Vimbas lec Ventas rumbāVimbas lec Ventas rumbā
Lasīt aprakstu
Vimbas lēciens, Vimba (Vimba vimba), Zivis (Pisces)
Vimbas lēciens
Kods: D-031-16
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2016. gada 07. aprīlī
Izšķirtspēja Izmērs Rezolūcija Faila izmērs Cena
Par brīvu* 1000 x 667 px 72 dpi 134 KB Lejuplādēt
Maza 1748 x 1165 px
14.8 x 9.87 cm
300 dpi MB 1.30 €
Vidēja 2480 x 1653 px
21 x 14 cm
300 dpi MB 3.49 €
Liela 3287 x 2191 px
27.83 x 18.55 cm
300 dpi 4.32 MB 5.50 €
* Mēs vēlamies dalīties ar Jums savā priekā, tāpēc WEB kvalitātes bilde ir par BRĪVU!

Gadu simtiem pavasaros vimbas dodas augšup pa Ventu, savā nārsta ceļā sastopot mutuļojošo Ventas rumbu. Šī unikālā parādība vērojama, kad ūdens sasilis līdz vajadzīgajai temperatūrai (parasti aprīļa sākumā) un turpinās līdz 10. maijam. Interesenti var vērot, kā, mugurām zaigojot, lec vimbas, jo zivis dodas augšup pa Ventu, savā nārsta ceļā sastop ūdenskritumu un cenšas to pārvarēt. Nav iespējams aprēķināt, cik zivju pārlec pāri Ventas rumbai. Katru gadu tas ir savādāk un ir atkarīgs no ūdens līmeņa.

Vimba ir Eiropā un Āzijas rietumdaļā plaši izplatīta karpu dzimtas zivs, kas lielāko dzīves daļu pavada jūras piekrastes ūdeņos, bet nārstot ieceļo upēs. Atsevišķās ūdenstilpēs, piemēram, Daugavas hidroelektrostaciju ūdenskrātuvēs, vimba var izveidot lokālas, neceļojošas populācijas. Daļa vimbu no jūras uz nārstu upēs migrē jau rudenī, pārziemo upju lejteču dziļākajās vietās un pavasarī dodas augšup pa upi, meklējot piemērotas nārsta vietas. Citas vimbas ienāk upēs pavasarī un dodas tieši uz nārstu. Vimbas maijā – jūnijā nārsto seklajās straujtecēs ar grantainu vai oļainu grunti. Vimbu tēviņi sagatavo nārsta vietas, attīrot grunti no dūņām un aļģu apauguma. Izaugušie mazuļi pēc gada pamet upi, lai tālāk barotos un augtu jūrā, līdz 6 – 7 gadu vecumā nārstam nobriedušās zivis dodas atpakaļ upēs. Latvijā pieaugušas vimbas parasti sasniedz 30 – 35 cm garumu un svaru līdz 800 g. Jau 23 gadus nepārspēts ir Latvijā 1989. gadā tieši Ventā nomakšķerētās lielākās vimbas rekords – 1,45 kg.
laukutikls.lv

 

Vimba (Latīņu: Vimba vimba;  Angļu: vimba; vācu: Zährte; krievu: сырть)


Apraksts.
Ķermenis samērā slaids, no sāniem nedaudz saplacināts. Mute vērsta uz leju. Mugura zilganpelēka, sāni un vēders sudrabains. Krūšu spuras, vēdera spuras un anālā spura dzeltenīga, pirms nārsta kļūst sarkanīga. Pirms nārsta tēviņiem uz galvas izveidojas nārsta kārpiņas.

Morfoliģija
D 3/7-10, A 3/17-23, P 1/13-17, V 2/8-10, C 19, l.l. 50-64, os.ph. 5-5, sp.br. 12-20, vt. 41-46; Latvijā D (7-8), A (17-23), l.l. (54-63).


Izmēri.
L-60 cm, W-3,6 kg, Latvijā L-50 cm l-42 cm, W-1,5 (1,4) kg.


Atšķirīgās pazīmes.
Purns pagarināts ar raksturīgu kumpumu, mute vērsta uz leju (skat. citas karpu dzimtas zivis). Anālajā spurā vairāk staru nekā baltajam sapalam un apakšmutei. Rīkles zobi vienā rindā (skat. balto sapalu).


Bioloģija.
Anadromā zivs (areāla atsevišķās vietās var būt sastopama arī saldūdens forma). Uzturas baros. Pieaugušie īpatņi dzīvo jūrā. Nārstot dodas uz upēm. Daļa ienāk upju lejtecēs jau rudenī un tur pārziemo, citas - pavasarī. Pēc nārsta atgriežas jūrā. Vairums mazuļu uzturas upēs vienu gadu, bet daļa - divus gadus. Novērota līdz 865 km tāla migrācija, pārvietošanās ātrums 25 km diennaktī. Pamatbarība  bentoss. Areālā un Latvijā sasniedz 17 gadu vecumu.


Vairošanās.
Dzimumgatavība iestājas 2-11 gadu vecumā, sasniedzot 12-31 cm garumu (l). Latvijā nobriest 5.-7. gadā. Auglība 9-300 tūkst. ikru. Nārsto aprīlī-augustā, Latvijā maijā-jūnijā (ūdens t° 10-30°C) no 20 cm līdz 16 m dziļumā. Raksturīgs porciju nārsts 2-3 piegājienos ar 11-20 dienu starplaiku. Kopējais nārsta ilgums 16-83 dienas. Parasti ar vienu mātīti nārsto 2-5 tēviņi. Ikri sākumā pielīp pie akmeņiem, oļiem, augiem un cita substrāta, bet pēc neilga laika nobirst uz grunts, to attīstība ilgst 2-10 dienas (70-90 grāddienas).


Izplatība.
Eiropa un Āzija. Latvijā sastopama Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastēs, jūrā tieši ietekošās upēs un to pietekās, kā arī piejūras ezeros. Vismaz kopš 1970. gada tiek mākslīgi pavairota. Ielaista arī Pļaviņu un Rīgas ūdenskrātuvēs.


Izmantošana.
Baltijā nozvejo apmēram 150 t, Latvijā 50-100 t gadā. Mak-šķernieku lomos pavasarī upēs ievē-rojamā daudzumā, pārējos gadalaikos retāk.
latvijasdaba.lv

Vimbas lēciens
Kods: D-031-16
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2016. gada 07. aprīlī
Izšķirtspēja Izmērs Rezolūcija Faila izmērs Cena
Par brīvu* 1000 x 667 px 72 dpi 134 KB Lejuplādēt
Maza 1748 x 1165 px
14.8 x 9.87 cm
300 dpi MB 1.30 €
Vidēja 2480 x 1653 px
21 x 14 cm
300 dpi MB 3.49 €
Liela 3287 x 2191 px
27.83 x 18.55 cm
300 dpi 4.32 MB 5.50 €
* Mēs vēlamies dalīties ar Jums savā priekā, tāpēc WEB kvalitātes bilde ir par BRĪVU!
Bildes fragmenti: