info@redzet.lv
Vimbu nārsts VentāVentas rumba aprīlī
Lasīt aprakstu
Vimbu nārsts Ventā, Ventas rumba, Vimba (Vimba vimba), Zivis (Pisces), Nārsts
Vimbu nārsts Ventā
Kods: DA-402-08
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2008. gada 22. aprīlī
Izšķirtspēja Izmērs Rezolūcija Faila izmērs Cena
Par brīvu* 1000 x 333 px 72 dpi 95 KB Lejuplādēt
Maza 3495 x 1165 px
30 x 9.87 cm
300 dpi MB 2.56 €
Vidēja 3888 x 1296 px
32.92 x 10.97 cm
300 dpi 3.59 MB 3.56 €
Liela x px
x cm
dpi MB 0.00 €
* Mēs vēlamies dalīties ar Jums savā priekā, tāpēc WEB kvalitātes bilde ir par BRĪVU!

Ventas rumba ir platākais ūdenskritums Eiropā. Atrodas uz Ventas Kuldīgā. Rumbas platums ir atkarīgs no ūdens daudzuma. Pārgāzi veido visai interesanta līkloču līnija. Ventas rumba ir dabas piemineklis un ietilpst Ventas ielejas dabas liegumā.

Ventas rumba rada pastāvīgu šalkoņu tās tuvumā. Kuldīgas iedzīvotāji un viesi izsenis ir rumbu izmantojuši kā pāreju pār upi. Pavasaros pēcpusdienas saulē var redzēt, kā zivis cenšas uzveikt rumbu un pārlekt tai pāri. Šo vietu ir iecienījuši makšķernieki.
lv.wikipedia.org

Augstums: 1,8 - 2,2 metri - precīzi neviens nepateiks, jo augstums atšķiras dažādās vietās un dažādos gadalaikos.

Platums: Ūdenskrituma platums ir 270 - 275 metri - mērot pa loku, gar klints augšējo malu. Reinas ūdenskrituma oficiālais platums (mērot pa taisnu līniju attālumu starp ūdens plūsmas tālākajiem punktiem) ir 150 metri. Būtu vērtīgi iegūt savstarpēji salīdzināmus datus par abu ūdenskritumu platumu.

Upe: Venta

Pieejamība: Ļoti viegli, Kuldīgas pilsētas centrs.

Atrašanās vieta: Kuldīgas rajons, Kuldīga, Venta augšpus pilsētas (ķieģeļu) tiltam.

Apraksts: Ventas Rumba savā ziņā ir skaistās Kuldīgas pilsētas otrais centrs - pilsētas gājēju iela un rātslaukums pēdējos gados paliek aizvien rosīgāki un lietišķāki, taču Ventas Rumba un ķieģeļu tilts joprojām rada idilliskas, rāmas mazpilsētiņas iespaidu.

Ventas rumbai nepiemīt pasaules lielo ūdenskritumu aizraujošais, mežonīgais skaistums. No tilta skatoties tā pat izskatās pēc nelielas krācītes. Ūdenskrituma patieso skaistumu var novērtēt, veltot tam vismaz desmit - piecpadsmit minūtes un noejot pie tā vienā vai otrā krastā.

Ventas ūdens šeit krīt pār Plaviņu svītas augšējās pasvītas - Riežupes slāņu cietajiem dolomītiem. Riežupes slāņi sensenajos devona perioda laikos veidojušie kā mūsdienu koraļļu rifiem līdzīga barjera - uz tās veidojušies vēl vairāku mūsdienu ūdenskritumi Kuldīgas apkaimē.

Zem Riežupes slāņiem atrodas trauslāki dolomīta slāņi, kurus upe izskalo vieglāk. Laiku pa laikam virs tiem esošie cietā dolomīta bluķi nogāžas, un tādā veidā ūdenskritums pārvietojas pret straumi. Šis ūdenskritums tālā nākotnē visdrīzāk kļūs aizvien zemāks un mazāk izteikts.

Pie ūdenskrituma var vērot aizraujošu skatu - te fantastiskus lēcienus veic vimbas. Zivis mēģina nokļūt Ventas augštecē un, redzot, kā tās izmisīgi nopūlas, ir skaidrs, ka vimbām ūdenskritumi nešķiet tik jauki dabas pieminekļi, kā mums - cilvēkiem. Agrāk ūdenskritumu pārvarēja arī lielākas zivis - laši un stores - tagad tās vairs Ventā nemana.
mapx.map.vgd.gov.lv

Kuģu satiksme
Ventas rumba kuģu satiksmei pa upi ir nepārvarams šķērslis, tāpēc jau Hercoga Jēkaba laikos sāka rakt kanālu ap to. 18. gadsimta sākumā bija ideja savienot Baltijas un Melno jūru pa Ventu, Nemunu un Dņepru. Kanālu turpināja rakt karagūstekņi, taču to apgrūtināja dolomīta klintis. Tās tika spridzinātas, kā rezultātā apkaimes ēku sienas sāka plaisāt un rakšanas darbi tika pārtraukti.

Lielais grāvis apskatāms arī mūsdienās.


Kuldīgas lidojošās zivis
Katru rudeni un pavasari var vērot aizraujošu skatu - kā nārstojošas zivis cenšas uzveikt rumbu un pārlekt tai pāri.

Pirms aptuveni 300 gadiem Kurzemes hercogs Jēkabs uz rumbas uzstādītos grozos iedomājās ķert zivis, kas nārsta laikā peldēja pret straumi un leca pāri rumbai. Hercoga Jēkaba izgudroto zivju ķeramo ierīču dēļ Kuldīgu senatnē dēvēja par pilsētu, kur lašus ķer gaisā. Dienā bijis iespējams noķert 80-100 lašus.

Kuldīga savulaik bija slavena ar to, ka šeit zivis ķer gaisā. Rudenī laši no jūras atgriežas Ventā, lai nārstotu. Tie peld pret straumi un cenšas pārvarēt ūdenskritumu. Jau hercoga Jēkaba laikā tika ieviesta interesanta metode lašu ķeršanai, kuru sekmīgi izmantoja trīssimt gadus. Lašu nārsta laikā gar Rumbu izvietoja īpašus grozus, kuros nokļuva tās zivis, kas nespēja pārlēkt ūdenskritumu un krita atpakaļ. Dienā varēja noķert 80 līdz 100 lašus. Līdzīgi lašiem pavasarī- maija sākumā pāri Rumbai lec vimbas
www.latvia.travel/lv

Vimbu nārsts Ventā
Kods: DA-402-08
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2008. gada 22. aprīlī
Izšķirtspēja Izmērs Rezolūcija Faila izmērs Cena
Par brīvu* 1000 x 333 px 72 dpi 95 KB Lejuplādēt
Maza 3495 x 1165 px
30 x 9.87 cm
300 dpi MB 2.56 €
Vidēja 3888 x 1296 px
32.92 x 10.97 cm
300 dpi 3.59 MB 3.56 €
Liela x px
x cm
dpi MB 0.00 €
* Mēs vēlamies dalīties ar Jums savā priekā, tāpēc WEB kvalitātes bilde ir par BRĪVU!