info@redzet.lv
Aicinām uzņēmējus, individuālos ražotājus, organizācijas, pašvaldības, tūrisma centrus u.c izmantot iespēju celt savu atpazīstamību un sūtīt savu informāciju un fotomateriālus, kā arī papildinājumus vai labojumus jau ievietotajai informācijai uz epastu info@redzet.lv.
Mērsraga novads

Ūdeņi, peldvietas

Mērsraga akmeņainā jūrmala

Mērsrags ir zemesrags Rīgas jūras līča Kurzemes piekrastē Mērsraga novadā, otrs lielākais un izteiksmīgākais zemesrags aiz Kolkasraga Latvijā. Mērsrags atrodas Rīgas jūras līča ziemeļrietumu piekrastē, kur sauszemes izvirzījums izveido ragu. Virzienā uz Bērzciemu ir akmeņaina jūrmala, kurai raksturīgi lieli akmeņu krāvumi krastā un jūrā. 50 m no krasta atrodas līdz 1,5 m augstais Velnakmens. Uz Upesgrīvas pusi atrodas skaista smilšaina jūrmala ar zemām kāpām. Pludmali pie bākas ne velti var uzskatīt par skaistāko vietu Mērsragā. Ziemeļaustrumos no Mērsraga stiepjas Mērsraga mulda — dziļākā (66 m) vaga Rīgas jūras līcī.

Netālu no šī raga 1873. gadā tika uzcelta bāka, jo akmeņainais sēklis iesniedzas tālu jūrā, un tie kuģi, kuri nedaudz novirzījās no kursa uz krasta pusi tika nopietni apdraudēti vai bojāti šī sēkļa akmeņu dēļ.


Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Mērsraga kanāls

1842. gadā ar Krievijas cara valdības lēmumu tiek pavēlēts rakt Mērsragā kanālu.  Kanāls tiek rakts ar domu pazemināt Engures ezera līmeni un iegūt lauksaimniecībā izmantojamu zemi. Tāpat, Engures ezers ar savu augsto ūdens līmeni regulāri nodarījis lielu postu visām apkārtējām pļavām - Dzirciemā un Ķūļciemā. Kanāla rakšanai tika ievesti strādnieki no Krievijas, kuri šo kanālu izraka ar lāpstām, jo nekāda tehnika jau tajā laikā nebija pieejama.
 
Pēc būtības, kanāla rakšanu ierosināja tā laika muižnieki, kuru īpašumos atradās Mērsrags un tā apkārtne, un kuri cerēja, ka no šīs kanāla izrakšanas iegūt jaunas lauksaimniecības zemes. Pēc nostāstiem ir dzirdēts - ka darba vadītājam, kuram muižnieki uzticēja veikt šo darbu, bijuši labi sakari ar Krievijas caru, ar kura gādību pie kanāla rakšanas tika piesaistīti Krievu armijā dienošie zaldāti.
 
Līdz ar kanāla izrakšanu Engures ezera līmenis kritās par 1,5-2 metriem un izveidojās daudzas brīvas zemes. Krievijas cera valdība šīs zemes piešķīra tiem latviešu zemniekiem, kuri pārgāja pareizticībā. Līdz ar to tika uzceltas pareizticīgo baznīca Ķūļos un izveidojās pareizticīgo draudzes. Šī baznīca vēl ir saglabājusies mūsdienās. Daļu no Mērsraga jaunajiem kapiem aizņem pareizticīgo kapsēta.
 
Kanāla izrakšana aizsāka Mērsraga ostas izveidi un attīstību.
Mērsraga kanāls ir iecienīta vieta makšķernieku vidū.

Kanālu iecienījuši arī vietējie peldēt gribētāji, kuri laika gaitā izveidojušajās peldvietās (11.gab) atpūšas un bauda ūdens priekus.
wwv.mersrags.lv

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Mērsraga pludmale

Mērsrags atrodas Rīgas jūras līča ziemeļrietumu piekrastē, kur sauszemes izvirzījums izveido ragu. Puse raga, virzienā uz Bērzciemu ir akmeņaina jūrmala, bet uz Upesgrīvas pusi, skaista smilšaina jūrmala, kas piemērota atpūtniekiem ar zemas kāpas. Pludmali pie bākas ne velti var uzskatīt par skaistāko vietu Mērsragā.

Tepat netālu no šī raga 1873. gadā tika uzcelta bāka, jo akmeņainais sēklis iesniedzas tālu jūrā, un tie kuģi, kuri nedaudz novirzījās no kursa uz krasta pusi tika nopietni apdraudēti vai bojāti šī sēkļa akmeņu dēļ.


Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Engures ezers

Engures ezers ir liels un sekls ezers Piejūras zemienē, Rojas novada Mērsraga, Talsu novada Ķūļciema un Engures novada Engures pagastos. Pēc virsmas platības Engures ezers ir 3. lielākais ezers Latvijā.

 

Lagūnas izcelsmes ezeru no Rīgas jūras līča atdala 1,5 — 2,5 km plata kāpu josla. Ezerā ietek Dzedrupe, Dursupe, Jurģupe, bet iztek Mērsraga kanāls, kurš tika izrakts 1842. gadā, pazeminot ezera līmeni par 1,5 metriem. Šobrīd ezera dziļums nepārsniedz 2,1 m, bet vidējais dziļums ir tikai 0,40 m. Gultne smilšaina, granšaina, ar dolomīta šķembām, to pārklāj biezs dūņu slānis, vietām līdz 6 m biezas sapropeļa iegulas. Krasti lēzeni, pašu ezeru reti kur var redzēt. Lai radītu atklātu krasta ainavu, vairākās vietās krasts tiek noganīts. Ezers stipri aizaudzis. Rietumu malā — plašs niedrēm aizaudzis staignājs Grebis (arī Grebju jeb Grebļu pussala). Sastopamas 16 sugu zivis. Ezers ir bagāts ar putniem, ligzdo daudzu sugu ūdensputni, tai skaitā vairākas retas un aizsargājamas putnu sugas. Vairākās vietās piekrastē izveidoti putnu vērošanas torņi.

 

Engures ezers un tā apkārtne iekļauta Engures ezera dabas parkā. Ezera austrumu piekrastē atrodas ornitoloģisko pētījumu centrs. Daļā ezera atļauta makšķerēšana, piekrastē vairākas laivu bāzes. Niedru pļaušana.

 

Engures ezerā atrodas 9 salas ar kopējo platību — 85 ha.

lv.wikipedia.org


Dabas parks, takas

Engures ezera dabas parks

Engures ezera dabas parks - dibināts 1957.gadā, kā ornitoloģiskais liegums, 1998.gadā izveidots Engures ezera dabas parks). Kopš 1989.gada šī teritorija iekļauta Eiropas nozīmīgāko putnu vietu sarakstā, bet kopš 1995.gada – Ramsāres konvencijas starptautiskas nozīmes mitrāju sarakstā 1 2 3; Dabas parks aptver daļu no Engures, Mērsraga, Ķūļciema un Zentenes pagastu teritorijām. Engures ezera dabas parka kopplatība ir 18 000 ha, tai skaitā Mērsraga pagastā tas aizņem 3 337,8 ha vai 30,6 % no visas pagasta teritorijas.

Ierīkoti aploki vairāk kā 100 ha platībā. Krievragā Ķūļciema pagastā 36 hektārus lielā iežogojumā ganās gan Latvijās brūnās, gan Hailandes, Šarolē un Herefordas šķirnes, kā arī šīs šķirnes krustojot iegūti, liellopi. Pie LU ornitoloģisko pētījumu centra Engures pagastā 25 hektārus lielā aplokā ganās gan iepriekšminēto šķirņu liellopi, gan Polijas Koniku šķirnes zirgi.


Niedru ieguves tradīcijas ezerā ir senas, arī mūsdienās vietējie iedzīvotāji pļauj niedres, tas tiek veikts ziemā, kad ezeru klāj ledus. Diemžēl niedru pļaušana ziemā būtiski nesamazina niedrāju platības. Lai mazinātu ezera aizaugumu, 2002. gadā Engures ezera apsaimniekošanas vajadzībām tika iegādāta Zviedrijā ražota niedru pļaujamā mašīna. Ar to var nodrošināt niedru pļaušanu gan ezerā, gan piekrastē, jo ar to iespējams pārvietoties gan pa ūdeni, gan pa sauszemi. Gadā ar šo niedru pļaujamo mašīnu tiek nopļauti vidēji 200 ha niedru platību.

www.mersrags.lv


Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Mazbānīša ceļš

Mazbānīts kursējis no Mērsraga uz Stendi no 1927. līdz 1962. gadam, kad padomju valdība to nolikvidēja. 

Mērsraga pagasta teritorija ir bijušas 3 bānīša stacija Mērsraga, Alksnāja un Ķipatu stacijas. 

Mazbānītis sastāvējis no lokomotīves un trīs līdz četriem vagoniem, un to apkalpojuši četri cilvēki (konduktors, vadītājs un divi mehāniķi). Pašreiz par tām dienām vairs liecina tikai vecais bānīša ceļš (daļēji izbraucams), vecās staciju ēkas un bānīša vārdā nodēvēta iela "Bānīša iela", kura atrodas tajā vietā kur kādreiz kursēja šis mazbānītis.

www.mersrags.lv

Piejūras pļava

Sauszemes teritorija uz ziemeļiem no Mērsraga kanāla (uz bākas pusi) ~ 51,0 ha platībā raksturīga ar lielu pļavu biotopu daudzveidību un ir aizsargājams dabas objekts. Piejūras pļavas ir viens no retākajiem un apdraudētākajiem biotopiem Latvijā, tās iekļautas arī Eiropas Savienības Biotopu direktīvas pielikumā. Piejūras pļavu apskati var veikt Mērsraga pagasta pieturas vietā pie "Jēgerlejas". Putnu vērošanas tornī iepazīties ar putniem kas mīt šajā piejūras pļavā, vai vienkārši, nesteidzīgi vērot jūru.

www.mersrags.lv

Svētmeitu akmens

Atrodas ļoti biezos un brikšņainos mežos, apmēram 3,5 km uz ZR no Mērsraga centra, tālu no ceļiem un mājām.

Grūti pieejams. Nav norādes zīmes. Objekts atrodas purvainā apvidū, brikšņainos lapu-skuju koku mežos. No ceļu krustojuma mežā jādodas kājām purvainā apvidū, brikšņainos mežos. Gājiens kājām var ilgt aptuveni stundu, jo akmens ir biezā egļu apvidū un nav viegli pamanāms. Akmens apaudzis ar sūnām un nav viegli pamanāms.

Apraksts
Skaists un izmēros liels dižakmens, kas slēpjas dziļos Kurzemes mežos. Akmens izmēri: garums 6,55 m, platums 3,6 m, augstums 2,3–2,9 m, apkārtmērs 17,1 m, tilpums ~35 kubikmetri. Atlūzas izmēri: garums 2,25, platums 0,2–0,3 m, augstums 1,3 m. Pēc sastāva tas ir sarkans lielkristālisks granīts. Pārgājiens uz šo dižakmeni var prasīt vairākas stundas, bet tas ir tā vērts — teiksmainais akmens izskatās kā apsūnojis šķūnītis meža vidū. Apkārt akmenim — apslēptās mantas meklētāju izrakņātas bedres.

Koordinātes:
57°21'26.8"N, 23°03'57.9"E

www.ancientsites.eu