info@redzet.lv
Aicinām uzņēmējus, individuālos ražotājus, organizācijas, pašvaldības, tūrisma centrus u.c izmantot iespēju celt savu atpazīstamību un sūtīt savu informāciju un fotomateriālus, kā arī papildinājumus vai labojumus jau ievietotajai informācijai uz epastu info@redzet.lv.
Rojas novads

Ūdeņi, peldvietas

Rojas pludmale

Rojas pludmales zemais, smilšainais krasts veidojies pēdējo 70 gadu laikā pēc ostas molu izbūves. Iesniedzoties jūrā līdz 3 m dziļumam, moli aizturēja viļņu un straumju nestās smiltis. Izveidojās 1.2 – 1.7 m augsta virspludmales terase, kas strauji aizauga ar niedrēm un krūmiem. 2000. gadā šeit sākās pludmales atjaunošana: 500 m garā posmā pirmo reizi Latvijā jūras krastā izretināja krūmājus un alkšņu jaunaudzes, ar visām saknēm aizvāca meldru un niedru apaugumu un, daļēji nolīdzinot krasta valni, mākslīgi izveidoja pludmales virsmu.

 

Šeit iespējams ne tikai ļauties saules stariem un jūras vilinājumam, bet arī nodarboties ar dažādām sporta aktivitātēm, kā pludmales volejbolu, futbolu, bērniem ir pieejams jauks rotaļu laukums. Atļautās vietās jūrā iespējams izbraukt ar ūdens motocikliem vai nodarboties ar kaitbordu, kā arī piekopt dažādas citas ekstrēmākas sportiskās aktivitātes. Vasaras sezonā pludmalē atrodas jauks vides mākslas objekts – „Zilais Cerību sivēns”, darba autors ir mākslinieks no Rojas – Māris Grosbahs. Pludmale ir labiekārtota ar tualetēm pārģērbšanās kabīnēm, koka pastaigu laipām, soliņiem. Vasarā pludmales teritorijā darbojas pludmales kafejnīca, kur iespējams baudīt atspirdzinošus dzērienus un nedēļas nogalēs ļauties dejām pludmales smiltīs.

 

No 2013. gada pavasara pludmales teritorija ir pielāgota cilvēkiem ar invaliditāti – pielāgotas pastaigu laipas, labierīcības, skatu platformas. Arī cilvēkiem ratiņkrēslos tagad ir iespējams nokļūt līdz jūrai un baudīt neaizmirstamus brīžus. Auto stāvlaukumā speciālas invalīdu stāvvietas. Pludmales auto stāvlaukumā pieejams arī bezmaksas wi-fi internets.

roja.lv

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Kaltenes pludmale

Kaltenes ciemā jūras piekraste ir klāta ar lieliem laukakmeņiem – šādas ainavas jūras piekrastē Latvijā redzamas tikai pāris vietās. Pludmalē ieraudzīsi arī lielāko jūrakmeni Latvijā – Grīļu dižakmeni, kura augstums ir 2,4 metri, apkārtmērs – 15 metri. Kaltenes jūrmalas mežā atrodas lieli akmens krāvumi, kas tiek dēvēti par kalvām. Līdzīgi veidojumi nevienā citā Latvijas piekrastē nav sastopami.

 

Kaltenes pludmale atrodas pie mākslīgi izbūvēta pussalas, kur savulaik atradās Kaltenes eksperimentālā zivju fabrika. Tagad tur apskatāma arhitektes Zaigas Gailes projektētā brīvdienu māja "Lieldienu sala", kas 2007. gadā izpelnījusies balvu kā gada labākā rekonstruētā ēka.

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Kaltenes akmeņainā piekraste

Kaltenes akmeņainā jūrmala atrodas Kurzemes piekrastē, Baltijas jūras Rīgas jūras līča krastā.

Pievilcīgs akmeņains jūras krasts ar kāpu priedēm un skaistiem dabas skatiem. Šeit sastopami reti Litorīnas jūras krasta veidojumi - nogulumi ar bagātu Litorīnas laika molusku atlieku saturu.

Kaltenes ciemā jūras piekraste ir klāta ar lieliem laukakmeņiem – šādas ainavas jūras piekrastē Latvijā redzamas tikai pāris vietās. Pludmalē ieraudzīsi arī lielāko jūrakmeni Latvijā – Grīļu dižakmeni, kura augstums ir 2,4 metri, apkārtmērs – 15 metri. Kaltenes jūrmalas mežā atrodas lieli akmens krāvumi, kas tiek dēvēti par kalvām. Līdzīgi veidojumi nevienā citā Latvijas piekrastē nav sastopami.

Kaltenes piekrastē ir izveidota īpaši aizsargājama dabas teritorija „Kaltenes krasta veidojumi”, jo šis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis ir viens no nedaudzajiem posmiem Rīgas jūras līča piekrastē, kur Litorīnas jūras laikā ir bijis abrāzijas krasts. Dabas pieminekļa teritorija ir nozīmīga ne tikai no ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā viedokļa, bet arī savdabīga un interesanta no ainaviskā, botāniskā un ornitoloģiskā viedokļa.

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Roja pirms ietekas Rīgas jūras līcī

Roja (augštecē Viekste, vidustecē — Ābeļupe) ir upe Ziemeļkurzemē, Talsu un Rojas novados. Rojas kopējais garums ir 78 km, kritums 52 m. Tā ietek Rīgas jūras līcī pie Rojas. Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir Rude un Roja.



Lejpus Rudes Roja atkal kļūst līkumaina, lielākajā daļā tecējuma upe plūst lēni. Tomēr arī šajā posmā ir vērojamas krācītes un straujteces ar oļainu un akmeņainu gultni. Arī še virs un zem ūdens savas cietās muguras rāda lielāki vai mazāki, pat lieli akmeņi. Arī šajā posmā tieši upes krastos apdzīvotu māju maz. No kreisā krasta Rojai ir vairākas lielas pietekas, no kurām daudzas, kā tas kurzemnieku mēlē pieņemts, tiek dēvētas par valkiem: Vilkaste, Knatervalks, Planču valks, Jūrenvalks, Velkumupe.

Pēdējos 8 km no Velkumupes ietekas līdz grīvai Roja tek paralēli Rīgas līcim, dziļā ielejā līkumojot starp vairākām kāpu grēdām. Šajā – pēdējā – upes posmā krituma tikpat kā nav, un dažviet izskatās, ka ūdens upē ir stāvošs.

Rojas grīvā ierīkota osta, bet jūrā iestiepjas moli.

Rojas upes baseinā ir lieli mežu masīvi. Plašākie meži pašā Rojas ielejā ir lejpus Tiņģeres. Upes augšteces un vidus-teces baseinā dominē jaukti, egļu un platlapju (bieži sa-stopamas gobas) meži. Upes lejtecē, kā jau tas pienākas piejūras reģionam, dominē priežu mētrājs un sils.
Vairāk lasīt: www.videsvestis.lv

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Jaunvilku (Pilsupes) ūdenskritums

Augstums: Ap 0,6 m


Platums: Divas daļas - 4,8 m (tajā parasti plūst ūdens) un 4 m (ūdens plūst reti)


Upe: Pilsupe


Pieejamība: Vidēji grūti - ūdenskritumu grūti atrast, nākas staigāt gar krūmaino Pilsupes krastu.


Atrašanās vieta: Rojas novads, Rojas pagasts, Pilsupe ap 3 km no ietekas jūrā, ap 300 m augšpus Jaunvilku mājām.


Apraksts: Ūdenskritums krīt pār sacementēta smilšakmens slāni.

mapx.map.vgd.gov.lv


Atsegumi, akmeņi

Kaltenes Kalvas

Pagājušā gadsimta otrajā pusē laukakmeņu krājumi Kaltenes Kalvās intensīvi izmantoti šķembu ražošanai, kas izmantotas ceļu būvei. Galvenais iemesls kāpēc “Kaltenes Kalvas” tika izveidota kā aizsargājama dabas teritorija, bija ģeologu vēlme saglabāt unikālos laukakmeņu sakopojumus, no kuriem liela daļa pēdējo 40 gadu laikā ievērojami izpostīti. Pagājušā gadsimta vidū tika uzsākta intensīva laukakmeņu izmantošana, ik gadu akmens šķembās pārstrādājot līdz 5000 m3 laukakmeņu. Patreiz šajā atradnē ir aptuveni 0.63 miljoni m3 laukakmeņu un daļa no tiem atrodas dabas pieminekļa teritorijā.

Praktiski visa dabas pieminekļa teritorija ir klāta ar mežu, tādēļ līdz pat šā gadsimta sākumam te veikta intensīva mežsaimnieciskā darbība. Ar 1962.gada 4.jūlija Latvijas PSR Ministru Padomes lēmumu Nr. 422. teritorija (toreiz “Vella kalvas”) pirmoreiz iekļauta aizsargājamo dabas pieminekļu sarakstā. Vēlākajos aizsargājamo dabas objektu sarakstos “Kaltenes kalvas” tika iekļautas dabas liegumu kategorijā.

Veci ļaudis atceras, ka kalvas bijušas gandrīz kailas. “Velna Kalva” ir lielākā kalva dabas pieminekļa teritorijā. Savulaik “Velna kalva” bijis skaists akmeņu krāvums, kas sniedzies līdz koku galotnēm. Tā laika kartēs atzīmēts tās absolūtais augstums virs jūras līmeņa bija 20 m. Pēc svētvietu pētnieku Vīka  un  Tota  domām, “Velna Kalvā” bijušas vairākas akmens piramīdas, kuras izpostītas un to enerģētiskais spēks apzināt i mazināts līdz ar mūsu senču pakļaušanu kristīgai ticībai. Tajās bijis daudz savdabīgas formas akmeņu, to vidū daudzi pilnīgi lodveidīgi, kā arī šķīvjveidīgi. Šī kalva tika gandrīz pilnīgi iznīcināta 1960 – 1970-jos gados, iegūstot šķembas ceļu būvei. Palikusi vairs tikai samērā neliela kalvas apakšējā daļa, kuras garums ir ap 300 m, augstums 2 m. Kalvas postītas vēl 1991. gadā. Pēc kalvas izpostīšanas, teritorija sākusi strauji apaugt ar biezu egļu mežu.

Šajā apvidū var sastapt dažādus akmens kalvu nosaukumus, kā:

Kārdūžkalva– ZR no Kaltenes, D no Velna kalvas. Ap 1 km garš, ap 50 m plats, 1,5 – 2,5 m augsts akmeņu krāvums.

Nablānīškalva- ZR no Kaltenes, D no Kārdūžkalvas. Ap 800 m garš, 50 m plats, 1,5 – 2,5 m augsts akmeņu krāvums. Kalvas vidusdaļā ir ieplaka.

Dāriķkalva– pie Žūrnieku (Žulnieku) strauta R no Kaltenes. Kalva bija tikai dažus metrus augsta, tās izmēri – ap 60×30 m.
www.roja.lv

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Rojas dižakmens

Jūrakmeņi ir ledāja atnestie lielie akmeņi jūrā, jūras krastā vai seno jūras krastu joslā. Viens no lielākajiem jūrakmeņiem atrodas Rojas akmeņainajā jūrmalā, Jomas ielas galā, jūras krastā. Tā apkārtmērs ir 12,5 m, augstums aptuveni 2 m.

Vēl 1950. g. šeit ir bijis jūras krasts un kāpa, kas pilnībā nosedza akmeni.

Šis un vēl citi akmeņi sāka atsegties pēc Rojas ostas molu izbūves.

Rojas saules akmens

Atrodas egļu mežā uz DR no Rojas, tālu no lielceļiem un mājām.

 

Koordinātes
lat=57.4937, lon=22.7915666667
57° 29' 37" N, 22° 47' 29" E

 

Apraksts
Cilindriski apkalts akmens, kam nogludināta virsma, kurā iekalts aplis ar sadalījumu četros sektoros. Akmens izmēri: garums 1,50 m, platums 1,50 m, augstums 0,80 m, apkārtmērs 4,70 m. Domājams, ka akmens atrodas savā sākotnējā vietā, kur tas izkalts.

 

Stāstījums
Teorētiski tas varētu būt sens kulta akmens, jo tas gluži neatbilst dzirnakmeņu kalšanas vajadzībām — nav kalta cauruma vidū, bet izkalta varbūtējā saules zīme, kādas raksturīgas senajiem skandināviem. Taču šos laikus šķir gadu tūkstoši, šeit esošais objekts ir jaunāku laiku darinājums. Kalšanas tehnika ir mūsdienīga, līdz ar to nevar runāt par ļoti senu kulta vietu. Akmens pielietojums ir nezināms. Romantiski ļaudis akmenim pavisam nesenos laikos devuši Saules akmens nosaukumu, kas (līdz tam akmenim nebija vārda) ir iegājies apritē, un, tā kā nav alternatīvu, tad vietas atpazīšanai tas ir lietojams. Šis ir interesants objekts kā pseido-senvieta. Līdzīgs objekts ar citādiem virsmas iekalumiem 1990. gados bija populārs Valmieras apkārtnē, ko arī atsevišķi entuziasti uzskatīja par varbūtēju kulta akmeni, bet izrādījās, ka to kā pusgatavu dzirnakmeni izkaluši vācu karavīri 1. Pasaules kara laikā.

www.ancientsites.eu

Tromeļa pilskalns

Vēl netālu no Kilmiņupes ietekas jūrā atrodas nostāstiem apvītais Tromeļa pilskalns – viduslaiku nocietinājuma vieta. Tā meklējama ap 100 m attālumā no „Krauju” mājām. Šeit 1977. gadā veiktajos arheoloģiskajos izrakumos atrastās ķieģeļu un krāsns podiņu lauskas liecina, ka nocietinājums izmantots viduslaikos. Vieta saistīta ar nostāstiem par jūras laupītāju Trommeli, kurš te esot noracis salaupītās bagātības, tāpēc kāpā redzamas daudzas mantraču saraktās bedres. Teika stāsta par jūras laupītāju Trommeli, kurš ar saviem ļaudīm aplaupījis kuģus Rīgas jūras līcī no Kurzemes piekrastes līdz Roņu salai. Senatnē šajā piekrastē noenkurojušies daudzi kuģi, kas gaidījuši labvēlīgāku ceļa vēju, lai varētu apbraukt Kolkas ragu, taču jūras laupītājs to izmantoja savtīgiem nolūkiem. Tas arī savācis bojā gājušo kuģu mantas. Trommeļa pils esot bijusi celta no mūra. (Avots: Rojas TIC)


Dabas takas

Brīvdabas taka gar Rojas upi

Rojas upe un tās apkārtne ir bagāta ar tūrisma un rekreācijas objektiem, kas skatāmi visu gadu. No pavasara līdz rudenim ar kājām, velosipēdiem un laivām, bet ziemā ar slēpēm, iespējami tūrisma pārgājieni gar Rojas upi un tai pieguļošajiem mežiem.

Brīvdabas takas ietvaros ir izveidotas 3 ceļotāju apmetnes vietas ar soliem, galdiem, labierīcībām, šūpolēm, vingrošanas konstrukcijām, atkritumu urnām, kā arī ugunskura un telšu vietām. Pie apmetnēm Žocenē un Rojā ir izveidotas arī laivu piestātnes.

Brīvdabas taka iedalās trīs apļos un maršruti dabā iezīmēti ar krāsām:

Mazais aplis 2 km – dzeltenā krāsā
Vidējais aplis 7 km – zilā krāsā
Garākais aplis 15 km – sarkanā krāsa
Krāsu apzīmējumi/simboli ir izvietoti visā takas garumā uz virziena norādēm.

Takas sākums: Kāpu ielas galā

Virvju taka Rojā

Adrese: Ostas iela, blakus Rojas publiskajai pludmalei
tālr. +371 28627919, +371 29127447
e-pasts: noriks67@inbox.lv

Teritorijā pie Rojas pludmales ir ierīkota trīs līmeņu virvju taka, kas izvietota tur augošajās slaidajās priedēs.

Taka piemērota dažāda vecuma grupām – sākot no skolēniem līdz pieaugušajiem. Virvju taka ir individuāls izaicinājums ikvienam apmeklētājam, lai apzinātu savu spēju robežas un gūtu neaizmirstamu pieredzi un izjūtas. Kopā jāpārvar 15 elementi, kuros ietilpst 3 nobraucieni.

Virvju takas apmeklējumu vēlams iepriekš pieteikt!

Cenas:
8.00 EUR/ pieaugušie
5.00 EUR/ bērni līdz 18 gadiem
6.50 EUR/ studenti
grupām no 10 cilvēkiem – atlaides

roja.lv

Dabas taka "Pūrciema Baltā kāpa"

Pūrciema Baltā kāpa ir 20 metrus augsta un atrodas Rojas novadā - Pūrciemā. Te izveidotas takas, laipas un atpūtas vietas. Tā ir veidojusies pirms 6000 gadiem. Kāpa ir nesalīdzināmi vecāka par pašreizējās jūras veidotajām kāpām.

 

Kāpas apkārtne saista gan ar savu pirmatnējo dabu, gan savu vēsturi, jo te atrasta pirmā akmens laikmeta iedzīvotāju apmetne Latvijas ziemeļrietumu piekrastē. Lai interesenti šo valsts nozīmes arheoloģisko pieminekli varētu izbaudīt pilnībā, tā apskatei izveidota īpaša taka gar Pilsupītes krastiem. Izstaigājot taku, iespējams iepazīties ar to, kā veidojusies smilšu strēle un kā mainījusies daba laika un cilvēku ietekmē. Takas garums ir 900 metri, bet laiks, kas nepieciešamas tās izpētei - līdz 1 stundai.

Kaltenes dabas taka ar putnu vērošanas torni

Interesanta ir 800 m garo Kaltenes dabas taka, kuru izejot var uzzināt daudz interesanta par Latvijā mītošajiem un arī migrējošajiem putniem. Takas garumā ir divas skatu platformas un tornis putnu vērošanai visa gada garumā. Kaltenes dabas taku interesanti apmeklēt visa gada garumā, bet visinteresantākā tā ir pavasarī un vasarā, kad atgriežas gājputnu un sākas putnu ligzdošanas laiks. Skatu platformās un tornī izvietoti putnu atpazīšanas "ceļveži", kas ļauj baudīt šo unikālo objektu arī putnu vērošanas iesācējiem.

 

Putnu vērošanas tornis celts Kaltenes dienviddaļā, Litorīnas jūras senkrasta nogāzē ar lielisku skatu uz savdabīgo – maziem līčiem un zemesragiem izroboto un akmeņaino Kaltenes jūras krastu. Kaltenes dabas takas sastāvdaļa.