Apledojuši steķi StaldzenēApledojis akmens
Lasīt aprakstu
Rīgas jūras līča ziemas ainava, Rīgas jūras līcis, Ainava, Akmeņainā jūrmala, Ziema
Rīgas jūras līča ziemas ainava
Kods: A-129-10
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2010. gada 16. janvārī
Izšķirtspēja Izmērs Rezolūcija Faila izmērs Cena
Par brīvu* 1000 x 667 px 72 dpi 186 KB Lejuplādēt
Maza 1748 x 1165 px
14.8 x 9.87 cm
300 dpi MB 1.30 €
Vidēja 2480 x 1653 px
21 x 14 cm
300 dpi MB 3.49 €
Liela 3726 x 2484 px
31.55 x 21.03 cm
300 dpi 6.39 MB 8.00 €
* Mēs vēlamies dalīties ar Jums savā priekā, tāpēc WEB kvalitātes bilde ir par BRĪVU!
Rīgas jūras līcis 
 Atrodas Latvija
Igaunija
 Ietilpst  Baltijas jūra
 Platība  18 000 km2
 Lielākais garums  174 km
 Lielākais platums  137 km
 Vidējais dziļums  26 m
 Lielākais dziļums  67 m
 Tilpums  424 km3
 Salas Ruhnu, Kihnu
 Apdz. vietas krastos  Rīga, Pērnava, Jūrmala

Rīgas jūras līcis vai Līvu līcis (igauņu: Liivi laht) ir Baltijas jūras līcis starp Latviju un Igauniju. No Baltijas jūras atklātās daļas to norobežo Kurzemes pussala un Monzunda arhipelāgs. Ar jūru līci savieno Irbes šaurums rietumos un seklais Veinameri šaurums ziemeļos. Līča centrālajā daļā ir smilšainais un akmeņainais Gretagrunda sēklis, kura ziemeļu daļā atrodas Ruhnu sala. Citas lielākās salas ir Kihnu ziemeļaustrumos un Abruka pie Sāmsalas krastiem. Lielķās līcī ietekošās upes ir Daugava, Lielupe, Gauja, Salaca un Pernu. Lielākās pilsētas krastos ir Rīga, Jūrmala, Pērnava un Kuresāre. Bargās ziemās līcis aizsalst, mērenās — peldošs ledus. Zvejo reņģes, brētliņas, plekstes, lučus.



Ģeogrāfija
Līci no Baltijas jūras atdala Kurzemes pussala un Igaunijas salu grupa, kurā ietilpst Sāremā (Sāmsala), Hījumā, Muhu un Vormsi. Ar jūras ziemeļdaļu līci savieno seklais Veinameri (Monzunda) baseins, kas morfoloģiski ir labi izolēts no galvenajām Rīgas jūras līča ūdens masām un tā vidējais dziļums ir tikai 4,5 metri. Veinameri ir četri savienojumi ar jūru: ziemeļos abās pusēs no Vormsi salas un rietumos Soelas šaurums to savieno ar Baltijas jūru, bet dienvidos Sūrveins un Veikeveins — ar Rīgas jūras līci.[2]

Rietumos Rīgas līci ar Baltijas jūru savieno Irbes jūras šaurums, kura platums ir vidēji 30 km, bet garums no Ovīšiem līdz Kolkasragam — 60 km. Uz rietumiem no Kolkas ir šauruma lielākie dziļumi - vidēji 32 līdz 35 metri, bet mazākie uz sliekšņa starp Ovīšiem un Servi, kur sēkļu rindā dziļums lielākoties nedaudz pārsniedz 10 metrus un tikai sliekšņa vidū kuģu ceļa virzienā uz Miķeļbāku ir neliela zemūdens grava, kurā dziļums ir vidēji 20 līdz 22 metri. Šī sliekšņa minimālais šķērsgriezums ir 379 600 m². Šo šķērsgriezumu arī var uzskatīt par Rīgas jūras līča dabisko robežu ar Baltijas jūru.

Rīgas jūras līcis ir ovālas formas, ar dziļāku muldu tā centrālajā daļā, kur dziļums plašākā teritorijā pārsniedz 50 metrus, bet dziļākā vieta ir apmēram 60 metri. Mulda izstiepta ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā, un rietumos tā robežojas ar tādā pašā virzienā izstiepto Gretagrunda sēkli, kura ziemeļdaļā paceļas Roņu (Ruhnu) sala.

Līča ziemeļdaļā dziļums ir mazāks. Piemēram, 20 metru izobata ir 15 km attālumā no krasta līnijas. Sevišķi sekls ir Pērnavas līcis un rajons ap Kihnu salu, 20 metru izobata tur ir vairāk nekā 40 km attālumā no Pērnavas, bet pašā līcī dziļums nepārsniedz 5 līdz 10 metrus.

Rīgas līča Latvijas krastos atrodas Jūrmalas, Rīgas, Saulkrastu, Salacgrīvas un Ainažu pilsētas, bet Igaunijas krasos Pērnavas un Kuresāres pilsētas. Lielākās upes, kas ietek Rīgas jūras līcī ir Daugava, Gauja, Lielupe, Salaca un Pērnava. Rīgas līcī atrodas Ķīļu sala (Kihnu), Roņu sala (Ruhnu) un vairākas sīkākas saliņas.

Saldūdeņu pieplūde no visām upēm, kas ietek Rīgas jūras līcī, vidēji ir 31,2 km³ gadā (viena pati Daugava dod 21,0 km³, kas ir 67% no visas gada saldūdens pieplūdes). Ja upju pietece sadalītos vienmērīgi pa visu Rīgas jūras līča virsu, vidēji gadā ūdens paceltos par 191 cm.

Ūdens starp Rīgas jūras līci un Baltijas jūru cirkulē galvenokārt caur Irbes jūras šaurumu. Ūdens daudzums, kas ienāk vai iziet pa Muhu jūras šaurumu, sasniedz tikai apmēram 10% no ūdens daudzuma, kas plūst caur Irbes jūras šaurumu. Ūdens apmaiņu pa Irbes šaurumu nosaka galvenokārt vējš.

Vēja straumju rezultātā Rīgas jūras līcis caur Irbes jūras šaurumu saņem no Baltijas jūras un atdod atpakaļ tikai 184 km³ ūdens gadā. Tā kā viss līča tilpums ir 424 km³, var teikt, ka caur Irbes jūras šaurumu gada laikā atjaunojas 44% līča tilpuma, kas atbilst 13 m biezam ūdens slānim. Ja ir stipras vētras, ūdens apmaiņa sasniedz 242 km³ gadā, bet gados, kad ir vāji vēji - tikai 150 km³. Visintensīvāk ūdens apmainās gada sākumā un beigās, bet vismazāk gada vidū.


Ūdens sāļums
Rīgas jūras līcī sakarā ar tā nelielo dziļumu un intensīvo saldūdens pieteci sāļums ir vēl mazāks nekā Baltijas jūrā. Parasti pie virsas ūdens sāļums ir apmēram 5 promiles, bet pie dibena - ap 6 promilēm. Pavasarī Rīgas jūras līča dienviddaļā sāļums sakarā ar palu ūdeņu pieplūdi no Daugavas, Lielupes un Gaujas ir neliels - pie virsas tikai ap 3 promilēm, arī Pērnavas līcī sāļums ir mazāks par 4 promilēm, bet tai pašā laikā līča centrālajā daļā pie dibena tas pārsniedz 6 promiles.

Vasarā sāļums pie līča virsas izlīdzinās. Augustā, kad ir krasi izteikts temperatūras lēcienslānis, sāļums abās ūdens masās ir nedaudz atšķirīgs. Reizē ar temperatūras lēcienslāni pakāpeniski grimst arī sāļuma lēcienslānis. Rudenī sakarā ar spēcīgām vētrām pastiprinās ūdens apmaiņa pa Irbes jūras šaurumu un no Baltijas jūras ieplūst sāļāks ūdens, ūdens masas intensīvi samaisās kā vertikālā, tā horizontālā virzienā, tāpēc temperatūra un sāļums ir diezgan vienveidīgi visā līča dziļumā.

Vairāk lasīt lv.wikipedia.org

Rīgas jūras līča ziemas ainava
Kods: A-129-10
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2010. gada 16. janvārī
Izšķirtspēja Izmērs Rezolūcija Faila izmērs Cena
Par brīvu* 1000 x 667 px 72 dpi 186 KB Lejuplādēt
Maza 1748 x 1165 px
14.8 x 9.87 cm
300 dpi MB 1.30 €
Vidēja 2480 x 1653 px
21 x 14 cm
300 dpi MB 3.49 €
Liela 3726 x 2484 px
31.55 x 21.03 cm
300 dpi 6.39 MB 8.00 €
* Mēs vēlamies dalīties ar Jums savā priekā, tāpēc WEB kvalitātes bilde ir par BRĪVU!