info@redzet.lv
Aicinām uzņēmējus, individuālos ražotājus, organizācijas, pašvaldības, tūrisma centrus u.c izmantot iespēju celt savu atpazīstamību un sūtīt savu informāciju un fotomateriālus, kā arī papildinājumus vai labojumus jau ievietotajai informācijai uz epastu info@redzet.lv.
Alsungas novads

Ezeri, dīķi, ūdeņi

Kukšu ezers

Kukšu ezers atrodas  Alsungas novada, Alsungas pagasta administratīvajā teritorijā. Vidējais dziļums ir 2.9 metri, bet maksimālais dziļums - 4.6 metri, spoguļa laukuma platība - 42.0 hektāri.

Šeit mīt asaris, karpa, līdaka, līnis, plaudis, kā arī rauda. Ezerā pieejama licencēta makšķerēšana un vēžošana.
www.ezeri.lv

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Alsungas dzirnavu ezers

Alsungas dzirnavu ezers atrodas Alsungā, Alsungas novadā, uzpludināts uz Kauliņas upes - 3.7 km no ietekas Užavā. Ezera spoguļa laukuma platība


9.6 ha. Ezerā ielaistas karpas un līdakas.

Alsungas HES nodota ekspluatācijā 1999.g., uzbūvēta uz esošas ūdenskrātuves, jauda 110 kW.
www.ezeri.lv

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Zvirgzdu ezers

Zvirgzdu ezers (arī Zvirgzdenes ezers, Zvirgzdens ezers) ir ezers Kurzemē uz Kuldīgas un Alsungas novadu robežas. Krasti lēzeni, slīpi, austrumos un ziemeļaustrumos — stāvi, dibens — smilšains, dūņains, vietām siekstains un avotains. Ezerā viena 0,1 ha liela ar krūmiem un bērziem aizaugusi sala. Ietek četri grāvji un strauti, iztek Stirna uz Užavu. Mīt līdaka, plaudis, plicis, rauda, līnis, karūsa, asaris, ķīsis, zutis, rudulis, sapals, vīķe, spidiļķis, akmeņgrauzis. Ziemeļu un rietumu krastā atpūtas vietas un peldvietas.

 

Ezera krastā 6 viensētas, gar rietumu galu iet autoceļš V1264. 1976. gadā ezera krastā uzņemta latviešu spēlfilma Ezera sonāte. 1992. gadā ezerā noslīcis latviešu kinooperators Juris Podnieks.

lv.wikipedia.org

 

Makšķerēšana Zvirgzdu ezerā

 

Zvirgzdu ezerā dzīvo līdakas, plauži, līņi asari, pliči, raudas, ruduļi un citu sugu zivis. 2008. gada vasaras sākumā atpūtas vietas Ezermaļi saimnieki ielaida ezerā ap 15 tūkstošiem zandartu mazuļu. Neatkarīgi no izvēlētā nakšņošanas veida kempingā Ezermaļi – telšu vietās, mazajās viesu mājiņās vai viesu namā, makšķerēšanai Zvirgzdu ezerā nepieciešama licence un derīga makšķerēšanas karte.

 

Makšķerēšanas licences cena:


  • maijā – 5.70 € vienam makšķeriekam (2 makšķerrīki) / dienā;
  • jūnijā, jūlijā, augustā – 2.85 € vienam makšķeriekam (2 makšķerrīki) / dienā;
  • pārējos mēnešos – 1.42 € vienam makšķeriekam (2 makšķerrīki) / dienā.

Makšķerēšanas licences var iegādāties kempingā Ezermaļi, pie saimnieces. Makšķerēšana Zvirgzdu ezerā, saskaņā ar licences noteikumiem, atļauta tikai no laivas, kas iznomāta kempingā Ezermaļi. Laivas ir ērtas, stabilas un laivu nomas maksa ir ļoti demokrātiska. Laivu ieteicams iepriekš pieteikt, īpaši, ja makšķerēšana plānota nedēļas nogalē.

Dabas liegumi

Užavas augštece

Dabas liegums kopš 2004.g., Natura 2000 teritorija, platība: 688 ha, administratīvi ietilpst Alsungas pagastā.

 

Gadsimtiem ilgi Užavas upes augšteces pļavas izmantotas lauksaimniecībā – lopu ganīšanai un siena ieguvei. Tas veicināja atklātu pļavu ainavu saglabāšanos, kas kopā ar īpašo apkārtnes hidroloģisko režīmu – regulāru pārplūšanu pavasara palos un dažkārt arī citos gadalaikos nodrošināja piemērotus apstākļus daudzveidīgai un bagātai palieņu pļavām tipiskai augu un dzīvnieku valstij. 20.gadsimtā Užava padziļināta un gultne iztaisnota, bet tai piegulošās pļavas meliorētas, bet pēdējos gados teritorijas izmantošana lauksaimniecībā strauji samazinājusies. Tā rezultātā sākās pļavu aizaugšana ar kokiem un krūmiem, samazinājās daudzām sugām piemērotu dzīves vietu platības.

 

Dabas liegumā „Užavas augštece” konstatētas aizsargājamas dzīvotnes – upju palieņu pļavas, zilganās seslērijas pļavas un sugām bagātas vilkakūlas pļavas smilšainās augsnēs. Vairumā gadījumu šo dzīvotņu pastāvēšana dabā vairs nav iespējama bez cilvēka pārdomātas līdzdalības. Dabas liegums „Užavas augštece” izveidots 2004.gadā, lai 688 hektāru platībā aizsargātu upes palieņu pļavas, Eiropā aizsargājamās griezes ligzdošanas vietu saglabāšanai un tipisko augu un dzīvnieku sabiedrību uzturēšanai. Užavas augštece iekļauta Eiropas aizsargājamo dabas teritoriju tīklā Natura 2000. Dabas liegums atrodas Kuldīgas rajona Alsungas pagastā.

Vairāk: www.lob.lv

Diļļu pļavas

Dabas liegums, Natura 2000 teritorija

 

Platība: 174 ha
Dibināšanas gads: 1999

 

Baltijas ledus ezera senkrasta pakājē dabas faktoru un cilvēka saimnieciskās darbības rezultātā izveidojies Kurzemei raksturīgs zālāju tips, kas daudzviet Latvijā meliorācijas dēļ izzudis. Sastopami dabiskie zālāji ar zilgano molīniju un stāvo vilkakūlu, kā arī kaļķaini zāļu purvi un kadiķu audzes zālājos un virsājos.

www.daba.gov.lv

Alsungas meži

Ne – biologam šī teritorija nebūs saistoša – grūti pieejams, atrodams un vēl grūtāk caurbrienams purvainu mežu masīvs Ziemeļos no Rīvas ciema. Nav domāts un piemērots apmeklējumiem.

www.celotajs.lv

 

Alsungas meži ir dabas liegums Alsungas novadā. Izvietojies novada dienvidrietumos starp kādreizējo Liepājas—Ventspils dzelzceļu un Ventspils novada robežu. Aizņem 79 ha meža Piemares līdzenumā, iekļaujot Mazā Tīrlauka purva rietumu malu. Izveidots 2004. gadā Kurzemes purvaino mežu aizsardzībai. Sastopami tādi aizsargājami biotopi kā purvaini meži, staignāju meži, degradēti augstie purvi, kuros noris vai iespējama dabiska atjaunošanās un pārejas purvi un slīkšņas. Liegums ir iekļauts Natura 2000 — Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju tīklā.

lv.wikipedia.org

www.daba.gov.lv


Pilskalni, akmeņi, dabas takas

Dižgabalkalns

Suitu novads ir bijis biezi apdzīvots jau sirmā senatnē. Par to šodien liecina trīs pirmsvācu perioda pilskalni. Basu un Leiškalnu pilskalni ir grūtāk atrodami, taču Dižgabalkalns atrodas pašā Alsungas centrā. Savu nosaukumu tas ieguvis 1659. gadā, kad Kurzemes ģenerālis Bergs šeit izvietoja lielgabalus, lai apšaudītu pilī nocietinājušos zviedru spēkus.

Pilskalna augstums ir 8 – 10 metri, no tā paveras lielisks skats gan uz Alsungas baznīcu, gan uz blakus esošo Dzirnavu ezeru. Krustnešiem ienākot Kurzemē, Alsunga atradās lībiešu un kuršu tautību saskares zonā. Pastāv uzskats, ka līdz pat 14. gadsimtam valdošā te ir bijusi lībiešu valoda, kuru pakāpeniski pārmāca kuršu valoda.

alsunga.lv

Žibgravas veselības taka

Dabas taka ar gleznainiem Kauliņupes lejteces līkumiem. Iepazīstina ar senām un aizraujošām suitu tradīcijām. Sākas pie Kauliņas ietekas Alsungas ezerā pie "Suitu akmens". Tās garums aptuveni 2,5 km.

 

Taku unikālu padara paugurainais meža reljefs (gravas augstums vietām sasniedz pat 15 m), augu sugu daudzveidība, kā arī gleznainie Kauliņupītes līkumi, kas divās vietās šķērso taku. Žibgravas veselības taku izveidoja 90. gadu beigās. Šobrīd taka tiek atjaunota un uzlabota.

 

Takas sākumā jauka piknika vieta. Žibgravas galvenā vērtība, kā jau liecina pats nosaukums, ir pati grava. Tā bagātina ainavu, piesaista mūsu uzmanību ar pirmatnību, dabiskumu, dabas vērtību bagātību, gravā vērojamas netraucētas dabas norises, meža dzīve.

Alsungas bļodakmens

Alsungas centrālā daļā, Skolas ielas 12. nama priekšā, ielas malā, zālienā.

 

Apraksts
Tipisks un ļoti izteiksmīgs bļodakmens. Akmens apkārtmērs augšdaļā 4,22 m, apakšdaļā — 4,32 m. Apakšdaļā tas lielāks, jo mazāk apkalts. Akmens augstums 0,65 m. Sarkanbrūns rapakivi granīts. Bļodakmens sānu malās ir tipiskās rievas, kopskaitā 46. Sānu rievas nelīdzenas, daļējas — vietām tikai augšdaļā un vidusdaļā. Rievas lielākoties puscentimetru dziļas, daļa no tām dziļākas — 1–1,5 cm. Rievu platums 3–4 cm. Bļodas diametrs 58–65 cm, dziļums 13–16 cm, atkarībā no malas augstuma, kuru mēra. Bļodas tilpums 30 litri. Bļodas dibens līdzens, vienīgi pašā centrā tāds kā 1 cm dziļš izdrupums. Viss akmens atrodas virs zemes, pilnīgi apskatāms.

 

Stāstījums
Šis dobumakmens pieder pie bļodakmeņu tipa, kas plaši izplatīts Kurzemē. Konkrētais dobumakmens padomju laikos atvests no kādas nezināmas vietas tuvākā apkārtnē, iespējams, no Tērandes puses. Nekādas teikas vai nostāsti par to nav zināmi. Bļodakmeņus uzskata par seniem kulta akmeņiem, kuru dobumos varētu būt likti nelieli ziedojumi.

www.ancientsites.eu