info@redzet.lv
Aicinām uzņēmējus, individuālos ražotājus, organizācijas, pašvaldības, tūrisma centrus u.c izmantot iespēju celt savu atpazīstamību un sūtīt savu informāciju un fotomateriālus, kā arī papildinājumus vai labojumus jau ievietotajai informācijai uz epastu info@redzet.lv.
Kuldīgas novads

Pilis, Muižas

Vārmes muiža

Vārmes (Wormen) muižas kungu māja. Kungu māja celta Johana Osten-Sakena saimniekošanas (1811-1885) laikā. Kungu mājā saglabājušās firmas "Celms un Bēms" krāsnis, kas gatavotas 19. gadsimta beigās un kāpnes ar virpotiem koka balustriem. Pēdējie muižas īpašnieki – fon Sakenu dzimta. Šobrīd muižas kungu mājā Vārmes pamatskola.

www.zudusilatvija.lv

Ēdoles viduslaiku pils

Ēdoles pils ir viduslaiku pils Ēdolē, vienīgā Kurzemes bīskapijas pils, kas vēl ir lietošanas kārtībā. Pils celta 1264.-1276. gadā. Ēdoles pils ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

Ēdoles pils
Ēdole, Ēdoles pag.,Kuldīgas novads, LV-3310
Darba laiks
Katru dienu no 8.00 līdz pēdējam apmeklētājam

Kontakti
Māra Valtere Pils pārvaldniece
Mob: +371 26228899
E-pasts: mara.valtere@gmail.com

Tālrunis rezervācijai : +371 63321251
E-pasts: edolespils@gmail.com

edolespils.lv

Ēdoles pils ir lieliska vieta dažādu pasākumu organizēšanai - kāzām (pilī ierīkota speciāla zāle, kur jaunais pāris var dejot savu pirmo kāzu valsi), salidojumiem utt.

Muzejs
Viduslaiku pils muzeja pastāvīgā ekspozīcijā apskatāmi: baltā, sarkanā, zaļā zāle, bibliotēka, torņa apaļā istaba, bērnu rotaļlietu istaba, istaba, kurā aplūkojamas dažādas ekspozīcijas, piemēram, skulptūras, senlaiku pulksteņi, lādītes, kā arī īpaši rokdarbi, un citas viduslaiku pils telpas.

Izstādes
Pils telpās apskatāmas dažādas gleznas, kā arī izstāde, kas ik pa laikam tiek mainīta

Viesnīca


Pils Vēsture


Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Īvandes muižas jaunā pils

Īvandes muižas jaunā pils celta pretī vecajai kungu mājai 19.gs. 2.p. neoklasicisma stilā pēc arhitekta T. Zeilera projekta. Pils būvēta gravas malā, kurai pāri paveras plašas skatu perspektīvas.

Īvandes muiža
Īvande, Īvandes pag., Kuldīgas nov., LV-3313
Tālrunis: 29198126, 63343113
E-pasts: ivandesmuiza@inbox.lv

 

Vēsture
1853.gadā Lielīvandi nopirka barons Heikings un 1860.gadā viņa valdīšanas laikā uzcelta Lielīvandes muižas jaunā pils ar kolonnām parka pusē. Muižas arhitektūru veido arī saimniecības ēkas, grupētas stingrā simetrijā. Klēts un staļļi celti priekšējā pagalma abās malās. No kādreizējām septiņām ēkām, kas veidoja muižas ansambli, palikušas četras. Jaunā pils kalpojusi vācu un latviešu vajadzībām vairāk kā 150 gadus.

Blakus pilij ierīkots parks ar dīķu sistēmu 6,9 ha platībā. Parks veidots austrumos un ziemeļos no centrālās ēkas. Tajā aug daudz vietējo kļavu, melnalkšņu, bērzu, ozolu, liepu, gobu, kā arī retāku sugu koki. Parkam pāri majestātiski slejas Baltijā lielākā Eiropas baltegle, tās garums 36 m, stumbra diametrs 120 cm. Savulaik šeit auga arī daži dižkoki – dižskabārdis, kura apkārtmērs bija 2,8 m un ozols ar tādu dobumu, kurā varēja ielīst pāris bērnu. Laiks darījis savu, un parkā vairs nav ne ozola, ne dižskabārža. Vairāk


Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Īvandes vecā kungu māja

Vecākā Lielīvandes muižas pils celta 18.gs. sākumā. Šajā ēkā saglabājušās 18.gs. beigu dzegas, koka kāpnes, kāpņu margas ar rotājumiem, iekšdurvju vērtnes un krāsns, kā arī saglabājušies ēkas sīkrūšu logi.

Īvande kā viens no Livonijas valsts senās Bandavas kuršu ciemiem pirmo reizi rakstos minēts jau 13.gs. – 1253. gadā līgumā starp vāciem par kuršu novada sadali.

16.gs. Kurzemes hercogistes pirmsākumos, apvienojot senos kuršu ciemus- Īvandi, Edzes, Poses, Ķēvali, izveidojas Lielīvandes muiža. 1547.gadā pirmais Kurzemes hercogistes hercogs Gothards Ketlers Lielīvandi pārdeva savam kreditoram, kura pēcnācēji to pārdeva tālāk. Tā īpašnieki mainījās līdz pat 19.gs. beigām.

Muižas komplekss - Muižas apbūve pamatā veidojusies 18.gs.b. Kompleksā ir 18.gs.b. klasicisma stila vecā kungu māja ar klēti un stalli simetriski pagalma abās pusēs. Jaunā pils celta pretī vecajai kungu mājai 19.gs. 2.p. neoklasicisma stilā pēc arh.T. Zeilera projekta. (K.Veinberga, J.Zviedrāns) Ūdensdzirnavas būvētas 1842. gadā un joprojām darbojas.

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Biržu muižas kungu māja

Biržu (Birshof) muižas pils atrodas Kuldīgas novada Gudenieku pagasta Basos, 20 km no novada centra. Pils celta 19. gs. Nodedzināta 1905. gadā un vēlāk atjaunota. Tagad tur iekārtota Basu pamatskola. Biržu muižas apbūvē saglabājusies senā magazīnas klēts, kūts un bijusī kalpu dzīvojamā ēka. Biržu muižu ieskauj 4,5 ha plašs parks ar līkumotu aleju, kas ved uz pils parku no lielceļa. Biržu muižā 1906. gadā dzimis Latvijas kara kuģa “Virsaitis” komandieris Antons Brūders (1941. gadā deportēts).

Biržu muižas magazīnas klēts 2009-2010. gadā pilnībā rekonstruēta ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu un tagad tur iekārtots Basu tautas nams jeb saietu nams.

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Padures muižas pils

Kuldīgas novads, Padures pagasts, Padure, Latvija
Tālrunis: +371 29640028
E-pasts: info@paduremanor.com
www.paduremanor.com

Padure atrodas Kuldīgas novadā.
No Rīgas jūs varat tur nokļūt braucot pa A10/E22 ceļu pie Kandavas pagrieziena uzbraucot uz P130. Pēc tam, kad sasniedzat Kuldīgu ir divas iespējas. Braukt cauri Kuldīgai un apskatīt pie reizes šo skaisto pilsētu vai izmantot apvedceļu. Pa apvedceļu jāapbrauc apkārt Kuldīgai līdz ieraugat norādi "Ventspils". Tad jau paliek pavisam mazs gabaliņš. Aptuveni pēc 6 km pagrieziens pa labi, kur sākas ļoti skaista liepu aleja. Un esat klāt. Kopējais attālums no Rīgas 168 km.
 
No Ventspils tas ir vēl vienkāršāk. Atrodi autoceļu P108 un pa to brauciet 47 km un tad pagriezieties pa kreisi uz Paduri. Un atkal esat klāt. Kopējais attālums 52.3 km

Muižas pils vēsture
Patreizējā kungu māja  parādes pagalma malā pretī iebraucamam ceļam pēc 1837.g. vēlā klasicisma jeb ampīra stilā cēlis skotu muižnieks un tirgotājs Džonam Balfūram (John Lewis Balfour). Tajā ir gan sākotnējās greznās ieejas durvis, koka kāpnes, krāsnis. Pilī atradies lifts, ar kuru no pagrabstāva produkti nogādāti virtuvē. Augšstāvā un ēdamzālē ir saglabājušies iebūvēti skapji. Krāsnī ir ierītis, lai barona kafija vienmēr silta. Ēdamzāles durvīs ir eņģes, kādu neatradīsiet citās tā laika būvēs – durvis turas divos punktos, tās var ļoti plaši atvērt. Vienā muižas spārnā otrajā stāvā vēl šobrīd atrodas vēsturiska vieta – 19. gadsimtā būvēta tualete. Otrajā pusē tāda pati bijusi kundzei.

Konstrukcijas ir labā stāvoklī. Vienā ēkas pusē logos saglabājušies vecie stikli. Muižas pagrabstāvā mituši kalpi, pat telpa zem kāpnēm tikusi izmantota. Nams kurināts pagrabā, un dūmi sildījuši sienas pa speciālām atverēm, izmantotas arī krāsnis.

Pašlaik muižas kungu ēkā notiek aktīvi atjaunošanas darbi. Jau ir restaurētas parādes durvis un tagad tiek strādāts pie dārza durvju restaurācijas. Tāpat salabots dārza puses frontons un remontēta viena jumta puse.
www.pilis.lv

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Lēpicu pusmuiža

Lēpicu pusmuižas ēka atrodas Kuldīgas novada, Ēdoles pagasta Lēpicēs.

Ventspils apriņķa muižu nosaukumi ir viens no avotiem Ventspils apriņķa un Latvijas vēstures izziņai.

Muižas pastāvēja līdz 1920. gada agrārajai reformai, kad tās tika likvidētas un bijušajiem īpašniekiem reizumis tika atstāti vienīgi muižu centri. Pēc reformas Ventspils apriņķa robežās bija 3 lieli muižas centri (ar platību 150-300 ha) Dundagā, Ugālē un Zūrās, kā arī 4 mazie muižas centri (ar platību 50-100 ha) Ēdolē, Popē, Virziķī un Zlēkās.

Vietvārdu nosaukumos muižas vārds tika izskausts ar 1936. gada likumu par lauku nekustamo īpašumu pārdēvēšanu.
lv.wikipedia.org

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Mežmuiža

Mežmuižas ezera krastā atrodas Mežmuižas ēku ansamblis, kur it īpaši izceļas klēts, kas ir 19.gadsimta sākumā būvēts koka arhitektūras piemineklis. Līdz 1770.gadam Mežmuižā darbojusies papīra manufaktūra, kur ražots visausgtākās kvalitātes rakstāmpapīrs, dzēšpapīrs zīda ietinamais papīrs un tapešu papīrs.

Adrese: Kuldīgas novads, Rendas pagasts, Ezeri
manasvietas.blogspot.com
www.renda.lv

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Mātru muiža

Baronu Bēru valdīšanas laiki
1561. gadā Ēdolē sāka valdīt baronu Bēru dzimta. Ulrihs Bērs Ēdoles pili un citas muižas ieguva savā īpašumā, atteikdamies no Piltenes bīskapijas mantošanas tiesībām. Baronu Bēru dzimtas „paspārnē” ēdolnieki dzīvoja apmēram 360 gadus, tā bija pēdējā Ēdoles kungu dinastija.

Visspilgtāk ļaužu atmiņās ir palicis Ādolfs Verners Bērs, ko ļaudis bija iesaukuši par „trako Bēru” dēļ viņa nežēlīgās attieksmes pret zemniekiem. Līdz dzimtbūšanas atcelšanai zemnieki dzīvoja kā vergi. Ādolfa valdīšanas laikā Ēdolē un tās apkārtnē tika uzceltas daudzas ēkas: Mātru un Ēdoles spirtnīcas, magazīnas klēts, doktorāts, skolas nams, labības žāvētava, ūdens un tvaika dzirnavas, ķieģeļnīca un citas. Pārbūvēta pils, aizsprostota Vankas upīte, lai celtu papīra fabriku. Bērs sarausa lielu bagātību, bet zemniekiem klājās ļoti grūti. Daudzus zemniekus izlika no savām mājām, un Bērs tur ierīkoja savas muižas – Posta, Šarlotes, Mātru, Parūžu, Sluķu, Lēpicas, Kāpu, Sembu un citas.

Līdz dzimtbūšanas atcelšanai – 1817. gadam – zemnieki dzīvoja kā vergi.
edole.lv

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Mazīvandes muiža

Mazīvandes muižas ēkai 2009. gadā par apmēram 12 000 latu uzlikts jauns jumts. Nauda ņemta no tā saucamās pašvaldību apvienošanās naudas. Tagad ēkā atrodas sociālā māja, iepriekš tur bijis kolhoza klubs.
 
Adrese: Kuldīgas novads, Īvandes pagasts, Mazīvande

Todaižu muižas apbūve

Todaižu muiža, Īvandes pagasts, Kuldīgas novads.

Todaižu muiža celta 19.gs.

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Jāteles muiža

"Jāteles Muiža", Kurmāles pagasts, Kuldīgas novads, LV-3332

Par Jāteles muižu ziņu maz. Domājams, ka dzīvojamā ēka celta 19. gadsimta otrajā pusē. Tā ir vienīgā tā laika muižas ēka, kas Kurmāles pagastā saglabājusies līdz mūsu dienām.

Jāmaiķu muiža un parks

Jāmaiķu muižas bijušais īpašnieks Ulrihs Gustavs fon Šlipenbahs (1774.18.V Lielvārmsātu muižā–1826.20.III Jelgavā). Līdz mūsdienām saglabājusies kungu māja un kamīni.

Valsts aizsardzībā ir Jāmaiķu parks - viens no skaistākajiem ainavu parkiem (pl. 7,7 ha, 42 eksotisku augu sugas). Romantiskā stilā parks ierīkots 18. gs., ar ainavu parku papildināts 19. gs.; aug Kanādas hemlokegles, Veimuta priedes, ciedru priedes, sarkanlapu dzižskabārži, kalnu kļavas. Eiropas baltegles un lapegles, dižkoks - liepa (apkārtmērs 5,6 m).

Maras muiža

"Maras muiža", Turlavas pagasts, Kuldīgas novads, Kuldīga, LV-3329

Mob. tālr.: +371 26376974
E-pasts: maras.m@inbox.lv
www.marasmanor.info

Kultūrvēstures objekts. Maras muiža dokumentos minēta jau 16. gadsimtā. 1881. gadā te dzīvoja pat 285 cilvēki, bet 1905. gada revolūcijā ēku nodedzināja. Pēc tam tika uzsākti tās atjaunošanas darbi, kas tomēr līdz 1925. gadam, kad muiža kļuva par Latvijas valsts, vēlāk Saeimas deputāta Pētera Zvaguļa īpašumu, netika pabeigti. 

No 2004. gada muiža tikusi atjaunota, ievērojot autentiskumu un tajā atrodas viesu nams.

Muižā piedāvāts ne tikai nakšņt, bet arī pieteikties ekskursijai tās askatei un sīkākai vēstures izzināsanai.
Piedāvā muižas apskati grupām, apmeklējuma cena grupai 40,00 €. 
Apmeklējumu pieteikt iepriekš.

Valtaiķu Livonijas ordeņa pilsdrupas

No Ordeņa pils ir saglabājušies divi fragmenti 7-10 m augstumā no rietumu sienas mūra, kā arī ap 15 m garš un ap 3 m augsts sienas posms pils pagalma dienvidaustrumu pusē.

Rudes muiža

Adrese: "Rudes muiža", Laidu pagasts, Kuldīgas novads, LV-3330
Tālrunis: (+371) 26803688

Viena no vislabāk saglabātajām lauku ampīra muižām Kurzemē. Rudes muižas vēsturiskais centrs ar vienkāršu, bet cēlu ampīra stila kungu namu, stalli, kūtīm un kalpotāju mājām izvietots ainaviskā t.s. Rudes kalnā.

Apmeklējumu pieteikt iepriekš. 

Laidu muiža

Adrese: Laidi, Laidu pagasts, LV-3317
Tālrunis: (+371) 26471532

Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Barons Lamsdorfs muižu cēlis 19. gs. otrajā pusē pēc J.Berlica projekta klasicisma stilā. Ansambli veido pils ar četru kolonnu portiku, bijusī muižas pārvaldnieka dzīvojamā ēka un kādreizējā ratnīca - klēts, kas 1924. g. pārbūvēta Laidu Izglītības biedrības vajadzībām. Kopš 1920. g. muižā atrodas skola.

Apmeklētājiem iesakām apskatīt plašo 14.6 ha lielo parku, kurā sastādītas vietējās koku un krūmu sugas.

Snēpeles muižas pils

Snēpeles muižas pils bijusi vācu barona Hāna medību pils. Pilī mākslinieciski augstvērtīgi objekti ir fasādes dekoratīvā apdare, lieveņa margas un durvju komplekts, trīs krāsnis. Celtnes abās pusēs ir kolonnām rotāti portiki. Saglabājušās 19. gadsimta durvju vērtnes. Pirmā stāvā izvietota zāle, baroneses guļamistaba ar palīgtelpām un piecas caurstaigājamas istabas. Otrā stāvā barona medību viesu atpūtas telpas - katrai lielākajai telpai klāt neliela guļamistaba. Pagrabstāvā bijusi virtuve ar palīgtelpām. Ēdieni uz otrā stāva ēdamzāli nogādāti ar liftu. Kopš 1924. gada ēkā atrodas Snēpeles skola.

www.zudusilatvija.lv

Pelču muiža

Pelču muiža ar tajā ietilpstošo Pelču pili atrodas Kuldīgas novada Pelču pagasta Pelčos un mūsdienās tur darbojas Pelču pamatskola.

 

Pils celta laikā no 1903. līdz 1904. gadam jūgendstilā pēc arhitekta Vilhelma Neimaņa (dzimis 1878. gadā Vācijā, miris 1919. gadā Rīgā) projekta un tiek uzskatīta par vienu no agrīnākajām Latvijas muižām, kurā jūtama jūgendstila ietekme. Visas ēkas detaļas, sākot ar ārdurvīm, logiem, jumta metālkalumiem, slēģu aizvēršanas mehānismiem un beidzot ar iekštelpu paneļiem, kāpņu margām, projektējis Vilhelms Neimanis. Pils izcili estētisko līmeni nodrošina visu tās apdares elementu un tehniskā aprīkojuma novitāte un augstā kvalitāte. Pils pagrabiem bija moderna meliorācijas sistēma, ūdensvadu un kanalizācijas sistēma. Un līdztekus krāsnīm pili apsildīja pirmā centrālapkures sistēma Kuldīgas novadā. Tāpat minama firsta vingrotava un vannas istaba ar iegremdētu baseinu. Pils interjeru apdarē, kāpņu telpas elementos tomēr jūtama vēl neorenesanses ietekme. Pirmais stāvs izmantots muižas īpašnieku vajadzībām. Pils rietumu stūrī iekārtota plaša bibliotēka. Balkons ar greznajām vītņu kāpnēm uz to un skaisti veidotie grāmatu skapji, kuri bijuši apsildāmi ar silto gaisu no centrālapkures, ir saglabājušies. Pils otrais stāvs izmantots viesu vajadzībām — viesistabas, telpas fotografēšanai, izeja uz plašo balkonu. Pagrabstāvā atradusies virtuve ar lielu plīti un cepeškrāsnīm, maizes ceptuve, vīna un sakņu pagrabi, noliktavas.


1922. gadā Pelču pils ēka pielāgota skolas vajadzībām.

lv.wikipedia.org

www.zudusilatvija.lv

Kaltiķu muiža

Kaltiķu muiža, Pelču pagasts, Kuldīgas novads, LV-3301

Ēķupes muiža

Ēķupes muižas ansamblis izveidots 18.–19. gs. Valsts nozīmes mākslas piemineklis ir Ēķupes muižas dzīvojamās mājas durvju komplekts.

Ķimales muiža

Ķimales (Kimahlen) muižas kungu māja celta 18. gadsimtā. 1891. gadā pēc arhitekta E. Zeilera projekta pili pārbūvē. 1814. gada dokumentos kā pils īpašnieks minēts fon Zakens. 1872. gadā minēts Kuldīgas apriņķa bruņniecības maršals A. Buholcs no Ķimales muižas, bet vēl cits dokuments liecina, ka 1899. gadā notiek prāva starp Sausgaļu ciema iedzīvotājiem un Ķimales baronu Brenemeru. Pēdējais muižas īpašnieks Silvio Brēdrihs.1929. gadā ēkā sāk darbu Padures pamatskola. 2010. gadā skola pili atstāj.

www.zudusilatvija.lv

Vēgu muiža

Vēgas, agrāk arī Vēga, ir ciems Kuldīgas novada Padures pagastā. Izvietojies pagasta vidusdaļā uz rietumiem no Umuļpurva 7 km no pagasta centra Deksnes, 12,5 km no novada centra Kuldīgas un 165 km no Rīgas. Apdzīvotā vieta izveidojusies ap bijušās Vēgu muižas (Fehgen) centru. Vēgu muižas apbūve (kungu māja, saimniecības ēka, kūts) ir vietējas nozīmes kultūrvēstures pieminekļi.

Lielrendas muiža

Muižas ansamblis veidojies Abavas senlejas krastā. Tās dienvidu nogāzē saglabājušās terases un kāpnes, kur, iespējams, Kurzemes hercogistes laikā bijusi vīnaudzētava, kuru izpostījuši zviedri. Šeit bijusi hercoga medību pils, kas celta 1639. gadā. Uz tās pamatiem būvēta vecā kungu māja, kas sākotnēji bijusi vienkārša ar dēļiem apšūta koka ēka. Vēlāk tās vietā uzcelta jauna ķieģeļu ēka. Tagad tās paliekas saglabājušās parkā. Jaunā pils celta 19. gadsimta 2. pusē uz kādreizējās ķīmiskās fabrikas pamatiem. Tā ir angļu neogotikas stila ēka, kurai 20. gadsimta 50-os gados piebūvēta sānu daļa. Sākotnējā interjeru apdare praktiski nav saglabājusies. Muižas saimniecības ēkas celtas 19. gadsimta sākumā. Blakus pilij atrodas klēts, kalpu māja un žogs ar dekoratīviem vārtiem, aiz kuriem ir stallis ar savdabīgu spārnu konstrukciju. Pie pils 19. gadsimta 2. pusē veidots parks. 
Muižas īpašnieki bijuši Pāleni, Platovi. Tagad ēkā atrodas skola.

Netālajās Terpentīnu mājās bijusi terpentīna ražotne, bet vēlāk nespējnieku patversme. 

Starp pienotavu un Lejaskroga kapiem atrodas muižnieku kapenes. Nekoptas, izpostītas, ieaugušas krūmos un nezālēs.

Adrese: Kuldīgas novads, Rendas pagasts, Renda 

manasvietas.blogspot.com

Ozolmuiža

Kungu māja ir neapdzīvota, ir arī kalpu māja un parks. Te bijusi Ozolu stikla fabrika. Vēlāk Aizputes kūdras rūpnīcas Ozolu iecirknis.


1944. gada rudenī Ozolos bija vācu kara tribunāls, uz kuru atlidoja pats ģenerālis Jekelns. Pirms tam akcijā tika tvarstīti no savām kara daļām noklīdušie leģionāri, tie, kuri izvairījušies no iesaukšanas, un visi vīrieši karaklausības vecumā. Notiesāja un nošāva piecus vai sešus leģionārus. (no laikraksta “Kurzemnieks” 2015.gadā)

Viesnīcas “Laine” īpašnieks Ivo Kairis vēlas privatizēt Ozolmuižu, ierīkot tajā viesu namu un labiekārtot apkārtni.

Kabiles muiža

Kabiles (Kabillen) muižas ansamblis veidojies no 17. līdz 19.gadsimtam. Vecākās kompleksa ēkas ir vecā dzīvojamā māja tā saucamais “stirnūzis”, celta 17.gadsimtā, iespējams, 1693.gadā, spriežot pēc bijušā vējrādītāja uz jumta. Ēka ir rets muižas mūra kungu ēkas piemērs Latvijā ar pirmajā stāvā saglabātu sākotnējo kamīnu. Ēkas celtas ap regulāru parādes pagalmu, vienā malā klēts un pārvaldnieka māja, pretī kungu mājai vecā dzīvojamā māja, stallis, blakus kungu mājai virtuves māja, bet kalpu mājas nostāk pie ceļa. Kungu māja celta no 1734. līdz 1740.gadam Eleonorai fon Bērai baroka stilā un tajā saglabājies viens no retajiem rokoko interjeriem - baltās zāles griestu dekoratīvā apdare stuka veidojumā. Ēka pārbūvēta 1860. gados un arī no šī laika saglabājusies interjeru apdare. Pie kungu mājas 18.gadsimtā. veidots regulārs dārzs, kuram 19.gadsimta vidū pievienota arī ainavu parka daļa ar dīķi. Parku ierīkojis grāfs Keizerlings un papildinājis firsts fon Līvens.


1580. gadā daļa galma saimniecības zemes pieder Heinriham Soblekam (H.Soblec). 1619. gadā hercogs Vilhelms visu Kabili izlēņo Matiasam II fon der Recke (Matthias II v.der Recke). 1646. gadā Rekes dēls pārdod muižu pulkvedim Ādamam fon Bergam. 1687. gadā muiža pāriet Johana Ditriha fon Bēra (J.D.v.Behr) īpašumā. 1810. gadā pēc sievas nāves muiža pārgāja grāfa Heinriha fon Keizerlinga īpašumā, bet 1854. gadā pēc viņa nāves muižu pārdod Otto fon Līvenam. Pēc viņa nāves muižu pārņēma atraitne baronese fon Volfa (v.Wollf) dzimusi baronese fon der Reke (v.der Recke), kura muižu zaudēja 1920. gadā. Patlaban Kabiles muižas kungu mājas īpašnieks ir Kabiles pagasta padome. Pērējās ēkas ir privātīpašums.

www.zudusilatvija.lv


Baznīcas

Ēdoles luterāņu baznīca

Ēdoles luterāņu baznīca atrodas Ēdoles centrā netālu no viduslaiku pils. Baznīcas plašā, jomos nesadalītā draudzes telpa bagātīgi izrotāta mākslinieciski augstvērtīgiem kokgriezumiem un gleznojumiem. To vidū īpaši izceļas manierisma stilā veidotais altāra retabls un kancele (17. gs. vidus), kā arī rokoko ērģeļu prospekts un kungu sols ar gleznojumiem sānu luktās, kuros attēlotas Jēzus dzīves ainas (18. gs. otrā puse). Baznīcā skan vienas no vecākajām ērģelēm Latvijā. Instrumentu darinājis Tukuma ērģeļmeistars Kristofs Vilhelms Bravelaits 1786. gadā.
tournet.lv


Ēdoles draudze
Adrese:    Ēdoles pag., Kuldīgas nov., LV-3310
Kanceleja:    "Sauleslejās", Ēdoles pag., Kuldīgas raj., LV-3310
Dievkalpojumi:    mēneša 2. un 4. svētdienā 14:00
Kalpo:    Mācītājs Didzis Skuška
Tālrunis: 29140679;
E-pasts: skuska@inbox.lv

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Rendas luterāņu baznīca

Pirmā koka baznīca ar lubu jumtu Rendā celta 1567. gadā. Patreizējā baznīca celta hercoga Pētera laikā 1785. gadā, sākotnēji tā bijusi bez torņa. Baznīca pārbūvēta 1859. gadā, torņa būve notika 1887. gadā. Altāris tika pārbūvēts 1939. gadā pēc arhitekta A. Bērziņa meta. Jāņa Rikmaņa altārgleznu uzdāvināja bijušais advokāts Jūlijs Šmits. Prāvesta Oskara Blumberga laikā Latvijas Valsts prezidents Kārlis Ulmanis uzdāvināja 1000 latus baznīcas remontam.

2. Pasaules kara laikā no 1944. gada rudens līdz Vācijas kapitulācijai 1945. gadā baznīcā atradās kara hospitālis. Dievkalpojumi atsākās 1945. gada 27. maijā un notika līdz 1970. gada 31. decembrim.

1971. gadā PSRS Ministru Padomes reliģisko kultu lietu padome ēku kā vietējās nozīmes arhitektūras pieminekli nodeva valsts aprūpē. Liela daļa no inventāra tika nodota muzejos. Baznīca daļēji tika izpostīta 70. gadu beigās, kad, uzņemot filmu „Robina Huda bultas”, no baznīcas izveda solus, kuri vēlāk mētājušies ap baznīcu līdz tos izvazāja un salauza. Tāds pats liktenis bija arī baznīcas ērģelēm.

80-to gadu sākumā Rendā viesojās dziesminiece Austra Pumpure, kura, stāvot pie piegružotas baznīcas sliekšņa un dziedot Imanta Kalniņa dziesmas, pārliecināja, ka Rendas baznīcā ir laba akustika. Tā dzima doma, ka šeit var ierīkot koncertzāli. A.Pumpure sniedza koncertu vēl nesakoptajā baznīcā, lai savāktu ziedojumus remontam. Ar ciema padomes atbalstu un pašu rendenieku darbīgajām rokām baznīca tika saposta A.Pumpures otrajam koncertam. Uzstāšanās notika ļaužu pārpildītā baznīcā, taču ideja par koncertzāli tomēr neīstenojās.

Rendas draudze
1989. gada 24. martā atjaunotajā baznīcā notika pirmais dievkalpojums, un jau 6.aprīlī prāvesta Modra Plātes vadībā tika izveidota jauna draudze, kurā reģistrējās 45 draudzes locekļi.

1989. gada 30. jūlijā M. Plāte iesvētīja baznīcu, un tajā sāka kalpot mācītājs Viesturs Pirro.

Kopš 2003. gada jūlija Rendas baznīcā kalpo LELB mācītāja pienākumu izpildītāja Agrita Staško.
www.lelb.lv

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Usmas Sv. Pētera baznīca

Usmas ezera krastā pie "Baložkalnu" mājām atrodas koka celtne - Usmas Sv. Pētera draudzes baznīca (celta 1936. gadā), kura pēdējos gados meistarīgi atjaunota.


Faktiskā adrese: "Usmas baznīca" Rendas pag., Kuldīgas nov.
Draudzes mācītāja Agrita Staško 29681195 (Jautājumi par dievkalpojumiem, iesvētībām, kristībām, laulībām)
Draudzes priekšnieks Ernests Bušers 29195412 (Jautājumi par ekskursijām, telpu apskati, dekorēšanu)
E-pasts: usmasbaznica@gmail.com
www.usmasbaznica.lv

Usmas ezera krastā jau 1704. gadā pacēlās dievnams no tēstiem guļbaļķiem. Tas pats dievnams, kuru šobrīd varam skatīt Latvijas Etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejā un kas ir muzeja dārgums un tautas kultūras vienreizīguma simbols.

1936. gadā pēc arhitekta un etnogrāfa P.Kundziņa un P.Ārenda projekta uz vecajiem pamatiem tika uzbūvēts jauns Usmas dievnams.

Draudzes dzīve apsīka pagājušā gadsimta 60-tajos gados, kad padomju funkcionāri ar administratīvu un psiholoģisku spiedienu vērsās pret baznīcas dzīves organizētājiem un veidotājiem. Kopš tā laika Usmas baznīcas durvis bija vaļā katram ienācējam. Laika zobs darīja savu un nesaudzēja ne baznīcas grīdu, kuras vietā padomju varas gados bija smilšu klājiens, ne solus, kas tika salauzti, arī izrakņātais klons ar atlauztām kapenēm un tikko apjaušamu altāra vietu kļuva par izdemolētās baznīcas „vizītkartēm”.

Tāda bija Usmas baznīca pirms jaunās dzīves cēliena - pateicoties vietējo iedzīvotāju neatlaidībai, uzņēmībai un sīkstam darbam, dievnams šodien ir atguvis savu sākotnējo skaistumu. Kā lielāko Usmas baznīcas patriotu un entuziastu var minēt Valdi Bierantu-Bierenu.

Šobrīd draudzes priekšnieka Ernesta Bušera vadībā notiek strauja baznīcas atjaunošana. Par draudzes locekļu un vietējo iedzīvotāju ziedojumiem 2005. gada augustā vecais šīfera jumts tika nomainīts pret šķindeļa jumtu, baznīcai atjaunoti griesti, izveidota kancele.

www.lelb.lv

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Gudenieku Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca

Gudenieku Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Liepājas diecēzes draudzes baznīca. Tā atrodas Kuldīgas novada Gudenieku pagasta centrā Gudeniekos. Viena no trijām vēsturiskā Suitu novada baznīcām, suitu kultūrtelpas sastāvdaļa, kas iekļauta UNESCO kultūras mantojuma sarakstā.

Eksterjers
Dievnams ir betona ķieģeļu triju navu mūra celtne bez torņiem, ar skārda jumtu. Ēkas platība ir 462 m2. To ieskauj dārzs, ko noslēdz prāvesta Blaževiča darbības laikā izveidotais drāšu pinuma žogs cementa stabos. 2008. gadā par Nīderlandes fonda KNHM projektu konkursa naudu pie dievnama meistars Peteris Puzāns izveidoja dīķi kā veltījumu Dievam, kurā vēlāk tika iestādītas ūdensrozes.

Interjers
Dievnamam ir betona grīda, kas nosegta ar linoleju. Baznīcas griesti ir koka, nosegti ar finieri. Griestu smagums balstās uz mūra kolonnām. Virs ieejas dievnamā ir kora telpas ar Liepājas meistara Jura Bokuma darinātajām ērģelēm ar koka stabulēm, kuras 2012. gadā atjaunoja Alvis Melbārdis. Ir trīs altāri. Galvenajā altāris ir pārvestais altāris no vecās baznīcas, bet sānu altāri ir koka galda altāri, pie kuru sienām ir piekārtas gleznas. Baznīcas logi ir divās kārtās — apakšā lielāki nekā augšā. Aplūkojams ozolkoka biktskrēsls, kā arī 17. un 18. gadsimta tēli un skulptūras, kas ir Subates kokgriezēju meistardarbi.

 

Vēl par baznīcu un draudzi: www.suitunovads.lv

Vārmes Sv. Miķeļa baznīca

Vārmes baznīcu nezināms meistars būvējis no 1660. līdz 1663. gadam. 1971. gadā nezināmi ļaundari dievnamu nodedzinājuši. 1995. gadā baznīcas drupās zem klajas debess dievkalpojumu notur mācītāja Dace Rubļevska, tiek nolemts namu būvēt vēlreiz. Atjaunota pēc arhitektu P. Almeļa un E. Vecumnieka projekta. 2000. gada Ziemassvētkos notiek pirmais dievkalpojums atjaunotajā ēkā. 2002. gada 29. septembrī Vārmes baznīca iegūst Sv. Miķeļa vārdu un tiek iesvētīta. Baznīcā ir moderna stilizēta altārdaļa, kuru veido ažūru koka režģu kārtojums, ko no iekšpuses izgaismo spuldzes.  Tās otro cēlēju vārdi izlasāmi dievnamā.

Īvandes luterāņu baznīca

Īvandes luterāņu baznīca celta 1816. gadā, ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Kopš iesvētīšanas baznīca sani darbību nav pārtraukusi līdz mūsu dienām. Baznīcā saglabājušās kancele (18. gs. beigas), altārglezna Kristus un Pēteris" (ap 1815. g.), ērģeles (19. gs. 2. puse), lustra, kroņlukturis.

www.zudusilatvija.lv

Klosteres Sv. Pētera evaņģēliski luteriskā baznīca

Klosteres Sv. Pētera luterāņu baznīcas koka ēka celta 1692. gadā un nosaukta Sv. līdzekļus savākuši Klosteres, Jamaiķu un Ķikuru zemnieki. 1792. gadā tika uzcelts mūra tornis. 1862. gada pavasarī ar Kazdangas barona K. fon Manteifela palīdzību baznīca tika remontēta. 1902. gada oktobrī baznīcu kā nelietojamu slēdza. No 1906. gada līdz 1908. gadam par Kazdangas barona K. fon Manteifeļa līdzekļiem tiek uzcelta jauna baznīca pēc arhitekta Leo Reinīra (Reynier) projekta ar 200 sēdvietām, tornis tiek paaugstināts apmēram par 6 pēdām, iesvēta 1908. gada 26. oktobrī. 1969. gadā draudze savu darbību ir spiesta pārtraukt. 1994. gadā atjaunojās draudze, un tā notur regulārus dievkalpojumus


1994. gadā atjaunojās draudze un uzsāka savest kārtībā izpostīto dievnamu: ielika jaunus logus, durvis, saremontēja ēkas griestus, kuri bija cietuši no lietus ūdens, jo bija bojāts jumts. 1999. g. tiek nodots inventārs atpakaļ draudzei: kroņlukturis (bojāts), zvans, kokgriezums - altāra retabls ar 2 gleznām, kas atradās Kuldīgas novada muzejā. 2003. g. baznīcai tiek izgatavota kancele pēc sena parauga, un to veic Kuldīgas arodvidusskola. 2009. gadā tiek uzsākti altāra retabla restaurācijas darbi. 2010. gadā tiek izgatavots jauns altārgalds (mensa) Kuldīgas Arodskolā pasniedzēja M. Mednieka vadībā. 2010. gadā 11. un 12. septembrī draudzes baznīca tiek izvirzīta kā vienīgais objekts no Kuldīgas novada, Eiropas Kultūras mantojuma dienas 2010 , „ Kultūras mantojums - mūsdienu izaicinājums”. 2011. gada 17.aprīlī uz baznīcu atved elektriskās ērģeles (2 manuāli). Instrumentu dāvina Baldones ev. lut. Draudze.

www.zudusilatvija.lv

Lipaiķu evaņģēliski luteriskā baznīca

Turlavas pagasts, Kuldīgas novads
Tālrunis: (+371) 27815342

 

Livonijas ordeņvalsts laikā Lipaiķu novadā pastāvēja brīvciemi, kuros saimniekoja kuršu labiešu pēcteči ķoniņi. 1567. gadā baznīca rakstos minēta kā neliela koka ēka, vēlāk uzbūvēta mūra celtne, kas piedzīvojusi vairākas rekonstrukcijas.

 

Turlavas centrā atrodas Lipaiķu ev. lut. draudzes dievnams ar senu un bagātu vēsturi, celts 1630. gadā. Baznīcā atrodas kultūrvēsturiskās vērtības – senas un tikko ievietotas vitrāžas.

 

Lipaiķu baznīca visbiežāk tiek saistīta ar Ludviga van Bēthovena drauga Kārļa Ferdinanda Amendas vārdu, kura tēvs kalpojis Lipaiķu baznīcā kā mācītājs.

 

Dievkalpojumi notiek mēneša pirmajā un trešajā svētdienā un svētku reizēs plkst. 10.00.

www.visit.kuldiga.lv

www.zudusilatvija.lv

Valtaiķu evaņģēliski luteriskā baznīca

Adrese: Valtaiķi, Laidu pagasts, Kuldīgas novads
Tālrunis: (+371) 25425466

 

1792. gadā celtā baznīca slavena ar 15 logu vitrāžām. Tās izgatavotas 20. gs. sākumā pēc Kazdangas muižnieka barona Manteifeļa pasūtījuma un Vilhelma Purvīša metiem. Viens logs izmaksājis 700 zelta rubļu, salīdzinājumam — viena govs maksāja 3 zelta rubuļus. Baznīcai ir grezns klasicisma stila interjers ar rokoko elementiem. Baznīcā atrodas valsts nozīmes kultūras pieminekļi - I. L. Eginska 1833. gada veidotā altāra glezna "Golgāta" un logu vitrāžas.

 

Apmeklējumu pieteikt iepriekš.

Snēpeles evaņģēliski luteriskā baznīca

Snēpeles luterāņu baznīca celta 17.gadsimtā, pārbūvēta 1837. un 1942. gadā. Ilgu laiku baznīca kalpojusi par koncertzāli un sporta zāli, pēc rekonstrukcijas 1991. gadā tur atkal notiek dievkalpojumi.

 

Šobrīd baznīcu apsaimnieko Snēpeles autonomā evanģeliski luteriskā draudze ar 26 draudzes locekļiem. Draudzes priekšnieces Ārijas Brūderes aktīvas darbības rezultātā baznīcā realizēti 5 un iesākts sestais „Darīsim paši” projekti baznīcas iekštelpu, fasādes un zvanu torņa atjaunošanā. Ar iedzīvotāju un draudzes locekļu ziedojumiem un pašvaldības atbalstu baznīcā atjaunoti soli, kancele, altāris, kroņlukturis. To visu no koka izgatavojis vietējais kokamatnieks Arvīds Ozoliņš.

www.zudusilatvija.lv

snepele.lv

Snēpeles baptistu baznīca

Adrese: Snēpele
Tālrunis: (+371) 63354268

 

Dievnams celts 17. gs. Laiku lokos baznīca kalpojusi par koncertzāli un sporta zāli, pēc rekonstrukcijas 1991. gadā tur atkal notiek dievkalpojumi.

 

Par baznīcas vēsturi: lasmani.lv

Kabiles luterāņu baznīca

Kabiles draudze

 

Adrese: Kabiles pag., Kuldīgas raj., LV-3314
Dievkalpojumi: mēneša 1 - 11:00, 3. svētdienā 14:00
Kalpo: Kalpošaunu nodrošina prāvests Uldis Gailītis
Kontakti: Tālr. 29131088, 63823652; uldis_gailitis@inbox.lv

 

Kabiles luterāņu baznīca uzcelta no 1904. līdz 1907. gadam pēc arhitekta V. Neimaņa projekta, izmantojot iepriekšējās, 1652. gadā celtās baznīcas mūrus. No vecās baznīcas saglabājusies altārglezna "Kristus", 1938. gads, gleznojis J.R. Tilbergs, Latvijā vecākā kristāmā trauka pamatne.


Kabiles mācītājs G. Bitners (1805.-1883. g.) laidis klajā pirmo bagātāko latviešu tautasdziesmu krājumu "Latviešu ļaužu dziesmas un ziņģes" (1844.) ar 2854 dziesmām.

www.zudusilatvija.lv


Vēsturiskas ēkas

Īvandes ūdensdzirnavas

Īvande, Īvandes pagasts, Kuldīgas novads, LV-3313
Tālrunis: +371 63343157


Atrodas Īvandes dienviddaļā, Vankas upītes krastos. Ūdensdzirnavas celtas 1842. gadā (par to liecina arī sienā iemūrēts dzirnakmens) un darbojas joprojām. Dzirnavās ir iekārtas no 1930. gada, lielie dzirnakmeņi sver ap 21 kilogramu. Divstāvu ēka apskatāma no ārpuses, bet iepriekš piesakoties, - arī no iekšpuses. 


Savu laiku tās piederējušas Īvandes baronam, pagasta valdei, Amatnieku biedrībai, kolhozam. Pirms otrā pasaules kara dzirnavu dambī strādāja arī turbīna, kas ražoja un piegādāja elektrību tuvējam ciematam un muižai. Tagad tās ir privātīpašums. Dzirnas joprojām darbojas gan ar ūdens, gan elektrības spēku. Tajās var samalt gan lopbarību, gan arī pārtikai smalkos bīdeļmiltus, mannu un putraimus.


Dzirnavās uzņemtas epizodes filmai "Dzīvīte" (1989) Filma stāsta par Kr. Barona dzīvi.

Mazsāliju dzirnavas

Viesu nams “Mazsālijas”, Snēpeles pagasts, Kuldīgas novads, LV – 3328
Telefons: +371 22003744
+371 29411497
E-pasts: vnmazsalijas@inbox.lv

 

„Mazsāliju” pirmsākumi meklējami tālajā 1847. gadā, kad vācu barons Fon Hahn nolēma no akmens izbūvēt ūdens dzirnavas. Par šīs vietas seno elpu vēl šobaltdien liecina barona iniciāļi veco dzirnavu slūžu sienā.

 

Iespējams, ka „Mazsāliju” nosaukums cēlies no vietvārda Sālijas, kas savukārt atvasināts no pazīstamā reģiona Latvijas austrumos – Sēlijas. Runā, ka baroniem Sēlija ir bijusi īpaši mīļa, tāpēc tie vēlējušies mazu gabaliņu no Sēlijas pārcelt arī uz Kurzemi.

 

Ēku kompleksa būvniecība, kā to šobrīd redzam un pazīstam, tika uzsākta 1989. gadā. „Mazsāliju” lepnums ir klēts ēka, tā ir pilnībā saglabājusies kā senajās barona Fon Hahn dienās gan ar autentisku jumtu pārsegumu, gan nesošajām sienām, gan arī vecajām egļu koka sijām. Pagrabs, kas paslēpies kalnā, un pārējās ēkas ir tikušas izbūvētas no jauna.

 

Tagad senās dzirnavas pārtapušas par viesu namu, kurā ikviens var atgūt mieru un smelties iedvesmu dzīves baudīšanai.

www.mazsalijas.lv

Ēdas dzirnavas

Ēdas ir ciems Kuldīgas novada Rumbas pagastā. Izvietojies pagasta dienvidaustrumos Ēdas upes krastā pie autoceļa P108 14,5 km no pagasta centra Mežvaldes, 14,5 km no novada centra Kuldīgas un 156 km no Rīgas. 17. gadsimtā Ēdas (Eden) bija ievērojams Kurzemes hercogistes manufaktūru centrs, kur darbojās dzelzsceplis, maltuve, gateris, ražoja lielgabalus, šautenes, mucas.

 

Ēdas dzirnavas ir vietējas nozīmes kultūrvēstures piemineklis.

Mežmuižas klēts

Mežmuižas ezera krastā atrodas Mežmuižas ēku ansamblis, kur it īpaši izceļas klēts, kas ir 19. gadsimta sākumā būvēts koka arhitektūras piemineklis. Līdz 1770. gadam Mežmuižā darbojusies papīra manufaktūra, kur ražots visausgtākās kvalitātes rakstāmpapīrs, dzēšpapīrs, zīda ietinamais papīrs un tapešu papīrs.

Adrese: Kuldīgas novads, Rendas pagasts, Ezeri
manasvietas.blogspot.com
www.renda.lv

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Biržu muižas magazīnas klēts

Basu Tautas nams, Basi, Gudenieku pag., Kuldīgas nov., LV-3312
Tālrunis: 29266724

Biržu (Birshof) muižas pils atrodas Kuldīgas novada Gudenieku pagasta Basos, 20 km no novada centra. Biržu muižas apbūvē saglabājusies senā magazīnas klēts, kuru 2009-2010. gadā pilnībā rekonstruēja ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu un tagad tur iekārtots Basu tautas nams jeb saietu nams.

Padures muižas klēts

Adrese: Padures pagasts, Kuldīgas novads
Tālrunis: (+371) 63348149, 29753278

www.padure.lv

 

18. gs. celtā Padures muižas klēts ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis ar mansarda jumtu. Tā ir vienīgā tāda stila celtne Latvijā, kas saglabājusies. Pēdējos gados ēka no grausta izveidojusies par pagasta lepnumu. 1. stāva telpas piemērotas saieta nama vajadzībām. 2. stāvā atrodas lielāki un mazāki apcirkņi, kuros tematiski sagrupēti eksponāti – pārsvarā 18. – 19. gs. lauku saimniecībā lietoti priekšmeti, daļu no tiem var arī izmēģināt. Klētī var baudīt klētnieka Kriša pusdienu piedāvājumu, svinēt svētkus kopā ar folkloras kopu, rīkot pasākumus un baudīt pagastā darītos mājas vīnus. Apmeklējumu pieteikt iepriekš.

www.visit.kuldiga.lv

“Ūšu” vāramais namiņš

“Ūšu” vāramais namiņš – Latvijā vienīgais atsevišķi stāvošais manteļskurstenis, būvēts 19. gs., Padures pagasta mednieki tajā iekārtojuši atpūtas vietu, kuras atslēgu var saņemt pagasta sociālajā mājā “Ūšas”.

kuldiga.lv

Kuldīgas raidstacija

Kuldīgas raidstacija atrodas Pelču pagastā, kuru ekspluatācijā nodeva 1934. gada 6. decembrī, ļoti nozīmīgs objekts 1991.gada barikāžu laikā. Torni apsargāja ļoti liels skaits vietējo kolhozu, iestāžu strādnieki.

 

Kurzemes raidītāju izbūvēja 4 km attālumā no Kuldīgas, pie Kuldīgas – Skrundas šosejas. To projektēja un būvēja Latvijas speciālisti. Pētniecības darbos piedalījās Latvijas radiofonijas pamatlicējs Jānis Linters. Raidstacijas ēku projektēja arhitekts Dāvids Zariņš, kas bija projektējis arī Rīgas Galvenā pasta ēku. Raidītāja būvi vadīja Latvijas radiofonijas galvenais inženieris Harijs Bauers. Jāatzīmē, ka radio ieviešana Latvijā galvenokārt tika veikta, gan pateicoties izcilam latviešu tehniķu un inženieru darbam, gan ar novatorismu un ideju pārpilnu cilvēku palīdzību. Arī Kuldīgas raidstacijas tornis jeb viena masta antena tika izgatavots Tosmāres rūpnīcā Liepājā. No Kuldīgas silueta šis 120 m augstais masts pazuda tikai pagājušā gada pavasarī, jo ilgstoši netika vairs izmantots.

 

Kuldīgas raidstacijas pirmais priekšnieks bija inženieris Kārlis Lielbriedis, kurš bija strādājis arī Madonas raidstacijas darba sākšanā. Sākotnēji Kuldīgas raidītājs strādāja ar 20 kW jaudu, bet vēlāk to palielināja līdz 50 kW. Radio programmas raidstacija saņēma no Rīgas, izmantojot telefona līnijas.

kuldiga.lv


Tilti

Gājēju tilts pār Padures ūdenskrātuvi

Padures ūdenskrātuve (Padures dīķis, Rudupes dīķis) ir mākslīgi veidota ūdenskrātuve uz Padures upes, atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā blakus Padurei, 4 km no ietekas Ventā. Ūdenskrātuves laukums ir 18 hektāri, vidējais dziļums ir 2,5 metri, bet maksimālais dziļums - 4,5 metri. Ūdenskrātuve ierīkota ap 1950.g. Padures HES vajadzībām. 1975 gadā atjaunots Padures ūdenskrātuves aizsprosts uz kura ir ierīkots HES ar jaudu 80 kw.
www.ezeri.lv
mhea.lv

 

Pār Padures ūdenskrātuvi, savienojot Padures aleju, atrodas iekārts trošu tilts.