līmeņu šķēršļu trasēm – zemo un augsto. Zemā trase ir 0,5– 0,8 m virs zemes un nebūs nepieciešams drošības aprīkojums, bet augstā trase būs apmēram 8 m virs zemes un tajā plānoti 17 atrakciju posmi un viens nobrauciens.

 

Brocēnu gaisa taka ierīkota projekta “Virvju parka izveide Brocēnu Mežaparkā” ietvaros. Projekta mērķis ir izveidot mūsdienīgas virvju trases dažādām vecuma grupām, lai veicinātu iedzīvotāju nodarbošanos ar ekstrēmajiem sporta veidiem un dažādotu aktīvās atpūtas iespējas un tūrisma piedāvājumu Brocēnu novadā.

Remtes parks

Pili ieskauj plašs (26 ha) 19. gs. Sākumā veidots ainavu parks, kuru bez daudzveidīgiem stādījumiem ainaviski bagātina arī dīķi un kanālu sistēma. Parkā savulaik atradušies arī vairāki skulpturāli pieminekļi, bet līdz mūsu dienām saglabājušās tikai mazās arhitektūras formas un objekti – Medību tornis, kur grāfu laikā ēstas brokastis, Lāču būda, kur mitināti grāfa iegādātie lācēni, Lapene, Moku kambaris un Mīlestības saliņa. Parka malā aug Mīlestības ozols (apkārtmērs – 5,3 m), kur jaunlaulātie sien stipras mīlestības mezglus. Līdzās parkam plešas Remtes ezers (75,5 ha), no kura iztek Viesatas upīte. Līdzās ezeram paceļas 19. gs. vidū neogotikas formās celtais Peldu tornis. Ezera austrumu krastā atrodas kāds akmens, kas pēc nostāstiem ap 1800. g. Esot atvests no Somijas jūrmalas.

www.broceni.lv