info@redzet.lv
Aicinām uzņēmējus, individuālos ražotājus, organizācijas, pašvaldības, tūrisma centrus u.c izmantot iespēju celt savu atpazīstamību un sūtīt savu informāciju un fotomateriālus, kā arī papildinājumus vai labojumus jau ievietotajai informācijai uz epastu info@redzet.lv.
Priekules un Vaiņodes novads

Parki, koki, purvi

Ruņupes ieleja

Ruņupes ieleja – dabas liegums 607 ha platībā. Ruņa ir viena no straujākajām upēm Latvijā, tās krastos atsedzas dabīgi sacementējusies grants, kas atgādina milzīgus betona bluķus. Ruņupei Priekules novada Mazgramzdas tuvumā raksturīgi pārsteidzoši augsti krasti, kas atgādina kanjonu. Pie augstsprieguma līnijas veidotais skatu laukums atklāj Latvijas ainavai neraksturīgu skatu – ar dažādām ozolu, skābaržu un citu lapu koku sugām bagāti klāti augsti upes krasti, kam lejā pa vidu ar neskaitāmiem līkločiem strauji un reizē rāmi tek upīte. Aicinām Ruņupes ielejā iegriezties zilo vizbulīšu ziedēšanas laikā – tad šeit ir neparasti skaisti.

www.priekulesnovads.lv


Ruņupes ieleja ir dabas liegums Priekules un Vaiņodes novados. Izvietojies Ruņas upes augšteces un tās pieteku Kauliņupes un Dakterišķes ielejās. Liegums izveidots 1977. gadā unikālā Ruņas upes posma aizsardzībai. Izcila vairāku Eiropas nozīmes mežu biotopu — nogāžu un gravu mežu, ozolu mežu, kā arī jauktu ozolu, gobu, ošu mežu upju krastos — aizsardzības teritorija. Natura 2000 teritorija.

lv.wikipedia.org

Valta birzs un parka dīķis

Valta birzs un parka dīķis – parks vairāk nekā 40 ha platībā Priekules pilsētas teritorijā. Valta birzs ir stādītu ozolu birzs, kas īpaši skaista pavasaros maijpuķīšu ziedēšanas laikā. Parks un dīķis kalpo par lielisku atpūtas vietu Priekules pilsētas un pagasta iedzīvotājiem.

www.priekulesnovads.lv

Vārtājas senleja

Vārtājas senleja - viena no iespaidīgākām Latvijas senlejām. Vēsturiski izveidojusies Vārtājas upes ieleja, kas stiepjas no Durbes līdz Kalētiem - ieskaujot Bunkas, Virgas un Kalētu pagastu teritorijas. Pagājušos gadsimtos gar senleju veduši vairāki kara ceļi. Vārtājas senleja robežojas ar Vārtajas pilskalnu, kas pazīstams kā viens no senākajiem un lielākajiem kuršu nocietinājumiem Kurzemē.

www.priekulesnovads.lv

 

Jāatzīst, ka Durbes–Vārtājas senleja būtu godam pieskaitāma pie iespaidīgākajām Latvijas senlejām. Senleja sākas ar Lāņupi, ietver Durbes ezeru un tālāk pa Trumpi un Padones strautu savienojas ar Vārtājas ieleju. Jau no Durbes ezera senleja atgādina platu un varenu upi, kas aizlokās dienvidu virzienā. Cilvēka varā nav bijis šo senleju jebkādi pārmainīt, vien pašas upes un to palienes senlejā ir bijušas pa zobam lāpstām, ekskavatoriem un bagarmašīnām.

 

Sevišķi iespaidīga senleja ir Padones apkaimē – šeit to sauc par Padones lanku. Īpaši tas samanāms rudens un pavasara dienās, kad gaisā ir neliela dūmaka vai migliņa. Iespaidīga arī tāpēc, ka putnu migrāciju laikā tīrumos un atmatās pulcējas daudz ūdensputnu, jo īpaši, kad palu un sniega kušanas ūdeņi vēl nav noskrējuši. Tiem, kas šo vietu grib redzēt savām acīm, pačukstēšu, ka labākā vieta ielejas un putnu vērošanai ir tās kreisā augšmala uz ziemeļaustrumiem no Macīšiem aptuveni 1-1,2 km garā posmā.

www.videsvestis.lv

Mūzikas dabas taka Purmsātos

Priekules novada Purmsātu muižas parkā ikvienam dabas un mūzikas mīļotājam būs iespēja doties pastaigā, saklausot dabas mūzikas skaņas, putnu jautros treļļus, ieelpot dabas smaržu. Bet pārsteigums būs katram kurš ļausies muzicēšanai uz āra mūzikas instrumentiem dabas takā, ieklausoties cilvēka un dabas radīto skaņu apvienojumam. Īpašā dabas taka, kurā izvietoti lielformāta āra mūzikas instrumenti, kas pieejami arī cilvēkiem ratiņkrēslos, izveidota 2017. gada pavasarī.

www.priekulesnovads.lv

Kalētu meža parks

Meža parkam, kas izveidots bijušās Kalētu muižas parkā, ir bagāts un interesants dzīves stāsts. Dodoties ceļā pa īpaši veidoto dabas taku, apskatāms Ķeizarakmens, kas uzstādīts par godu Krievijas caram Romanovam, iepazīstami diži un veci koki, bet Zaļumplacī atrodams koka skulptūru ansamblis.

 

Ģimenēm ar bērniem īpaši saistoša būs parkā izveidotā Zaļā mācību klase un vairākas atpūtas vietas, kā arī iespēja doties pārgājienā vides gida pavadībā, kas iepriekš piesakāma pa tālruni 29462138. Šī ir īstā vieta arī tiem, kam ceļot patīk ar velosipēdu, – Kalētu meža parka takas lieliski piemērotas riteņbraukšanai.

www.mammadaba.lv

Meža parks “Priediens”

Meža parks “Priediens” – meža parks blakus Kalētiem, kas bagāts ar dažādu sugu priedēm, ozoliem, dižskābaržiem. Parku caurvij dabas takas, kuru galvenā satikšanās vieta ir “Dabas klase”. Dabas objekti “Astoņas māsiņas”, “Dižpriede”, “Dižskābardis” ir skaistākās “Priediena” pieturas vietas. Šī ir brīnišķīga pastaigu un atpūtas vieta ģimenēm ar bērniem.

 

Mežaparka „Priediens” gide 26423893, 26197828

www.priekulesnovads.lv

 

Kalētu mežaparks, kas šodien ieguvis nosaukumu „Priediens” reiz bijis Kalētu muižas medību dārzs. Šeit iežogotās platībās muižnieku izklaidei – medībām - tika turēti savvaļas meža dzīvnieki. Kalēti esot tā vieta, no kuras Latvijas teritorijā izplatījušies staltbrieži, kas 1848.gadā uz šejieni atvesti no Vācijas. Šodien Kalētu muižas teritorijā medībām vairs netiek turēti dzīvnieki – tagad šeit izveidotas vairākas dabas takas un virkne interesantu dabas objektu. Ja muižkungu valdīšanas laikos šeit bija īstā vieta medībām, šobrīd Kalētu mežaparks ir īstā vieta pastaigām un atpūtai ģimenēm ar bērniem, riteņbraukšanai un dabas izziņai.

Kalētu mežaparkā izveidota virkne objektu, kas to no vēsturiska parka padara aizraujošā piedzīvojumu parkā. Viens no šādiem objektiem ir Zaļā klase – īpaša vieta, kur dabā mācīties par dabu. Tā ir populārs galamērķis skolēnu ekskursijām. Šeit patīk gan skolotājiem, gan bērniem, gan ģimenēm, jo papildus interesantā veidā nodrošinātajai dabas izziņai, šeit var kārtīgi izlocīt kājas šķēršļu joslā un bērnu rotaļu laukumā. Šeit var atpūsties, izstaigāt tematiskās dabas takas, meklēt un atrast Kalētu mežaparkā izvietotās koka figūras un vienlaikus iepazīt teritorijā sastopamo dzīvnieku daudzveidību.

Ja vēlies gūt pilnīgu priekšstatu par Kalētu mežaparku, pirms došanās šurp noteikti sarunā sev meža gidu – tas Jūsu piedzīvojumu padarīs vēl interesantāku Šeit ik uz soļa redzamas dažādu sugu priedes, dižskābarži un ozoli, kas vēsta par laikiem, kad staltbrieži no Kalētu medību dārza izbēga Latvijas mežos.

Krūtes pilskalns

Krūtes (saukts arī Upes vai Kalētu) pilskalns – izvietojies 7 km no ciema centra Bārtas virzienā, Vārtājas un Bārtas upes satekā. Tā uzbērums pēc nostāstiem jau sen saista ļaužu uzmanību tādēļ, ka zem tā glabājoties daudz mucu zelta, taču līdzšinējie kuršu pilskalna izrakumi liecina tikai par pelnu paliekām. Nāras kokgriezums pilskalna pakājē liecina, ka senos laikos arī upes bija kuģojamas un Kalētos nāru netrūka...

www.priekulesnovads.lv

 

Vārtaja un Bārta vēl tagad ir ūdeņiem bagātas upes, kas noderīgas koku pludināšanai. Tās abas satek kopā mežainā apvidu un zem Bārtas nosaukuma tek uz Liepājas ezeru jau ap 40 metru plata. Pašā šo upju satekā ir pilskalns ar 5 metri augstu uzbedumu rietumu pusē. 50 metru uz austrumiem no šā uzbeduma ir otrs ap 80 metru garš, pusotra metra augsts, ļoti lēzens uzbedums. Domājams ka tas kādreiz ticis arts un tādā kārtā gandrīz nolīdzināts. Starp šiem abiem uzbedumiem ir pilskalna plakums, kurš satur ogļainu, dziļu mitņu slāni.

www.latvijas-pilskalni.lv

Aizvīķu meža parks

Aizvīķu parks – lieliska pastaigu un atpūtas vieta ģimenēm ar bērniem, jo bez dabas veidotām gleznainām meža ainavām te apskatāmi cilvēka roku darināti pasaku un teiksmu tēli, kas ceļotājiem vēsta teiksmas un notikumus arī no Aizvīķu ciema vēstures. Meža parks sēts un stādīts 19. Gs 80. gadu beigās kā Aizvīķu muižas parks. Parkā līdzās vietējo koku sugām ir arī eksotisku koku sugas, piemēram, šaurlapu kārija, korķa koks, riekstkoks un daudzi citi.

www.priekulesnovads.lv


Šis noslēpumiem un leģendām apvītais meža parks ir brīnumainu pārsteigumu pilns. Tas tapis 19. gadsimta beigās kā muižas parks, un tam ir gan sava ragana, gan spoku kalns. Šī ir lieliska pastaigu vieta ģimenēm ar bērniem, jo bez pašas mammas dabas veidotajām gleznainajām meža ainavām te apskatāmi arī cilvēku roku darināti pasaku un teiksmu tēli, kas ceļotājiem vēsta arī notikumus no Aizvīķu vēstures.

www.mammadaba.lv

Embūtes dabas parks

Embūtes dabas parks sākotnēji dibināts 1977. gadā kā Embūtes pauguraines kompleksais dabas liegums 232 ha platībā. Tas atrodas Liepājas rajona Embūtes pagastā. Tā ir teritorija ar savdabīgu šļūdoņa erozijas izcelsmes pauguraines ainavu un platlapju mežu nogabaliem.

Embūtes dabas parks ir neparasti ainaviska teritorija Embūtes pauguraines vidusdaļā, kas veidota Embūtes apkārtnes ainavas, biotopu un sugu aizsardzībai. Teritorijā atrodas gan interesanti dabas, gan kultūrtūrisma objekti: Embūtes pilskalns, muižas, pils un baznīcas drupas, Kuršu virsaiša Induļa nāves vieta, Joda dambis, skatu tornis u.c. No aizsargājamajām augu sugām te atrasta mieturu mugurene (Polygonatum verticillatum), Baltijas dzegužpirkstīte (Dactylorhiza baltica), vīru dzegužpuķe (Orchis mascula) u.c.

Embūtes tūrisma centrs
Embūtes tūrisma informācijas centra darba laiks:
Pirmdienas, otrdienas: —
Trešdienas, ceturtdienas, piektdienas, sestdienas, svētdienas: 10:00 – 17:00

Ja vēlaties apmeklēt centru citā laikā sazinieties pa info tālruņiem.
Info tālrunis: Dinai – 26632134, Ingūnai – 25417962
e-pasts: embutes.tic@inbox.lv

Embūtes tūrisma informācijas centra vadītāja: Dina Ziemele
www.vainode.lv

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv


Ūdeņi, peldvietas, ūdenskritumi

Priekules dzirnavu ūdenskritums

Ūdenskritums atrodas Priekulē pie dzirnavām uz Virgas upes.

 

Virga (arī Priekules upe, augštecē - Elka) ir upe Latvijā, Vaiņodes un Priekules novados, Vārtājas kreisā krasta pieteka. Uz Virgas upes izveidota Prūšu ūdenskrātuve Virgas pagastā. 2000. gadā šeit uzbūvēta neliela HES. Līdz 1980. gadiem uz Virgas upes bija vēl divas ūdenskrātuves: Daļģu dīķis un Priekules dzirnavu dīķis.

lv.wikipedia.org

Prūšu ūdenskrātuve

Prūšu ūdenskrātuve ir mākslīga ūdenstilpe Priekules novada Virgas pagastā. Ūdenskrātuve uzpludināta 1980. gados, izveidojot dambi uz Virgas upes. Ūdenskrātuves rietumu krastā izveidota mazā HES ar 200 kW jaudu. Ūdenskrātuves krasti ir zemi, lēzeni. Ūdens skaidrs. Tajā dzīvo līdakas, asari, raudas, līņi un karpas. Ezers ir iecienīta makšķerēšanas vieta. Makšķerēšana ir licencēta. Par makšķerēšanas licencēm ieņemtā nauda tiek izmantota zivju resursu papildināšanai ūdenskrātuvē.

lv.wikipedia.org

 

„Prūšu ūdenskrātuve” Virgas pagasts
Priekules novads, LV – 3433
+371 26536512
baloderuta@inbox.lv

 

Prūšu ūdenskrātuve ir pagājušā gadsimta 70. gadu beigās mākslīgi radīta ūdenskrātuve 63 ha lielā platībā. Tās ieteka un ūdens avots ir Virgas upe, kas pavasara palos nodrošina bagātīgu ūdens caurteci. Prūšu ūdenskrātuve apgādā ar ūdeni arī mazu hidroelektrostaciju Prūšu HES. Atpūtu pie un uz ūdens izvēlas daudz atpūtnieku, ūdenskrātuvē ir laba peldvieta.

 

Ar Eiropas Zivsaimniecības fonda, Liepājas rajona partnerības un Priekules novada pašvaldības atbalstu biedrība papildināja atpūtas kompleksu ar elektrības pieslēgumu, bērnu rotaļu laukuma elementiem un trim atpūtas mājiņām, kas ir labiekārtotas ar nepieciešamo inventāru. Iegādātas papildus trīs laivas. Atpūtas kompleksā pieejams bezvadu internets, ierīkota novērošanas sistēma.

www.priekulesnovads.lv

Lielbātas avots

Lielbātas dabīgais dzidravots ir lielākais Latvijā un viens no retajiem dzidravotiem Ziemeļeiropā, kas zemes virspusē no tās dzīlēm iznes bioloģiski aktīvu un pareizi strukturētu ūdeni. Avots ar vienmērīgi spēcīgu plūsmu plūst gan vasarā, gan ziemā; arī avota ūdens temperatūra neatkarīgi no diennakts laika vai gadalaika ir nemainīga – aptuveni +6 grādi.

 

Lielbātas avots savu tecējumu uzsāk rietumos un, virzoties uz austrumiem, plūst pretī saulei, enerģijai un jaunai dienai, tāpēc avots jau izsenis tiek uzskatīts par maģisku, dziedniecisku un pat svētu.

 

Bāta – Vaiņodes ciema daļa un avota atrašanās vieta – vēstures liecībās pirmo reizi minēta 1253. gadā Livonijas ordeņa un Kurzemes bīskapijas līgumā par Kurzemes sadalīšanu. Kopš 1822. gada netālu no avota slejas vēsturiskā Vaiņodes jeb Lielbātas muiža, ko uzcēla baronu Ostenzakenu (fon der Osten-Sacken) dzimta. Bāta muižas celtniecībai netika izvēlēta nejauši – Oztenzakenu dzimta to izvēlējās dabiski tīrās un dziednieciskās vides un ievērojamā dzidravota dēļ, kas atradās muižas tuvumā.

 

Līdzās Lielbātas avotam izveidoti divi mākslīgi ūdenskritumi; viens no tiem ierindojas starp Latvijas augstākajiem mākslīgi veidotajiem ūdenskritumiem – tā augstums sasniedz 4,2 metrus. Ūdenskritumi ir īpaši ar to, ka augstākajā ūdens plūst no blakus esošajiem dīķiem, kuros ūdens temperatūra atkarībā no gadalaika ir mainīga, savukārt zemākais ūdenskritums plūst tieši no avota un ūdens temperatūra tajā ir tikai dažus grādus virs nulles. Ziemā sala laikā ūdenskritumi izskatās īpaši iespaidīgi, ūdens šļakatām pārvēršoties ledus mākslas darbos.

 

Lielbātas avots ir brīvi pieejams, un katram apmeklētājam ir iespēja nogaršot spirdzinošo avota ūdeni – ūdens ņemšanas vieta ir pie avota izteces akmens.

www.lielbata.lv


Atsegumi, pilskalni, akmeņi

Elekšu bedrīšakmens

Atrašanās vieta
Virgas (Priekules) upes ielejas lēzenā malā, klajā, lauksaimnieciski apstrādātā laukā, 350 m no bijušo Elekšu māju vietas, ap 400 m no bijušās Priekules–Skodas dzelzceļa līnijas, 80 m no bijušo Elekšu māju ceļa vietas.

 

Koordinātes
lat=56.4370833333, lon=21.5511333333
56° 26' 13" N, 21° 33' 4" E

 

Apraksts
Bedrīšakmens, arheoloģiskas nozīmes akmens. Izmēri: garums 2,42 m, platums 1,90 m, augstums 0,90 m, apkārtmērs 7,35 m, tilpums 2 kubikmetri. Gneiss — pelēks, no tumšajiem minerāliem satur kā biotītu, tā ragmāni, dominējošais laukšpats ir oranžīgs ortoklāzs. Akmens virsma ļoti spēcīgi sadēdējusi. Vērojamas slāniskumam paralēlas plaisas. Akmens atrodas sākotnējā vietā.

 

Bedrītēm visbagātākais Latvijas bedrīšakmens — kopskaitā 263 bedrītes!

 

Pieejamība
Viegli pieejams. Nav norādes zīmju. Objekts atrodas aizaugušā mežā. No Priekules puses piebraucams pa nelielu lauka celiņu. No ceļa jādodas pāri pļavai — lauka vidū, ap 350 m no bijušo Elekšu māju vietas.

 

Komentāri
Plaši aprakstīts dažādos literatūras avotos. Lai arī bedrīšakmens ir aizsargājams arheoloģijas piemineklis, tas ir stipri neaizsargāts, jo regulāri tiek pakļauts dažādiem bojājumu riskiem. Akmens tiek aparts, neatstājot ap to nekādu aizsargjoslu. Pirms dažiem gadiem tas gandrīz ticis iznīcināts, jo zemes apsaimniekošanu pārņēmis kāds dāņu zemnieks, kas licis strādniekiem novākt no laukiem visus akmeņus. Nepieciešams izveidot aizsargājošu nožogojumu un uzlikt informatīvas zīmes.
www.ancientsites.eu

Mušu kalns

Kalns atrodas Embūtes pagasta teritorijā. Tā augstums ir 182 m. Uz Mušu kalnu ved ap 100 m gara koku aleja ar dažādām koku un krūmu sugām.

 

No kalna paveras apbrīnojams panorāmas skats.

www.vainode.lv