info@redzet.lv
Aicinām uzņēmējus, individuālos ražotājus, organizācijas, pašvaldības, tūrisma centrus u.c izmantot iespēju celt savu atpazīstamību un sūtīt savu informāciju un fotomateriālus, kā arī papildinājumus vai labojumus jau ievietotajai informācijai uz epastu info@redzet.lv.
Grobiņas un Durbes novads

Apskates vietas

Grobiņas novada akmens stāsti

Pils iela, Grobiņa
+371 22024940

Populārajā pastaigu vietā Grobiņas Pils ielā izveidots interaktīvs vides objekts "Akmens stāsti", kur ik viens interesents var baudīt akmens gaismas spēli un noklausīties aizraujošu stāstu par Grobiņas novada kulta akmeņiem.

Akmens - tie sevī slēpj vēstures elpu, apslēptu enerģiju, senču pēdas. Lieli un mazliet biedējoši, bet tai pat laikā vientuļi un bez gala gudri. Grobiņas novada trīs stūrakmeņi – Kapsēdes dižakmens, Rudais akmens un Odziņu bedrīšakmens.

Grobiņas novada dome projekta “Lejaskurzemes dabas vērtības Latvijas simtgadei”

www.grobinasturisms.lv

Grobiņas pilsētas promenāde „Senais Jūrpils krasts”

Grobiņas pilsētas promenāde atrodas pašu grobiņnieku, pilsētas viesu iecienītā Grobiņas pilskalna apkārtnē, iekļaujot ūdenskrātuvi, kurā iespējams makšķerēt, doties izbraucienos ar laivu, kā arī vienkārši labi pavadīt brīvo laiku, baudīt dabas pārvērtības gadalaikos un atpūsties pēc pastaigas pa pilsētu. Promenādē ir uzstādītas plāksnes ar citātiem no Zentas Mauriņas un Raiņa darbiem, kuri pastaigu padara vēl interesantāku. Grobiņas promenāde ietver 10 skatu vietas ar soliņiem. No skatu vietām paveras skaista ainava uz Grobiņas pilskalnu, ūdenskrātuvi un viduslaiku pilsdrupām. Ainaviskā atpūtas vieta pulcē daudzus kāzu, kristību un citu svētku atzīmētājus.

Piemiņas akmens Latvijas kara flotes izveidotājam un komandierim

Alejas iela 11, Grobiņa

 

Arhibalds Pēteris Teofīls fon Keizerlings dēvēts arī par Arčibaldu Keizerlingu, bija jūras kara flotes virsnieks, pirmais Latvijas Republikas Jūras krastu aizsardzības eskadras komandieris, admirālis. Viņam bija liela loma Latvijas Kara flotes izveidošanā.

www.grobinasturisms.lv

PSRS armijas raķešu bāze

+371 26233561

Neskaidri notikumi, neaptverami stāsti un plāni, kas reiz kalti Grobiņas novada mežos. Būves, kuras vēl saglabājušās no kara laikiem, ļauj tikai nedaudz apzināties to vēstures daļu, kurā dzīvojām daudzus gadu desmitus. 

Lai iepazītos ar Baltijas kara flotes sakaru punktu, kuģu raķešu un kodollādiņu noliktavu vietām gida pavadībā, lūgums iepriekš pieteikties. 

www.grobinasturisms.lv

Audēju kolektīva „Dzīpariņš” darbnīca Bārtas kultūras namā

Bārtas ciema centrs, Bārtas pagasts
+371 26246410

 

Darbnīcā varēsiet iepazīt un vērot gadsimtiem nemainīgo aušanas procesu un mākslas darbus. Apskatāma jaunāko darbu izstāde.

www.grobinasturisms.lv

„Pods” keramikas darbnīca

''Liepkalni'', Rolava, Grobiņas pagasts
+ 371 29746205

 

Noslēpumainā mājiņā, ko pašas darbinieces (Zane Eltermane un Zigrīda Lielgalve) sauc par raganu būdiņu, ir iespējams iepazīties ar mālu trauku izgatavošanas mākslu un arī iegādāties meistaru izgatavotos priekšmetus. Darba apjoms ir mazs un metodes senas, kas šo vietu padara par mīlīgu jebkuram apmeklētājam.

 

Lūgums apmeklējumu pieteikt iepriekš!

www.grobinasturisms.lv

Vēja Parks

„Vēja parkā” ir 33 vēja ģeneratori. Tobrīd lielākais vēja ģeneratoru parks Baltijā nodots ekspluatācijā 2002. gada novembrī. Apakšstacijas "Grobiņa" tuvumā uzstādītie vēja ģeneratori darbojas ar jaudu 600 kW katrs, viena ģeneratora kopējais augstums ir 77 metri. Kopējā "Vēja parka" jauda, ja vēja ātrums sasniedz 13 metrus sekundē, ir 19,8 megavati.

www.grobinasturisms.lv

Rolanda Dambja Arbūzu audzētava

„Arāji” , Medzes pag.
+371 29498418

 

No Jūlija beigām līdz septembrim varat iegriezties pie arbūzu audzētāja Rolanda Dambja, kurš piedāvā apskatīt un iegādāties Latvijā uz lauka audzētus arbūzus.

 

Lūgums apmeklējumu pieteikt iepriekš.

www.grobinasturisms.lv


Pilis, muižas, baznīcas

Grobiņas luterāņu baznīca

Pie Grobiņas pils Skābarža kalnā 1560. gadā atradusies pirmā baznīca pilsētā, kas celta no koka. Sliktā stāvokļa dēļ tā nojaukta un 1596. gadā uzcelta jauna koka baznīca iepretim Grobiņas viduslaiku pilij ar bastioniem. Diemžēl zviedru iebrukuma laikā 1659. gadā baznīca nodegusi vai nodedzināta apzināti. Ugunsgrēkā bojā gājis viss baznīcas iekārtojums, t.sk. greznais altāris. 

 

Hercoga Jēkaba laikā jeb 1660. gadā, kad hercogs dzīvojis Grobiņas viduslaiku pilī ar bastioniem, uzsākta jaunas mūra baznīcas būvniecība. Baznīca iesvētīta 1664. gadā un atkārtotu atjaunošanu piedzīvojusi 1892. gadā. 

 

Pašlaik baznīca var lepoties ar tās neparasto gaišumu un atjaunoto, grezno altāri. 

www.grobinasturisms.lv

Grobiņas viduslaiku pils drupas

1269. gadā ordeņa meistars Otto v. Lutterbergs uzcēla otrā upes krastā, iepretim nodedzinātai kuršu pilij, savu akmeņa pili "Grobin". No 1349. līdz 1560. gadam pili pārvaldīja ap 14 valdnieku. 14. gadsimtā apkārt nocietinātajai sienai otrā stāva augstumā gar šaujamlūkām stiepās karavīru pārvietošanās eja. No 16. līdz 17. gasimtam pie pils uzbērti vaļņi un uzbūvēti četri bastioni. Kurzemes hercogistes laikā pili pielāgoja muižnieku sadzīves prasībām.1659. gadā pili iekaroja grāfs Rob. Duglass, 1701. gadā Kārlis XII un 1812. gadā Napoleons. Pils laika gaitā ir gan postīta, gan atjaunota. Līdz mūdienām saglabājušies varenie pilsdrupu mūri ar pagrabiem.

www.zudusilatvija.lv

 

Grobiņas viduslaiku pils būvniecība saistāma ar 13.gs. vidu, kad Grobiņas pils kā hus to Grobin pirmo reizi minēta vēstures avotos. Domājams, ka tā bijusi no koka, jo 1263. gadā tā nodedzināta. 1328. gadā pils uzcelta no jauna. Tā atrodas blakus Grobiņas pilskalnam - Kurzemē bijis raksturīgi pilis celt seno kuršu pilskalnu tiešā tuvumā. Pils gadsimtu garumā bijusi nozīmīgs militārs nocietinājums līdz zaudējusi savu militāro nozīmi 1795. un 1812. gada karadarbības rezultātā. Savā dzīves gaitā pils vairākkārt remontēta un modernizēta. Līdz mūsdienām saglabājušies viduslaiku mūri, 17.gs. veidotie nocietinājumu bastioni un aizsarggrāvji, kā arī stāvinātās nogāzes.

 

Pētnieki uzskata, ka Grobiņas viduslaiku pils ar bastioniem būvēta uz senas skandināvu apmetnes, tāpēc tā iekļauta transnacionālā seriālnominācijā "Vikingu laika vietas Ziemeļeiropā" UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam.

www.grobinasturisms.lv

Sv. Brigitas katoļu baznīca

Celtnieku iela 33, Grobiņa, Grobiņas novads, LV-3430
+371 26191522

 

Grobiņas Svētās Brigitas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Liepājas diecēzes draudzes baznīca. Tā atrodas Grobiņas novada centrā Grobiņā. Adrese: Celtnieku 33.

 

Grobiņas baznīcu sāka celt 2000. gadā Alda Fromaņa vadībā uz zemes gabala, ko apbūvei atvēlēja Grobiņas pašvaldība. 2002. gadā to Liepājas bīskaps Vilhelms Lapelis konsekrēja Eiropas aizbildnes — Svētās Brigitas godam. Tāpēc dievnamā ir skatāma mākslinieka Ērika Pudzēna glezna "Svētā Brigita iesvēta ordeņa brāļus un māsas". 2003. gadā 38 citu jaunbūvju vidū tika nosaukta par kandidāti uz Latvijas arhitektūras 2002. gada balvu, ko pasniedz Latvijas arhitektu savienība. Šis dievnams ieguva balvu kā labākā jaunbūve.

 

Arhitektu Andra un Aijas Kokinu projektētā baznīca ir būvēta ar līmēta koka konstrukcijām un koka karkasa sienām. Tā ir modernisma stila ēka, kas celta simboliskās arhitektūras formās, atgādinot Noasa šķirstu, kas izglābj katru cilvēku. Vienlaicīgi dievnams simbolizē arī ar laivām atbraukušus zviedrus, kuri atnesa kristīgo ticību šajā novadā. Savdabīgi veidots zvanu tornis. Zvani pēc Liepajas diecēzes pasūtījuma izgatavoti Polijā. Lai tos iezvanītu, nepieciešami trīs cilvēki. Zviedrijas katoļi ziedoja līdzekļus baznīcas celtniecībai un zvanu iegādei. Dievnama priekšā uzstādīts augsts koka krusts, kas norāda uz ēkas sakrālo funkciju. Saistība ar Zviedriju ir arī vēsturiska, jo Grobiņā kādreiz atradās zviedru apmetne, kuru kurši kaujās iznīcināja un netālu atrodas plaši kapulauki.

lv.wikipedia.org

Krūtes - Bārtas evaņģēliski luteriskā baznīca

Bārtas pagasts
+371 29439220

 

Valsts nozīmes 17.gs. arhitektūras piemineklis. 2013.gadā koka baznīcas ārējais veidols restaurēts. Baznīcā saglabājies autentisks 17.gs. altāris un kancele. Interesanti, ka baznīca ir no koka ar mūra torni. Turklāt pie baznīcas ir saglabājušies seni vācu baronu apbedījumi.

 

Pēc apmeklētāju teiktā, baznīcā valda citāds garīgs miers, citādi skan balsis un var just vēsturisku notikumu smaržu.

 

Lai apskatītu baznīcas iekštelpas, lūgums iepriekš vienoties par apmeklējuma laiku.

www.grobinasturisms.lv

Gaviezes muiža

Muiža celta 19. gs. vēlā klasicisma stilā.

Pēdējos gados ēkā atrodas skola, bet bijušajā muižas stallī izveidots kultūras nams.

Muižas parks ir 3,6 hektāru plašs ar 16 svešzemju koku un krūmu sugām.

www.grobinasturisms.lv

Tāšu (Telses) muiža

Medzes pagasts
+371 29133136
telses_muiza@inbox.lv

 

Telses (Telsen) muiža rakstītajos avotos pirmo reizi pieminēta 1501. gadā. No 1641. g. līdz 19. gs. vidum muiža pieder fon Korfu dzimtai, kuras laikā tapusi muižas centra apbūve. Kungu māja būvēta 1734. gadā, bet pārbūvēta 19. gs. vidū.

 

Celtnē saglabājušies vērtīgi baroka stila kamīni, no akmens izgatavots galvenās ieejas portāls u.c. detaļas. Lielās mājas pirmais stāvs būvēts 18. gs. 60. gados, bet otrais stāvs - 1778. gadā.Bijušo muižas centru ieskauj vēsturiskie apstādījumi 10 ha platībā. No 2000. gada kompleksa ēkās tiek veikti konservācijas un restaurācijas darbi, ko veic nomnieki sadarbībā ar biedrību „Tāšu muiža”.

 

Ar darbu norisi muižā iespējams iepazīties, noklausīties interesantu stāstījumu par Tāšu muižas vēsturi un kā visi nepieciešamie materiāli restaurācijai atceļojuši no dažādām Latvijas vietām. Apmeklējumu pieteikt iepriekš.

www.grobinasturisms.lv

Bārtas katoļu baznīca

Bārtas Kristus Augšāmcelšanās Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Liepājas diecēzes draudzes baznīca. Tā atrodas Grobiņas novada Bārtas pagasta centrā Bārtā.

 

Arhitektes Antras Siliņas projektētā baznīca ir būvēta no sarkanajiem ķieģeļiem. Tā ir modernisma stila ēka, kas celta īpašas arhitektūras formās.

 

Vēsture
Sākoties Trešajai atmodai, Bārtā izveidojās katoļu draudze un radās nepieciešamība pēc baznīcas dievkalpojumu noturēšanai. Tāpēc deviņdesmito gadu sākumā aktīvākie katoļi ar šo problēmu vērsās pašvaldībā, pēc kā Bārtas pagasta vadība uzsāka sarunas ar draudzes prāvestu par draudzes dibināšanu Bārtā. Draudzi nodibināja un dievkalpojumus sākotnēji noturēja Bārtas kultūras namā, bet vēlāk Bārtas muzeja telpās. Sākotnēji tika iecerēta kapelas būvniecība Bārtā, taču pateicoties divu draudzes locekļu Marijas Ceriņas un Ērikas Frišmanes aktivitātēm, tika saņemts draudzes, bīskapa un pagasta atbalsts, lai agrāk iecerētās kapelas būvniecība pārtaptu par baznīcas celtniecību. 2002. gada 6. jūlijā Liepājas diecēzes bīskaps Vilhelms Lapelis konsekrēja baznīcu Bārtā, veltot to Kristus Augšāmcelšanās godam.

lv.wikipedia.org

Medzes muiža

Vēsturiska ēka (Medzes muiža)1400 kv/m platībā ar 1 ha zemes 12 km no Liepājas, Medzes pagastā, blakus Liepājas-Ventspils šosejai. Muižas ēka būvēta 19. gadsimtā, tā atrodas Medzes pilskalnā, bijušā Baltijas ledus ezera kraujas, teritorijā. Ēkai nepieciešams remonts.

www.zudusilatvija.lv


Medzes muiža, agrāk arī Medze, ir ciems Grobiņas novada Medzes pagastā. Atrodas pagasta ziemeļdaļā pie autoceļa P111 7,5 km no pagasta centra Kapsēdes, 14 km no novada centra Grobiņas un 218 km no Rīgas.

 

Apdzīvotā vieta veidojusies ap bijušās Medzes muižas (Medsen) centru. Medzes muižas parkā atrodas valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis Medzes pilskalns.

lv.wikipedia.org

Latvijas Metodistu Mātras baznīca

Medzes pagasts, Grobiņas novads, LV–3461

 

Dievkalpojums: svētdienās plkst. 11.00
Svētdienas skola: svētdienās plkst. 11.00
Bībeles studijas: mēneša 1. un 3.svētdienā plkst. 12.30

 

Mātras metodistu draudze savu darbību iesāka 1921. gadā. Pirmie dievkalpojumi notika nespējnieku namā, netālu no vietas, kur vēlāk tika uzcelta baznīca.

Vairāk: www.umc.lv

Kapsēdes muiža

Paši pirmie dati par muižu ir no 1404. gada 30. novembra, kad ordeņu meistars Konrads fon Fitingholfs nodod muižu kā lēni savam karakalpam Ādamam Kortam (Kort Adam).

 

1588. gadā parādās dati, ka muiža piederējusi baronam Eberhardam fon Vettelhorstam un, kā raksta viņa pēcteči, tad muiža šai dzimtai ir piederējusi vairākus gadu simteņus.

 

1842. gada 10. jūnijā Kapsēdes muiža pāriet Liepājas notāra fon Šāka (fon Schak) rokās.

 

1843. gādā pārbūvē muižas ēkas apjomu tādu, kāds tas ir šobrīd.

 

Par nākošo muižas īpašnieku kļūst Biterlings, kurš 1887. gada 26. septembrī muižu pārdod baronam Georgam Manteifelim. Šim baronam rados ir arī barons Manteifelis no Kazdangas un Cīravas muižas. Kā zināms, šinī laikā Mateifeļu dzimtai pieder liela daļa Kurzemes muižas. Barons bijis rosīgs un muižā tiek izkopts ganāmpulks ar Holandes govīm, lai nodrošinātu lopbarību, pļavās ierīko apūdeņošanu. Tiek veidota zirgaudzētava, darbojas kaļķa ceplis un muižās kungu māja tik paplašināta.

 

Barons Manteifelis tad arī ir pēdējais Kapsēdes muižas īpašnieks. 1919. gadā Mateifelim uz agrārā likuma pamata Latvijas valsts vadība atņem muižu, jo pats barons neatzīst jaunizveidoto Latvijas valsti.

 

1919. gadā Mantēfeli arestēja un vedot uz Liepāju virsnieki viņu nošāva. Interesanti, ka dokumentos parādās, ka barons it kā esot bēdzis, bet dažādi nostāsti liecina, ka varētu būt virsnieku piedzērušies un nošāvuši tīšām.

 

1921/1922 gados muižas četrās telpās ierīko sešgadīgo pamatskolu.
Otrajā pasaules karā Kapsēde bija viens no punktiem, kur plūda cauri bēgļu plūsmas.
1944. gadā skolu likvidēja un izveido tur kara slimnīcu jeb lazareti. Pēc kara atkal atjauno kā skolu.
1983. gadā skola pāriet uz jaunu ēku un no šī laika muiža vairāk netiek izmantota.

*Informācija no intervijas ar novadpētnieku Edgaru Vilsonu

www.vietas.lv

Iļģu muiža

Pili projektējis arhitekts Henriks Markoni (1792-1863). Vēlāk tā tika pārbūvēta - projekts pārbūvei datēts ar 1842. gadu. Projektējot Iļģu pili, Markoni idejiski rosinājusi nevis Lielbritānijas neogotikas arhitektūra, bet gan Teitoņu ordeņa mestra māja Malborkas cietoksnī Prūsijā. Līdz ar to arhitekts respektē Latvijas muižu vācisko vidi un īpašnieka vēlmi saglabāt savas etniskās saites ar tēvzemi. Iļģu pils pārbūves projektam Latvijas muižu arhitektūrā ir būtiska nozīme - galvenokārt tāpēc, ka tas nebija populāro angļu neogotikas paraugu interpretējums, bet gan atspoguļoja Latvijai tuvāka reģiona viduslaiku celtņu arhitektūru. Poļu arhitektūras vēsturnieks Tadeušs Stefans Jaroševskis uzskata, ka šis ir bijis viens no eklektisma piļu būvmākslas agrīnākiem projektiem, kurā izmantots tik konkrēts Rietumeiropas paraugs. Muižas īpašnieki -fon Ofenbergi. Iļģu kapos redzama Ofenberga kapliča (1781) ar klasicisma stila iezīmēm. Saglabājusies arī kalpu māja, vārti ar vārtsarga namiņu un saimniecības ēka.

No 20. gadsimta divdesmitajiem gadiem pilī darbojās divgadīgā lauksaimniecības skola. Otrā pasaules kara laikā ēkā bija vācu armijas lazarete, tā cietusi apšaudē. Pēc kara šeit nodibināja Liepājas pilsētas invalīdu namu, vēlāk šeit tika ievietotas personas ar psihisku saslimšanu. 1969. gadā pansionātam piebūvēja jaunu korpusu. 2008. gadā notiek pils rekonstrukcija. Pēc tās ēkā atrodas pansionāts “Pusceļa māja” un paredzēts rehabilitācijas kursa iziešanai cilvēkiem ar garīgās veselības traucējumiem. Vizuāli, cik vien bijis iespējams, pils ir atjaunota atbilstoši sākotnējam izskatam. Tika noņemts viss vecais apmetums, uzlikts jauns, analogs vēsturiskajam. 

manasvietas.blogspot.com

Krūtes mācītājmuiža

Krūte ir ciems Grobiņas novada Bārtas pagastā. Izvietojusies pagasta austrumos Vārtājas labajā krastā pie Bārtas—Kalētu autoceļa 8,2 km no pagasta centra Bārtas, 33 km no novada centra Grobiņas un 209 km no Rīgas.

Apdzīvotā vieta veidojusies pie bijušās Krūtes muižas (Kruhten) un Krūtes mācītājmuižas (Groß-Kruhten). Krūtes luterāņu baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Vietējas nozīmes pieminekļi ir mācītājmuiža un Krogzemju viduslaiku kapsēta. Ziemeļos no ciema atrodas grants ieguves karjeri.

lv.wikipedia.org

Durbes luterāņu baznīca

Kad Durbē 14. gadsimtā uzceļ mūra pili, tajā ir arī pils baznīca. 15. gadsimtā uzceļ citu baznīcu ārpus pils. Zināms, ka 1451. gadā Durbē bijusi baznīca, jo kādreiz Rīgas Doma muzejā glabājies zvans ar šādu gadaskaitli. 1496. gadā tai minēts katoļu priesteris. 1525. gadā nodibināta mācītājmuiža.


Kurzemes landtāga lēmums lika pamatu jaunas baznīcas būvei, kas tika celta ar Kurzemes hercoga pabalstu, pabeigta ar draudzes līdzekļiem un ievētīta 1651. gada 28. februārī. Baznīcu iesvētīja mācītājs Hermanis Topiuss, kas bija iecelts par Grobiņas prāvestu. Baznīcu uzturēja apkārtējās muižas.

 

Durbes baznīcā ir 18. gadsimta kancele un altāra retabls ar kokgriezumiem, kroņlukturis no 1609. gada un sens kristāmtrauks. Ērģeles būvētas 1834. gadā un pārbūvētas 1874. gadā. Tornī ir divi 1896. gadā lieti zvani. 1903. gadā tika uzstādīts torņa pulkstenis, kas darbojās līdz 1922. gadam, remontēts 1935. gadā. Daļēji saglabājušās senās māla grīdas flīzes.

 

1770. gadā ir pabeigta baznīcas torņa būve. Baznīca vairākkārt paplašināta un remontēta: 1847., 1872. un 1908. gadā. 19. gadsimta pārbūvju rezultātā tā zaudēja savu sākotnēji slaido torni. Velve virs altāra tika aizmūrēta, kad baznīcu pagarināja.

 

Pie sienas blakus kancelei ir marmora piemiņas plāksne 1919. gada Latvijas brīvības cīņās kritušajiem draudzes locekļiem.

1872. gadā ap baznīcu uzbūvēja akmens mūri.

visitdurbe.lv

Līgutu muiža

Muiža ir privātīpašums.

Ēka plānonota U burta veidā ar sānu korpusiem pret ezeru. Pirmās uzbūvēja rietumu sānu korpusa sienas. Virs pagraba ieejas iniciāļi un gada skaitlis 1821. Iespējams aptrūkušies līdzekļi, un uz kaut kādu laiku būvniecība pārtraukta. Uzsākot būvniecību, radušās izmaiņas projektā. Tika nolemts vairs nebūvēt otro sānu korpusu. Pie apjoma būvdarbi pabeigti 1825. gadā. Par to liecina mezonīna skārdu krāsojot atstātie iniciāļi un gada skaitlis uz jumta konstrukcijām. Pēc būvniecības pabeigšanas ēkas apjoms ar vienu sānu korpusu un pamatkorpusa galos izveidotājām atejas izbūvēm pastāvēja līdz 19. gadsimta 2. pusei. 19. gadsimta pēdējā ceturksnī, iespējams, 1884. gadā (gada skaitlis uz sānu korpusa jumta konstrukcijām) rietumu sānu korpuss pagarināts uz rietumu pusi. 1938. - 1940. gados notika liela pārbūve - ēkas pārplānošana, kas vēsturisko struktūru būtiski neietekmēja. Lielākās izmaiņas skāra rietumu sānu korpusu, jumta stāvu un fasādes. 

1967. gadā bijušajai kungu māja - skola pārbūvēta par dzīvojamo ēku. Visvairāk cietis galvenais korpuss. Aizbūvēta galvenā ieeja, nojauktas vēsturiskās kāpnes un izveidotas divas jaunas ieejas un kāpņu telpas uz 2. stāvu. 1. stāvā sākotnējā plānojuma struktūra izjaukta pilnīgi. Virs 1.stāva uzbūvēts 2. stāvs. Visa celtne izbūvēti dzīvokļi. Virs galvenā korpusa, daļēji saglabājot sākotnējo jumta konstrukciju, uzbūvēts 2. stāvs, kas izkropļo ēkas vēsturiskās proporcijas un izskatu. 

Gleznainais Līgutu muižas parks aizņem 6,6 ha platību, pāriet 22,6 ha lielā mežaparkā Durbes ezera austrumu krastā. Parkā daudz vecu un lielu vietējo koku,- dižskābarži, skabarži un ozoli.

www.zudusilatvija.lv

Durbes pilsdrupas

Durbes ordeņpils pirmais pieminējums ir no 1387. gada. Durbes senākie nosaukumi bijuši terra durpis (latīņu valodā Durbes zeme) 1229. gadā (citos izdevumos 1230. gadā), vēlāk Dorben, Durben, Dorban. Durbes pils bijusi Vācu ordeņa Kuldīgas komturejas saimniecības pils. Iespējams, ka Durbes pils uzcelta laikā starp 1371. gadu un 1387. gadu. Kurzemes hercogistes laikā Durbes pilsētiņa uzplauka, pilī dzīvoja hercoga iecelts pilskungs (kapitāns, hauptmanis).


1701. gadā tajā iebruka zviedri, kas postīja pili un pilsētiņu. 1809. gada aprakstā minēts, ka no pils palikušas vairs nožēlojamas apkārtmūru drupas. 8,7 metrus plats dzīvojamais korpuss stiepies gar visu pils ziemeļu sienu, zem tā bijuši pagrabi (šodien saskatāmi padziļinājumi). Ārsienas pirmajā stāvā logi nav bijuši.

www.zudusilatvija.lv

Lieģu muiža

Pils celta 18. gadsimta otrajā pusē. Cietusi pirmajā Pasaules karā. Pēc zemes reformas 1924. gadā muižas kompleksā izveidota pienotava. 1939. gadā pienotavas vajadzībām pārbūvēta pils ēka. Pienotava šajā ēkā pastāvēja līdz 20. gadsimta 90. gadiem, pēc padomju varas nodibināšanās tā pārdēvēta par Valsts Aisteres pienotavu, vēlāk bijusi Liepājas Piena kombināta struktūrvienība. 90. gadu sākumā tur sāka strādāt piena pārstrādes uzņēmums SIA "Lieģi". Pašlaik ēka netiek apsaimniekota un tiek pārdota.

www.zudusilatvija.lv

Aisteres muiža

Aisteres muižas kungu nams celts 19. gadsimtā. Aisteres muižas īpašnieks bija Oto Frīdrihs fon Bērs. Pēc viņa nāves 1734. gada 18. jūnijā par muižas īpašnieku kļuva viņa dēls Ēvalds fon Bērs. Pēc Ēvalda nāves īpašuma pārvaldi uzņēmās viņa atraitne Juliane Eleonora fon Bīlova.

 

Muižas komplekss ir vietējas nozīmes kultūrvēstures piemineklis.

lv.wikipedia.org

Rāvas muiža

Rāvas muiža celta 1823. gadā. Tā ir bijusi barona Eižena Freitaga Leringhofa īpašums. Pēc arhīva materiāliem, var uzskatīt, ka skolas pamati muižas ēkā likti jau 1834. gadā. Muižas ēkā bija Rāvas pamatskola, kas slēgta 2012. gadā, un kopš tā laika ēka stāv tukša.

Dižlāņu muiža

Dižlāņu muižas pils apbūves ansamblis veidots 19. gadsimta vidū. Pils ēka degusi 1905. gadā, atjaunota no 1908. līdz 1911. gadam. Virs galvenās ieejas barona Keizerlinga dzimtas ģerbonis. Pils parks 6 hektāru platībā veidots, izmantojot Lāņupes senlejas reljefu. Pilī vēlāk ierīkota Vecpils skola, kuru 2010. gadā slēdza, izvietojot tajā Durbes vidusskolas filiāli. Šobrīd (2017.) skolas fasāde tiek remontēta.

www.zudusilatvija.lv

manasvietas.blogspot.com

Vecpils Sv. Laurencija Romas katoļu baznīca

Vecpils sv. Laurencija baznīca
Dievkalpojumi notiek:
mēneša 2. svētdienā 14:00 Svētā Mise

 

Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca atrodas Durbes novada Vecpils pagasta centrā Vecpilī. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

Dievnams ir mūra celtne ar vienu masīvu torni un skārda jumtu. Sākotnēji bijis skārdiņu jumts, taču vājās jumta konstrukcijas dēļ māla kārniņus noņēma. Tā ir 23,5 metrus gara un 9,6 metrus plata celtne. Tornī atrodas četri zvani, kas lieti 1654., 1676., 1694. un 1700. gadā. Ārpusē uz torņa ir uzraksts AERSK (Anna Elizabete Rappe, dzimusi Korfs), otrajā pusē uz torņa uzraksts OERCM (Otto Ernst Rappe Castrorum Metator (Otto Ernests nocietinājumu iekārtotājs)). Uz torņa priekšējās sienas redzams baznīcas atjaunošanas gads A.1700. Torni rotā gailis, virs kura novietots krusts. Pie presbitērija labajiem sāniem piebūvēts ģērbkambaris. Baznīcu ieskauj dārzs, ko noslēdz koka žogs.

 

Vēsture
Vecpils mūra baznīca celta 1644. gadā un veltīta Svētā Laurencija godam. Vēlāk tā tika sagrauta, bet Vecpils muižas īpašnieks, poļu karaspēka virsnieks Otto Ernests de Rappe 1700. gadā dievnamu atjaunoja. Draudzes dibinātājs un baznīcas cēlājs Rappe prāvestam paredzēja atalgojumu no muižas un uzturu, ko papildināja 1763. gada grāfa F. H. Līvena novēlējums. Baznīcas labklājību palielināja arī Vecpils prāvesta Jāņa Krauzes 1793. gada 28. novembra testaments, kas paredzēja par labu baznīcai 1000 rubļu, kurus noguldīja Liepājas bankā 1804. gadā. Šī nauda radās no luterāņiem pārdotās Ilmājas baznīcas. Taču vēlāk, 1844. gadā dievnama īpašumus un kapitālu atsavināja kronis, Vecpils draudzei atstājot 80 pūrvietas zemes un mēnešalgu prāvestam. Vecpils draudzei bija arī filiālbaznīca Ilmājā. To būvēja Rappe vienā laikā ar Vecpils dievnamu. Baznīca bija bez torņa un veltīta Svētā Bērtuļa godam. Tajā 1764. gadā bija remonts. Par šo baznīcu ar luterāņiem bija ilgas cīņas un tiesu prāvas. Beidzot, 1791. gadā, ar Kurzemes hercoga Ernesta Bīrona palīdzību Ilmājas baznīcu pārņēma luterāņi, samaksājot Vecpils draudzei 200 dālderu. Pie Vecpils dievnama bijusi bibliotēka ar garīga satura grāmatām latīņu valodā. Darbojusies skola, ko nodibinājis bīskaps Volončevskis. Sākotnēji baznīcā bijis tikai viens altāris. Prāvesta Sandoviča darbības laikā (1829-1859) tika ielikts otrs altāris, bet prāvesta Tomaševska kalpošanas laikā (1859-1880) uzbūvēja trešo altāri.

 

No 2006. gada draudze dievnama rekonstrukcijai ir saņēmusi Kultūrkapitāla fonda un Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atbalstu.

lv.wikipedia.org/wiki

Ilmājas luterāņu baznīca

1626. gadā celtā baznīca sākotnēji bijusi no koka. 1726. gadā muižnieks fon Rappe baznīcu nodeva katoļiem, un tikai 1782. gadā, pēc ilgas prāvošanās, baznīcu atguva luterāņu draudze. Zināms, ka mūra baznīca uzbūvēta 1742. gadā.

www.zudusilatvija.lv

 

Ilmājas luterāņu baznīca celta 1626. gadā - maza celtne bez torņa un bez sašaurinājuma altāra daļā. 1726. gadā muižnieks baznīcu piešķīra katoļiem, tikai pēc ilgas tiesāšanās luterāņi 1782. gadā baznīcu atguva.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)


Muzeji, vēsturiskas ēkas

Zentas Mauriņas piemiņas istabas

Lielā iela 84 , Grobiņa
+371 26191522
zmaurina@grobinasnovads.lv

 

Laikā no 1898. gada līdz 1921. gadam šeit dzīvojusi Zenta Mauriņa (1897-1978), rakstniece un literatūras vēsturniece, starptautisko apbalvojumu laureāte (1971. g. Konrāda Adenauera balva, 1977. g. Šveices apvienības “Par cilvēka tiesībām un brīvību” godalga; rakstniece pieminēta Francijā atkārtoti izdotajā enciklopēdijā “Pasaules slavenākās sievietes”).

 

Apmeklētājiem piedāvā:

  • ekskursiju piemiņas istabās;
  • noskatīties R. Rikarda veidoto filmu „Baltā spīts”, filmu „Aspazija”, filmu „ Dzintara ceļš „;
  • skolēniem – muzejstundas ar ieskatu latviešu rakstnieku daiļradē, izmantojot Z.Mauriņas rakstīto.


Darba laiks:
T, C: 11:00 - 17:00
S: 11:00 - 14:00
P, O, Sv: lūgums vienoties par apmeklējuma laiku

www.grobinasturisms.lv

Pūrānu klēts

2011. gadā atjaunota 19. gs. klēts, kas spilgti parāda Kurzemes piekrastes arhitektūras vērtības un būvniecības iezīmes.

www.grobinasturisms.lv

Bārtas muzejs

Bārtas ciema centrs, Bārtas pagasts
+371 28687254
bartasmuzejs@inbox.lv

 

Pamatekspozīcija „Bārtas tautas tērpa darināšanas un valkāšanas tradīcijas 19.-21. gadsimtā”.

 

Papildus iespējams apskatīt izstādes un muzejpedagoģiskās programmas („Bārtas tautas tērps” un „Dzied Bārtas sievas”), Bārtas etnogrāfiskā ansambļa koncertprogrammas.

 

Uz ekspozīcijā izvietotajām stellēm apmeklētājiem iespējams apgūt aušanas pamatprasmes, kā arī izmēģināt izšūt Bārtas krekla rakstus, darināt saktu pušķus.

 

Lūgums iepriekš sazināties, lai pieteiktu gidu tūristu grupām ekskursijai pa Bārtas pagastu.

 

Darba laiks:
ziemas periodā no 1.10. līdz 30.04. P, Pk, Sv: 10.00 - 15.00
vasaras periodā no 1.05. līdz 01.10. P, C, Pk: 10.00 - 17.00; S, Sv: 11.00 - 16.00
par citu apmeklējuma laiku iepriekš jāvienojas ar muzeja darbiniecēm

www.grobinasturisms.lv

Senlietu krātuve - Atmiņu pūrs

"Dižgavieze", Gaviezes pag., Grobiņas nov.


+371 20200253
+371 28785304

 

Darba laiks: O, T, C: 10:00-15:00

 

Krātuvē ir apskatāmas gavieznieku dzīves liecības - ap 4 tūkst. eksponāti par dažādiem laikiem. Senas rotaslietas, amatnieku darba rīki, nauda, zirglietas, sadzīves priekšmeti un fotogrāfijas no kolhoza laika, izglītība Gaviezē no 1804. gada, raksti par Gaviezes āmuļu liegumu, Tautas frontes un barikāžu laika notikumu apraksti, atmiņu albumi un dziesmu klades u.c. Krātuves jaunums - audēju istaba, kurā ikviens interesents var nākt un aust lupatdeķus.

www.grobinasturisms.lv

Nenovērtēto lietu muzejs

Ķīvītes, Grobiņas pagasts, LV-3430
+371 26420306
info@liepajasras.lv

www.facebook.com

 

Muzejā apskatāmi senatnīgi mājsaimniecības priekšmeti, savdabīgas un vērtīgas lietas, kas atrastas atkritumu grēdās. Ekspozīcijā redzams gan vēsturisks vērpjamais ratiņš, pūra lāde, 19. gadsimta sieviešu tualetes skapītis, gan dažādu laiku šujmašīnas, elektroierīces un daudzi citi interesanti sadzīves priekšmeti.

 

Īpaši izceļams ir 1960. gadā gleznots Ļeņina oriģinālportrets masīvā zeltītā rāmī un lībiešu gleznotāja Jāņa Beltes glezna. Šobrīd ekspozīcijā izvietoti vairāk nekā 50 dažādu priekšmetu, bet to skaits turpina augt.

 

Ekskursijas bez maksas.

www.grobinasturisms.lv

Kapsēdes senlietu glabātuve

Kapsēdes pamatskola,Medzes pag.
+371 26336034
biblioteka.medze@inbox.lv

 

Kapsēdes senlietu glabātuves pirmsākumi meklējami 1970. gadu vidū. Pirmās izstādes un apkopotie objekti - zaldātu lāpstas, ķiveres, dzērienu pudeles, dokumentu kopijas, cits karavīru inventārs - bija veltīti Otrā Pasaules kara laika Liepājas aizstāvjiem.

Līdz mūsdienām Kapsēdes senlietu krātuvē ir apkopoti dažādi senatnīgi objekti un informācija par Medzes pagasta vēsturi.

 

Senlietu krātuvē iepazīstama vēsturiska informācija par:

  • pagasta vēsturi sākot no 19.gs vidus;
  • pagasta skolu sākot no 19.gs. vidus;
  • represētajiem pagasta iedzīvotājiiem (laika posmā no 1941. – 1949.g);
  • leģionāriem; - pagasta pašdarbības dalībniekiem;
  • Liepājas Mākslas akadēmiju.

 

Senlietu krātuvē aplūkojami dažādi vēsturiski objekti:

  • novada mākslinieku Riharda Skruba, Rudītes Jēkabsones darbi;
  • Jurģa Skulmes raksti;
  • Krievijas cara laika pases (18. gs. beigas – 19.gs. sākums);
  • vecas Bībeles, sprediķu grāmatas, Krievijas cara laika mācību grāmatas, skolas liecības, veclaiku žurnāli, dažādas fotogrāfijas, 1920. gadu Latvijas mācību grāmatas;
  • Akmens laikmeta cirvji;
  • bronzas aproces, sudraba aproces, sudraba nauda;
  • veclaiku podiņi ar naudu;
  • Ulmaņa laika piena seperators u.c. objekti.

 

Senlietu krātuvē ir viesojušies Medzes pagastā dzīvojošo baronu pēcteči, Zinātnes un izglītības ministrs, vācu un citu tautu tūristi.

 

Ir izveidots labs kontakts ar citiem novada muzejiem un senlietu glabātuvēm. Senlietu krātuves veidotājs, objektu un informācijas apkopotājs ir Edgars Vilsons.

www.grobinasturisms.lv

Medzes vējdzirnavas

Medzes (Kapsēdes) vējdzirnavas atrodas Kapsēdes centrā, celtas 1868. gadā. Līdz mūsdienām saglabājušies tikai dzirnavu mūri, kuriem uzlikts jumts.
www.zudusilatvija.lv

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Durbes muzejs

Raiņa iela 17, Durbe
+371 28677141
muzejs@durbe.lv

www.facebook.com

 

Muzejs iekārtots pirmās neatkarīgās latvijas Ārlietu ministra Z.A. Meirovica dzimtajā mājā. Muzejā tiek veidotas gan pastāvīgas, gan mainīgas ekspozīcijas, kas stāsta par slavenu personību dzīves līkločiem Durbē, kā arī nozīmīgākajiem ar Durbes vārdu saistītajiem vēsturiskajiem notikumiem. Muzejā tiek rīkotas arī izstādes. Muzejā ir arheoloģiski atradumi, slavenu durbenieku sarakstītās grāmatas, Durbes tautastērps, seni sadzīves priekšmeti.

visitdurbe.lv


Dažādi

Vīles mazbānīša tilts

Vīles tilts. Līdz 1961. gadam pāri šim tiltam, maršrutā Rucava - Liepāja, kursēja mazbānītis. Bārtas kreisajā krastā lieliska telšu un ugunskura vieta.


Atpūtas vietas

Atpūtas vieta - Purviči

"Purviči", Grobiņas pagasts, Grobiņas novads, LV-3430


+371 29681363


purvici@inbox.lv

www.facebook.com

Piedāvājam vietu, kur atbraukt brīvā laika pavadīšanai. Šeit varēsiet apskatīt sākot no dažādu laiku lauksaimniecības tehnikas un darbarīku līdz pat kara laika paliekām. Kā arī dažādu laiku sadzīviskos priekšmetus, šim visam sekos arī stāsti, par katru priekšmetu, kas ir piedzīvoti vai tikai dzirdēti. Varēs arī apskatīt mājas iemītniekus, kas dzīvojas pa visu sētu.

Iespēja arī uztaisīt nelielu pasākumu. Pirms ierašanās pieteikties vismaz vienu dienu ātrāk.

www.grobinasturisms.lv

Atpūtas komplekss „Jura staļļi”

"Kapeļkalēji", Grobiņa

+ 371 29359778

jurastalli@inbox.lv
www.jurastalli.lv

 

Pie mums katrs, kas to vēlas, var pavadīt laiku ar eleganto un dižciltīgo dzīvnieku - zirgu. Gan pieredzējis jātnieks, gan iesācējs tiks laipni sagaidīts un varēs patīkami pavadīt laiku zirga mugurā vai vizinoties zirga pajūgā, drosminiekiem tiek piedāvāta iespēja, izmēģināt savus spēkus gaisa trošu atrakciju parkā, kā arī patīkami atpūsties labiekārtotā piknika vietā.

 

Iespējama arī divzirgu ekipāžas īre kāzām un citām svinībām.

 

Piedāvājums grupām: ekskursija, gaisa trošu atrakciju parks, stāsts par zirgiem, ponijiem.

 

Piknika vietas un unikāla kafejnīca "Ivetas Ķēķis", kas iekārtota senā kalēju smēdē.

 

Piedāvājam plašu ēdienkarti un protams mūsu firmas ēdiens īsta kovbojzupa, kas vārīta uz kalēju smēdes uguns.

www.grobinasturisms.lv

Grobiņas veikparks „Viking wake”

Grobiņas veikparks ir viens no pirmajiem veikparkiem Liepājas reģionā. Šeit ir pieejama inventāra noma (ūdensslēpes, dēlis, hidrotērpi, ūdens pūslis u.c.) un bezmaksas individuālā apmācība. 

Grobiņas veikparks ir pieejams visu gadu, kamēr vien ūdens nav aizsalis!

Darba laiks piemērojas Jums - zvaniet diennakts gaišajā laikā un tiksiet pie aizraujoša piedzīvojuma! 

www.grobinasturisms.lv

Sporta klubs „Mednieki”

+371 26192004
mednieki@inbox.lv

Mežā ir ierīkota šautuve, kurā noteik apmācības gan jaunajiem medniekiem, gan jebkuram citam interesentam. Šautuvē ir iespējams iemēģināt roku šaušanā profesionāla mednieka uzraudzībā, kā arī iziet mednieku skolu.

Papildus pieejami telšu laukumi, informācija par jebko saistībā ar mežu un meža dzīvniekiem. 

www.grobinasturisms.lv

Atpūtas vieta – mini ZOO ''Dižvanagi''

+371 26373227
biedriba_dizvanagi@inbox.lv

Lauku sētā ir aplūkojami vairāku sugu mazi dzīvnieciņi, kuri ir izglābti un iegūti sadarbībā ar dzīvnieku patversmēm. 

Papildus pieejams:

  • bērnu laukums
  • piknika vietas ar ugunskuru un grilu
  • telšu vietas
  • sajūtu taka


Iespējams rīkot bērnu dzimšanas dienas ballītes ar pasākumu vadītāju, kāzas ar ozolu stādīšanu jaunajam pārīm un citus pasākumus. Vasarā šeit notiek bērnu nometnes. 

Lūgums apmeklējumu pieteikt iepriekš! 

www.grobinasturisms.lv

Atpūtas vieta „Ziemeļi”

+371 29813866
ziemelis59@apollo.lv

 

„- ... vislabāk man patīk darīt Neko. - Tas nozīmē, ka mēs tāpat vien ejam, klausāmies, cik mežā ir kluss ... un ne par ko nebēdājam.” (Kristofers Robins)

 

Atpūtas komplekss piedāvā:

  • lielo meža boulingu
  • radio vadāmo auto trasi „Mazā Dakāra”
  • slēpņošanu
  • meža labirintu
  • sporta laukumu
  • lielo nojumi pasākumiem
  • piknika un ugunskura vieta
  • telšu laukumu


Lieliskas atpūtas vietas draugu lokā un ģimenēm ar bērniem!

Apmeklējumu pieteikt iepriekš.

www.grobinasturisms.lv

Bioloģiskā zemnieku saimniecība „Baroni”

Atpūta pie dīķiem, makšķerēšana (dīķu zivis - karpas līdz 15 kg).

Nojume piknikam (līdz 25 vietām), telšu un ugunskuru vietas.

LV kazu šķirnes ganāmpulka (ap 100 galvām) prezentācija, kazas piena, siera, biezpiena, jogurta degustācija, iespēja izmēģināt roku kazas slaukšanā. Atpūta pie un uz ūdeņiem - Tāšu ezera.

Zivju zveja ar tīkliem (tīklu limits 5 gab. x 30 m) Makšķerēšana, spiningošana.

Telšu un ugunskuru vietas

www.grobinasturisms.lv

Piedzīvojums saimniecībā „Elčuki”

"Elčuki" Medzes pag.
+371 29733310
edmundsrubenis@inbox.lv

 

Bioloģiskā lauku saimniecība, kur mitinās savvaļas zirgi un govis, truši, paipalas, zosis un daudzi citi dzīvnieki. Iespēja apskatīt un uzzināt vairāk par dzīvnieku dabisko vidi, par to kas viņiem nepieciešams un doties pastaigās pa dabiskām pļavām.

 

Saimniecība ir iecienīta atpūtas vieta skolu audzēkņiem, kuriem ir interese par dzīvniekiem, tāpēc saimnieki atbildēs uz viesu interesējošiem jautājumiem, jo īpaši ja tos uzdos bērni. Kā arī dzīvnieciņi īpaši priecīgi būs par iepriekš sagatavotiem gardumiem, piemēram, vārītiem kartupeļiem, burkāniem un ābolīšiem.

 

Aktīvās atpūtas cienītājiem ir iespēja izbraukt ar senu armijas bobiku pa saimniecības pļavām un mežiem, vērojot skaistās dabas ainavas, senu koka aleju un dzīvniekus to dabiskajās izpausmēs. Interesentus iepazīstinās ar aušanas un tapošanas demonstrāciju un darbiem, kā arī gatavos izstrādājumus iespējams iegādāties. Pieejama telšu un atpūtas vieta, kā arī lieliska vieta dzimšanas dienu svinībām.

 

Apmeklējumu pieteikt iepriekš.

www.grobinasturisms.lv

Savvaļas zirgi z/s „Lauras”

+371 26263915

Saimniecība „Lauras” piedāvā apskatīt savvaļas zirgus un govis, kā arī uzzināt ko vairāk par šiem dzīvniekiem, piedāvā pastaigas pa dabiskām pļavām.

Ir pieejama automašīnu stāvvieta, atpūtas un ugunskuru vietas, telšu vietas.

Apmeklējumu pieteikt iepriekš.

www.grobinasturisms.lv

Zirgu izjādes „Kentaura staļļi”

Rogas, Medzes pag.
+371 29293669
kentaurs@kentaurs.lv
www.kentaurs.lv

 

„Kentaura staļļos” piedāvā:

  • vizināšanās un izjādes ar zirgiem individuāli un ģimenēm
  • jātnieku sporta skola – treniņi sportam un veselības uzlabošanai gan bērniem un jauniešiem, gan pieaugušajiem
  • jātnieku sporta klubs – profesionāla sagatavošana sacensībām konkūrā un iejādē, dalība jātnieku sporta sacensībās (treniņus vada starptautiskās klases jātnieku sporta treneris)
  • vasaras nometnes jaunajiem jātniekiem, sākot no 6 gadu vecuma
  • aktīva laika pavadīšanas iespējas klašu un uzņēmumu kolektīviem

Mini Golfs Grobiņā

Lielā iela 56B, Grobiņa, Grobiņas nov.
+371 22024940
info@grobinasturisms.lv

 

Darba laiks: P: Slēgts O: 11:00-20:00 T: 11:00-20:00 C: 11:00-20:00 Pk: 11:00-22:00 S: 09:00-22:00 Sv: 10:00-20:00

 

Grobiņas Sporta centrs sadarbībā ar vasaras tūrisma centru ICafe piedāvā Jūsu atpūtai minigolfu bez maksas.

 

Minigolfs – tā ir nesteidzīga, bet tajā pašā laikā azartiska atpūta dažāda vecuma spēlētājiem. Spēles uzdevums ir ar minimālu sitienu skaitu trāpīt bumbiņu minigolfa celiņu bedrītēs vai mērķos.

 

Pirms spēles katrs dalībnieks saņem minigolfa nūju, bumbiņu un rezultātu pierakstu tabulu. Laukuma saimnieks spēlētājus iepazīstina ar spēles noteikumiem. Sacensība var sākties! Minigolfu var spēlēt praktiski jebkura vecuma spēlētājs bez iepriekšējas sagatavotības.

www.grobinasturisms.lv