Meža ainava Vasenieku purvāZiemas ainava ar apsarmojušiem kokiem
Lasīt aprakstu
Gaujas nacionālā parka ziemas ainava, Gaujas nacionālais parks, Ziema
Gaujas nacionālā parka ziemas ainava
Kods: A-145-10
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2010. gada 17. janvārī
Izšķirtspēja Izmērs Rezolūcija Faila izmērs Cena
Par brīvu* 1000 x 667 px 72 dpi 362 KB Lejuplādēt
Maza 1748 x 1165 px
14.8 x 9.87 cm
300 dpi MB 1.30 €
Vidēja 2480 x 1653 px
21 x 14 cm
300 dpi MB 3.49 €
Liela 3888 x 2592 px
32.92 x 21.95 cm
300 dpi 12.5 MB 8.68 €
* Mēs vēlamies dalīties ar Jums savā priekā, tāpēc WEB kvalitātes bilde ir par BRĪVU!
 Gaujas nacionālais parks
 IUCN II kategorija (nacionālais parks)
 Atrašanās vieta  Vidzeme, Latvija
 Tuvākā pilsēta  Cēsis
 Platība  91 745 ha
 Dibināts  1973. gada 14. septembris
 Pārvaldes institūcija  Dabas aizsardzības pārvalde

Latvijas pirmais un vecākais nacionālais parks, dibināts 1973. gada 14. septembrī. Tā mērķis ir aizsargāt maz pārveidotas dabas teritorijas, ko raksturo liela bioloģiskā daudzveidība, iežu atsegumi un reljefa formu dažādība, avoti, gleznainas ainavas un neskaitāmi dabas un kultūras pieminekļi. Parka mērķis arī ir veicināt dabas tūrismu un teritorijas ilgtspējīgu attīstību.

Gaujas Nacionālā parka (GNP) nozīmīgākā daļa un galvenā dominante – Gaujas senieleja – vienlaikus ir gan aizsargājama, gan izmantojama vides un kultūrvēstures izziņas tūrismam un veselīgai atpūtai. GNP platība ir 91 745 ha un tā teritorija iedalīta 5 funkcionālās zonās. Parka teritorijā ir zonas, kurās visi dabas resursi pilnībā tiek izslēgti no saimnieciskās un citāda veida darbības. Tās ir dabas rezervātu zonas. Dabas rezervāti aizņem nelielu, bet īpaši vērtīgu Parka daļu, to apmeklēšana nav atļauta. Pārējā Parka teritorijā atļauta tikai tāda saimnieciskā darbība, kas būtiski nemaina vēsturiski izveidojušos ainavas struktūru.

Meži aizņem 47% no Parka teritorijas. Nacionālajā parkā sastopamas gandrīz 900 augu sugas, to apdzīvo 149 putnu sugas un 48 zīdītāju sugas. Kopš 2004. gada GNP ir daļa no NATURA 2000 tīkla kā teritorija, kas noteikta īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzībai. Tūrisma vēsturei GNP teritorijā ir senas tradīcijas. Pirmie apmeklētāji ar ceļa spieķi pa Siguldas apkārtnes takām staigāja jau 19. gadsimtā. Ik gadus tūkstošiem apmeklētāju piesaista savdabīgā ainava, Latvijā vislielākie devona iežu atsegumi – smilšakmens kraujas, klintis un alas, kā arī leģendām un nostāstiem apvītās kultūrvēsturiskās bagātības.

GNP atrodas vairāk nekā 500 kultūras un vēstures pieminekļu – pilskalni, mūra pilis, baznīcas, muižas, ūdensdzirnavas un vējdzirnavas, kā arī citi arheoloģiskie, arhitektūras un mākslas pieminekļi.

Gaujas, Amatas un Braslas krastos iekārtotas ūdens tūristu apmetnes, autobraucējiem paredzētas vairākas autotūristu apmetnes, kājāmgājējiem takas vairāk nekā 100 kilometru kopgarumā, bet velotūristiem maršruti visā Gaujas Nacionālā parka teritorijā. GNP ir nemitīgā attīstībā. Ir izveidoti jauni Dabas izglītības centri, tiek veikti labiekārtojumi tūrisma objektos. Līgatnes dabas takās apmeklētāji var vērot meža iemītniekus no rekonstruētajām skatu platformām un vērot Gaujas senleju no un skatu torņa.
www.daba.gov.lv

Gauja
Gauja, kas līkločiem vijas caur parku, senatnē vietējām tautām, lībiešu un latgaļu, kalpojusi kā tirdzniecības ceļš. Par seno iedzīvotāju dzīvi te liecina atrastie pilskalni un apmetnes.

Upe ir viena no skaistākajām Latvijā, un tajā vari doties pasakainos laivu braucienos, kuros redzēsi daudzveidīgus smilšakmens atsegumus, kuplos mežus un zaļojošās pļavas.
Upe ir aizraujoša, izteikti līkumota – Gaujas nacionālā parka teritorijā tā met 98 lielākus un mazākus lokus.

Gaujas kopgarums ir 460 kilometri, no kuriem 93,5 kilometri atrodas Gaujas nacionālajā parkā.

Parka teritorijā Gaujā ietek 13 upes, kuru sateces baseins pārsniedz 25 km². Garākā un viena no straujākajām upes pietekām parkā ir Amata. Prasmīgi laivotāji ik pavasari azartiski traucas pa enerģiskajiem un straujajiem upes ūdeņiem.


Gaujas senieleja
Gauja plūst pa plašu un izteikti ainavisku senieleju, kas sākusi veidoties pirms 300 - 370 miljoniem gadu. Senielejas platums ir 1 - 2,5 kilometri, bet maksimālo dziļumu – 85 metrus, tā sasniedz pie Siguldas.

Pēdējā lielā pārveide senielejā notikusi 12 - 13 gadu tūkstošus atpakaļ, kad, atkāpjoties ledājam, izveidojās pašreizējā senieleja.


Ieži
Gaujas un tās pieteku krastos miljoniem gadu laikā izveidojušies un arvien turpina savas pārmaiņas daudzveidīgi smilšakmens atsegumi.

Sārtos, zeltainos un pelēkos iežus joprojām turpina pārveidot upju straumes, daudzie strauti un avoti. Varenu iežu galerija apskatāma, dodoties pārgājienā pa Ģeoloģisko taku gar Amatu.


Alas
Gaujas nacionālajā parkā atrodas divas trešdaļas no Latvijā zināmajām alām. Vislielākā ala Gaujas nacionālajā parkā un kopumā Baltijā ir Gūtmaņa ala, savukārt ļoti neparasta ar savām arkām, alu un avotu ir Lielās Ellītes ala. Noslēpumaini un pārsteidzoši pazemes ezeri paveras, apmeklējot Ezeralu.


Augi un dzīvnieki
Gaujas nacionālajā parkā ir labvēlīga vide daudziem augiem un dzīvniekiem – gandrīz pusi teritorijas klāj meži, šeit ir upes un vecupes, purvi, kā arī mēreni mitras un slapjas pļavas. Nacionālajā parkā ir gandrīz 900 augu, 149 putnu un 48 zīdītāju sugas.

Gaujas nacionālajā parkā ir redzamas daudzas sūnu, ķērpju, sēņu un piepju sugas. Pļavās pie Gaujas aug lielziedu vīgriezes, vārpu veronikas, dzirkstelītes un kalnu āboliņš. Gaujas krastus ar saviem smalkajiem ziediņiem grezno čemurainais puķumeldrs.

Upi ir izraibinājušas 60 lielākas un mazākas saliņas, kas kļuvušas par bērnistabu daudziem putniem. Gaujas līkumos uz sērēm barojas un uzturas upes tārtiņš, upes tilbīte, cekulpīle, krīklis, prīkšķe, lielā gaura, meža pīle, gaigala un ormanītis.

Upes krastos ligzdo krastu čurkste, bezdelīga, zivju dzenītis, dzeguze, čunčiņš, lakstīgala, baltā cielava, zivju gārnis, melnais un baltais stārķis.

Gaujas senielejā ligzdo vēl tādas retas putnu sugas kā mazais ērglis, vidējais, baltmuguras un trīspirkstu dzenis, lielā gaura, gaigala, meža balodis, ūpis, ūdensstrazds un pelēkā cielava.

Gaujas senieleja ir viena no nedaudzajām vietām Latvijā, kur mīt lielais susuris, turklāt Gauja ir dzīvesvieta ūdriem, kas vairumā Eiropas valstu ir ļoti reti sastopami.

Nacionālā parka meži ir mājvieta aļņiem, staltbriežiem, meža cūkām, stirnām, bebriem, lapsām, vilkiem, lūšiem, jenotsuņiem, caunām un zaķiem.

Vairākas alas un pagrabi, kas atrodas smilšakmens un dolomīta iežos, ir parkā sastopamo divpadsmit sikspārņu sugu ziemošanas vietas.

Gaujā un lielākajās pietekās dzīvo upes nēģi, savukārt mazākajās upītēs – strauta nēģi. Laši nārsto četrās Gaujas nacionālā parka upēs. Gaujā sastopamas alatas, savukārt vietās, kur upes gultne ir akmeņaina, slēpjas platgalves, akmeņgrauži un platspīļu vēži.


Kultūras un vēstures objekti
Gaujas nacionālajā parkā atrodas vairāk nekā 500 kultūras un vēstures pieminekļu – pilskalni, pilis, baznīcas, muižas, ūdensdzirnavas, vējdzirnavas, kā arī daudzi citi arheoloģiskie, arhitektūras un mākslas pieminekļi.


Piedzīvojumu daudzveidība
Parka teritorijā vari izbaudīt ļoti daudzveidīgas aktivitātes – izmēģināt dažādas šķēršļu trases, doties laivu un plostu braucienos, kā arī zirgu jāšanas, velobraukšanas, nūjošanas, zvēru un putnu vērošanas tūrēs. Gaujas nacionālajā parkā ir arī daudz taku aizraujošām un izzinošām pastaigām.

Gaujas nacionālā parka reģionā arī kultūras un mākslas notikumu daudzveidībā ir pārsteidzoša – koncerti, teātra izrādes un izstādes, mūzikas un mākslas festivāli un daudzi aizraujoši svētki.

Ziemā vari slēpot un braukt ar sniega dēli, un vizināties kamanās pasakainā dabā, kā arī doties pētīt daudzkrāsainos leduskritumus un vērot baltās parka ainavas, soļojot virs kupenām ar sniega kurpēm.
www.entergauja.com

Gaujas nacionālā parka ziemas ainava
Kods: A-145-10
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2010. gada 17. janvārī
Izšķirtspēja Izmērs Rezolūcija Faila izmērs Cena
Par brīvu* 1000 x 667 px 72 dpi 362 KB Lejuplādēt
Maza 1748 x 1165 px
14.8 x 9.87 cm
300 dpi MB 1.30 €
Vidēja 2480 x 1653 px
21 x 14 cm
300 dpi MB 3.49 €
Liela 3888 x 2592 px
32.92 x 21.95 cm
300 dpi 12.5 MB 8.68 €
* Mēs vēlamies dalīties ar Jums savā priekā, tāpēc WEB kvalitātes bilde ir par BRĪVU!