Latvijas brīvības cīņu Piņķu kaujas piemineklis
Lasīt aprakstu
Piemiņas akmens Padomju okupācijas upuru piemiņai, Užava, Ventspils novads
Piemiņas akmens Padomju okupācijas upuru piemiņai
Kods: V-274-17
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2017. gada 21. oktobrī
Izšķirtspēja Izmērs Rezolūcija Faila izmērs Cena
Par brīvu* 1000 x 667 px 72 dpi 290 KB Lejuplādēt
Maza 1748 x 1165 px
14.8 x 9.87 cm
300 dpi MB 1.30 €
Vidēja 2480 x 1653 px
21 x 14 cm
300 dpi MB 3.49 €
Liela 3888 x 2592 px
32.92 x 21.95 cm
300 dpi 8.85 MB 8.68 €
* Mēs vēlamies dalīties ar Jums savā priekā, tāpēc WEB kvalitātes bilde ir par BRĪVU!
Užava
Vidējciems 
 Valsts  Latvija  Karogs: Latvija
 Novads:     Ventspils novads
 Pagasts:  Užavas pagasts
 Augstums:  5 m
 Iedzīvotāji (2005):  250
 Pasta nodaļa  LV-3627 Užava
 Užavas   pagasts
Centrs:     Užava
 Platība:  125,5 km2
 Iedzīvotāji (2010):  619
 Blīvums:   4.9 iedz./km2

Užava
Užava ir ciems Ventspils novada Užavas pagastā, pagasta centrs. Izvietojies Užavas upes krastā pie autoceļa P111 23 km no novada centra Ventspils un 210 km no Rīgas.

Apdzīvotā vieta izveidojusies pie bijušās Užavas muižas (Hasau) centra un luterāņu baznīcas. Par lielāku apdzīvoto vietu izveidojusies pēckara gados, kad Užava bija padomju saimniecības «Užava» centrs. Užavā atrodas pagasta pārvalde, pamatskola, kultūras nams, bibliotēka, pasts, viesu nams, ģimenes ārsta prakste, luterāņu (celta 1783. gadā, atjaunota 1892. gadā) un baptistu baznīcas. Netālu upes krastā atrodas Užavas elku liepa un Užavas elku strauts.
lv.wikipedia.org

Užavas pagasts

Užavas pagasts ir viena no Ventspils novada administratīvajām teritorijām Baltijas jūras piekrastē. Robežojas ar Vārves, Ziru un Jūrkalnes pagastiem. Lielākās apdzīvotās vietas ir Užava (pagasta centrs), Sārnate, Silmalas.
lv.wikipedia.org

Užavas pagasts
Užava atrodas 23 km no Ventspils no Ventspils pie Liepājas ceļa. Pirmo reizi Užava dokumentos minēta 1230. gadā un 1253. gadā Kurzemes bīskapijas līgumā, pēc kura Užava nonāca Livonijas teritorijā. Trīs tagadējie Užavas pagasta ciemi - Užava, Sārnate un Lībciems – no 1945. gada bija Užavas pagasta teritorijā, pēc tam sekoja vēl vairākas teritoriālas reformas, bet 1990. gadā atkal atjaunoja Užavas pagastu.

Užavas pagasts atrodas Ventavas līdzenumā, kas ir Piejūras zemienes teritorija. Jūras piekrastē kāpu grēdu augstums pie Užavas bākas sasniedz 30,2 m, bet tālāk uz ziemeļiem pat 31,8 m. Pagasta teritoriju šķērso Užavas upe, kas ietek jūrā, upes platums lejtecē ir 20 metri.
 
Iedzīvotāju skaits ir aptuveni 650, gandrīz 96% latviešu. Padomju laikā no pagasta izsūtīti vairāk kā 200 iedzīvotāju. Užavas pagasta kopējā platība ir 12 551,8 ha, lauksaimniecībā izmantojamā zeme – apm. 5600 ha.

Pagasta teritorijā atrodas z/s „Zaksi”, kurai pieder Užavas alus darītava. Tur ražo Užavas gaišo un tumšo alu. Lībciemā atrodas zivju audzētava. Pagastā ir tautas nams, bibliotēka, skola, veikals un feldšeru punkts.

3,5 km uz dienvidrietumiem no Užavas ciema jūras krastā paceļas Užavas bāka. Užavas bāka celta 1879. gadā, pēc tam pirmā pasaules kara laikā nopostīta, atjaunota 1925. gadā.

Pagastā un pagasta centrā ir daudzi vēsturiski un arī valsts nozīmes kultūrvēsturiski objekti. Te apskatāma savdabīgā 1783. gadā uzceltā un 1892. gadā atjaunotā Užavas luterāņu baznīca, kurai nav torņa – divi zvani novietoti zem nojumes virs baznīcas ieejas durvīm, ārpusē. Baznīcas altāris un durvju komplekts no 18. gadsimta ir valsts kultūras pieminekļu objektu sarakstā. Netālu no pagasta centra atrodas arī Užavas baptistu baznīca.

Užavas pagasta teritorijā atrodas Sārnates arheoloģiskā apmetne, divi senkapi - Birznieku senkapi un Sāmīšu viduslaiku kapsēta un kulta vieta. Valsts nozīmes kultūras piemineklis ir Užavas Elku liepa un Elku strauts. Pagasta teritorijā ir trīs dabas liegumi ar skaistu un savdabīgu dabas vidi: Sārnates purva liegums, Užavas dabas liegums, un Užavas lejteces dabas liegums.
www.ventspilsnovads.lv


Vēsture
Užavas nosaukums laika gaitā ir bijis dažāds: 1230. g. Osua, 1253. g. - Hasoree, 1338. g. Hasove, 1444. g. Azov, 1495. g. Hosouše beg, 1553. g. Hasav vai Hasau. Ja Užavas nosaukumu varētu tulkot no lībiešu valodas tad „už” nozīmē jauns, „uva” – straume, tas būtu – jaunā straume.

12.gs.minēta apdzīvota vieta “Ambaļi” (Dzirtniekciemā pie Gumbelnieku mājām). No zviedru valodas cēlies vārds “Kangroces”, tulkojumā – “Zviedru kalnu ciems”, kas tagad ieguvis nosaukumu “Kangrotciems”.

Jau 1230-to gadu dokumentos Užava minēta kā viena no kiligundām (teritorija, kas ir spējīga nodrošināt konkrētu bruņotu cilvēku skaitu – karadraudzi) Kursā, atkārtoti tā pieminēta 1253.gada “Kursas dalāmajā grāmatā”, kad tiek sadalītas Kurzemes ostas un teritorijas starp “vācu ordeni”, Rīgas arhibīskapa un Kurzemes bīskapa ļaudīm. Beidzot pastāvēt Livonijas valstij, izveidojas Kurzemes – Zemgales hercogiste Polijas valsts pakļautībā (1562.g.).  Tad arī Užava tiek pievienota Landzes baznīcas draudzei (1567.g.). 17.gs. Užavā tiek ierīkota salpetra vārītava (salpetris – šaujampulvera sastāvdaļa).   

Savulaik Užavas grīva kļūst par vienu no mazajām ostām, kas apkalpoja manufaktūras un uzlaboja lauksaimnieciskās produkcijas savākšanu.  Kuģniecības nodrošināšanai tika ierīkota Užavas bāka. Tā atrodas 18 km attālumā no Ventspils.Bāka būvēta 28 m vjl. augstā kāpā tuvu pludmalei. Mūsdienās saglabājies bākas sākotnējais ārējais izskats.

No 1795. gada Užava ietilpa Kurzemes guberņas sastāvā. 1817. gadā sākās zemnieku brīvlaišana Kurzemē un pagastu izveide. Užavas pagasta teritorijā atradās divas muižas, viena -  Sārnates muiža, kas celta 18.gs.2.pusē. Vietējie iedzīvotāji to sauca par Jauno pili. 1905.gada nemieros tikusi nodedzināta. Tā savulaik bijusi viens no baronu Bēru īpašumiem. Otra atradās pagasta centrā, upmalā pie tagadējām Briežu mājām.

1919.gadā Sārnatē tika nodibināta Izglītības biedrība, kuras priekšsēdētājs bija J.Drēbe, darbojās arī bibliotēka, tās krājumā bija ap 900 grāmatu. Sārnates muižas ansamblī ietilpa kalpu māja, muižas rija, smēde, moderes māja. Šīs ēkas tika pārbūvētas un pielāgotas iedzīvotāju vajadzībām. Tika iekārtots pasts, ambulance, tautas names jeb klubs, ciema saimniecisko un sabiedrisko dzīvi liecina daudzās organizācijas, kas Užavas pagastā pastāvēja pirmās Latvijas Republikas laikā. Tad Užavā darbojās Lauksaimniecības biedrība „Arājs”, pie biedrības bibliotēka. Pagastā bija pienotava, tvaika dzirnavas, vēja dzirnavas Sārnatē un Užavā. Darbojās vietējā ugunsdzēsēju biedrība, kas dibināta 1922.gadā, jūrmalas zvejnieku biedrība, dibināta 1923.gadā, meliorācijas biedrība, krājaizdevumu biedrība, piensaimniecības biedrība. Pasta nodaļas un telefona centrāles bija trijās vietās pagastā.

Sārnates ciema Izpildkomiteja darbu sāk 1945.gada novembrī kā Ventspils apriņķa Užavas pagasta sastāvdaļa. 1950.gadā, izveidojoties jaunam administratīvam iedalījumam, Sārnates ciema padome ietilpst Alsungas rajonā.

Padomju laikā piejūras teritorija ietilpa pierobežas zonā, Pagasta teritorijā izvietoja vairākas iekšlietu karaspēka daļas, kuru ēku drupas un darbības sekas ir saskatāmas vēl līdz šodienai. Užavas jūras akvatorijā glabājas liecības gan no akmens laikmeta, gan no II pasaules kara.

1948.gadā, kad sākās kolektivizācija, nodibinājās 5 arteļi:

1950.gadā lauksaimniecības arteļi “Pamats”, “Progress”, “Dzirkstele” tiek apvienoti un izveidots Ļeņina vārdā nosauktais kolhozs.

1964.gada 24.novembrī tiek likvidēts Ļeņina vārdā nosauktais kolhozs un izveidota padomju saimniecība “Užava”.

1990.gadā 5.janvārī p/s “Užava” tiek pārdēvēta par kopsaimniecību ”Užava”, kas pastāvēja līdz 1992.gadam. No 1992.gada līdz 1997.gadam bija SIA “Užava”.

Sārnates ciema lauksaimniecības arteļu likteņi bija šādi; 1950.gada 23.februārī l/a “Mūsu ceļš” un “Padomju zvejnieks” apvienojās, izveidojot kolhozu “Cīņa”. 1957.gadā kolhozu “Cīņa” pārdēvē par “Centību”. 1960.gadā kolhozu pievieno Ļeņina vārdā nosauktajam kolhozam, kurš 1964.gadā kļūst par p/s “Užava”.      
 
Vēl jāpiemin, ka Užavas Elku liepai un Elku avotam piedēvētas dziednieciskas īpašības. Užavas pagasta vēstures liecinieks ir arī resnākais osis valstī – tā apkārtmērs ir 5,6 m un uzskata, ka tam ir 1000 gadu.
www.ventspilsnovads.lv

Piemiņas akmens Padomju okupācijas upuru piemiņai
Kods: V-274-17
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2017. gada 21. oktobrī
Izšķirtspēja Izmērs Rezolūcija Faila izmērs Cena
Par brīvu* 1000 x 667 px 72 dpi 290 KB Lejuplādēt
Maza 1748 x 1165 px
14.8 x 9.87 cm
300 dpi MB 1.30 €
Vidēja 2480 x 1653 px
21 x 14 cm
300 dpi MB 3.49 €
Liela 3888 x 2592 px
32.92 x 21.95 cm
300 dpi 8.85 MB 8.68 €
* Mēs vēlamies dalīties ar Jums savā priekā, tāpēc WEB kvalitātes bilde ir par BRĪVU!