info@redzet.lv
Aicinām uzņēmējus, individuālos ražotājus, organizācijas, pašvaldības, tūrisma centrus u.c izmantot iespēju celt savu atpazīstamību un sūtīt savu informāciju un fotomateriālus, kā arī papildinājumus vai labojumus jau ievietotajai informācijai uz epastu info@redzet.lv.
Grobiņas un Durbes novads

Ezeri, dīķi, ūdeņi

Grobiņas dzirnavu dīķis

Grobiņas dzirnavu dīķis atrodas Grobiņā uz Ālandes - 6 km no ietekas Liepājas ezerā. Spoguļa laukuma platība 10.0 hektāri. Jauka vieta gan pasīvai, gan aktīvai atpūtai.

 

Grobiņas HES nodota ekspluatācijā 2001. gadā, uzbūvēta uz esošas ūdenskrātuves, jauda 100 kW.

www.ezeri.lv

 

Ālande ir tipiska nesteidzīga pilsētas laivojuma upe ar gluži vai anglisku šarmu. Mauriņi un vītoli sakoptajos krastos, labvēlīgi noskaņoti makšķernieki un smaidīgi suņi. Un pats galvenais: maršruts ir tik īss, ka slinki uzairēt vajag tikai Grobiņas dzirnavu dīķī.

www.upesoga.lv

Tāšu ezers

Tāšu ezers, Medzes pag.
+371 28628772
kastanis50@inbox.lv

 

Tāšu ezerā ir dūņains ūdens, kas to padara par īstu līņu paradīzi! Ezerā ir vērojams interesants dabas veidojums - peldošās salas. Savukārt pie ezera sastopami arī neskaitāmi daudz meža dzīvnieki.

 

Brauciet, makšķerējiet un baudiet skaisto dabu!

 

Papildus piedāvājam:

  • diennakts laivu īre
  • telšu vietas
  • ugunskura vietas
  • putnu vērošanas tornis
 

Tāšu ezers (arī Tāšezers) ir ezers Grobiņas novada Medzes pagastā.

Eitrofs, stipri aizaudzis. Gultni klāj 2—2,5 m biezs dūņu slānis. Krasti zemi, purvaini. Izteka Ālande regulēta 1930.—1933. gados. Iekļauts dabas liegumā — putniem nozīmīga vieta. 5 sugu zivis.

 

Platība - 0,949 km2
Vidējais dziļums - 1 m
Lielākais dziļums - 1,2 m
Augstums v.j.l. - 17,5 m
Izteka - Ālande

lv.wikipedia.org

Piejūras atpūtas vieta – „Liedagi”

Baltijas jūras pludmale, kur vakaros var vērot, kā, saulei norietot, tā noglāsta Liepājas ostas jūras vārtus un ieripinās putojošos viļņu apskāvienos. Lieliska atpūtas vieta pie Dzintara takas maršruta punkta. Labiekārtota Baltijas jūras pludmale, pastaigu laipas, informācijas stendi, automašīnas stāvlaukums.

www.grobinasturisms.lv

Brienamais purvs

Brienamais purvs ir dabas liegums Grobiņas novadā. Izvietojies uz Bārtas un Gaviezes pagastu robežas, platība - 585 ha. Izveidots 1987. gadā parastās purvmirtes aizsardzībai — Brienamais purvs ir viens no nedaudzajiem purviem Latvijā, kurā sastopama šī suga. Ievērojamu daļu lieguma teritorijas aizņem augstais purvs un purvains mežs.

 

Sastopami melnais stārķis, mazais ērglis, mednis, mežirbe, dzērve, dzeltenais tārtiņš, melnā dzilna un pelēkā dzilna, pļavas lija — viena no labākajām pļavu lijas ligzdošanas vietām Latvijā. Liegums ir iekļauts Natura 2000 — Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju tīklā.

lv.wikipedia.org

Durbes ezers

Durbes ezers ir senlejas sprostezers Durbes novadā 5.2 km garš. Ezera ūdens līmenis krities pēc Durbes upes regulēšanas 1929.—1930. gados un 1961.-1964. gados. Dzidrs ūdens, taču ezers eitrofs, aizaugošs. Gultni klāj dūņu slānis, 0,5—2,5 m biezs. Krasti vietām stāvi, ezers pieejams. Platība - 6,705 km2, vidējais dziļums ap 1,5 m, lielākais dziļums - 2,3 m.

 

Ezera ziemeļaustrumu daļa iekļauta dabas liegumā "Durbes ezera pļavas" (2004). 12 sugu zivis.

 

Krastā ainaviskais Līgutu parks ar dižozoliem, Līgutu pils.

lv.wikipedia.org


Pilskalni, atsegumi, akmeņi

Grobiņas pilskalns (Skābarža kalns)

Ap Grobiņas pilskalnu (Skābarža kalnu) un Grobiņas viduslaiku pili ir izveidotas labiekārtotas pastaigu takas un skatu platformas, objektu apmeklētāji var doties nelielā pastaigā, izzinot vēsturiskās liecības un izbaudot Dzirnavu dīķa romantisko ainavu.

 

Domājams, ka šeit atradusies kuršu „Jūrpils”. Pilskalns apaudzis ar kokiem, te aug 23 skābarži. Kalns paceļas 5 m virs ūdenskrātuves līmeņa. Šeit atrastas 9.-11.gs. senlietas, taču pilskalns apdzīvots arī vēlāk. Pie pilskalna konstatēta apmēram 5-6 ha liela senpilsētas vieta.

 

Mistiskā Seeburg („Jūrpils”) 854.gada aprakstā Svētā Anskara dzīve (Vita sancti Anscari) min Hamburgas–Brēmenes arhibīskaps Rimberts. Šajā sacerējumā viņš vēsta par zviedru karaļa Olava iekarojumiem Kursā un Apolē (tagadējā Lietuvas teritorijā), kur tāpat kā Grobiņā dzīvojuši baltu cilts kurši jeb kūri. Grobiņas pilskalns, kuru vietējie iedzīvotāji dēvē par Skābarža kalnu, minēts jau Atskaņu hronikā saistībā ar 1263.gada notikumiem, kad krustneši nodedzina kuršu pili. Tas atrodas Ālandes upes labajā krastā Grobiņas pilsētas vēsturiskā centra dienvidrietumu daļā – blakus Livonijas ordeņa laika pilsdrupām.

 

No 1929.-1930.gadam B.Nermana vadībā veiktie arheoloģiskie izrakumi pilskalnā atklāj vismaz 1,2 m dziļu kultūrslāni. Savukārt 1996.gada J.Urtāna veiktie izrakumi norāda uz intensīvu kultūrslāni ~ 100 m garā joslā uz austrumiem un ziemeļiem no pilskalna. Laikā no 2010.-2011.gadam pilskalnā veikti ģeoloģiskie urbumi, kas atklāj vēl lielāku kultūrslāņa biezumu nekā minēts iepriekš – ne mazāk kā 2 m. Šāds kultūrslāņa biezums liecina par lielu apdzīvotību laikā no 5.gs. vidus līdz 13.gs.

www.grobinasturisms.lv

Baltijas ledus ezera senkrasts

Baltijas ledus ezera senkrasts Liepājas - Ventspils lielceļa labajā pusē redzams visa Medzes pagasta garumā - turpat 12 km. Gana garš un gana augsts, dažviet tas sasniedz pat 30 metru augstumu.Tajā stāvot, var vērties pāri piejūras līdzenumam uz Baltijas jūru.

 

Ja būtu paveicies Krievijas impērijas Liepājas Jūras cietokšņa projektētājiem un celtniekiem, tad līdz 1909.gadam pa Medzes augstieņu grēdu vajadzēja stiepties Liepājas aizsardzībai domātām lielgabalu baterijām un Spicais kalns taptu par milzīgu betona fortu!

www.grobinasturisms.lv

 

Baltijas ledus ezers bija auksta saldūdens baseins tagadējās Baltijas jūras ieplakas dienvidu un centrālajā daļā, kas izveidojās pēdējā ledus laikmeta beigās no Ziemeļeiropas ledāja kušanas ūdeņiem un pastāvēja pleistocēna epohas noslēgumā (pirms aptuveni 13 000—10 300 gadiem).

Litoloģiskais raksturojums


Baltijas ledus ezera nogulumi Latvijas teritorijā ir atrodami gar visu tagadējās Baltijas jūras krastu Piejūras zemienē un Viduslatvijas zemienes ziemeļu daļā (Rīgas smiltāju zemienē) līdz pat Jelgavai. Ledus ezera krastam atkāpjoties, šajās zemienēs palikuši ar priedītēm apauguši neauglīgu smiltāju līdzenumi ar kāpu vaļņiem, kas mijas ar purviem (tīreļiem) un sekliem ezeriem. Viena no izcilākajām Baltijas ledus ezera senkrasta kāplēm ir Šlīteres Zilie kalni, kur nogulumu augšdaļa atrodas vairāk kā 30 metrus virs pašreizējā jūras līmeņa.

Izveidošanās un izzušana


Ledus ezers izveidojās aptuveni pirms 13 000 gadu un, ledājam kūstot, pakāpeniski izpletās uz ziemeļiem. Milzu ezera ūdens līmenis tolaik bija apmēram 40 m virs toreizējā okeāna ūdens līmeņa. Pirms aptuveni 11 200 gadiem ūdens izlauzās gar ledāja malu, kur tagadējās Zviedrijas vidusdaļā atrodas lielie ezeri Mēlarens, Veterns un Vēnerns. Pirms aptuveni 10 800 gadiem atkal kļuva aukstāks un ledājs atkal noslēdza savienojumu ar Atlantijas okeānu. Ūdens līmenis ledus ezerā paaugstinājās aptuveni par 25 metriem un izlauzās pāri tagadējam Ēresundam. Kad pirms 10 500 gadiem klimats atkal kļuva siltāks un ledājs atkāpās, ezera ūdens atkal sāka noplūst cauri Zviedrijas lielajiem ezeriem un beidzot izlīdzinājās ar okeāna līmeni.

 

Cauri jūras šaurumiem ieplūda sāļāks ūdens un izveidojās Joldijas jūra.

lv.wikipedia.org

”Odziņu” bedrīšakmens

Atrašanās vieta: Grobiņas novads, Medzes pagasts, Liepājas-Ventspils šosejas malā, dabas liegumā pie pagrieziena uz „Ievkalniem”.

Tipoloģija: Latvijas mēroga dižakmens, bedrīšakmens - arheoloģiskas nozīmes akmens.

Izmēri: Tilpums 16 kubikmetri, svars 43 tonnas.

Kultūrvēsturiskais apraksts: Akmens pārvietots.


Savu vārdu akmens ieguva 2008. gadā, kad Latvijas Petroglifu centra ekspedīcijā tas tika pamanīts, apsekots un nosaukts tuvāko māju vārdā.

 

Ievērojams ar to, ka atradās Kalnmaļu (Mātras) pilskalna un senpilsētas tiešā tuvumā un, ka tā virsmā tika atklātas bedrītes, viena īpaši izcilas kvalitātes bedrīte-7 cm diametrā, 1,3 cm dziļa.

 

Akmeni kā arheoloģijas pieminekli bija jāņem valsts aizsardzībā, bet tas netika izdarīts…un 2011. gadā atklājās, ka ievērojamais akmens, lauksaimnieciskas darbības rezultātā ir aprakts!

 

Senvieta pēc šādiem zemes darbiem ir izpostīta, tomēr akmens, kā vēstures liecinieks bija tā vērts, lai tiktu izrakts.

 

2013. gada augustā, Grobiņas novada domē tika pieņemts lēmums akmeni izrakt un pārvest uz pagastam piederošu zemes gabalu, kas atrodas 1,4 kilometri uz Z no akmens sākotnējās atrašanās vietas.Tas arī veiksmīgi tika izdarīts.

 

Akmens senāk ir urbts, plēsts un varbūt pat spridzināts. Viena puse nošķelta, palikušas tikai dažas atlūzas. Vēl pāri visam akmenim iekalta 5 cm plata un 1,3 cm dziļa rieva, kurā ieurbti 15 urbumi. DR pusē iekalts arī gada skaitlis 1960, kas labi redzams, kad saules stari krīt slīpi uz akmeni.

Cik zināms akmens ir divas reizes izglābies no bojāejas - tas kādreiz nesekmīgi mēģināts sašķelt, bet 2011. gadā tas tika aprakts zemē.

 

Odziņu bedrīšakmens glābšana ir tikai otrais liela izmēra kultūrvēsturiska akmens pārvietošanas gadījums Latvijas vēsturē. Pirmais bija Lielvārdē esošās „Lāčplēša gultas” akmens pārvietošana.

 

Latvijas Petroglifu centrs ir publiski izteicis atzinību Grobiņas novada pašvaldībai un visiem, kas veica un piedalījās šī dabas un vēstures ziņā vērtīgā akmens glābšanas darbos!

www.grobinasturisms.lv

Kapsēdes dižakmens

Kapsēdes dižakmens ir dižakmens Medzes pagasta Kapsēdē pie bijušās dzelzceļa pārbrauktuves, 300 metrus uz dienvidiem no dzelzceļa stacijas. Visaugstākais laukakmens Latvijā — 4,3 metri. Aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1957. gada. Akmens sašķelts vairākās daļās, līdz mūsdienām saglabājušās tikai divas daļas. Daļa akmens 20. gadsimtā izmantota šķembu ražošanai. Pirmā pasaules kara laikā vācieši akmenī iekaluši uzrakstu Weltkrieg 1914 — 1916.

 

Akmens lielākās daļas apkārtmērs ir 16,5 metri, augstums 4,2 metri, garums 5,5 metri, platums 3,5 metri, bet tilpums 60 m³. Mazākās daļas tilpums ir aptuveni 10 m³. Kopējais akmens tilpums sākotnēji esot vērtēts uz 80 — 110 m³. Konstantīns Grēvinks 1861. gadā akmeni uzmērījis un aprakstījis. Kapsēdes dižakmens ir pelēks, vidējgraudains metamorfizēts granosienīts ar dzīslām. Dižakmens atrodas kādreizējā Baltijas Ledus ezera pārskalotajā līdzenumā, kur to apmēram pirms 10,5—11 tūkstošiem gadu no morēnas izskalojuši viļņi un izspiedis ledus.

lv.wikipedia.org

Kapsēdes Rudais akmens - bedrīšakmens

Tipoloģija: Bedrīšakmens - arheoloģiskas nozīmes akmens, dižakmens.

 

Izmēri: 3,9 m garš, 2,8 m plats, līdz 2 m augsts, apkārtmērs 11,50 m, tilpums 11 kubikmetri.

 

Ģeoloģiskais apraksts: Rapakivi granīts-rūsgani brūns. Tekstūra plankumaina, ko nosaka nevienmērīgais neliela daudzuma ovoīdu izvietojums iezī. To izmēri sasniedz 4-5 cm un plagioklāza apmalīšu biezums ir līdz 3-5 mm. Akmens virsma ievērojami, bet nevienmērīgi sadēdējusi. Akmeni šķeļ vairākas plaisas. Tas atrodas sākotnējā vietā.

 

Kultūrvēsturiskais apraksts: Akmeņu pētniecības projekta ietvaros, Latvijas Petroglifu centra ekspedīcijā 2008. gada 5. aprīlī atklāts, ka līdz šim plaši pazīstamais dižakmens ir arī arheoloģijas piemineklis – līdz šim nezināms bedrīšakmens. Akmens virspusē ir vismaz 7 pārliecinošas kvalitātes bedrītes, kas ieveidotas, domājams, bronzas laikmetā, t.i. jau krietni pirms mūsu ēras. Viens no nozīmīgākajiem atklājumiem 2008. gadā.

Akmens virsmā atrodamas arī urbuma vietas, kas liecina, ka akmeni kaut kad nezināmos laikos bijis iecerēts sašķelt.

www.grobinasturisms.lv


Parki, koki, purvi

Durbes ezera pļavas

Durbes ezera ziemeļaustrumu teritorijas palienu pļavas ir iekļautas NATURA 2000 aizsargājamo dabas teritoriju sarakstā.

 

Lieguma teritorijadaļēji pārklājas ar putniem nozīmīgo vietu "Durbes ezers". Teritorijā barojas liels daudzums caurceļojošo zosu, konstatēta vairākas aizsargājamo putnu sugu, kā grieze, lielais dumpis, gugatnis u.c. ligzdošana. Sastopami arī Eiropas Savienības aizsargājamie biotopi: 6270* Sugām bagātas ganības un ganītas pļavas un 6510 Mēreni mitras pļavas. Ezera ziemeļaustrumos atrodas botāniski vērtīgas pļavas, kur konstatēti sekojoši pļavu biotopi: smaržzāles-parastā vizuļa pļavas, lapsastes pļavas, pļavas un ganības auglīgās augsnēs un augsto grīšļu pļavas.

www.daba.gov.lv