Smilšakmens klints – Lustūzis (Līgatne)Ventas vakara panorāma Kuldīgā
Lasīt aprakstu
Kuldīgas nakts panorāma, Kuldīga, Vakara ainava, Saulriets
Kuldīgas nakts panorāma
Kods: DA-295-10
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2010. gada 01. oktobrī
Izšķirtspēja Izmērs Rezolūcija Faila izmērs Cena
Par brīvu* 1000 x 402 px 72 dpi 59 KB Lejuplādēt
Maza 2903 x 1165 px
24.58 x 9.87 cm
300 dpi MB 2.00 €
Vidēja 4119 x 1653 px
34.88 x 14 cm
300 dpi 3.4 MB 5.00 €
Liela 5692 x 2284 px
48.19 x 19.34 cm
300 dpi 5.59 MB 9.00 €
* Mēs vēlamies dalīties ar Jums savā priekā, tāpēc WEB kvalitātes bilde ir par BRĪVU!
 Kuldīga
Karogs: Kuldīga
Karogs
Ģerbonis: Kuldīga
Ģerbonis
 
 Valsts     Latvija
 Novads Kuldīgas novads
 Pilsētas tiesības   kopš 1378. gada
 Vēsturiskie nosaukumi vācu: Goldingen 
 Platība 13 km2 
 Iedzīvotāji (01.01.2015.) 11 915
 Iedzīvotāju blīvums 913,8/km²
 Pasta indeksi LV-3301   LV-3302
 Mājaslapa  www.kuldiga.lv

Kuldīga ir sena Hanzas pilsēta Kurzemē pie Ventas rumbas, Kuldīgas novada centrs 155 km no Rīgas. 16.—17. gadsimtā tā bijusi Kurzemes hercoga rezidences pilsēta, kurā uzturējies viņa galms. Kuldīgu reizēm vēl tagad dēvē par "Kurzemes galvaspilsētu" vai "Kurzemes sirdi".

Kuldīga izvietojusies Ventas abos krastos atrodas 155 km no Rīgas. Pilsētas lielākā un senākā daļa atrodas upes kreisajā krastā, labajā krastā — Pārventa. Ventas krasti pilsētas robežās lielākoties stāvi, lejpus Virkas atrodas 15 m augstais atsegums Melnā Kolka. Lejpus Ventas rumbas upē vairākas salas un sēres. Pilsētas robežās tek arī Ventas kreisā krasta pietekas Krāčupīte un Alekšupīte ar pieteku Kurmāles upīti. Alekšupītes kreisajā krastā pie Dzirnavu ielas uzpludināts 4,3 ha lielais Māras dīķis.


Kultūrvēsturiskais mantojums ir neatņemama Kuldīgas pilsētas sastāvdaļa.  Pateicoties bagātīgajam kultūras mantojumam, 2011. gada 25. februārī  „Kuldīgas vecpilsēta Ventas senlejā” tika iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālajā sarakstā. 2007. gadā „Kuldīgas pilsēta Ventas senlejā” atzīta par Eiropas izcilāko tūristu galamērķi, savukārt 2008. gadā Kuldīgas pilsētas vēsturiskajam centram tika piešķirta Eiropas mantojuma zīme.

„Kuldīgas kultūrvēsturisko vidi un dabas vērtības” UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Ansambleja  ar 2004. gada 25. maija lēmumu Nr. 19 ir iekļāvusi UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas Pagaidu sarakstā.
kuldiga.lv

Ievērojamas vietas
Ordeņpils drupas un skulptūru dārzs
Pils dzirnavas, pilssarga namiņš un vecais pilsētas parks Pils ielas labajā pusē atrodas bijušās ordeņa komtura pils vietā jeb Rumbas kalnā.
Līdz mūsu dienām no pils ir saglabājušies krusta ailes fragmenti, kas ir vecākās mūra celtņu paliekas Kurzemē. Tagad šeit tēlniece Līvija Rezevska, Kuldīgas goda pilsone, izveidojusi skulptūru parku, kurā apskatāmi 15 viņas darinātie akmens un bronzas mākslas darbi.

Pilssarga namiņš
Kamēr pastāvēja Livonijas ordeņa pils Ventas krastā, tajā dzīvoja arī pils sargi. Viņu uzdevums bija rūpēties par pils un tās iemītnieku drošību. Laikā, kad pāri Ventai bija uzbūvēts tilts (14. gs. — 17.gs.) un satiksme pār to notika caur priekšpils pagalmu, pils sargi iekasēja nodevu par tilta lietošanu, kā arī muitas naudu par pārvedamajām precēm. Pēc hercoga galma pārcelšanās uz Jelgavu vecā pils, kas karos tika stipri sapostīta un izlaupīta, nonāca aizmirstībā. Pēdējais pils sargs Bofemēls sūdzējās hercogam par savu pussabrukušo dzīvokli pilī un lūdza atļauju izmantot mūru akmeņus, lai pils sētā uzceltu sev māju. Tas arī tika atļauts, un 1735. gadā namiņš bija gatavs. Pils sabrukšana netika aizkavēta, nekoptie dārzi aizauga. Pagalmi un laukumi, vaļņi un bastioni aizauga ar zāli, krūmiem un kokiem. Pilsētas iedzīvotāji izmantoja pilsdrupu akmeņus kā lētu būvmateriālu savu dzīvojamo namu celtniecībai. Kā jau tipiskai 18. gadsimta ēkai namiņa centrā atrodas apvalkdūmenis — kādreizējā pavarda vieta. Četrdesmit gadu pilssarga namiņš bija Kuldīgas Novada muzeja lietošanā — sākumā pirmajā stāvā bija izvietota ekspozīcija, taču ar laiku namiņš kļuva par muzeja krātuvi, kur glabājās fotogrāfiju, dokumentu, fotonegatīvu, priekšmetu kolekcijas. Pēc īpašnieku maiņas 2004. gadā muzeja krājums tika pārvietots uz citām telpām un namiņš palika tukšs. Kopš 1998. gada ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.


Rātslaukums
Rātslaukums atrodas pilsētas centrā un ir sena ļaužu pulcēšanās vieta, kas pirmo reizi minēta jau 17. gadsimta dokumentos. Līdz 1937. gadam te bija tirgus laukums. Rātslaukuma savdabīgums un namu īpatnējā arhitektūra rosināja vairākus kino režisorus. Te uzņemta liela daļa no mākslas filmām "Krasts" un "Emīla nedarbi".
Rātslaukuma dienvidu stūrī paceļas itāļu renesanses stilā veidota celtne — Jaunais rātsnams, kas būvēts 1860. gadā. 1905. gadā te darbojās Kuldīgas revolucionārā rīcības komiteja. 1980. gadā atkal iedarbināja rātsnama veco pulksteni. Kuldīgas Jaunajā rātsnamā atrodas Kuldīgas novada dome, taču šobrīd ēka tiek rekonstruēta un pašvaldība ir pārcelta uz bijušo Kuldīgas rajona padomes ēku.

Baznīcas ielas senie nami
Vecais rātsnams atrodas Baznīcas ielā 5. No 17. gadsimta saglabājušās pagraba velvētās telpas, kur bija pilsētas cietums. Pilsētas rāte izveidota jau 14. gadsimta sākumā. 1368. gadā Rātei piešķirtas tiesības ņemt no pilsoņiem nodokļus. Rāte sastāvēja no birģermeistara, fogta, 5 rātsvīriem un darbveža. Pēc restaurācijas ēka nodota kultūras nama rīcībā. Pretī vecajam rātsnamam laukuma malā atradās Kauna stabs, pie kura sodīti nepaklausīgie iedzīvotāji.

Baznīcas ielā 7 atrodas vecākā ēka Kuldīgā. Tā celta 1670. gadā, pārbūvēta 18. gadsimtā, tā piederējusi kādam rātskungam. Šī nama grezni kalto vēja rādītāju ar mītiska vienradža tēlu un gadu skaitļiem "1670" un "1742" var aplūkot Kuldīgas Sv. Katrīnas evaņģēliski luteriskā baznīcā. Kopš 1998. gada nams ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

Bijusī hercoga Jēkaba galma aptiekas ēka Baznīcas ielā 10 taisnstūrveida divstāvu celtne, kas celta koka pildrežģu tehnikā, ar pagrabu, manteļskursteni un mansarda jumtu. Ēka 1986. gadā tika atjaunota. 17. gadsimtā te atradās hercoga galma aptieka. Kopš 1998. gada nams ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

Baznīcas ielā 36 atrodas Kuldīgas pilsdzirnavas. Kopš 1998. gada nams ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

Sinagoga
Viena no lielākajām ēkām Kuldīgā (1905. gada ielā 6) ir sinagoga. Tā pazīstama sava interjera dēļ, kurā dominēja marmors un zeltītas detaļas. Dokuments, kas senebreju valodā apraksta ēkas būvniecību 1875. gadā, atrodas Kuldīgas novada muzejā. Tā tika celta Krievijas ķeizara Aleksandra II valdīšanas laikā, un te atradās aktīvs ebreju kopienas centrs. Sinagoga ir daļa no plašāka kopienas ēku kompleksa, kas saglabājies līdz mūsdienām un kurā ietilpst arī lūgšanu nams, ēka, kurā tika novietoti mirušie kopienas locekļi un ebreju skola. Ebreju kopiena bija aktīva kopš apmešanās Kurzemes hercogistē 16. gadsimtā. Lielākā daļa pirmo ebreju ieceļotāju ieradās no Vācijas rietumu teritorijām, bet 17. gadsimtā nemieri Polijā izraisīja ebreju pieplūdumu reģionā. 18. gadsimtā Kurzemes ebrejiem bija nozīmīga loma novada ekonomiskajā dzīvē. Kuldīgas sinagoga kļuva par ebreju cietumu 1941. gada vasarā, kad okupanti ēkā ieslodzīja visus pilsētā dzīvojošos ebrejus un turēja tajā vairākas dienas, pirms, sadalot mazākās grupās, nošāva tos apkārtnes mežos. Vācu karaspēks īsi pēc ebreju iznīcināšanas ierīkoja sinagogā pārtikas glabātuvi. Pirmajos padomju varas gados sinagogā ierīkota graudu noliktava, taču pēc kāda laika tā tika pārcelta un ēka vairākus gadus netika izmantota. 1958. gadā sinagogā tika atklāts kinoteātris "Kurzeme". Tajā atradās 450 skatītāju vietas, kā arī lasītava. Kinoteātris sinagogā atradās līdz 2003. gadam. Te tika ierīkota arī kafejnīca un nakts klubs. Pēc rekonstrukcijas, bijušajās sinagogas telpās atrodas Kuldīgas Galvenā bibliotēka, bet bijušajā lūgšanu namā iekārtots Kuldīgas Mākslas nams, kura izstāžu zālē regulāri var aplūkot profesionālās mākslas izstādes.

Kultūras nams
Krustojumā ar Mucenieku ielu, labajā pusē izveidots skvērs, kas piekļaujas rajona kultūras namam. Ēka celta 1909. gadā un kalpojusi par Kuldīgas Sadraudzīgās biedrības namu. 20. gadsimta 20. gados te tika organizētas strādnieku sapulces. Te uzstājušies rakstnieki — Leons Paegle un Linards Laicens — Saeimas deputāti no strādnieku un zemnieku frakcijas.
Rajona kultūras namā darbojas Tautas teātris (1974), Tautas koris "Vārtava" (1977), Tautas deju ansamblis "Venta" (1970), divas Tautas lietišķās mākslas studijas — "Varavīksne" (1974) un "Ķocis" (1982) un Tautas Fotostudija "Kuldīga" (1983).

Metropole
Metropole celta 1910. gadā. Kopš tā laika ēka degusi vismaz trīs reiz. Pēdējais ugunsgrēks to gandrīz visu nopostīja 1997. gada novembrī. Piecus gadus neviens investors sevišķu interesi par ēku neizrādīja un arī iepriekšējie privatizācijas mēģinājumi bija neveiksmīgi. 2002. gadā uzņēmējam Valentīnam Kokalim piederošā zemnieku saimniecība Ezernieki vēsturisko viesnīcu privatizēja. Pilnībā izdegušo namu par simbolisku cenu — vienu latu — Valentīns Kokalis no Kuldīgas pilsētas pašvaldības iegādājies 2002. gadā, par zemi zem tās samaksājot 2000 latu. Viesnīcas būvniecībā ieguldīti 1 500 000 latu, no kuriem 700 000 esot kredīts, bet pārējā summa — paša Valentīna Kokaļa investīcijas. 2006. gadā tika pabeigta Metropoles restaurācija un tā tika atvērta kā atpūtas vieta kuldīdzniekiem un kā viesnīca Kuldīgas viesiem.


Virkas muiža
Virkas muižas kungu māja celta kā vasaras muiža un vēlāk iekļāvusies Kuldīgas pilsētas apbūvē. Pie kungu mājas atrodas 19.gs. izveidots neliels parks. 18.gs.beigās Virkas muižā darbojusies pirmā luterāņu skola Kuldīgas apriņķī, bet Otrā pasaules kara sākumā tajā izvietots krievu karavīru hospitālis. Arhitektūras stils — historisms. Šodien Virkas muižu apsaimnieko uzņēmums SIA “Virkas muiža”, kas sniedz viesnīcas un izklaides pakalpojumus. Virkas muiža šodien atrodas Virkas ielā 27.

Parki
Kuldīgā ir izveidojušās lielākas un mazākas zaļās atpūtas zonas jeb skvēri, tai skaitā četri parki — Pils parks līdzās Ventas upei un senajam ķieģeļu tiltam pār to, 1905. gada parks līdzās Sinagogai, Pilsētas estrādes parks un Kuldīgas pareizticīgo baznīcas parks līdzās Kuldīgas 78. arodvidusskolai.
1905. gada parka pirmsākumi meklējami Otrā pasaules kara laikā. 1945. gada 8. maijā pēc Padomju Armijas nomestajām bumbām daļa koka ēku tagadējā parka vietā nodega. Nodegušā kvartāla vietā pēc kara tika izveidots parks. Tolaik māju drupas bija novāktas, bet vecie dārzi saglabājušies. Regulāri parka celiņi tika ierīkoti pēc tam, kad parkā tika novietots tēlnieces Līvijas Rezevskas piemineklis 1905. gada cīnītājiem. Ap to pašu laiku iekārtoja arī Līvijas Rezevskas strūklaku — meiteni ar krūzi jeb Anniņu.


Ventas rumba
Ventas rumba ir platākais ūdenskritums Latvijā un viens no platākajiem Eiropā. Tā platums atkarīgs no ūdens daudzuma, vidēji tas ir 100—110m, palu laikā sasniedz pat 270m. Rumbas augstums ir 1,6—2,2m. Pārgāzi veido visai interesanta līkloču līnija. Ventas rumba ir dabas piemineklis un ietilpst Ventas ielejas dabas liegumā.


Alekšupīte
Alekšupīte ir Ventas kreisā krasta pieteka. Apmēram 70 m no ķieģeļu tilta pār Ventu Kuldīgā Alekšupīte ietek Ventā, pirms tam vijoties cauri Kuldīgas vecpilsētai. Alekšupītes krasti izsenis ir apbūvēti. Vairākās vietās ir izveidojušies dabīgi vai radīti mākslīgi ūdenskritumi. Pie ietekas Ventā atrodas Alekšupītes pēdējais ūdenskritums, kas ir 4,15m augsts un 8m plats.
lv.wikipedia.org

KULDĪGAS VĒSTURE FAKTOS

1242. gads           
Kuldīga pirmo reizi minēta rakstos.

1355. gads           
Pilsētai piešķir ģerboni ar Svētās Katrīnas attēlu.

1368. gads           
Kuldīga pirmo reizi minēta dokumentos Hanzas savienības sastāvā. No Kuldīgas pa Hanzas ceļiem ved Ventas zušus, lašus, nēģus u.c. zivis. Tirgojas arī ar labību, ādām, liniem un kokmateriāliem.

1596. gads           
Kuldīga kļūst par Kurzemes hercoga rezidences pilsētu un no 1596. līdz 1616. gadam ir arī Kurzemes galvaspilsēta.

1610. gads           
Kuldīgā dzimis hercogs Jēkabs.

1615. gads           
Pali sagrauj tiltu, radot pilsētai lielus zaudējumus. Pilsētā izceļas ugunsgrēks, kas noposta lielāko daļu koka apbūves.

Hercogs Jēkabs muižas zemniekus norīko zivju ķeramo taču uzstādīšanai pie rumbas. Ar tādu paņēmienu dienā varēja saķert 80 – 100 lašu, kas tika nogādāti Jelgavā galma vajadzībām. Šādu zivju ķeršanas metodi lietoja trīs gadsimtus, līdz pat 20. gs. 30. gadiem.

1750. gads           
Tiek nojaukta pils, akmeņus izmanto pilsētas namu celtniecībai.

1874. gads           
Kuldīga iegūst jaunu tiltu pār Ventu.

1878. gads           
Nodibina sērkociņu fabriku „Vulkāns”. Šajā laikā sāk veidoties nelieli rūpniecības uzņēmumi, daži no tiem pārtop par fabrikām ar vairāk nekā 100 strādniekiem. Kuldīgā ražo dažādas preces: adatas, cigārus, ziepes, degvīnu, liķieri un minerālūdeni.

1980. gads           
Tiek atjaunota Hanzas pilsētu savienība, ko nodēvē par Jauno laiku Hanzu. Kuldīga Jauno laiku Hanzas dienās regulāri piedalās kopš 1994. gada.

2007. gads           
Kuldīga Ventas senlejā iegūst starptautisko titulu „Eiropas izcilākais tūristu galamērķis”.

2008. gads           
Pilsētas vēsturiskajam centram piešķir Eiropas mantojuma zīmi. Kuldīga šim titulam tika izvēlēta, jo vecpilsēta ar 17. – 18. gs. koka māju apbūvi ir viens no unikālākajiem tāda veida ansambļiem Latvijā.

2009. – 2010. gads            
Restaurē Kuldīgas kultūrvēsturisko objektu – seno ķieģeļu velvju tiltu.

2013. gads           
Kuldīgas restaurācijas centram piešķirta ES balva kultūras mantojumam – “Europa Nostra”.
visit.kuldiga.lv

Kuldīgas nakts panorāma
Kods: DA-295-10
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2010. gada 01. oktobrī
Izšķirtspēja Izmērs Rezolūcija Faila izmērs Cena
Par brīvu* 1000 x 402 px 72 dpi 59 KB Lejuplādēt
Maza 2903 x 1165 px
24.58 x 9.87 cm
300 dpi MB 2.00 €
Vidēja 4119 x 1653 px
34.88 x 14 cm
300 dpi 3.4 MB 5.00 €
Liela 5692 x 2284 px
48.19 x 19.34 cm
300 dpi 5.59 MB 9.00 €
* Mēs vēlamies dalīties ar Jums savā priekā, tāpēc WEB kvalitātes bilde ir par BRĪVU!